
Šogad esam nolēmuši vairāk spēka pielikt Audi 80 būvniecībai un mazāk braukt miniralliju. Precīzāk – plāns šobrīd ir tikai par Karostu. Te nu mēs esam. Ziemā arī sanāca pabraukt Vidzemes Ziemas Autosprinta kausu, kur izdevās godam izcīnīt 1. vietu gan mono riepas – Reilat klasē, gan arī prestižajā 4WD klasē bez radzēm. Tā teikt dūša ir piesieta, lai pavisam neierūsētu.
Pirmais plāns jau kā allaž ir par riepām – Karostā tā lieta gandrīz nekad nav vienkārša (skat. 2022. gada Karostu). Iepazīstoties ar nolikumu un maršruta karti – aina ir vairāk vai mazāk skaidra. 5 dopi. Ķipa 2 asfalti, tad serviss 15 min, lai paspētu uzlikt grantij piemērotākas riepas, 1 grants dops, atkal serviss, lai samainītu riepas atpakaļ uz ķipa asfalta dopiem. Par granti skaidrs – liksim tās pašas pagājušā gada karostas riepas, kas vēl ir pusdzīvas un būs braucamas. Jaunas nepirksim.

Vairāk jautājums par ķipa asfaltu. Skaidrs, ka SS2/5 Karostas industriālais parks būs turpat kur vienmēr ar vienu daļu pa industriālo parku (vai nu sākumu vai beigām) un pārējais smuks tīrs asfalts, kur jāliek Michelin Pilot Sport 4, kuras mums ir. Pabrauktas, bet vēl pietiekami labas. Pa rakumiem mēģināsim nepārsist un pārējais būs Jēij. Jautājums ir vairāk atklāts par SS1/4 Cimdeniekiem. Šoreiz viņš ir garāks nekā pagājušajā gadā 4.14 km šogad pret 2.84 km pērn. Bet vēl jo vairāk interesanti ir tas, ka pagājušā gada nolikumā viņš bija nosaukts kā “grants” dops un faktiski bija 50% grants, 50% afalts (ok, tur bija arī seguma paveidi, bet no riepu viedokļa skatoties 50/50 kādas liktu). Šogad šis pats dops – vai tā garākā variācija ir nosaukta par asfaltu. Skaidrs, ka kaut kāda grants sadaļa tur būs, cerams, ka ne pārāk liela.

Liriku liekot pie malas izejas puntks ir viens – citas riepas nepirksim un mums ir tikai “ziemenes” priekš grants un Michelini asfaltam. Skaidrs, ka granti brauksim ar grants riepām un skaidrs arī, ka karostas industriālo parku SS2/5 ir jābrauc ar michelinu, jo tur ir daudz jābremzē. Nu un tā kā SS1 un SS2 (un SS4 un SS5) ir pēc kārtas, tad šoreiz viss gambls uz pirmo (un ceturto) dopu, ko jau vēl neredzot, bet apmēram paredzot – tas būs izšķirošs dops – gan riepu gan trases sarežģītības ziņā. Jo ja pirmajā pārsit michelinu, tad uz labu rezultātu cerēt grūti.
Mašīnai tiek veikta apkopīte un esam gatavi uz starta. Cīņu biedri no pagājušā gada ir pamainījušies – Dūcis ir ziemā pārdevis savu mašīnu un diemžēl arī Gatis Ābelītis nav paspējis savējo salikt. Likās – nu kā tad tā, ar ko tad mēs cīnīsimes? Pasteidzoties notikumiem pa priekšu – vai kā mēs dabūjām ierīt 🙂 un uzvaru izcīnījām tikai pavisam nedaudz mazāk spraigā cīņā kā pagājušajā gadā.

Uz Karostu kā ierasts braucam kā uz svētkiem – un tāpēc jau piektdien no paša rīta paņemam treileri un braucam pēc mašīnas. Uzliekam sportinieku virsū un aidā. Kā jau ierasts piestājam pa ceļam drusku parakstīt dopus un notraukt rūsu tīri no stenogrammas pieraksta. Parakstam pāris dopiņus netālu no Paplakas un uzliekam mašīnu atpakaļ uz treilera un aidā uz Liepāju.
Pa ceļam piestājam Grobiņā uzēst pusdienas, lai vēders nekurkst. Un tad pa taisno uz servisa parku uzstellēt telti ar Modri. Iebraucam servisa parkā un serivsa parka vadītājs ir īsts jokupēteris – saka, ka esam pa agru ieradušies un viņš vēl nav grīdu izslaucījis. Mēs sakam – nūuuu, tak pie dirsas – mums jau tikai mašīnu nolikt 🙂 Ierodamies – Modris jau paspējis telti uzcelt un visu iekārtot un pat ēnu atradis – nu voobše!!

Uzliekam asfalta riepas ar diskiem un aizbraucam nomazgāt mašīnu uz viršiem, jo no vecajām uzlīmēm un putekļiem ir pleķi, kā arī asfalta diski netīri no Latvijas miņuka pa lietu un dubļiem. Liepājas Viršos netālu no Cukura, kā izrādās ir pašapkalpošanās mazgātuve, kurā ir arī birste! Nevar tak Liepājā uz starta iziet ar netīru mašīnu.

Izņemam doķus – salīmējam uzlīmes un izejam tehnisko komisiju jau piektdien vakarā, ar cerību, ka paspēsim vēl uz hoķi pa TV.
Viss izdarīts un braucam uz viesnīcu Fontaine Valhalla pašā Liepājas centrā – ļoti forši – tur arī palikām pagājušajā gadā. Paēdam vakariņas, tiesa gan hoķi tā arī nav spēka noskatīties – izrubāmies jau pēc pirmā perioda.

No rīta caur servisa parku braucam rakstīt dopus. Pirmais jāpieraksta SS3 grants, kas ir arī vistālākais dops. Pierakstām – liekas baigi labs dops – sevišķi beigu daļa, tikai tas, ka daudz roteru no 3 riepām, bet nu ko darīt par drošību jārūpējas. Dopa segums un platums ir manai gaumei tieši laikā – pusotras mašīnas platumā, toties ar cietu grants segumu, pietiekami plūdeniem līkumiem un līkumu sērijām un arī ar reljefu. Konča – pilnai laimei varēja laist divreiz pēc kārtas ar regrupingu vai rāvējslēdzēju, bet nu tas lai paliek nākamgadam.

Pēc tam braucam raksīt pirmo dopu – starts turpat kur pagājušajā gadā Cimdeniekos pa tīru smuku asfaltu. Pēc tam nelielas izmaiņas un pārsvarā pa netīru asfaltu un betonu. Tāpat ir arī pāris grants sekcijas, bet viņas nav garākas par kādiem 200-300 metriem. Visumā man ļoti konfigurācija patika, tikai protams ir raize par riepu izturību.
Pēdējais Karostas industrālais parks – sākums identisks kā pagājušajā gadā – ok tur roteri bik savādāki bet principā tas pats. Un beigas vienkārši garākas un vēl ar vairāk krustojumiem. Man patika – faktiski visi 3 dopi ir ļoti, ļoti interesanti no braucēja viedokļa – sarežģīti, ar mainīgu segumu un būs jāspēj ļoti pielāgoties – gan ar sliku, tfū – Michelinu dzēsties pa granti pirms roteriem, gan nepārsist riepas, utt.

Viss pierakstīts – sagatavojamies startam un sākam stresot 🙂 Ar kameru gan notika neliela šaize un tādēļ nav ierakstījies pirmais dops (sveiciens Imantam 😉 bet pārējais viss ir un esam gatavi.
Starts. Aizbraucam uz SS1 un man ir skaidrs, ka tajos netīrā asfalta piņģerotos, kur jātamborē starp riepām – nevar atļauties likt plakaniski, jo tiklīdz pakaļa aizslīdzēs, tā laiks tiks zaudēts. Un saprotu arī, ka šis dops būs izšķirošs – un kā vienmēr piepūšam vaigus un spiedīsim no pirmā dopa.

Diemžēl viena riepu kaudze tika taranēta – es pat teikšu muļķīgi, jo ātrums nebija par lielu, vienkārši pārāk optimistiska trajektorija un tika aizķerta riepa iekšmalā. Uz grants roteri varēja dzēsties vēlāk, bet nu to arī negribēju īsti eksperimentēt. Skatāmies rezultātu – esam “3 sekundes” priekšā Ābelem (vispār īstenībā jau “2”), taču zinām, ka būs roteris un līdz ar to ierēķinam galvā, ka “kāšam 7 sekundes” un vēl Ingusam “kāšam 1 sekundi”.
Ok, nav traģēdija – nodomāju es, bet nu davaj vairāk bez roteriem, padomāja visi ekipāžas locekļi. Otrais dops – liekas, ka te tā pa īstam pamodos, jo noskaņojums bija tiešām kaujiniecisks. Spiedu no sirds un SS2 arī mums labākais laiks absolūtajā ieskaitē – 7. vieta. Atceros vienā bremzēšanā atcerējos, kā Loebs mācīja bremzēt uz asfalta (nu ne jau man, bet youtube redzēju) – un mēģināju pielietot. Rezultātā skatāmies – esam vinnējuši Ābelem 9 sekundes (ok 8.5). Un Ingusam arī vēl pāris desmitdaļas klāt Ābeles laikam. Kopvērtējumā esam pirmie par apmēram pussekundi no Ābeles un kādām 7-8 sekundēm no Ingusa. Liekas – nu ok varam cīnīties, bet te neko pa brīvu nedod. Finišā bremzes ir uzkarsušas normāli un smird un kūp.

Aizbraucam uz servisu un tā vien ir laiks nomainīt riepas (15 min) un notīrīt logu, uzpildīt ūdeni un pavisam nedaudz atvilkt elpu – un aiziet uz grants dopu. Starts pārāk piesardzīgs, jo pirmajā roterī jūtu ka mašīna diezgan slikti stājās – uz roteru dzēšanos pāris kļūdas pielaidām, tomēr visumā labi nobraucām un likās, ka esam spieduši! Finišā apskatāmies laikus – dopā esam Ābelem priekšā nieka 0.4 sekundes! Man likās – eu nu kā tad tā? Kopvērtējumā kā toreiz likās esam priekšā par apmēram vienu sekundi un ir pagājuši 3 dopi no 5. Hmm… Un trešā vieta – Ingus ir tepat 12 sekunžu attālumā.

Ok, braucam uz servisu un mainam riepas atpakaļ. Tomēr braucot uz servisa parku, skatāmies online rezultātos, ka ir iedoti sodi par SS1 – un mums papildus jau zināmajam vienam roterim ir ieskaitīts vēl viens “mistiskais” roteris. Tas jau tā skarbo dūšu sabojā vēl vairāk. Visi mūsu rēķini ir sašķobīti un rezultātā šobrīd esam vairs ne pirmie ar vienas sekundes pārsvaru, bet otrie kāšot 9 sekundes Ābelem, un Igusam priekšā esam nieka 2.5 sekundes. Kā Angliski teiktu – shit just got real!
Skaidrs ir tikai viens SS4 ir jāspiež!! Precīzi, bet jāspiež. Braucot sāk gaudot mašīnā iebūvētā sirēna, kas tika iebūvēta, lai brauktu pa nulli. Izrādījās pults pa bardačoku lēkājot laikam bija ieslēgusies. Spiežam arī no sirds – liekas ka nu jābūt labāk kā pagājušajā reizē – taču tīrais braukšanas rezultāts, neskaitot pirmā dopa roteri ir tieši pa sekundi sūdīgāks nekā iepriekš. Dūša galīgi apskrienās – liekas, ka viss ir traki. Nu ok, bija vietām sarakts vairāk un droši vien arī slidenāks. Galvu nevienu brīdi nenokaram un verdikts ir tikai viens – pēdējā dopā arī jāspiež. Startu bik prātīgāk, lai nepārsistu riepas un pēc tam līdz maliņai. Pa ceļam uz SS5 internetā izrokam arī Ābeles laiku SS4 – viņš ir nobraucis 11 sekundes vēl par mums sliktāk – līdz ar to saprotam, ka jau tobrīd paceļamies atpakaļ uz pirmo vietu ar pārsvaru apmēram 2 sekundes un trešajā vietā esošajam Ingusam esam priekšā precīzi 10 sekundes.

Pēdējais dops – noskaņojums nu jau krietni uzlabojies, tomēr nolemjam tāpat spiest. Sākumu pataustamies bik jo ir bedrains un pēc tam spiežam cik varam. Atkal jau pašā startā ieslēdzās sirēna 🙂 un tā arī visu dopu nobraucām – vismaz skatītājiem prieciņš. Uz beigām jūtu ka bremžu pedālis kļūst mīkstāks – laikam tomēr slodzīte ir bremzēm un iebraucam finišā ar pārliecību, ka viss ir zajebis – tomēr laiks par nepilnām 5 sekundēm sūdīgāks kā iepriekš. Nezinu uz ko to lai noraksta – uz starta “taustīšanos” netīrāku segumu vai bremzēm, bet visdrīzāk jau pats vien esmu vainīgs. Piektajā dopā Ābele zaudē mums jau vēl nepilnas 8 sekundes un skaidrs, ka viņu esam stabili apdzinuši. Ingus šajā dopā mūs par veselu sekundi ir apsteidzis – un par to neviltots prieks. Kopvērtējumā sanāk, ka esam izcīnījuši pirmo vietu par 9 sekundēm apsteidzot Ingusu un pie tam Ābele pēdējā dopā ir pakāsis otro vietu un atkritis uz trešo par nieka 0.11 sekundēm!!! Ingus malacis – pēdējā dopā izrāva otro vietu.

Aizbraucam uz servisa parku un sajūtas ir tiešām ļoti pozitīvas – sākotnēji likās, ka pārāk liela cīņa nebūs, bet ak vai kā mēs kļūdījāmies – gan Ingus, gan Ābele ir kopš pagājušā gada kļuvuši ātrāki un jau ir īsti cīņu biedri. Nopriecājamies un nosvinam uzvaru ar nu jau tradicionālo peldi jūrā. Pēc tam skatāmies, vai nav kādi sodi pieskaitīti – un ak vai!! IR! Par laimi mums pozīciju tas nemaina, jo mums ir pieskaitīts SS3 grants dopā pats finiša roteris +10 sekundes, taču SS3 ir ieskaitīts viens roteris arī Ingusam, līdz ar to, mēs saglabājam pirmo vietu par tām pašam 9 sekundēm. Bet jūs jautāsiet – kur tad Ābele? Viņš taču bija tikai 9.16 sekundes aiz mums kopvērtējumā, pirms tika pieskaitīti SS3 roteri – ja jau mums ar Ingusu +10 sek, tad viņam būtu jābūt pirmajam. Tā arī būtu, ja viņš pats nebūtu salasījis veselus 3!!! roterus trešajā dopā. Ar šo roteru plejādi viņš atkrita jau uz 4. pozīciju un palika pavisam bez pjedestāla. Ko lai saka – traks rallijs.

Mans moto viemēr ir bijis tāds, ka jābrauc tā, lai arī ar vienu roteri (+10 sekundes) varētu uzvarēt. Nu šoreiz sanāca salasīt veselus 3 – roterus un tā rezultātā salasīt pusminūti sodos, kas laikam nav īsti manā gaumē, bet ko tur darīt. Jābrauc precīzāk. Ja noņem nost visus sodus par roteriem, tad TOP3 būtu gandrīz tāds pats, tikai Ābele būt 3. nevis 4. vietā – respektīvi – 1. Egle, 2. Kazulis un 3. Ābele ar tām pašām 0.11 sekundēm aiz otrās vietas.

Man vēl līdz pat apbalvošanai strjoms – jau nu vēl kāds roteris atrodās, jo ar jebkuru pārsvaru, kas ir mazāks par 10 sekundēm joki mazi. Galu galā viss ir štokos un esam Karostā pirmie – prieks un laime! Dabūjam kārtīgu šampanieša šalti no konkurentiem un braucam svinēt!



Pilni rezultāti šeit:
Pilns video-blogs no rallija: