03.05.2025. Visaginas, Lietuva.
Tā kā šogad plānots tikai aptaustīt dažādus rallija pasākumus, ieiet ritmā un sākt kaut ko saprast, kas vispār jaunajā mašīnā jādara, tad Cedrus Tropos Racing plāns šogad arī tāds ir – kaut ko kaut kur brauksim, bet bez nopietna plāna un kalendāra. Nu tad lai iet Visaginas – šis rallijs mani uzrunāja dēļ kompaktās trases, salīdzinoši lētākām izmaksām un aizraujošajiem ceļiem, kas šeit esot forši. Esam pirms dažiem gadiem braukuši šajā reģionā – netālu esošajā Zarasai.
Kristapam šis būs pirmais lielais rallijs. Pasteidzoties notikumiem pa priekšu – es domāju, viņš to atcerēsies kādu laiku. Pirms rallija ir aizvadīti ‘testi’ Biķernieku trasē, dzinēja karšanai ir pielikts vēl viens maziņš radiators un bremžu sajūtas liekas arī ir atrisinātas. Riepas – tās pašas, kas bija uz Cēsīm. Programmā paredzēti 6 ātrumposmi. 4 pa granti (2+2) un viens super specials divas reizes pa pilsētu pinoties pa asfaltu ap ķīpām priekš skatītājiem.
Piektdienas rītā jau izbraucam uz Visaginas, lai viss laicīgi. Laicīgi Izņemam doķus, laicīgi pēc grafika izejam tehnisko komisiju un braucam pierakstīt trasi. Jāraksta divi unikāli grants dopi un viena pilsēta. Pirmais dops sākas pie Ignalīnas ātomenes un organizators brīdina, ka dēļ pierobežas ar Baltkrieviju – visiem jāņem līdzi personu apliecinoši dokumenti, lai nerastos pārpratumi. Nu ok. Pierakstam – veseli 18 km ar pirmo dopu – liekas ļoti patīkams un ļoti baudāms ātrumposms – visu laiku lēzeni līkumi un tikai viens atpakaļejošais sešinieks pa smiltīm – pārējais tāds vairāk vai mazāk plūdens ar daudz dažādiem elementiem – foršs karoč. Tad braucam uz otro dopu – nu te kā saka – “balls on the dashboard” ātrumposms – riktīgs aerodroms, kurā būs jāgūst jauna pieredze un mums, kas sen (vai precīzāk nekad) tik ātri nav braukuši būs jauni izaicinājumi. Pilsēta – kā jau pilsēta – pietiekami interesanta priekš skatītājiem ar aizraujošu paralēlo “stadiona” tipa ātrumposmu, kur dalībnieki startē viens otru iedzenot.
Ķipa laicīgi sākām visu darīt, bet otro dopu pārbaudījām jau pa krēslu un pilsētas dopu beidzām rakstīt nedaudz pirms 22:00, kas bija arī rakstīšanas beigu laiks. Vēl pēc tam vēl vēlāk vakarā namiņā pārbaudot leģendu tikai pa īstam saprotam, kāds tas ātrumposms būs un ka katru reizi starts būs no citas puses utt. Uzrakstījām divas stenogrammas – abiem iespējamajiem variantiem jau vakarā sēžot pie galda. Liekas, ka viss ir skaidrs un ejam gulēt. No rīta sadarām sīkumus, sapūšam riepās un vaigos 🙂 un gatavi startam.
Esam pieteikušies gan Rallija ieskaitē Historic+ (6 dalībnieki), gan arī Lietuvas Rallijsprinta Čempionāta ieskaitē – Historic (4 dalībnieki). Jāsaka godīgi, ka mums čempionāta ieskaites punkti šoreiz neinteresē, iemesls pieteikties gada ieskaitē (un samaksāt papildus 60 EUR Lietuvas Automobiļu federācijai) ir tāds, ka Lietuvā starta sarakstā vispirms sadala gada ieskaites braucējus savā starpā pēc kaut kādas ātruma vai citas klasifikācijas, un tad aiz viņiem liek visus pārējos, jeb kā dzirdēju viņus saucam par “viesiem”. Attiecīgi mums piesakoties šajā ieskaitē ir iespēja startēt ar augstāku starta pozīciju, kas noteikti būs patīkamāk un potenciāli lētāk remontos – tā teikt investīcija nākotnē. (un tā arī bija). Šādā veidā mums ir piešķirts 31 starta numurs un startēsim kā 28. ekipāža pēc kārtas.
Braucam uz pirmo dopu. Starts. Kaut kā nebraucās – pats jūtu, ka nevaru ieiet ritmā un visu laiku taustos. Rezultās nav nekāds iepriecinošais un lai arī nekādu problēmu nebija, sajūtas tādas, kā nebūtu nemaz sākuši. Tas nav labi, jo pēc pirmā dopa ir jābūt sajūtai, ka esam sākuši 🙂 Otrais dops ir tas pats pirmais dops vēlreiz un noskaņojums ir – ka jāspiež vairāk un drošāk. Tā arī darām un sajūtas ir daudz labākas. Savam laikam atvinnējam kādas 20 sekundes un nu jau esmu apmierinātāks ar rezultātu. Mums Historic klasē jācīnās ar veciem Golfiem, Opeļiem un Bembjiem, bet lai arī sajūtas ir, ka esam atnākuši kauties uz bērnudārzu 😀 tas šobrīd arī ir mūsu līmenis un ātrajos ceļos līmenis mums ar viņiem ir pietiekami līdzīgs, lai būtu interesanti. Ar E30 bembi cīnījāmies visas dienas garumā.
