Šogad esam nolēmuši vairāk spēka pielikt Audi 80 būvniecībai un mazāk braukt miniralliju. Precīzāk – plāns šobrīd ir tikai par Karostu. Te nu mēs esam. Ziemā arī sanāca pabraukt Vidzemes Ziemas Autosprinta kausu, kur izdevās godam izcīnīt 1. vietu gan mono riepas – Reilat klasē, gan arī prestižajā 4WD klasē bez radzēm. Tā teikt dūša ir piesieta, lai pavisam neierūsētu.

Pirmais plāns jau kā allaž ir par riepām – Karostā tā lieta gandrīz nekad nav vienkārša (skat. 2022. gada Karostu). Iepazīstoties ar nolikumu un maršruta karti – aina ir vairāk vai mazāk skaidra. 5 dopi. Ķipa 2 asfalti, tad serviss 15 min, lai paspētu uzlikt grantij piemērotākas riepas, 1 grants dops, atkal serviss, lai samainītu riepas atpakaļ uz ķipa asfalta dopiem. Par granti skaidrs – liksim tās pašas pagājušā gada karostas riepas, kas vēl ir pusdzīvas un būs braucamas. Jaunas nepirksim.

Vairāk jautājums par ķipa asfaltu. Skaidrs, ka SS2/5 Karostas industriālais parks būs turpat kur vienmēr ar vienu daļu pa industriālo parku (vai nu sākumu vai beigām) un pārējais smuks tīrs asfalts, kur jāliek Michelin Pilot Sport 4, kuras mums ir. Pabrauktas, bet vēl pietiekami labas. Pa rakumiem mēģināsim nepārsist un pārējais būs Jēij. Jautājums ir vairāk atklāts par SS1/4 Cimdeniekiem. Šoreiz viņš ir garāks nekā pagājušajā gadā 4.14 km šogad pret 2.84 km pērn. Bet vēl jo vairāk interesanti ir tas, ka pagājušā gada nolikumā viņš bija nosaukts kā “grants” dops un faktiski bija 50% grants, 50% afalts (ok, tur bija arī seguma paveidi, bet no riepu viedokļa skatoties 50/50 kādas liktu). Šogad šis pats dops – vai tā garākā variācija ir nosaukta par asfaltu. Skaidrs, ka kaut kāda grants sadaļa tur būs, cerams, ka ne pārāk liela.

Liriku liekot pie malas izejas puntks ir viens – citas riepas nepirksim un mums ir tikai “ziemenes” priekš grants un Michelini asfaltam. Skaidrs, ka granti brauksim ar grants riepām un skaidrs arī, ka karostas industriālo parku SS2/5 ir jābrauc ar michelinu, jo tur ir daudz jābremzē. Nu un tā kā SS1 un SS2 (un SS4 un SS5) ir pēc kārtas, tad šoreiz viss gambls uz pirmo (un ceturto) dopu, ko jau vēl neredzot, bet apmēram paredzot – tas būs izšķirošs dops – gan riepu gan trases sarežģītības ziņā. Jo ja pirmajā pārsit michelinu, tad uz labu rezultātu cerēt grūti.

Mašīnai tiek veikta apkopīte un esam gatavi uz starta. Cīņu biedri no pagājušā gada ir pamainījušies – Dūcis ir ziemā pārdevis savu mašīnu un diemžēl arī Gatis Ābelītis nav paspējis savējo salikt. Likās – nu kā tad tā, ar ko tad mēs cīnīsimes? Pasteidzoties notikumiem pa priekšu – vai kā mēs dabūjām ierīt 🙂 un uzvaru izcīnījām tikai pavisam nedaudz mazāk spraigā cīņā kā pagājušajā gadā.

Uz Karostu kā ierasts braucam kā uz svētkiem – un tāpēc jau piektdien no paša rīta paņemam treileri un braucam pēc mašīnas. Uzliekam sportinieku virsū un aidā. Kā jau ierasts piestājam pa ceļam drusku parakstīt dopus un notraukt rūsu tīri no stenogrammas pieraksta. Parakstam pāris dopiņus netālu no Paplakas un uzliekam mašīnu atpakaļ uz treilera un aidā uz Liepāju.

Pa ceļam piestājam Grobiņā uzēst pusdienas, lai vēders nekurkst. Un tad pa taisno uz servisa parku uzstellēt telti ar Modri. Iebraucam servisa parkā un serivsa parka vadītājs ir īsts jokupēteris – saka, ka esam pa agru ieradušies un viņš vēl nav grīdu izslaucījis. Mēs sakam – nūuuu, tak pie dirsas – mums jau tikai mašīnu nolikt 🙂 Ierodamies – Modris jau paspējis telti uzcelt un visu iekārtot un pat ēnu atradis – nu voobše!!

Uzliekam asfalta riepas ar diskiem un aizbraucam nomazgāt mašīnu uz viršiem, jo no vecajām uzlīmēm un putekļiem ir pleķi, kā arī asfalta diski netīri no Latvijas miņuka pa lietu un dubļiem. Liepājas Viršos netālu no Cukura, kā izrādās ir pašapkalpošanās mazgātuve, kurā ir arī birste! Nevar tak Liepājā uz starta iziet ar netīru mašīnu.

Izņemam doķus – salīmējam uzlīmes un izejam tehnisko komisiju jau piektdien vakarā, ar cerību, ka paspēsim vēl uz hoķi pa TV.

Viss izdarīts un braucam uz viesnīcu Fontaine Valhalla pašā Liepājas centrā – ļoti forši – tur arī palikām pagājušajā gadā. Paēdam vakariņas, tiesa gan hoķi tā arī nav spēka noskatīties – izrubāmies jau pēc pirmā perioda.

No rīta caur servisa parku braucam rakstīt dopus. Pirmais jāpieraksta SS3 grants, kas ir arī vistālākais dops. Pierakstām – liekas baigi labs dops – sevišķi beigu daļa, tikai tas, ka daudz roteru no 3 riepām, bet nu ko darīt par drošību jārūpējas. Dopa segums un platums ir manai gaumei tieši laikā – pusotras mašīnas platumā, toties ar cietu grants segumu, pietiekami plūdeniem līkumiem un līkumu sērijām un arī ar reljefu. Konča – pilnai laimei varēja laist divreiz pēc kārtas ar regrupingu vai rāvējslēdzēju, bet nu tas lai paliek nākamgadam.

Pēc tam braucam raksīt pirmo dopu – starts turpat kur pagājušajā gadā Cimdeniekos pa tīru smuku asfaltu. Pēc tam nelielas izmaiņas un pārsvarā pa netīru asfaltu un betonu. Tāpat ir arī pāris grants sekcijas, bet viņas nav garākas par kādiem 200-300 metriem. Visumā man ļoti konfigurācija patika, tikai protams ir raize par riepu izturību.

Pēdējais Karostas industrālais parks – sākums identisks kā pagājušajā gadā – ok tur roteri bik savādāki bet principā tas pats. Un beigas vienkārši garākas un vēl ar vairāk krustojumiem. Man patika – faktiski visi 3 dopi ir ļoti, ļoti interesanti no braucēja viedokļa – sarežģīti, ar mainīgu segumu un būs jāspēj ļoti pielāgoties – gan ar sliku, tfū – Michelinu dzēsties pa granti pirms roteriem, gan nepārsist riepas, utt.

Viss pierakstīts – sagatavojamies startam un sākam stresot 🙂 Ar kameru gan notika neliela šaize un tādēļ nav ierakstījies pirmais dops (sveiciens Imantam 😉 bet pārējais viss ir un esam gatavi.

Starts. Aizbraucam uz SS1 un man ir skaidrs, ka tajos netīrā asfalta piņģerotos, kur jātamborē starp riepām – nevar atļauties likt plakaniski, jo tiklīdz pakaļa aizslīdzēs, tā laiks tiks zaudēts. Un saprotu arī, ka šis dops būs izšķirošs – un kā vienmēr piepūšam vaigus un spiedīsim no pirmā dopa.

Diemžēl viena riepu kaudze tika taranēta – es pat teikšu muļķīgi, jo ātrums nebija par lielu, vienkārši pārāk optimistiska trajektorija un tika aizķerta riepa iekšmalā. Uz grants roteri varēja dzēsties vēlāk, bet nu to arī negribēju īsti eksperimentēt. Skatāmies rezultātu – esam “3 sekundes” priekšā Ābelem (vispār īstenībā jau “2”), taču zinām, ka būs roteris un līdz ar to ierēķinam galvā, ka “kāšam 7 sekundes” un vēl Ingusam “kāšam 1 sekundi”.

Ok, nav traģēdija – nodomāju es, bet nu davaj vairāk bez roteriem, padomāja visi ekipāžas locekļi. Otrais dops – liekas, ka te tā pa īstam pamodos, jo noskaņojums bija tiešām kaujiniecisks. Spiedu no sirds un SS2 arī mums labākais laiks absolūtajā ieskaitē – 7. vieta. Atceros vienā bremzēšanā atcerējos, kā Loebs mācīja bremzēt uz asfalta (nu ne jau man, bet youtube redzēju) – un mēģināju pielietot. Rezultātā skatāmies – esam vinnējuši Ābelem 9 sekundes (ok 8.5). Un Ingusam arī vēl pāris desmitdaļas klāt Ābeles laikam. Kopvērtējumā esam pirmie par apmēram pussekundi no Ābeles un kādām 7-8 sekundēm no Ingusa. Liekas – nu ok varam cīnīties, bet te neko pa brīvu nedod. Finišā bremzes ir uzkarsušas normāli un smird un kūp.

Aizbraucam uz servisu un tā vien ir laiks nomainīt riepas (15 min) un notīrīt logu, uzpildīt ūdeni un pavisam nedaudz atvilkt elpu – un aiziet uz grants dopu. Starts pārāk piesardzīgs, jo pirmajā roterī jūtu ka mašīna diezgan slikti stājās – uz roteru dzēšanos pāris kļūdas pielaidām, tomēr visumā labi nobraucām un likās, ka esam spieduši! Finišā apskatāmies laikus – dopā esam Ābelem priekšā nieka 0.4 sekundes! Man likās – eu nu kā tad tā? Kopvērtējumā kā toreiz likās esam priekšā par apmēram vienu sekundi un ir pagājuši 3 dopi no 5. Hmm… Un trešā vieta – Ingus ir tepat 12 sekunžu attālumā.

Ok, braucam uz servisu un mainam riepas atpakaļ. Tomēr braucot uz servisa parku, skatāmies online rezultātos, ka ir iedoti sodi par SS1 – un mums papildus jau zināmajam vienam roterim ir ieskaitīts vēl viens “mistiskais” roteris. Tas jau tā skarbo dūšu sabojā vēl vairāk. Visi mūsu rēķini ir sašķobīti un rezultātā šobrīd esam vairs ne pirmie ar vienas sekundes pārsvaru, bet otrie kāšot 9 sekundes Ābelem, un Igusam priekšā esam nieka 2.5 sekundes. Kā Angliski teiktu – shit just got real!

Skaidrs ir tikai viens SS4 ir jāspiež!! Precīzi, bet jāspiež. Braucot sāk gaudot mašīnā iebūvētā sirēna, kas tika iebūvēta, lai brauktu pa nulli. Izrādījās pults pa bardačoku lēkājot laikam bija ieslēgusies. Spiežam arī no sirds – liekas ka nu jābūt labāk kā pagājušajā reizē – taču tīrais braukšanas rezultāts, neskaitot pirmā dopa roteri ir tieši pa sekundi sūdīgāks nekā iepriekš. Dūša galīgi apskrienās – liekas, ka viss ir traki. Nu ok, bija vietām sarakts vairāk un droši vien arī slidenāks. Galvu nevienu brīdi nenokaram un verdikts ir tikai viens – pēdējā dopā arī jāspiež. Startu bik prātīgāk, lai nepārsistu riepas un pēc tam līdz maliņai. Pa ceļam uz SS5 internetā izrokam arī Ābeles laiku SS4 – viņš ir nobraucis 11 sekundes vēl par mums sliktāk – līdz ar to saprotam, ka jau tobrīd paceļamies atpakaļ uz pirmo vietu ar pārsvaru apmēram 2 sekundes un trešajā vietā esošajam Ingusam esam priekšā precīzi 10 sekundes.

Pēdējais dops – noskaņojums nu jau krietni uzlabojies, tomēr nolemjam tāpat spiest. Sākumu pataustamies bik jo ir bedrains un pēc tam spiežam cik varam. Atkal jau pašā startā ieslēdzās sirēna 🙂 un tā arī visu dopu nobraucām – vismaz skatītājiem prieciņš. Uz beigām jūtu ka bremžu pedālis kļūst mīkstāks – laikam tomēr slodzīte ir bremzēm un iebraucam finišā ar pārliecību, ka viss ir zajebis – tomēr laiks par nepilnām 5 sekundēm sūdīgāks kā iepriekš. Nezinu uz ko to lai noraksta – uz starta “taustīšanos” netīrāku segumu vai bremzēm, bet visdrīzāk jau pats vien esmu vainīgs. Piektajā dopā Ābele zaudē mums jau vēl nepilnas 8 sekundes un skaidrs, ka viņu esam stabili apdzinuši. Ingus šajā dopā mūs par veselu sekundi ir apsteidzis – un par to neviltots prieks. Kopvērtējumā sanāk, ka esam izcīnījuši pirmo vietu par 9 sekundēm apsteidzot Ingusu un pie tam Ābele pēdējā dopā ir pakāsis otro vietu un atkritis uz trešo par nieka 0.11 sekundēm!!! Ingus malacis – pēdējā dopā izrāva otro vietu.

Aizbraucam uz servisa parku un sajūtas ir tiešām ļoti pozitīvas – sākotnēji likās, ka pārāk liela cīņa nebūs, bet ak vai kā mēs kļūdījāmies – gan Ingus, gan Ābele ir kopš pagājušā gada kļuvuši ātrāki un jau ir īsti cīņu biedri. Nopriecājamies un nosvinam uzvaru ar nu jau tradicionālo peldi jūrā. Pēc tam skatāmies, vai nav kādi sodi pieskaitīti – un ak vai!! IR! Par laimi mums pozīciju tas nemaina, jo mums ir pieskaitīts SS3 grants dopā pats finiša roteris +10 sekundes, taču SS3 ir ieskaitīts viens roteris arī Ingusam, līdz ar to, mēs saglabājam pirmo vietu par tām pašam 9 sekundēm. Bet jūs jautāsiet – kur tad Ābele? Viņš taču bija tikai 9.16 sekundes aiz mums kopvērtējumā, pirms tika pieskaitīti SS3 roteri – ja jau mums ar Ingusu +10 sek, tad viņam būtu jābūt pirmajam. Tā arī būtu, ja viņš pats nebūtu salasījis veselus 3!!! roterus trešajā dopā. Ar šo roteru plejādi viņš atkrita jau uz 4. pozīciju un palika pavisam bez pjedestāla. Ko lai saka – traks rallijs.

Mans moto viemēr ir bijis tāds, ka jābrauc tā, lai arī ar vienu roteri (+10 sekundes) varētu uzvarēt. Nu šoreiz sanāca salasīt veselus 3 – roterus un tā rezultātā salasīt pusminūti sodos, kas laikam nav īsti manā gaumē, bet ko tur darīt. Jābrauc precīzāk. Ja noņem nost visus sodus par roteriem, tad TOP3 būtu gandrīz tāds pats, tikai Ābele būt 3. nevis 4. vietā – respektīvi – 1. Egle, 2. Kazulis un 3. Ābele ar tām pašām 0.11 sekundēm aiz otrās vietas.

Man vēl līdz pat apbalvošanai strjoms – jau nu vēl kāds roteris atrodās, jo ar jebkuru pārsvaru, kas ir mazāks par 10 sekundēm joki mazi. Galu galā viss ir štokos un esam Karostā pirmie – prieks un laime! Dabūjam kārtīgu šampanieša šalti no konkurentiem un braucam svinēt!

Pilni rezultāti šeit:

Pilns video-blogs no rallija:

Šī gada minirallija sezonas noslēdzošais – piektais posms. Pēc izcīnītās (vārda vistiešākajā nozīmē) uzvaras Karostā, esam ar galveno konkurentu Dūci ar vienādu punktu skaitu un ir skaidrs, ka cīņa būs līdz pēdējam metram un neviens neko te bez maksas nedos. Kas uzvar (vai kā minimums apsteidz otru), tas arī uzvar kopvērtējumā.

Mašīna sakopta, savirze cik var salikta, brauksim ar tiem pašiem Micheliniem, ar ko braucām asfalta dopus Karostā – stresa nav. Domājam vēl piektdienā uzšaut šeikdaunu, lai būtu “silti” uz starta, lai nav jātaustās, bet ne viss gluži tā arī sagāja.

Ceturtdien pēcpusdienā sāku justies baigi švaki un vakarā jau guļu ar temperatūru zem segas sarijies paracetamolu un tējas. Galva nestrādā liekas – viss vējā. Piektdien ap 12 dienā paliek nedaudz labāk, taču ir skaidrs, ka nekāds šeikdauns nebūs. Piektdien pašā vakarā knapi izvelkos no mājas, Dreipis mani aizved izņemt doķus un mašīnu aplīmēt, lai tas nav no rīta jādara.

Sestdien no rīta agri braucam uz Biķerniekiem. No rīta sarijos tabletes, lai var izturēt dienu, bet saprotu, ka nekāds spīdeklis neesmu – gribās, lai tas viss ātrāk beidzas un atpakaļ gultā. Doma kāpēc mēs šeit esam ir tikai viena – lai uzvarētu. Skaidrs, ka otro vietu var dabūt arī mājās guļot gultā, tāpēc ja jau esam šeit, tad spiežam cik varam.

Pierakstām trasi – viss liekas ok. Pats pirmais roteris pirmajā dopā ir jau uzreiz viltīgs tāds aiz līkuma pa lapām – un man liekas svarīgi viņu labi izbraukt. Kartinga trase – nu tā – man ne pārāk, bet nu nav jau daudz tur tie līkumi.

Otrais/ceturtais/sestais dops daudz foršāks pa ātrāku trasi ar raganas katlu, un man tīk daudz labāk.

Kā jau Rallijā Latvija pierasts – 4WD un pšš pšš mašīnas iet pa priekšu, tāpēc mēs startējam ~30 aiz pirmās mašīnas. Pirmais dops – saņemos un braucu. Pie pirmā rotera jau lamājos, ka esmu galīgi “auksts” un neko nemāku un pa agru dzēšos utt. Bet nu saņemos un braucu tālāk. Elkonī baigi aizslīd priekša un ir skaidrs, ka kaut kas nav tā kā gribētos. Kartinga trasē arī visu laiku slīd priekša ārā un nav pārliecības braukt ātrāk.

Taču rezultāts pārsteidz – pirmajā dopā esam diezgan pārliecinoši pirmie. Nākamais sekotājs ir vairāk kā 4 sekundes un līdz Dūcim – 5 sekundes.

Otro dopu arī tāpat nomokam – bremzējas labi, tikai stūrējot stumjās priekša. Te uz tiltiņa sanāk nedaudz “opā” moments, ka “pēkšņi pretī ir riepu kaudze” par laimi viss sagāja un neko neaizķērām. Šo riepu kalnu pēc pieejamajiem video spriežot taranēja daudzi minirallisti.

Otrajā dopā Dūcim vinnējam vēl 3 sekundes.

Saruna ar Kristapu Dzīvīti pēc otrā dopa servisā – verdikts ir tāds – mainām priekšējās riepas vietām ar aizmugurējām. Jo priekšējās ir dabūjušas vēl ierīt Karostā, kamēr aizmugurējās prosta stāvēja un kalta garāžā. Sacīts darīts. Azarts katrā ziņā ir pamodies un saprotam, ka varam cīnīties par uzvaru.

Trešais/Ceturtais dops uzreiz jūtami labāk un mēģinām arī braukt drošāk. SS3 nobraucam par sekundi ātrāk, kā iepriekšējā reizē un SS4 – par veselām 3 sekundēm ātrāk kā iepriekš. Pārsvars pār Dūci jau 13.5 sekundes.

Pie tam Dūcis nemaz nav otrais – otrajā vietā ir Gatis Ābelītis, kurš otrajā aplī mums turpat min uz papēžiem. Kopvērtējumā pēc SS4 atpaliekot par 10 sekundēm.

Pirmos 4 ātrumposmums izskatījās, ka Dūcis brauc ar tiem pašiem Uniroyal Rainsport ar kuriem brauca Karostā. Bet uz trešo apli (SS5 un SS6) pirms starta pamanu, ka ir cita riepa, bet nevaru saprast kāda. Man jau sākas stress. Bet nu neko – jāturpina spiest tāpat – nav jau vairs variantu.

SS5 nobraucam vēl ātrāk – atkal pa 1 sekundi uzlabojot savu rezultātu – bet ak vai – Dūcis tāpat atpaliek par 4 sekundēm šajā dopā. Ābelītis par vienu.

SS6 – pēdējais dops – nobraucām no sirds, tā ka pat bremzes finišā uzsmirdēja – un lai gan likās, ka ir sausāks utt, bet laiks bija pa 2 sek sliktāks nekā SS4. Lai nu kā tāpat dops ir uzvarēts – Dūcis šajā dopā atpalika vairs tikai par nedaudz vairāk kā sekundi.

Kā vēlāk izrādījās tās bija Kumho riepas, ko Dūcis samainīja uz pēdējo apli, bet neizskatījās neko svaigas. Tad te nu mēs esam – uzvara klasē apsteidzot otrajā vietā esošo Gati Ābelīti par 13 sekundēm un Raimondu Dūci par 19 sekundēm.

Un komandu ieskaitē arī beidzot pirmā vieta, visu sezonu bija tikai otrās vietas – beidzot arī viena pirmā! Nākamās sezonas plāni vēl top, bet gan jau kaut ko brauksim!

Aizbraucot mājās, sapratu, ka visu dienu turējos kopā uz adrenalīna un vienkārši sadalījos reizinātājos iekāpjot gultā.

Pilni rallija rezultāti šeit:

Sezonas kopvērtējums 4WD klasē:

Šajā rallijā bija viss – gatavošānās, lietus, dubļi, riepu stratēģijas plānošana, kļūdas, roteri, sagriešanās, mīkstas riepas, forši dopi, skriešana pārbraucienos, nelegālas riepas grāvjos, uzsisti diski, emocijas pilnīgā pakaļā un pašās debesīs!! Ļoti daudz visa kā – kā īstā rallijā pienākās – tāpēc garāk, kā parasti.

Kā jau iepriekš minēju, pēc Ropažiem mēs bijām apņēmības pilni cīnīties vairāk, sagatavoties labāk un vēl patrenēt stenogrammu, kas Ropažos tomēr piekliboja. Karostā vēl nāk klāt viens papildus elements – segumu maiņa un riepu izvēle. Šoreiz 6 dopi ir izkārtoti 3+3 formātā ar servisa parku pa vidu. Pirmie divi katrā aplī ir grants un trešais – pilsētas dops ir pa asfaltu (plus netīrs betons).

Ok, tā vismaz bija nolikumā rakstīts. Pēc maršruta kartes pārbraucienu km mēģinot sazīmēt kur varētu būt dopi ir aizdoma, ka pirmais/ceturtais dops būs Cimdeniekos vai tajā rajonā. Pagājušoreiz, kad tur braucām 2019. gadā tur bija miksēts dops – gan asfalts gan grants. Protams, riepu izvēlei svarīga ir proporcija – tieši cik daudz grants un cik daudz asfalts, ko sēžot Rīgā, protams, mēs izpīpēt nevaram. Līdz ar to liekas, ka vienīgais īstais grants dops būs SS2/5, kas ir visgarākais. Skatoties laika prognozi, liekas, ka varētu līt – vai tieši līs rallija laikā vai pirms, vai pēc – protams, neviens īsti nevar pateikt.

Pēc iepriekšējo gadu pieredzes, Karostas pilsētas dopā ir ļoti daudz krustojumu, kuros stipri jādzēšās no 2/3 ātruma ar pilnu. Saskaitīju, ka 2021. gadā braucot ar Kristapu Dzīvīti, Karostas dopā bija 16 reizes spēcīgi jābremzē uz asfalta. Divi dopi x 16 reizes = ļoti daudz sekunžu, ko var zaudēt, ja dzēšās ar ziemeni.

Bet garajā grants dopā ar asfalta riepu nav ko darīt – pirmkārt, ja līst, tad braukšana būs ļoti švaka, otrkārt viegli pārsist, jo viņa ir plānāka. Ir pilnīgi skaidrs, ka uzlikt perfektu riepu un nobraukt visu ralliju nav iespējams. Kaut kur būs kaut kāds kompromiss. Jautājums, cik var pakāst SS2/5 braucot ar asfaltīgāku riepu un cik var pakāst SS3/6 braucot ar ziemīgāku riepu?

Pēc rallija noteikumiem, ārpus servisa parka (piemēram pārbraucienā no SS2 uz SS3) riepas mainīt nedrīkst, ja vien tev viņas nav līdzi (līdz 2 gab) un ja maini pats saviem spēkiem ar savu līdzpaņemto domkratu un ratatslēgu.

Man piezogas doma, ka SS2/5 jābrauc ar labu ziemeni un uz SS3/6 priekšējās divas jānomaina uz Michelin asfalta riepām. Tad kopromiss sanāk tikai SS1/4. Jautājumi, kas jāatrisina ir 4 – 1. vai riepu apkārtmērs ir apmēram vienāds (lai nav pārlieku liela slodze centrālajam difam) – ziemenes ir 15″, Michelini 17″; 2. vai ar tādu kombināciju vispār ir iespējams normāli pabraukt un vai ir reāli labāk dzēst/griezt līkumā nekā ar 4 ziemenēm? 3. vai pietiks laika nomainīt divas riepas pārbaucienā, kur tam nav speciāli atvēlēts laiks un 4. ko darīt, ja pārsit riepu, pirmajā dopā un līdzi ir tikai 2 asfalta riepas?

Pirmo jautājumu atrisinam viegli – noliekot abas blakus – praktiski vienādas un saiģot. 2. Ir tikai viens veidz kā to pārbaudīt. Vienā sestdienā uzliekam divas priekšā un aizmugurē atstājam ziemenes un pabraukājam prosta tā pabremzēt, pagrozīt stūri ar/bez ABS. Verdikts ir pusstundas laikā un ir skaidrs, ka ar ABS ieslēgtu, mašīna dzēšās taisni, un ievērojami labāk, nekā ar 4 ziemenēm. Pareizinam to 30 reizes un ir skaidrs, ka pārsvaram jābūt. Plakaniski liekas viegli (pārāk viegli pat – bet to saprotam, tikai pašā pilsētas dopā :))

Trešais jautājums par to, vai pietiks laika nav īsti skaidrs, jo nav skaidrs, pa kurieni būs jābrauc. Skaidrs ir tikai tas, ka laiks ir it kā pietiekami un vismaz nav tikai dažas minūtes. Laika norma ir 32 minūtes. Pa šo laiku ir jāpaspēj nobraukt 5 km dops, nomainīt divas riepas ar skrūvējamo rokas domkratu un aizbraukt pārbraucienā 22 km. Liela daļa no kuriem ir pa pilsētu, kur jābrauc uz 50. Neko vairāk mēs Rīgā nolemt nevaram un skaidrs, ka mēģināsim un jāpaspēj.

Nu un paliek ceturtais jautājums par to, ko darīt, ja nu pārsitam riepu SS1 vai SS4, pēc kura seko īsts grants dops, kurā ar 17″ Michelinu nav ko darīt. Pēc rallija varam atklāt, ka atbilde ir pus-legāla. Puslegāla tādā nozīmē, ka ja mēs riepu nepārsitam – nekāda pārkāpuma nav. Bet ja pārsitam, tad mums labie rūķīši ir noslēpuši vienu riepu grāvī pēc SS1. Ja nu savajagās 🙂 Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu – nesavajadzējās. Līdz ar to viss bija legāli.

Ok, riepu jautājums ir atrisināts. Nolemjam pirms rallija Liepājā ierasties agrāk un piektdien kādas 2-3 studas patrenēties rakstīt steni, jo Ropažos bija pašvaki. Sacīts darīts. Izbraucam no Rīgas jau piektdien ap plkst 11 un ap 13 jau braucam un rakstam steni. Tiesa sāka traki līt, bet tas nekas. Parakstījām, uzliekam mašīnu atpakaļ uz treilera un braucam ēst.

Paēdam un braucam ieņemt vietu servisa parkā, uzcelt telti kopā ar Agati un Modri un izņemt dokumentus. Tur viss bez aizķeršanās, tikai cik izdomāt, lai telti pa nakti neaizpūš jūrā 🙂 vējš ir normāls, kā jau Liepājā pienākās. Izejam arī tehnisko komisiju un aidā mājās plānot rītdienu.

22 mēģinu iet gulēt, kā apzinīgs rallists, bet ne sūda nesanāk. Kaut kā beigās aizmiegu un pamostos plkst 2:00 – ar sajūtu – ir labi esmu izgulējies 🙂 nu un tad vēl mēģinu nosnausties ik pa pusstundai, stundai ceļoties.

No rīta paņemam kafiju un riepu, ko atstāt grāvī un braucam rakstīt trasi. Vakarā apskatot leģendu ir skaidrs, ka SS1/4 vairāk kā puse ir asfalts, bet tas nekādas korekcijas mūsu riepu stratēģijā neievieš. SS1/2/4/5 ar ziemenēm, SS3/6 ar diviem Micheliniem priekšā.

Pierakstam trasi, SS2/5 vietām ir dubļains, bet kopumā ļoti foršs dops. Arī pilsētas dops SS3/6 man patīk. Faktiski visi dopi šoreiz ir uztaisīti ļoti baudāmi. Un nav nevieni “vārti” – man liekas, ka šo elementu vairs nevajag izmantot minirallijā.

Braucot no SS2 uz SS3 pieraksta laikā, mēs uzņemam laikus ar hronometru, cik vajag lai no SS2 finiša nobrauktu pa granti līdz tuvākajam asfaltam, kur domājam mainīt riepas, pēc tam pēc riepu maiņas cik laika jābrauc līdz zīmei Liepāja un tad cik ilgi pa Liepāju līdz LK3, kur jābūt noteiktā laikā. Mūsu komandas biedrs Ingus teica, ka abas riepas varot nomainīt 7 minūtēs bez pārlieku lielas steigas.

Pēc mūsu aprēķiniem no sākotnējā SS2 finiša līdz asfaltam bija jābrauc 9:40 min, tad riepu maiņa 7:00 min, tad līdz Liepājas zīmei 4:00 un līdz LK3 vēl 6:40. Noapaļojot uz augšu sanāk 10 min, tad 7 maiņai, tad 4 un vēl 7. Ja dops ir plus mīnus 5 min, tad kopā ir 5 + 10 + 7 + 4 + 7 = 33 min. Nu tā jeļi jeļi 32 minūtēs to var izdarīt. Saprotam, ka nekāds relakss nebūs un būs operatīvi tas jādara.

Pēc pieraksta nomazgājam mašīnu un braucam uz servisa parku gatavoties startam. Saliekam riepas, notīram logus utml sīkumus un aiziet.

Pirmais dops – saprotu, ka plakaniski liekot baigi slīd mašīna, bet turot taisni, ir ok. Uz dzēšanos sūdīgi pa asfaltu un ir prieks, ka ir priekš pilsētas dopa līdzi divi michelin. Dops patika. Finišā zaudējam Dūcim 5 sekundes (viņi brauca ar Uniroyal). Liekas, ka baigi daudz un ka pēc maniem aprēķiniem (:DD) vajadzēja būt mazāk, bet nu neko. Viss ir vietā un braucam uz SS2.

Neilgi pirms SS2 normāli vēlreiz nogāž lietus un jau tā slapjo trasi padara vēl mitrāku. Ir sajūta, ka jābūt labāk ar ziemenēm, nekā ar pusasfalta Uniroyal, kas ir Dūcim. Braucam – pašā pirmajā līkumā jau aizšļūcam nedaudz pa tālu un saprotu, ka būs slidens. Tomēr spiežam normāli. Vienu viltīgo roteri tomēr aizsitam. Rezultātā ar visu aizsisto roteri esam priekšā Dūcim kādas 13 sekundes (bez rotera – sanāktu 23!) Vienā dopā! Saprotu, ka riepu stratēģija bija pareiza.

Iebraucot finišā – STOP punktā Dūcis joprojām tur ir un tiesnešiem kaut ko kavējās. Ja ir kāda vieta, kur tieši šo nevajadzēja, tad tā ir šī. Rezultātā nostāvam STOP kontrolē nedaudz vairāk par 2 minūtēm, kas jau mūsu tā saspiestajā grafikā iedzen robu.

Saprotam, ka pa granti nedaudz jāuzspiež, bet laikam pārāk švaki spiedām, mēs reāli iebraucam autobusa pieturā faktiski tajā brīdī, kad mums jau ir jābūt nomainītām riepām. Ātri lecam ārā un pēc iepriekš izrunāta plāna mainam riepas – Dreipis skrūvē domkratu, es daru visu pārējo. Uzceļam labo priekšējo ratu, noņemu nost (ar pistoli, protams), lieku klāt Michelinu – nevar uzlikt, vajag puscentimetru augstāk. Bet augstāk nevar uzskrūvēt – domkratam gals un mašīna jau šūpojās, kā taisītos nokrist. Tajā brīdī es saprotu, ka ja mēs skrūvēsim lejā vai mašīna nokritīs, tad mēs par uzvaru varam aizmirst un visa ģeniālā stratēģija ir miskastē metama. Kaut kā man izdodās uzmānīt to riepu no apakšas un uzspiest uz centra vairākas reizes piekruķījot lai derētu skrūvju caurumos. Piesitam ar pistoli un aidā uz otru pusi. Laiks nepielūdzami skrien uz priekšu, sporta mašīnas viena pēc otras brauc garām un atgādina par iztecētajām minūtēm, kuras nekas vairs neatgriezīs.

Otru pusi izdodas nedaudz veiksmīgāk uzcelt, nomainam, sametam visu baganā un spiežam. Iespējams mēs nedaudz ātrumu varbūt kaut kādā brīdī pārsniedzām, precīzi neatceros. Taču pats svarīgākais ir ka mēs iebraucām LK savā laikā un vēl pusotra minūte pāri palika – tik cik pārbaudīt vai rati ir pieskrūvēti.

Trešais dops – viss čotka, tikai pie manēžas sagriežamies zaudējot 6-7 sekundes. Pa traku palaidu plakaniski un vairs nevarēja saglābt aizmuguri. Tad braucam uz servisu un arī – laika norma bija nedaudz pa īsu jo radās neliels stress pa pilsētu braucot. Pēc pirmā apļa esam priekšā Dūcim, bet tikai par vienu sekundi.

Servisa parkā Dūcis arī nolemj uzlikt ziemas riepas. Mēs neko nemainam – ar tādu pašu stratēģiju brauksim arī otro apli. Otrais aplis ir manāmi pažuvis. SS4 braucam no sirds, tomēr pie finiša vienu roteri laikam aizķeram – pat līdz galam nevarēju saprast vai aizķēru vai nē. Un ir klusa cerība, ka varbūt tomēr neaizķēru. Finišā atkal zaudējam Dūcim arī braucot ar ziemenēm un ja vēl roteris (bija, bija tas roteris) tad kopā atkrītam uz otro vietu, zaudējot jau 12 sekundes! Te nu bija stratēģija. Bet nekas, zinu, ka SS1/4 ir kompromiss un ka pārējos mums jābūt labākiem.

SS5 – ļoti ļoti bija sarakts šoreiz. Laikam tik traks dops nekad nebija bijis. Bet es pieņemu startā lēmumu, ka spiedīsim lai tur vai kas. Būs būs, nebūs nebūs. Pie šķūņa kreisajā līkumā nesmuki atsitamies pret kaut ko ļoti cietu un liekas, ka būs mīksta riepa kā minimums, taču nekā – viss safe. Pat izkāpjot un apskatot – nekā nevar redzēt. Finišā dopā Dūcim vinnējam 6 sekundes un kopvērtējumā esam aiz Dūča tikai 6 sekundes – un liekas, ka vajag varēt to sadzēst pa SS6.

Tagad ir svarīgais pārbrauciens – šoreiz tiesnešu punktā nekādu aizķeršanos un uzreiz kāpinam tempu. Bet ak vai – pārbraucienā dabūjam mīksto – kreiso priekšējo. Skaidrs, ka līdz asfaltam vēl tālu un nolemjam mainīt riepas tepat uz grants. Mainām vispirms kreiso un šoreiz to izdodas izdarīt labāk nekā iepriekš, jo var “ar roku izrakt bedrīti” zem riepas 🙂 un uzreiz viņa uziet bez problēmām virsū. Nomainam, sametam visu bagāžniekā un aiziet. Ir sajūta, ka šoreiz ir stipri vairāk laika un nav tā jāspiež. Tā arī ir – visu paspējam. Pirms SS6 vēlreiz pārvelku pr ratus un braucam. Pirmajā līkumā ir liels sitiens, kurā salokam smuko 17″ disku, bet par laimi riepā gaiss paliek. Te varēja arī viss uzvaras gājiens beigties.

Sākumu pa rakumiem un bedrēm nobraucu uzreiz prātīgāk un uznākot uz asfalta spiežu. Spiežu cik var. Finišā protams likās, ka varēja vēl vairāk bet nu ir kā ir. Dūcim dopā vinnējam nepilnas 5 sekundes un ….esam OTRIE! Fak – par nepilnām 2 sekundēm tomēr Dūcis ir priekšā. Noškrobējos un saprotu, ka paša kļūdas vien ir – divi roteri un sagriešanās pie manēžas maksāja vismaz 26 sekundes.

Aizbraucam uz servisa parku, visu saliekam un braucam uz apbalvošanu. BET!! Pēkšņi skaitot roterus, Dūcim uzrodas viens roteris pēdējā dopā un mēs tomēr esam PIRMIE!! Sajūtas bija fantastiskas – tas nozīmē – viss vēl nav zaudēts. Pirms pēdējā posma – minirallija Latvija esam ar vienādu punktu skaitu. Katram pa divām uzvarām un divām otrajām vietām. Viss izšķirsies Rīgā – Biķerniekos. Winner takes it all!

Pilnie rezultāti šeit:

Ejam peldēt – kā solīts. Tiekamies Biķeros 30.10!

Šoreiz minirallijam bijām gatavi jau nedēļu iepriekš – mašīna gatava, riepas samontētas un visas mantas sakrautas bagāžniekā. Iemesls ļoti vienkārš – darba dēļ es ierodos Rīgā tikai piektdienas vakarā pirms 24. Ātri paguļu un aiziet rallijs! Atbraucam, izņemam doķus, izejam tehnisko komisiju – viss kā pa diedziņu. Sākam rakstīt dopus – šoreiz ir nācis klāt jauns slāpētāju elements, kāds iepriekš nav bijis – vārti. Izpētam kārtīgi kādas dažādas vārtu konfigurācijas ir paredzētas un braucam rakstīt trasi. Pirmais dops – kaut kur dopa vidū ir krink-kring skaņa pa akmeņiem un piestājam malā apskatīties. Riteņi ir vietā 🙂 bet pannai ir nokrituši abi aizmugurējie stiprinājumi – nolūzuši un panna, ka nevajadzīgs spoileris ir izstiepies uz leju – pie zemes neskarās, bet patīkami nav. Tas nedaudz izsit no līdzsvara, bet turpinam rakstīt. Pierakstam visus trīs dopus. Nav tikai īsti skaidrs, kā būs ar tiem vārtiem, kas ir līkuma vidū/izejās – bet to tāpat saprast nevarēs, kamēr neizbrauksim ar pilnu gāzi.

Sagatavojam mašīnu startam – nomazgājam logu, nomainam divas priekšējās riepas uz jaunām un aizbraucam pie bijušā cīņu biedra Inta Jeršova uz servisu, kas tepat Ropažos ir lai atrisinātu pannas situāciju. Tur mūs ļoti laipni sagaida un faktiski 15 minūtēs visu atrisina. Super serviss Ropažos!! Esam gatavi startam.

Pirmais dops – uzreiz saprotu, ka elements “Vārti uz Labo” un “vārti uz Kreiso” ir faktiski ņemams neatmetot. Tā arī turpmāk mēģinam darīt. Likās, ka ceļa segums ir diezgan liela putra – tā kā akmeņu putra – nepiebraukts/nepieblietēts salīdzinoši jauns segums. Finiša lai arī liekas, ka esam braukuši “sasieti” esam priekšā galvenajam konkurentam Dūcim par vairākām sekundēm.

Otrais dops – mēģinām turēt tempu. Te ir pāris vietās roteros uzrakstīts “uzmanīgi” un abās vietās ir grāvī pa mašīnai – nopriecājos par to, ka to pamanīju pierakstot. Otrajā dopā ir arī kabata, kur jāizbrauc caur “apendiksu”, lai slāpētu ātrumu. Te ir gandrīz neizbraucama smilšu jūra un šī vieta arī būs par iemeslu šī paša dopa atcelšanai otrajai reizei (SS5 nenotika). Pašā finišā ir gara taisne un caur vārtiem K5 uz L4. Dzēšos un liekas, ka viss ok, tikai pašās beigās baigi tomēr aizslīdēja un knapi sarakstāmies tajā līkumā, jo pretī 2metrīgs grāvis. Viss ok. Šoreiz jau esam priekša Dūcim tikai par kādu sekundi.

Trešais dops – man patika vislabāk – kārtīgi var atstiept. Pāris ātrajās vietās pārāk konservatīva stenogramma un ir sajūta, ka varēja ātrāk. Tomēr pats lielākais feils ir “K4 turēt konuss” kurā visu dzirdēju, visu sapratu un iekrāmēju laicīgi, lai varētu paspēt iztaisnot pirms konusa ārmalā – līkuma izejā. Taču nekā – ātrums ir pa lielu un konusu notriecam, un līdz ar to arī 10 sekunžu sods. Atkrītam uz otro vietu.

Ceturtais dops – vienmēr jau galvā ir tā cerība, ka varbūt tiesneši nepamanīja utt 🙂 un katrs dops ir jābrauc lai uzvarētu, tā arī braucam – kā liekas – no sirds. Finišā esam 3 sekundes savam iepriekšējam laikam vinnējuši, bet ak vai, Dūcis ir vēl ātrāks – pie tam vēl par 3 sekundēm.

Piekto dopu izbraucam pārbrauciena režīmā un paliek pēdējais – sestais dops. Pirms viņa ir liels sastrēgums un startējam reāli kādas 20 minūtes vēlāk. Pirms starta arī uzzinam par ieskaitīto roteri un nu esam oficiāli otrajā vietā. Tomēr vienmēr jau konkurentiem arī var gadīties pa kādam roterim, tāpēc noskaņojums ir ka jāspiež grīdā. Nobraucam labi, kā liekas labāk nekā SS3 (lai arī laiks ir gandrīz vienāds). Vienā roterī knapi sarakstamies dēļ špūres, bet viss safe. Finišā dopā atkal zaudējam Dūcim 2 sekundes un esam stabilā otrā vietā ar 11 sekunžu pārsvaru. Lai rezultāts mainītos viņam ir vajadzīgi jau divi roteri – un tas ir maz ticams.

Finišā ir rūgtuma sajūta par zaudēto pirmo vietu, tomēr vispārējais noskaņojums ir labs un esam gatavi turpināt cīnīties Karostā. Nedaudz jāpatrenē stenogramma – šoreiz bija sajūta, ka pieklibo. Jāpiepūš vaigi un jāspiež!

Diemžēl nesanāca palikt uz apbalvošanu, jo dēlam bija ļoti slikti ar veselību un bija jāsteidz mājās.

Visi rezultāti pieejami šeit:

Minirallija priekšvakarā sākās nedienas ar treilera meklēšanu, taču jau pēc nepilnas pusotras stundas bijām veiksmīgi atraduši kā pašiem likās pēdējo pieejamo treleri Rīgā 🙂 un arī 21:30 jeb pusstundu pirms kantora slēgšanas. Jāsaka, ka treileris braucās labi un viss bija kārtībā.

Agri no rīta ierodamies Vecpiebalgā, kopā ar Modri un Agati uzstellējam telti, saņemam dokumentus, izejam tehnisko komisiju un aiziet uz dopiem. Kā ierasts, mūsu treniņu programma aprobežojās ar “stenogrammas iesildīšanu” pirms braukšanas uz pirmo dopu. Vienkārši parakstam pāris km šurpu turpu, lai jau rakstot pirmo līkumu tas uzreiz būtu pariezs (par to, vai tā iznāca – vēlāk:))

Sarakstam dopus – roteru ļoti daudz. Nu tā ka ļoti – laikam nekad vairāk nav bijuši. Un ir arī vairāki roteri no 3 konusiem, kas prasa pilnīgi citu braukšanu. Visu saprotam, ka drošībai jābūt un ir ok. Vienīgi nav īsti skaidrs, cik viņi būs šauri/plati, jo neviens vēl dabā nav izlikts. Uzreiz jāsaka, ka roteri paši par sevi ir izlikti ļoti interesanti un ar odziņu – tā teikt sadabrībai ar stūrmani un stenogrammai ir jābūt precīzai un labai, jo ‘uz aci’ izbraukt viņus nevarēs (Gulbī varēja, jo bija norādītas metru kartiņas gar malām).

Pēc pieraksta, es vēl komandas biedriem izlielos, ka “man nav neviena četrinieka” stenogrammā 😀 Ai kā tā nevajadzēja darīt.

Starts. Braucam ar 70. numuru, bet trase vēl ir pārsteidzoši labā stāvoklī. Pie pirmā rotera saprotu, ka viņi ir šauri. Faktiski ir ievēroti tie 15 metri kas ir starp konusiem, bet ņemot vērā, ka ceļš ir plats, sanāk asāks leņķis nekā ja būtu pa šauro jābrauc. Pirmais normālais līkums K3-3 – iegāju ar pilnu, neliela ‘kompresija’ un pārāk optimistisks pieraksts rezultējās ar izslīdēšanu atrabotkā ar trešo robu un nelielu izbīli stūrmanim. Viss ok, bet rekur arī tas četrinieks atradās 🙂 Pēc dopa pierakstījām pareizi. Dopa startā esmu tā piepūtis vaigus un nobriedis spiest grīdā, ka likās vajag pārspiediena vārstu. Vienu nelaimīgo roteri tomēr aizķeram (skat titulbildi) un finišā liekas, ka jābrauc mājās, jo pilnīgi nekas nesanāk.

Otrais dops ir turpat pēc pusotra kilometra, rezultātus apskatīties neizdodās, jo nav interneta. Nobraucam SS2 – šis dops man patika labāk un vienā vietā, kur pierakstīju “uzmanīgi” un pierakstot apstājāmies un es vēl noteicu – te var nokrauties – tāds negatīvs slīpums tieši uz dzēšanos roterī un paliek nedaudz šaurāks, aiz tramplīna utt. Karoč ja nepareizi uznāc, tad labākajā gadījumā izzvani roteri. Nu sliktākajā esi kaut kur grāvī krūmos. Par laimi Dreipis paspēja pateikt visu penteri un galā “uzmanīgi” pēc kā es uzreiz atlaidu gāzi un sarakstījāmies normāli tajā vietā. Bet nu daudz netrūka līdz kaut kam. Pēc otrā dopa sajūta ir vēl švakāka – jo sajūta, ka vispār nebraucās. Par laimi apskatoties rezultātos, tā tomēr nav un esam pirmie gan dopā, gan arī kā izskatās 4WD kopvērtējumā, ieskaitot visu sodu par roteri SS1.

SS2 pat kā beigās izrādījās izdodas uzstādīt 5. laiku absolūti. Not bad.

SS3 – šeit roteri likās pa lielam nenoslēpti, izņemot pārīti. Kaut kāds safe mode iezagās un finišā pieķēru sevi pie domas, ka “bija ok” un tas nozīmē tikai vienu – pārāk maz spiesta gāze. Rezultātā esam dopā otrie, kopvērtējumā joprojām pirmie.

Servisa parks. Sarēķinam laikus un sākam skaitīt sekundes. Dūcim esam priekšā apmēram 5 sekundes (tobrīd par viņa SS2 roteri nezinājām) un ar vienu aci vērojam arī Ābelīti, jo SS3 viņš nobrauca tikai par vienu sekundi lēnāk (kā vēlāk izrādījās veltīgi – jo viņa laikam nāca klāt vairāki sodi par roteriem). Matemātiķu pulciņā tiek aprēķināts, ka pa diviem dopiem ar tām 5 sekundēm vajadzētu pietikt. Bet nu jāspiež ir, nevar neko taupīt.

Tā arī izejam uz SS4 starta. Spiežam grīdā, nevienu roteri, kā liekas nepaņemam un finišā saprotam, ka Dūcim esam pakāsuši 1 sekundi. Savam laikam pret SS1 atvinnējām 2 sekundes (bez rotera). Liekas – nu vēl 4 ir, ar to jau jāpietiek. SS5 – pēdējais dops – bija nopietni sarakts, bet nu mans nodoms bija spiest pa ļubomu lai tur vai kas. Būs būs, nebūs nebūs. Spiežam, roteri visi palika vietās un finišā, lai arī likās, ka nobraucām ātrāk, rezultātā sev atvinnējām tikai kādas 0.3 sekundes pret SS2 laiku, taču pats svarīgākais – Dūcim vinnējām nepilnu sekundi, ko uzzinām uzreiz no finiša kontroles tiesnešiem. Urā! Ja nav neviena rotera – domājam, ka nav, tad jābūt pirmajiem.

Vēl tikai tāds sīkums, ka jātiek līdz finišam ap 20 km pa granti. Aizbraucam bez starpgadījumiem. Beigās vēl Dūcim sods par SS2 roteri un mēs uzvaram par nepilnām 15 sekundēm. Uzdevums izpildīts un jāsaka, ka līdz šim lielākā un sīvākā cīņa, kas minirallijā man ir bijusi. Komandu ieskaitē atkal otrie. Tiekamies Ropažos!

Rezultāti šeit:

Dugotais Audi vēljoprojām top. Un jau ziemas izskaņā sapratām, ka cītīgi taps vēl arī visu 2022 gadu. Diemžēl, lai arī kā cerējām iziet uz starta Cēsu rallijā ar Aldi jau šogad augustā, ar šo auto kā pilntiesīgi dalībnieki mēs to izdarīt nevarēsim. (Bet gan jau mūs trasē vēl redzēsiet arī šogad)

Kādā vakarā pēc pēdējām vidzemes ziemas kausa sacensībām mums kopā ar manu rezerves stūrmani Kristapu Dreimani, radās spārnota ideja, ka vajag braukt šogad miniralliju. Sacīts, darīts. Pēc nedēļas tika iegādāts auto no Racing Animal komandas, ar kuru mēs ar Kristapu Dzīvīti braucām 2021. gadā minirallijā šajā pašā 4WD ieskaitē ar atmosfēriskajiem dzinējiem līdz 2.8L.

Tā nu mūsu komandā šogad ir jauna ekipāža priekš minirallija, kas neietekmē dugotā Audi projektu, tomēr ļaus man atsvaidzināt braukšanas iemaņas, lai iekāpjot jaunajā turbo audi pēc tad jau 4 gadu pauzes, vispār būtu kaut kāda saprašana, kurš pedālis jāspiež.

Ar jauno auto vienīgā problēma bija, ka viņš ir pelēks 😀 Par laimi mums bija palikusi pāri sarkanā krāsa un mēs viņu nokrāsojām smuku sarkanu.

Atbraucām uz Gulbeni, pierakstām dopus un esam gatavi spiest. Šoreiz pirms roteriem ir 100 m un 50 m atzīmes, lai saprastu, gan kurā pusē ir roteris, gan arī cik tālu viņš ir. Tas noteikti palīdzēja, lai gan domāju, ka palīdzēja arī citiem.

Pēc pirmā dopa bija skaidrs, ka visnopietnākā cīņa būs ar Dūci, kuram pirmajā dopā zaudējām nepilnas 2 sekundes. Sajūta ir ka, īsti nebraucās – kaut kā liekas pa lēnu un liekas, ka Dūci varam mēģināt ķert.

SS2 – jau diezgan startā uzbraucam vienam roterim un pēc skaļa bļaģ, saprotu, ka nu jau noķert būs krietni grūtāk. Finišā – atkal 2 sekundes zaudējam (Plus roteris, tad kopā 12). Bet dops patika krietni labāk un jau braucās smukāk. Netālu no finiša tramplīnā uzbraucam uz akmens ar abiem labās puses riteņiem, bet par laimi veiksmīgi. Komandas biedrs Ingus šajā pašā vietā abus labās puses riteņus arī pārsita un pēc SS2 izstājās, jo zapaska ta viena!

SS3 – atkal braucam kā varam, L6 atpakaļejošajā drusku aizslīdu taisni nevajadzīgi un atkal zaudējam nepilnas 2 sekundes.

Tagad servisa parks – kopā jau zaudējam pēc maniem aprēķiniem 5.6 sekundes + 10 sekundes par roteri – 15.6 sekundes. Trešā vieta jau rotera dēļ arī pietuvojusies.

Tāpēc SS4 nolemju kārtīgi saņemties un spiest vairāk. Pašam arī likās labi un finišā rezultāts pret SS1 uzlabots par 3.5 sekundēm un Dūcim esam šajā dopā nedaudz priekšā – pusotru sekundi.

SS5 arī domāju spiest, tomēr rezultāts tikai pa pussekundi labāks nekā pirmajā braucienā un joprojām esam otrie. Šobrīd kopvērtējumā jau atpaliekam par tām pašām 15 sekundēm, taču trešā vieta ir krietni jau tālāk – 27 sekundes (pēc maniem aprēķiniem) un nolemjam pēdējo dopu, kas bija visvairāk izrakts nobraukt prātīgāk un “līdz galam”. Rezultāts arī to parāda, ka Dūcim šajā dopā zaudējām tik, cik visos pārējos dopos kopā.

Galu galā veiksmīgs rezultāts un otrā vieta priekš debijas ar jauno auto nav slikta. Beigās tomēr mums vēl pieskaitīja 2 roterus (kopā 3), par kuriem tā arī nesapratu, kur viņi uzradās, bet nu tāds ir rallijs. Vietu tas mums nemainīja, tikai liks nākošreiz braukt uzmanīgāk.

Tiekamies jau vecpiebalgā. Video apskats šeit un rezultāti pieejami šeit:

Mašīna ir uzstādīta piekare, saglābti, salaboti pusrāmji. Uzbūvēti plaukti, izdomātas un uzbūvētas bremzes – jauni bremžu diski, suporti, uzlikas, gultņi, ielikti amortizatori. Faktiski no vecajām piekares detaļām ir palicis tikai aizmugurējais pusrāmis, kurš arī ir pilnībā ‘atdzīvināts’ 🙂

Pārējās detaļas bija pārāk sarūsējušas/nederēja jaunajai konfigurācijai. Mašīna ripo un ir salikts motora bloks un izvirpots restriktors. Sākti darbi pie galvas. Vēl ir dabūti spārni, reste, kapots un priekšējās lampas.

Tāpat ir iegādāts mega kārbas kronšteins, polikarbonāta logi, šādas tādas elektrības lietas un jauns kruts centrālais bloķis un ugunsdzēsības sistēma.

Tā uzrakstot nekas daudz neliekas, tomēr viss iet pēc plāna un darbi turpinās!

Atskaite par paveikto 2020 gadā.

Īsumā – uzbūvēta virsbūve, iegādāti amortizatori un iesākts būvēt jaunu dzinēju. Un tagad par visu pēc kārtas.

Visu pagājušo gadu kopām mašīnu, kas bija gana sagurusi. Pasākums izvērtās stipri laikietilpīgāks un nopietnāks nekā sakumā plānots, bet nu ko padarīt. Mūsu super-meistars no dzelzs – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē – Viktors Gulbenē bija tas, kas visus virsbūves darbus godam arī paveica.

Faktiski no sākotnējā Audi ir palicis samērā maz – daudz kas ir nomainīts – grīda, centrālais tunelis, jumts, sliekšņi, mašīnas pati priekša un arī aizmugures – bagāžnieka daļa ir pārtaisīta. 3 durvis arī nomainītas. Visas šuves ir pastiprinātas, vājās un zināmās vietas arī pastiprinātas, sliekšņos iemetinātas WRC līmeņa domkrata vietas un citi uzlabojumi. Mašīna ir arī nedaudz pataisnota – uzsistās vietas izvilktas pēc rasējuma ar milimetra precizitāti un pārbaudītas stendā ar lāzeriem. Izklausās traki – un tā arī ir. Darbs ir ieguldīts ļoti liels. Papildus tam ir arī izveidotas skaistas vietas priekš jaunajiem amortizatoriem, jauni skaisti sēdekļu stiprinājumi un papildus vietas piekares atbalstiem – atsaitēm un pielikti stiklašķiedras aizmugurējo spārnu uzlikas + DTM Audi 200 spoileris! Tas viss pēc tam ir sakrāsots skaistā sarkanā krāsā.

Šobrīd mašīna nodota atpakaļ Racing Animal pārziņā, kur tiks veikti visi pārējie darbi.

Kamēr tika Gulbenē gatavota virsbūvē, mēs Rīgā cītīgi vācām naudu amortizatoru fondā un ja Tu esi mūsu sekotājs, noteikti būsi pamanījis mūsu aktivitātes šajā sakarā. Paldies nekad nevar būt par daudz, tāpēc saku lielu paldies visiem 65 ziedotājiem (ceru, ka nevienu neesmu piemirsis) ar kuru palīdzību tika savākta nepieciešamā summa, lai iegādātos sapņu amortizatorus – REIGER.

Amortizatori arī ir atceļojuši un tagad var sākties salikšana. Darba priekšā ir vēl ļoti daudz un ceram būt ierindā pēc iespējas ātrāk – naiva cerība ir vēl šogad kaut ko izbraukt. Bet nu ja nepaspēsim – tad noteikti būsim ierindā 2022 gadā. Par pārējiem darbiem – citreiz. Nepacietīgākajiem varu pačukstēt – jā – beidzot arī mums būs turbo! 🙂

Te arī bilžu atskats 3 daļās.

PIRMĀ DAĻA: PIRMS jeb jaukšana.

OTRĀ DAĻA: PROCESS jeb dzelzgriezējs!

TREŠĀ DAĻA: PĒC.

For English – click here!

Šogad esam sākuši fundraiseru jeb naudas vākšanas kampaņu jaunu amortizatoru iegādei. Pārāk gari stāstīt par amortizatoru nozīmīgumu rallijā un ietekmi gan uz ātrumu, gan drošību negribu – ticiet man – tā vienkārši ir – un tā ir viena no pašām svarīgākajām rallija mašīnas sastāvdaļām. Noskatoties šo video viss kļūs daudz skaidrāks. Šobrīd automašīnai visādi citādi tiek veikti dažādi plānoti uzlabojumi un esam nolēmuši veikt vienu papildus uzlabojumu, kas mūsu budžetā diemžēl neietilpst – amortizatorus.

Jau vairākus mēnešus veiksmīgi esam draugu lokā vākuši naudu ar dažādu metožu palīdzību un šobrīd esam apmēram pusē. Laika līdz pogas “pirkt” spiešanai paliek arvien mazāk, tāpēc aicinu visus savus draugus, fanus un atbalstītājus iesaistīties un atbalstīt mūs jaunu amīšu iegādē.

====
Kā vari atbalstīt? Pārskaitot naudu ar norādi “Amortizatoru fondā” vienā no sekojošajiem veidiem:

1. Uz bankas kontu LV97UNLA0050003508371 Māris Egle
2. Uz paypal kontu maris.egle@gmail.com
3. Uz Revolut kontu 29140964
4. Zvanot man un sarunājot kā atdot skaidrā naudā vai ja Tev ir idejas, kā vari atbalstīt savādāk.
====

Ko Tu no tā iegūsi?

Pirmārt – pievienojies atbalstītāju klubam ar jau vairākiem desmitiem esošo atbalstītāju;
Otrkārt – sajūties patiešām palīdzējis mums. Protams, “fb laiki un šēri” arī ir svarīgi, bet šis jau ir next level, un mēs to patiešām novērtēsim;
Treškārt – tev ir iespēja iegūt arī kaut ko taustāmāku materiālu – skatīt zemāk sadaļu merchandise.
Ceturtkārt – ja tev ir kāds brends vai produkts, ko vēlies asociēt ar mums – droši sazinies ar mums, lūkosim kā varam palīdzēt.

Attēlā – amortizatoru atbalsta vietas jau sagatavotas.

Attēlā: virsbūve tiek sagatavota uz milimetru precizitāti.

Cik daudz vajag? Nav nepareizas summas, ja jūties, ka vari atbalstīt ar lielāku summu, mēs tikai priecāsimies. Tomēr, jāsaka, ka lielāko daļu fonda šobrīd veido tieši atbalstītāji ar ziedojuma summu ap 20-50 EUR. Katrs, arī vismazākais ziedojums ir no svara!

Lūdzu ņem vērā – šis nav fanu atribūtikas e-veikals. Visa fanu atribūtika ir ekskluzīva un bez maksas, un pie tās var tikt tikai mūsu atbalstītāji. Šis ir veids, kā mēs kā komanda pasakam paldies saviem atbalstītājiem.

Katrs esošais galvenais atbalstītājs/sponsors tiek pārstāvēts uz galvenajiem komandas atribūtiem plus papildus katram no galvenajiem atbalstītājiem ir viens atribūts, kur tiek reklamēts tieši šis atbalstītājs un neviens cits. Tu ar savu brendu arī pie tāda vari tikt un nokļūt arī uz galvenajiem komandas atribūtiem – sazinies ar mums.

OK, ķeramies pie lietas!

——–

1. Atbalsta apmērs vismaz 100 EUR:

Komandas vējjaka (Sarkana)

Pieejams gan sieviešu, gan vīriešu griezums ar izšūtiem atbalstītāju logotipiem un komandas atribūtiku. Pieejamās krāsas: sarkana ar nelieliem pelēkiem elementiem (skatīt sarkano attēlu). Komandai būs tieši šādas jakas.
Šis ir arī vienīgais atribūts, ko iespējams personalizēt ar savu uzrakstu/uzvārdu īpašai VIP sajūtai.

————

2. Atbalsta apmērs vismaz 60 EUR.

Komandas Polo Kreklu komplekts – Zilais krekls + Premium Baltais krekls.

Pieejams gan sieviešu, gan vīriešu griezums ar izšūtiem atbalstītaju logotipiem un komandas atribūtiku. Līdzīgs kā attēlā, logotipi var nedaudz atšķirties. Materiāls kokvilna.

——

3. Atbalsta apmērs vismaz 50 EUR.

WATERIGA Pilnībā apdrukāts krekls.

Materiāls Poliesters. Nekur vēl šāds krekls nebūs redzēts un ir mans personīgais favorīts. Tu tikai paskaties uz to!

———

4. Atbalsta apmērs vismaz 45 EUR.

RACING ANIMAL Kepons.
The one and only! Kvalitatīvs kepons ar izšūtiem logotipiem priekšā un sānos. Bomba!
Kur var sagatavot labāko sacīkšu dzinēju? Pareizi, uzminēji!

————

5. Atbalsta apmērs vismaz 40 EUR.

Premium komandas Polo Krekls (Balts).

Pieejams gan sieviešu, gan vīriešu griezums ar izšūtiem atbalstītaju logotipiem un komandas atribūtiku. Līdzīgs kā attēlā, logotipi var nedaudz atšķirties. Materiāls kokvilna. Tāds pats kā zilais krekls tikai Premium baltā krāsā un faniem pieejams pirmo reizi!

———

6. Atbalsta apmērs vismaz 35 EUR.

Komandas Polo Krekls (Zils).

Pieejams gan sieviešu, gan vīriešu griezums ar izšūtiem atbalstītaju logotipiem un komandas atribūtiku. Līdzīgs kā attēlā, logotipi var nedaudz atšķirties. Materiāls kokvilna. Tāds pats kā Premium baltais krekls, tikai zils.

————

7. Atbalsta apmērs vismaz 25 EUR.

Motors & Sports Krūze.
Katru rītu dzerot kafiju atcerēsies, kurš ir labākais motorsporta medijs Latvijā!

————
8. Atbalsta apmērs vismaz 20 EUR.

SUPPORTER lielā uzlīme
Jeb bumper sticker. 3 dažādi veidi. Dizains runā pats par sevi. Izmērs aptuveni 25 x 10 cm.

A VARIANTS:

B VARIANTS:

C VARIANTS:

———
9. Atbalsta apmērs vismaz 10 EUR

SUPPORTER mazā uzlīme.
Tas pats tikai mazāks. Izmērs aptuveni 12 x 5 cm.

A VARIANTS:

B VARIANTS:

C VARIANTS:

———-
10. STARTER Paka 100 EUR

Iekļauj:
1. WATERIGA Pilnībā apdrukāto kreklu
2. Komandas Polo kreklu (Zilā krāsā)
3. Motors & Sports krūzi
4. Vienu Lielo vai Mazo uzlīmi (A, B vai C)

———-

11. SUPPORTER’S Paka 200 EUR

Iekļauj:
1. Komandas vējjaku ar iespēju personalizēt
2. WATERIGA Pilnībā apdrukāto kreklu
3. Komandas Polo kreklu (Premium Baltu vai Zilu)
3. Motors & Sports krūzi vai Racing Animal keponu
4. Vienu Lielo uzlīmi (A, B vai C)
5. Vienu Mazo uzlīmi (A, B vai C)

———
12. VIP Paka jeb VISS KAS MUMS IR – 300 EUR

Iekļauj:
1. Komandas vējjaku ar iespēju personalizēt
2. Premium Balto un Zilo komandas kreklus (var ņemt dažādus griezumus – piemēram vienu sieviešu vienu vīriešu)
3. WATERIGA Pilnībā apdrukāto kreklu
4. Racing Animal Kepons
5. Motors & Sports krūzi
6. Trīs Lielās uzlīmes (A + B + C)
7. Trīs Mazās uzlīmes (A + B + C)

—-
13. NEKAS. Atceries, ka atbalstīt var arī tāpat bez kāda iemesla un nesaņemot pretī neko, izņemot gandarījumu. Jeb kā teica Rainis:

Gūt var ņemot, gūt var dodot.
Dodot gūtais – neatņemams!

Piegāde: Saņemt preci Rīgā var bez maksas. Ja Rīga tālu, tad nosūtīsim ar Omnivas pakomātu arī bez maksas. Tālākiem sūtījumiem – sazinieties ar mums.

Visa fanu atribūtika tiek izgatavota pēc pasūtījuma tieši jūsu izmēram un piegriezumam, tāpēc pasūtiet laicīgi.

Kā pasūtīt? Ieskaiti naudu vienā no veidiem (bankas konts, Revolut, PayPal vai skaidrā – skatīt augstāk) un maksājuma uzdevumā norādi, ja vēlies pretī saņemt kādu no merchandise lietām un izmēru. Piemēram. “Komandas Vējjaka L izmērs, vīriešu” vai “Supporter lielā uzlīme C variants”. Neskaidrību gadījumā zvani 29140964 vai raksti maris.egle@gmail.com

Īpašiem ziedotājiem īpaši nosacījumi. Par vizināšanas iespējām utml VIP pakām – sazinieties ar mani atsevišķi.

Latviski – spied šeit.

This year we have started a fundraiser to buy new shock absorbers (shocks) for our rally car. I won’t go into too much detail about the importance of shock absorbers in rallying and how it affects both speed and safety – just trust me – it is one of the most (if not THE most) important components in a rally car. Please watch the video below. At the moment the car is undergoing some serious upgrades however we have decided to change one more key component on the car which unfortunately is out of our budget – the shocks.

For several months we have been successfully raised funds among friends, family and supporters by various means and we are about halfway there. Time is precious and therefore we are launching a new “Become a supporter” campaign to get the other half. So I am asking you to please joing our cause and become one of our supporters.

=====
How can you support us? You can transfer money to us with reference “Shock Absorber Fundraiser” in one of the following ways:
1. Bank account (Latvia) LV97UNLA0050003508371 Maris Egle SWIFT: UNLALV2X
2. PayPal account maris.egle@gmail.com
3. Revolut account +317 29140964
4. Call me and arrange another method (cash or otherwise)
=====

What are you getting out of this?

First – you will join our supporters club with dozens of supporters
Second – you will feel like you have really helped us in our cause. Fb likes and shares are important however this is next level!!
Third – you have a chance to get some of our merchandise (see lower)
Fourth – if you have your own brand or product that you wish to associate with us – please let us know and we will see how we can help

Pictured: new supports are ready for the new shock absorbers

Pictured: chassis is strengthened and prepared to the exact milimeter

How much should you support us with? There is no wrong amount. If you feel that you can support us with more – we will be very happy and truly appreciate it. However, the majority of our fund consists of supporers donating around 20-50 EUR each. Every donation counts – even the smallest one!

Please be aware – this is not a merchandise E-Shop. All of the fan merchandise is exclusive and free of charge. You can only get it when becoming one of our supporters. This is our way as Cedrus Tropos Racing Team to say thank you to our supporters.

Each of the main sponsors/supporters is represented on the main team merchandise. In addition each of the main sponsors/supporters has one dedicated item where only this particular brand is advertised and not others. You can also become one of them and get your brand on the main merch + have your own dedicated merch. Get in touch with us.

Ok, let’s get started!
——

1. Support of at least 100 EUR:

Team’s Softshell Jacket (Red)

Available in Men’s or Women’s trim with embroidered supporters’ logos and team graphics. Available colours: RED with some gray elements (see the red jacket in photo). Our team will have these exact Jackets.
This is the only available merchandise that you can personalize by adding your embroidered name/nickname for a true VIP feeling.

——
2. Support of at least 60 EUR:

Team’s Polo shirt set – Navy Blue shirt + Premium White Shirt

Available in men’s or women’s trim (you can also mix and match) with embroidered supporters’ logos and team graphics. Very similar of those in the photo. Logos can be slightly different. Material: Cotton.

——
3. Support of at least 50 EUR:

WATERIGA All-over-print T-Shirt.

Material: Polyester. Have you seen anything like this anywhere? This is my personal favourite. Stand out from the crowd. I mean just look at it!!

—–

4. Support of at least 45 EUR:

RACING ANIMAL Snapback Cap.

The one and only! Quality cap with embroidered logos on the front and sides. Really cool!
Where to prepare the best race engines? You guessed correctly!

——

5. Support of at least 40 EUR:

Premium Team’s Polo shirt (White)

Available in men’s or women’s trim with embroidered supporters’ logos and team graphics. Very similar of those in the photo. Logos can be slightly different. Material: Cotton. Same as Navy Blue shirt only in Premium white colour and available for all fans for the first time.

—–
6. Support of at least 35 EUR:

Team’s Polo shirt (Navy Blue)

Available in men’s or women’s trim with embroidered supporters’ logos and team graphics. Very similar of those in the photo. Logos can be slightly different. Material: Cotton. Same as Premium White, only in Navy Blue.

——-
7. Support of at least 25 EUR:

Motors & Sports Coffee Mug
Every morning when drinking coffee you will remember the best motorsport media company in Latvia and beyond.

——-
8. Support of at least 20 EUR:

SUPPORTER Bumper sticker (large)
Choose from 3 designs. Size 10″ x 4″

OPTION A:

OPTION B:

OPTION C:

——
9. Support of at least 10 EUR:

SUPPORTERS Small sticker
Same as the bumper sticker just smaller. Size 5″ x 2″

OPTION A:

OPTION B:

OPTION C:

——
10. STARTER Package – support of at least 100 EUR:

Includes:
1. WATERIGA All-over-print T-Shirt;
2. Team’s Polo Shirt (Navy Blue);
3. Motors & Sports MUG
4. One Bumper sticker or Small Sticker (A, B or C)

——
11. SUPPORTER’S Package – support of at least 200 EUR:

Includes:
1. Team’s Softshell Jacket (Red) with an option to personalize it
2. WATERIGA All-over-print T-Shirt;
3. Team’s Polo Shirt (Premium White or Navy Blue);
4. Motors & Sports MUG OR Racing Animal Cap
5. One Bumper sticker (A, B or C)
6. One Small Sticker (A, B or C)

—–
12. VIP Package – Everything we have! Support of at least 300 EUR:

Includes:
1. Team’s Softshell Jacket (Red) with an option to personalize it
2. Team’s Polo Shirt Set (Premium White and Navy Blue);
3. WATERIGA All-over-print T-Shirt;
4. Racing Animal Cap
5. Motors & Sports MUG
6. Three Bumper stickers (A, B and C)
7. Three Small Stickers (A, B and C)

—–
13. NOTHING. Remeber – you can also support us without receiving anything other than a feeling of satisfaciton in return.

Delivery: for delivery outside Latvia, please get in touch with us. Stickers can be sent in a letter by mail, other items – depending on size and quantity we will calculate shipping cost. maris.egle@gmail.com or +371 29140964.

Almost all of the merchandise is made to order exactly to your colour, size, and cut where applicable. So expect a lead time of few weeks.

How to order: send money and a note of which merchandise and size you would like. Example “Team’s Softshell Jacket Size L, Women’s cut” or “Supporters sticker option C”. Any questions – just email or message me.

Extraordinary supporters will get extraordinary treatment. For you-will-never-forget rally car passenger rides, branding and other VIP packages – please contact us.