Pirmajā dopā motors karsa bet ne pārāk, otrajā jau vairāk.
Pa dienas vidu ir garais serviss un regroupings pēc kura čempionāta ieskaites dalībniekiem tiek mainīta starta secība un mēs no 28. starta pozīcijas tiekam uzcelti uz 11. Nais. Trešais dops ir kaut kāds kosmoss – pašā sākumā nedaudz sačakarējos (galvā) ar stenogrammu un zūd pārliecība. Visu dopu kaut ko raustos un nespēju iebraukties un noticēt savam pierakstam. Rezultātā laiks ir smieklīgs, kā arī sajūtas sliktas.
Stūrmanis arī kaut ko pūš un elš un nevar saprast, vai kāps ārā vai turpinās uz nākamo dopu. SS4 saņemos un noskaņojums ir kaujinieciskāks – braucu pēc sajūtām, mēģinu ticēt sev un finišā ir kaifs – ar sesto robu uzlecām nedaudz tramplīnā un šitādu dopu nekad nebiju braucis – ļoti daudz ar 5, 6 robu un tikai spied. Pēc GPS ātruma sazīmējās max 176, bet ir liela pārliecība, ka vietām bija arī vairāk, jo mežā tas GPS kaut ko ‘guļ’. Mums šī bija jauna pieredze un lai arī tāds ātrums iepriekš bija sasniegts dopā, šeit tā bija norma un visu laiku bija stiepiens. Dreipis arī pēc dopa finiša bija manāmi priecīgāks un atguva sejas krāsu.
Grants dopi beigušies – braucam uz servisu mainīt “labās” riepas pret noplēstajām, ko nodīrāt pa asfalta dopiem. Finišā ieraugam, ka bembis ir stipri atvilcis pa “olu dopu” un mums ir priekšā kopvērtējumā 6 sekundes. (mēs vēl pamanījāmies ss3 dabūt 5 sek sodu par roteri). Karoč pilsētā ir jāspiež maksimums lai atgūtu pirmo vietu Historic+ ieskaitē.
Starts tiek dots kā jau šiem superspeciālajiem ātrumposmiem bez starta pulksteņa – vienkārši karogs un aiziet. Es to visu zinot, tāpat nebiju gatavs atsitienam un tikai jau braucot ieslēdzu antilagu. Vēl viens feils, ka kapota labais pins bija palicis vaļā un kapots visu dopu gribēja atvērties. Pirmajā aplī ar aukstajām riepām aizslīdu pa tālu, bet nekas traģisks. Uz otro reizi jeb SS6 jau viss ir silts un esam gatavi žmiegt vēl vairāk. Turamies labi, bet pēkšņi kaut kas nograb transmisijā un mums pazūd viss draivs (kā beigās izrādījās – pusass nogriezās). Par laimi ar inerci izripojam apli un paliek tikai kādi 100 metri līdz pēdējā dopa finišam. Es saku Dreipim – lecam ārā, aizstumsim tepat līdz finišam un tā arī darām.
Pēc finiša vēl aptuveni kādi 2 km jāstumj līdz slēgtajam parkam, kas par laimi ir pietiekoši maz, lai vismaz galvā liktos, ka ir paveicama lieta, bet tomēr uzdevums nebija no vieglajiem. Paldies skatītājiem, tiesnešiem un arī Team Dzenītis, kas mums nedaudz palīdzēja un grūtā brīdī nedaudz piestūma, lai vieglāk tikt kalnā. Parc Ferme ieradāmies, un lai arī pilnībā izpumpējušies, saglabājām vismaz 2. vietu Historic+ ieskaitē (bembis pirmais) un vēl brīnumainākā kārtā 1. vietu čempionāta Historic ieskaitē (tur gan jāsaka, ka visiem konkurentiem bija tehniskas problēmas, kas prasīja vai nu izstāšanos, vai vēl lielākus laika zaudējumus kā mums).
Kāds bija mērķis uz Visaginas? Noķert kaut kādas pozitīvas sajūtas ar jauno auto un tas arī tika izdarīts. Piedzīvojumiem bagāta nedēļas nogale un noteikti kādu laiku atcerēsimies. Šeit ir vērts atbraukt – dopi fantastiski, nesamudžināti, bez lielām špūrēm un kopumā ļoti patīkami. Ko tālāk?
Pēc rallija garāžā tiek saprasts, ka bez pusass tomēr ir izbiris arī aizmugurējais reduktors. Līdz ar to par tālākiem šī gada plāniem ir pāragri kaut ko spriest, jo izskatās, ka būs nepieciešams transmisijas apgreids. Sekojiet informācijai un tad jau redzēsim. Čau.
LARSC rezultāti:
Rallija rezultāti: