Ar Dreipi jau sen bija doma, ka Karostas minirallijā ir jāpiedalās. Tā teikt vienreiz gadā jāatzīmējas Liepājā. Sacīts, darīts. Liepāja mums abiem ļoti patīk un Liepājas minirallijs arī. Tiklīdz jau bija pieejami dokumenti, tā bija skaidrs, ka tas būs atkal miksēta seguma rallijs – līdzīgi kā 2022. gadā.
Dokumentos stāv rakstīts – SS1 grants, SS2 asfalts ar grants posmiem un SS3 asfalts, netīrs asfalts (Karostas industriālais parks). Varianti ir divi – mēģināt braukt ar miksētām riepām un pārbraucienā pēc grants dopa mainīt, vai izvēlēties kompromisa riepu un “slinkot”. Tā kā mums asfalta riepas jau ir pabrauktas un arī grants tādas pabrauktas, un arī negribās baigi skrūvēt pārbraucienā agonijā kā pagājušoreiz, izlemjam, ka meklēsim kompromisa riepas un mēģināsim braukt visu ar vienu riepu.
Finālā tika divas riepas – Uniroyal Rainexpert un Michelin Cross Climate. Galu galā liekas, ka uz grants tomēr Michelins būs ātrāks un ka asfaltā jābūt līdzīgam ar Uniroyal vai vismaz ne stipri lēnākam. Datu, protams, nekādu šādam lēmumam nav, vienkārši uz sajūtām. Nu ko, ņemam Mišku.
Tas arī viss, kā šoreiz gatavojāmies, ja neskaita vecā akumulatora nomaiņu tieši pirms braukšanas uz Liepāju. Braucam uz Liepāju kā ierasts piektdien jau pa dienu, mierīgā garā. Šoreiz paliekam Karostas dzīvoklī, kas atrodas starp rallija centru un servisa parku. Premium. Fiksi vēl aizbraucam nelielu stenogrammas treniņu, faktiski var teikt bez piedzīvojumiem un viss – braucam iekārtoties servisa parkā, izņemam doķus, izejam tehnisko un gulēt.
No rīta pierakstam visus trīs dopus. Pirmais dops ir tas pats grants dops no pagājušā gada – ļoti labs un arī liekas, ka būs pietiekami normāls un ciets segums. Tikai pierakstot pirmo dopu bija nenormāla migla. Nu tā ka grūti metrus saskatīt. Otrais ir uztaisīts piņģerotu piņģerots pa Otaņķu Dzirnavnieka teritoriju. Pati dzirnavnieka teritorija man pat liekas ok – jābūt labai stenogrammai, lai pats neapmaldītos mūžīgajās riepās un lentās. Pēc tam finišā sekojošā Rudes trase gan man nekad nav patikusi – ļoti raupjš un riepu ēdošs asfalts un bez tam tā trase tāda viltīga – īsti nezinu kā viņu braukt. Trešais dops – ierastais Karostas industriālais parks.
Nomazgājam mašīnu, uzliekam jaunās Michelin riepas un uz startu. Pirmais dops – pirmajā K3 saprotu, ka šīs riepas uz sāniem slīd tomēr vairāk nekā iedomājos, taču stājās neticami labi. Uz grants. Roterus mēģinam prātīgi – varbūt šur tur pārāk prātīgi. Vienā no pēdējiem roteriem pienākošā trajektorija neizdevās gluži kā iecerēts, bet nu mašīnu izdodās savākt un pat vēl roteri izbraukt bez soda. Finišā esam trešie – bet nu rezultāti ļoti sīvi. Top 5 iebraukuši 3.5 sekundēs. Vadībā Mušperts, kas brauc ar kaut kādu līdzīgu riepu kā mums – vismaz priekšā. Pārējie visi konkurenti brauc ar Uniroyal. Izņemot Ābeli, kas ir izdomājis veikt kaut ko līdzīgu kā mēs darījām 2022. gadā. Proti, uz grants dopu – priekšā divas grants riepas un aizmugurē divi uniroyali. Pēc SS1 – maina abas priekšējās arī uz Uniroyal.
Pēc šādas stratēģijas, viņiem pirmajā dopā vajadzēja būt priekšā, taču tā nav. Viņi ir piektie – līderim zaudējot tās pašas 3.5 sekundes, par kurām jau stāstīju.
Okei. Otrais dops. Mums sākumā pa to dzirnavnieka teritoriju diez ko neiet un Dreipim bišķīt klibo stenogramma. Pareizāk orientēšanās stenogrammā. Līkumi, riepas un lentas ir tik daudz, ka grūti saprast. Kaut kā tiekam galā bez starpgadījumiem un ienākot Rudes trasē – atkal neko nesaprotu 🙂 Sākumā sāku lēnāk, tad izdomāju paārdīties – arī nekā un tad beigās kaut kā pa vidu. Rezultātā Ābele ir uzvarējis dopu un uzreiz izrāvies vadībā. Mēs esam dopā ceturtie un kopvērtējumā trešie. Tā kā pirmā dopa līderis Mušperts ir kaut ko sameistarojies otrajā dopā un krietni atkritis uz beigu galu, un šī brīža līderis Ābele atkal kaut ko sameistaroja pirmajā dopā, tad mēs ar savu vidējo braukšanu pēc otrā dopa no līdera atpaliekam tikai 2.2 sekundes.
Trešais dops. Noskaņojums kaujiniecisks, ka nu jābrauc tak ātrāk. Izbraucam poligona daļu – kā pašam liekas tīri ok. Nonākam uz asfalta daļas un tur – aij aij aij. Michelins stājās, taču nestūrējās. Baigi jāsadzēš, lai iegrieztu līkumā. Neko darīt nomokam cik nu ātri varam un dopa finišā esam atkal trešie – 2 sekundes no Ābeles. Ābele pirmais – pa vienu sekundes simtdaļu no Zalcmaņa. Kopvērtējumā joprojām Ābele, Zalcmanis, Egle. Taču mēs atpaliekam jau 4.2 sekundes.
Ātrajā servisa parkā, ielejam benzīnu, pārbaudām mašīnai dažus sīkumus, uzliekam lielās lampas priekš SS6 un aiziet uz nākamo apli – visi tie paši trīs dopi vēlreiz. Galvā sajūtas ir labas un ir noskaņojums tās 4.2 sekundes atvinnēt. Pa trīs dopiem – to var izdarīt. Ceturtais dops – spiežam vairāk, roteros dzēšamies vēlāk un beidzot ir “rallija sajūta” – ka vietām esi uz robežas un ķer kaifu. Tomēr rezultātā paši sevi esam vinnējuši tikai par 0.3 sekundēm un esam otrie aiz Zalcmaņa. Toties Ābele ir kaut ko atkal izdarījis un kāš mums 4 sekundes. Rezultātā mēs pakāpjamies uz otro vietu aiz Ābeles un esam tikai 0.14 sekundes no pirmās vietas (Zalcmanim sods SS1).
Vienīgi optimismam ir īss mūžs, jo zinām, ka Ābelem uz SS5 un SS6 būs Uniroyal riepas un ja vien viņš nedabūs kādu sodu vai neizdarīs kļūdu, mums būs grūti viņu noķert. Taču esam apņēmības pilni maksimāli uz viņu izdarīt spiedienu. Ja nekā savādāk, tad starpību turēt līdz 10 sekundēm – ja nu gadījumā viņam pieskaita vienu roteri. SS5 – braucās brīvāk un drošāk, taisnajos roteros mēģinu bremzēt cik vēlu vien iespējams, otrajā pat bišķīt sanāca uzdancot 🙂 Rudes trasi prātīgi, taisni, neārdoties, bet tik cik ātri var. Rezultātā esam savam SS2 laikam vinnējuši nepilnas 2 sekundes. Tomēr ak vai – Ābele mums vienā dopā ir vinnējis 6 sekundes!!! Jezus-Jezus.
Nu gan uz pēdējo dopu – spiedīsim līdz pēdējam un neko neatdosim. Braucam ar lampām – kas sākuma daļā noder, bremzēju, cik nu iespējams vēlu un finišā esam kādu 0.3 sekundi par savu laiku labāki nekā iepriekšējā reizē. Tomēr pāris nelielas kļūdas arī bija. Ābele dopu uzvar atvinnējot mums vēl nedaudz vairāk par 2 sekundēm. Līdz ar to esam otrie ar 8.36 sekunžu deficītu līdz pirmajai vietai. Mūsu pēdējā cerība uz uzvaru ir, ja Ābelem pieskaita kādu roteri – bet nē gan viņš, gan arī mēs šo gonku esam nobraukuši “pa tīro”. Nu ko cīnījāmies kā varējām, ātrāk šoreiz nevarējām pabraukt un tas arī viss! Tas arī šogad no rallijiem viss. Tiekamies atkal nākamgad!
Ir pagājusi nedaudz vairāk kā nedēļa kopš rallija, emocijas ir nosēdušās un varu beidzot kaut ko arī uzrakstīt. Viegli negāja ne fiziski, ne morāli, taču ar dažādiem starpgadījumiem, mēs tomēr uz starta izgājām un pat varētu teikt, ka finišējām. Protams, rallijs ir rallijs un tur neko nevar iepriekš paredzēt, kā ies. Par to sīkāk zemāk. Šoreiz gari 🙂
Jūnija pašā sākumā bija komandas sapulce, kurā tika nolemts – ejam uz to, ka darām visu, lai sagatavotu mašīnu un startētu Cēsu rallijā. Divas reizes jau atlikām startu, jo katru reizi sapratām, ka vienkārši bija vēl pārāk daudz darāmā pie mašīnas sagatavošanas. Taču šoreiz beidzot izlēmām mēģināt. Kristaps Dzīvītis kā galvenais pasākuma diriģents uzņēmās šo nastu – novest mašīnu līdz galam. Tas viņam prasīja milzu enerģiju un negulētas naktis, nogurumu utt. Par to viņam milzīgs paldies! Bez viņa abnormālā ieguldījuma mēs te pilnīgi noteikti nebūtu nekādā veidā.
Kāpēc tieši šis rallijs? Nu pirmkārt tas ir mūsu mājas rallijs, jo abi ar brāli esam dzimuši un auguši Cēsīs. Otrkārt – tas ir vienīgais īstais vasaras rallijs Latvijā, kur varam startēt Historic ieskaitē. Un treškārt – tieši šis rallijs mums ir zīmīgs ar to, ka svinam 20 gadus rallijā! Mūsu pirmais rallijs ar šo pašu mašīnu (protams, daudz savādākā – faktiski standarta izpildījumā) bija tieši Cēsīs 2004. gadā, kad pirmo reizi piedalījāmies Standartauto Rallijā Milzis 2004 – Cēsīs.
Vēl zīmīgumu rada tas, ka es kā pilots nevienā Cēsu “īstajā” jeb lielajā rallijā neesmu startējis ieskaitē. Iepriekšējos divus gadus startējām kā “0” ekipāža jeb drošības auto, pirms tam citos gados esmu piedalījies divas reizes kā stūrmanis (2008. gadā ar Agri Upīti un 2021. gadā ar Arvi Vecvagaru) un vēl ar Aldi esam startējuši Rallijā Latvija 2013. un 2014. gadā, kad daļa no rallija bija Cēsu apkaimē. Vēl esam startējuši visos Cēsu apkaimes minirallijos, taču tas nav tas pats!
Sākotnēji domātie testi un cita veida braukšana, lai pasākumam labāk sagatavotos, laikam ejot arvien tika atcelti un šoreiz būs jāiziet uz starta “kādi esam” bez neviena metra nobraukta sporta režīmā un/vai pa granti. Ceturtdienas vakarā pirms rallija pirmo reizi mūžā vispār ieslēdzu antilāgu, lai vispār saprastu, kas tas ir.
Mašīna lēnām top un 29.07.2024 pēc nepilnu 5 gadu pauzes auto tiek iedarbināts. Radiatora vēl nav, tāpēc ilgi nedarbinām, galvenais saprast, ka viss strādā, kā paredzēts. Radiators tika uzbūvēts īsts frankenšteins pie Nitram un pēc izmēriem. Vietas ir ļoti maz un tik, cik tur ieiet, tik ieiet. Braucam uz tehnisko skati. Dabūju dažus divniekus par: trokšņa lielumu (106 dB pie atļautajiem 103), viena lampa ir sūdīga un no ķīnas – neveido normālu staru, automātiskās ugunsdzēsības sistēmai ir vajadzīgi papildus stiprinājumi, stūrmaņa krēsls kā izrādījās nebija līdz galam pieskrūvēts un uz dugām esošie galvas polsteri kustās un ir jānostiprina. Karoč sīkumi.
Sestdienā – nedēļu pirms rallija piebraucu pa ielu 500 km, pēc kā tiek nomainīta eļļa un vēl pielaboti ātrumkārbas stiprinājumi, kas ļoti stipri metās pret kuzavu un radīja ārprātīgu metālisku troksni salonā. Un esam gatavi jaudas stendam pirmdien. Uz mašīnas stāv vecas grunts riepas un Māris dēļ laika trūkuma un ar domu “gaņau saies” izlemj ar tām pašām arī braukt uz jaudas stendu regulēt dzinēju. Pēc aptuveni stundas saņemu zvanu no Kristapa (man jau kājas aukstas, jo nafig man zvanīt – tikai ja ir sūdi) un priekšējai labai riepai ar nenormālu blīkšķi ir uzsprādzis protektors un izārdījis visu priekšu – bamperi un spārnu, riepas atlūzas iedūrušās griestos, nokrītot no griestiem pāris lampām, kā arī aizlidojušas apmēram 30 metru attālumā un atsitušās pret pretējās mājas sienu. Tikai laimīgas sagadīšanās rezultātā neviens nav cietis, jo tajā brīdī neatradās tur, kur viss lidoja.
Laime nelaimē, ka tomēr mašīna ir cietusi tikai kosmētiski un viss būs ok – tikai vēl Kristapa “lādē” iekrīt papildus nevajadzīgi darbi, kuri varēja arī nafig nebūt, ja Māris nebūtu mēģinājis ietaupīt laiku. Samontējam uz ielas riepām un mēģināsim rīt (otrdien) vēlreiz. Pa to laiku vēl tiek noregulēta savirze. Otrdien jaudas stendā viss saiet labi un kaut kas tiek arī saregulēts. Ir “room for improvement” bet līdz rallijam to paspēt nevar un arī nav vajadzības. Visu pēcpusdienu un vakaru mašīna tiek labota un gatavota priekš skates un trešdien ar diviem (!) piegājieniem skate tiek izieta. Pēdējie darbi un sīkumi – ceturtdien no rīta tiek pielikta dzinēja aizsargpanna un mēs dodamies uz Cēsīm.
Motors ir saregulēts uz “mixa” jeb 50% Etanols un 50% 98 benzīns. Tas tiek darīts aiz apsvēruma, ka tā vajadzētu būt mazākam patēriņam un arī ja kādreiz “pietrūkst” benzīna tomēr var iebraukt jebkurā tankā un ieliet 98 kaut cik, jo kompis pats pieregulēsies ar etanola devēju. Iepriekš mums tāds nebija – tagad ir.
Protams, lielākais jaunums ir turbīna – ar turbo motoru rallijā nekad neesmu braucis un otrs protams ir Reiger amortizatori (paldies faniem un ziedotājiem amortizatoru fondā!). Pirms rallija ceturtdien vakarā izņemam dokumentus, izejam tehnisko komisiju (mums pat mērīja restriktoru) un izlemjam tomēr dopus šovakar nerakstīt, jo vēl daudz sīkumi jāpadara pie mašīnas. Galvenais no tiem – sēdekļa regulēšana. Noregulējam manu sēdekli un es saprotu, ka ir daudz labāk. Izbraucam turpat pa rajonu jo Aldis pat nebija nekad mašīnā sēdējis. Saprotam, ka bez viņa kāju atbalsta būs plāni. Nekas, labi, ka ir vietējie Cēsu metāla magnāti – Soldomirk ar Modri Krieviņu un Maksimu Bergu. Aizbraucam piektdien no rīta nedaudz pēc plkst 7:00, izstāstām problēmu, atstājam mašīnu un sakām – nu kaut ko izdomājiet. Pēc stundas, pusotras jau man tiek sūtītas bildes ar gatavu risinājumu – premium serviss – visiem iesaku!
Sākam rakstīt dopus. Pirmais dops Kārļi – plus mīnus zināms, tikai starts savādāks un arī finišā ir pašas beigas izveidotas karjerā ar mākslīgo tramplīnu. Otrais dops – nekad nav redzēts un braucam rakstīt – ļoti ātrs dops un prasīs precīzu sadarbību un braukšanu. Tālāk Ģikši – gandrīz identiski, kā pagājušajā gadā, tikai roteri savādāki. Pērkoņu dopam sākums arī tāds pats, aiz tramplīna turpinās taisni nevis pa kreisi kā pagājušajā gadā. Taisni braucām 2022. gadā pa nulli. Foršs tas Pērkoņu dops man patīk, tikai beigas liekas tādas sarežģītas dēļ mainīgā seguma pāris vietās. Un Vecpiebalga – šoreiz starts no citas puses, bet praktiski tas pats dops, kas pag. gadā – ļoti foršs man ļoti patika. Sākumā būs akmeņains bet visādi citādi ļoti labs. Visu pierakstām un braucam pēc sportinieka un tad uz servisa parku.
Servisa parkā tiek veikti vēl pēdējie sagatavošanās darbi, ielikta zapaska, domkrats, trijstūris u.c. sīkumi. Paņemam riepas no Pirelli stenda un esam gatavi startam. Pirelli stendā mūsu tikko nokrāsotie baltie diski ir tik skaisti (Paldies Uvim Gordim par krāsošanu), ka iekļūst pat Tavs Auto apskatā 🙂 Pati gatavošanās pirms starta varēja būt ne tik steidzīga – pirms starta neveselīgi tik ļoti iespringt, bet neko darīt. Pirmais rallijs un nav jau īsti kur to laiku pastiept vairāk.
Uzvelkam kombinezonus, uztaisām kopbildi un aiziet uz pirmsstarta zonu Vienības laukumā. Papļāpājam ar konkurentiem un dažiem faniem – izrādās es vēl televīzijai biju interviju iedevis – kaut kā šis nebija ierakstījies atmiņā – ieraugot video internetā man pat bija pārsteigums – ojobtvai – vai tad es kaut ko vispār teicu? Aiz savas stūrgalvības pat pirmajā sekundē redzot video nespēju tam noticēt – nu kā es taču netiku filmēts! Tomēr veselais saprāts ņēma virsroku un skaidrs, ka ne jau raidījuma vadītāji to samontēja ar mākslīgo intelektu. Karoč laikam galvā bija ķīsēlis! Uzšaujam antilāgu pār estakādi un aiziet uz pirmo dopu.
Pat brauciens uz pirmo ātrumposmu ir viss pilnībā pa asfaltu un pa pilsētu attiecīgi pat nevaram neko pamēģināt kā tā mašīna uzvedās. Nu neko darīt. Kā ir tā ir. Pārbaudu spiedienu riepās un esam gatavi. Zinkā – Kārļu dops tomēr ir zināms un lai arī ir skaidrs, ka nekādā agonijā nespiedīsim, vismaz ir patīkamāk braukt kaut ko puslīdz zināmu nekā jebkuru citu dopu. Mārtiņš no Motors un Sports tieši stāv pirmajā īstajā līkumā L3 uz grants seguma. Starts – skaidrs, ka pat nebiju atsitis nevienu reizi no vietas un starts uz asfalta izdodas ļoti trūcīgs un uz noslāpšanas robežas. Aijaijaij. Sākam braukt – jau pirmajā kilometrā ir skaidrs, ka karst motors. Man galvā sākās miljons permutāciju, kas tagad notiks. Izslēdzu antilāgu jau kaut kur pie ~Līviem un sāku “taupīt” temperatūra bišķīt nokrītās un braucam kaut kā. Īsti nav skaidrs, cik daudz var spiest, tāpēc visu dopa vidus daļu faktiski noripinām. Uz beigām pāris līkumos bišķīt salieku plakaniski, lai vismaz skatītājiem prieks. Mākslīgajā tramplīnā neko skaistu neizdarām un finišs. Intervētājam saku, ka karst motors un dodos tālāk.
Mums šoreiz ir uzstādīta arī jumta lūka, ar kuru man iepriekšējā pieredze (esot stūrmanim citā mašīnā) ir ļoti laba. Bet mūsu mašīnā viņa ne sūda nepūš. Knapi knapi kaut ko tur bišķīt dveš – faktiski par viņu var pat aizmirst, ka tur vispār tāda ir. Pārbraucienā uz otro dopu Aldis saka, ka viņam ir ļoti karsti un ka uz pirmā dopa beigām bija ļoti stipri jākoncentrējas, lai spētu kaut ko vispār nolasīt. Pirms otrā dopa izkāpjam ārā un izkāpjot no mašīnas Aldis saka, ka galva ir galīgi dulla, viss griežās un ka ir ļoti slikta pašsajūta – tirpst rokas un kājas un ir sajūta, ka tūliņ atslēgsies. Es saku – dopa startā 100 m attālumā ir ātrie – aizejam pie viņiem? Aldis saka, ka nevar aiziet un ka labāt atvest viņus šurp.
Tajā brīdī es sapratu, ka joki tievi un skrēju pēc palīdzības. Atskrien divi ārsti ar koferiem, samēra spiedienu utt un mēģina saprast, kas pa lietu. Īsti labāk Aldim arī nepaliek un tiek pieņemts lēmums vest viņu uz slimnīcu. Atbrauca otra rezerves brigāde (lai šī ar doties atpakaļ ierindā un nav jāatceļ dops) un Aldi aizveda. Mēs tajā brīdī ar Aldi vienojamies, ka es mēģinu dabūt kādu citu stūrmani uz rītdienu, jo nav skaidrības, kā viss attīstīsies un kad/vai paliks labāk. Es braucu uz servisa parku un izrādās mūsu mehāniķis Kristers Usārs ir braucis rallijā par stūrmani un pie tam viņam ir šī gada licence rallijā. Es viņam uzdodu jautājumu – brauksi? Viņš bez domāšanas atbild – braukšu. Ok, es eju kārtot papīrus, jāraksta iesniegums komisāriem izskatīšanai par šādu faktu. Komisāri uziet apspriesties un pēc minūtēm 15 apstiprina, ka es varu nomainīt stūrmani un ka turpināt braukt sestdienas dopus bez kopvērtējuma ieskaites, un gatavojamies rītdienai.
Aizbraucu uz slimnīcu vēl pie Alda vakarā – viņam laiž rehidrācijas šķidrumu vēnā un jau paliek labāk. Vakarā ap 23:30 viņš jau ir izrakstīts no slimnīcas un mājās diezgan žirgts (pēc apmēram 4 stundām). Īstas skaidrības un viennozīmīgas atbildes kas īsti notika nav, bet katrā ziņā vistuvākā diagnoze – atūdeņošanās un pārkaršana.
No rīta ar Kristeru izejam cauri stenogrammas dažām niansēm – jo viņam jābrauc būs ar tādu, ko Aldis ir sarakstījis – nav pats vienkāršākais uzdevums. Protams, ka mums nesanāk nekur neko pamēģināt, tikai sausajā pastāstu, kas ir kas un visam jāsanāk.
Braucam uz Ģikšu dopu. Pa ceļam jau skaidrs, ka leģendu viņš saprot un laikus galvā rēķina ļoti labi. Sagatavojamies dopam un aiziet! Lasās un saprotu labi, protams ir nianses – bet priekš pirmās reizes ļoti, ļoti labi. Bija viņam arī jāpierod pie maniem dažiem izlaistajiem tramplīniem, kas lasot radīja nelielu apjukumu bet viss ok. Ar mašīnu jau sāku nedaudz labāk saprasties – ļoti, ļoti grūti pierast pie bremzēm. Ir sajūta, ka reizēm mašīna nestājās un es pat nevaru pateikt vai nestājās vai man tikai liekās (visdrīzāk liekās). Bija arī viens moments, kad ļoti ātri bija jānoreaģē un stūre jāgriež atpakaļ – kas izdevās, precīzi kā plānots, tomēr tajā brīdī sapratu, ka sēdpozīcija tomēr nav īsti laba un šajā momentā nejutos komfortabli.
Pērkoņi – arī braucam kā mākam, pat nedaudz uzlecām tramplīnā! Vecpiebalgu arī nobraucam ok, tikai šeit dēļ roteriem un asajiem dažiem līkumiem trīs reizes rāvu ručāru un likās, ka bremzes nosējās – dabūju mest līkuma izejās pa mēmajiem vēlreiz, lai atlaiž un tikai tad braukt tālāk (piedodiet skatītāji). Un vēl tagad mani nepamet sajūta – vai tiešām tā bija vai tas bija manā galvā? Motors karst – katrā dopa finišā ap 110 grādiem bet drīz pēc tam nokrītās. Mēs braucam un par to pārāk nedomājam.
Otrās dienas pirmais aplis izturēts, braucam uz servisu. Pārbrauciens ir garš. Liekas, ka mašīnai viss kārtībā. Aizmirsu pateikt, ka pirms starta vēl bija stress ar bremzēm, ka uzspiežot bremzes, supports nedaudz metās pret riteņa disku, jo ir ļoti maza atstarpe. Pēc pirmā apļa, laikam kalodas jau drusku piedila un tā vairs nav. Jēēij!
Servisā neko nedarām, satiekam fanus – papļāpājam, mehāniķi apskata mašīnu, nomainām kamerai bateriju nedaudz uzēdam un aiziet.
Otrais aplis ar tiem pašiem trīs dopiem. Aiziet – sestajā dopā Kristeram kaut kas tik labi negāja ar lasīšanu, bet nu visu tāpat saprast varēja. Ātrums uz otro apli bija nedaudz saprotamāks un kā pašam likās arī lielāks. Sāku jau kaut ko saprast, kas ir turbo dzinējs un kā ar viņu ir jābrauc. Špūres bija mazākas nekā likās un ātrumposms kopumā patika. Savam laikam trešajā dopā atvinnējam 12 sekundes. Septītajā dopā Pērkoņos arī tas pats – nedaudz kāpinām tempu un savam laikam atvinnējam 15 sekundes. Pēdējā dopā Vecpiebalgā arī savam laikam atvinnējam 11 sekundes.
Finišs ir sasniegts un lai arī nestartējām SS2 un kā redzams ne bez piedzīvojumiem, tomēr gandarījums par to, ka esam vismaz finišā ir liels. Mega darbam ir vismaz kaut kāds rezultāts un sasniegts finišs. Paskatoties rezultātos, protams, nekas iepriecinošs nav un, lai arī skatoties tikai otrās dienas rezultātus, Historic ieskaitē būtu piektajā vietā – pie ātruma, sadarbības un saprašanas, kas īsti ir jādara ar turbo mašīnu, ir vēl daudz jāstrādā, lai būtu tuvāk konkurentiem. Skaidrs, ka bez nevienas izbraukšanas reizes uz neko lielāku cerēt arī nevarējām. Toties iztikām bez nevienas nopietnas tehniskas problēmas, ja neskaita dzinēja karšanu. Otrajā dienā visus dopus braucām ar ieslēgtu pečku uz pilnu klapi, lai dzinējam vieglāk. Tālākie plāni vēl nav skaidri un atkarīgi no dažādiem faktoriem. Skaidrs ir tikai viens, ka šogad ar šo auto vairs nekur nestartēsim.
Augstāk: tikai otrās dienas rezultāti. Oficiālajos rezultātos mums DNF. Uz tikšanos kaut kad!
We have been re-building our rally car going on 5 years now. We have come a long way and finally start to see the light at the end of the tunnel. Our goal – is to celebrate the comeback with participation of our home rally – Rally Cesis 2024 (9th-10th of August 2024).
My brother and I have started our rallying journey exactly 20 years ago – in 2004 in a hobby rally in Cesis (See photo) and for various reasons we have never participated in the real and proper “Rally Cesis”. Now is our chance! YOU can also help us get there.
How can you support us? By sending money with a note “Donation for Rally Cesis” in one of the following ways:
1. With a bank transfer to my bank account LV97UNLA0050003508371 Maris Egle 2. To my PayPal account: maris.egle@gmail.com 3. To my Revolut account +371 29140964 4. By calling me and arranging another way
NOTE: All merchandise is made to order and will be done in batches. The deadline for the first batch is 21-July-2024 at 11:59 pm (Latvian time). You can also participate after this date but then your merch will most likely be made later and may not reach you in time for Rally Cesis.
A – T-Shirt – Donation of 25 EUR – Black or white good quality T-Shirt with Cedrus Tropos logo.
B – Cap – Donation of 40 EUR – Black Flat Cap with embroidered Cedrus Tropos Logo on the left side
C – Baseball cap – Donation of 40 EUR – Black baseball cap with a cool red line. Embroidered Cedrus Tropos logo on the left side
D – Visor – Donation of 40 EUR – Pink ladies visor with a beautiful white line and white Cedrus Tropos logo. Very handy for ladies who don’t like to wear regular caps.
E – Hoodie – Donation of 45 EUR – Red and soft Cedrus Tropos hoodie with white team’s supporter logos.
F – Umbrealla – Donation of 85 EUR – Premium umbrella for two people. Color – Dark Gray. Automatic golf umbrella – 120 cm (47 Inches) in diameter with a soft handle and built-in release button. Durable and elegant, with Cedrus Tropos and Motors & Sports logo.
G – Passenger ride – Donation of 100 EUR – Passenger ride with the new rally car in winter on a frozen lake with sports studded tires. The date will be chosen by the team and announced in advance.
H – Full clothing combo – Donation of 100 EUR – Full clothing set – 1 x T-Shirt (white or black), 1 x Cap of choice or visor, 1 x Hoodie.
I – Umbrella and T-shirt combo – Donation of 100 EUR.
J – Everything that we have – Donation of 250 EUR – Passenger ride, full clothing combo + umbrella
K – ROYAL – Donation of 500 EUR. Full clothing combo + umbrella and a chance to drive the new rally car yourself on a frozen lake with sports studded tires. This will be a once in a lifetime experience and you will never forget the thrill of it.
X – Custom donation, custom solution – any other amount and any other combination of merch or anything else. Sky is the limit here and we can achieve many things together. If you or your business is interested in any other cooperation (videos, success stories, rally training, advertising on car, your employees thrill rides, participation in tests, participating in rallies as co-driver etc) – get in touch with us and we will find a solution.
Nothing – we accept any other amount as well (also 5 EUR donations go a long way). Remember that your biggest gift may be the satisfaction of having helped us achieve our goal and be a part of our dream!
Please be aware that this is not a merchandise e-commerce store. All fan merchandise is exclusive and free of charge and the only way you can get it is to become a supporter of our team. This is a way for us as a team to say thank you to all our supporters and fans!
Doma par startēšanu Minirallijā Ropaži 2024 radās pēdējā brīdī – faktiski divas dienas pirms pieteikuma termiņa beigām. Tā kā mēs šogad ļoti cītīgi strādājam pie tā, lai nonāktu Cēsu Rallijā beidzot ieskaitē ar īsto sportinieku, minirallijam un citiem “side projectiem” esmu pateicis Nē.
Taču, tajā pašā laikā iespēju “notraukt rūsu” pirms Cēsīm laist garām negribu, un Minirallijs Ropaži mūsu budžetam un kalendāram būtu visatbilstošākais risinājums. Bez dugām mums der tikai Minirallijs un nākamais Talsu posms jau ir aiz Cēsīm – attiecīgi vai nu Ropaži vai nekas. Ja tikai būtu kāds, kas gribētu nedaudz atbalstīt mūs šajā gājienā, lai necieš jau tā plānais Cēsu Rallija budžets.
Draugu un atbalstītāju iedrošināts (un paldies Dreipim par to, ka ļāva izmantot mašīnu) divas dienas pirms pieteikuma termiņa ielieku feisbukā postu, ka meklēju stūrmani. Pēc pāris stundām jau viss ir sarunāts un esam vienojušies ar Lauri par dalību! Viņam ir pieredze minirallijā kā stūrmanim jau iepriekš un viss liekās būs labi. Pēc tam vēl interesi izrādīja divi cilvēki, kas laikam liecina, ka šāds “pakalpojums” ir gana aktuāls.
Vēl pirms rallija izbraucam nelielu stenogrammas treniņu – viss būs ok!
Rallija dienā ierodamies servisa parkā, uzstādamies, izņemam doķus, izejam tehnisko un aiziet rakstīt trasi. No rīta kā ierasts parakstam pāris km vienkārši random ceļu, lai iesildītos rakstīt un pēc tam jau varam sākt rakstīt pirmo dopu. Minirallijā pieraksts ir atļauts tikai vienu reizi, attiecīgi jābūt “siltam” jau uz pirmajiem metriem.
Pirmais dops ir tas pats, kas bija arī 2022. gadā, kad pēdējoreiz braucu miniralliju Ropaži – segums ļoti viltīgs ar daudz oļiem un pamīksts pēc būtības. Otrais dops ir klasiskais Ropažu treniņu dops – ļoti foršs, jābūt precīzam, itsevišķi ja līs lietus. Trešais – man laikam patika vislabāk – tāds diezgan ātrs!
Ņemot vērā pagājušā gada Minirallija Cēsis roteru situāciju, esam izlēmuši arī šoreiz likt aizmugures kameru, lai, ja ir kādi strīdīgi roteri, varam paši paskatīties – bija nogāzts vai nebija un pie vajadzības iet strīdēties.
Gatavi startam – saulīte spīd, diena jauka un aiziet! Pirmais dops – Laurim lasīšana izdodas ļoti labi un visu uzreiz arī labi uztveru. Mans moto ir, ka jābrauc ar pilnu gāzi jau no pirmajiem metriem, tomēr “rūsa” ir jūtama un varēšana “nevelk” līdzi gribēšanai. Roteros pa daudz taustos un vienā gandrīz pat iecirtām (kļūda stenogrammas pierakstā) – dabūjam likt atpakaļgaitā un vēl šaubas, vai neieskaitīs sodu. Lauris mierina, ka nebūs sods par tādu, kuru padevām atpakaļgaitā un izbraucām pareizi, taču nekad neko nevar zināt.
SS1 laiki arī nav internetā pieejami, jo laikam švaks internets tiesnešiem mežā – un neko darīt. Skaidrs, ka nekas labs ar tādu braukšanu būt nevar, bet īsti nezinām, cik kāšam. Otrais dops – liekas vismaz segums jau daudz labāks, taču tāpat pāris vietās stipri pa laicīgu savācos – it sevišķi garajā taisnē pirms K4+ ap konusu, kur ir platais krustojums. Šeit vismaz ir pieejami rezultāti online un esam otrajā vietā atpaliekot no Ābeles 1.5 sekundes un apmēram tikpat esot priekšā Mušpertam. Skaidrs, ka cīņas būs un, ja gribam atvinnēt savas pirmajā dopā savārītās ziepes, būs jāspiež naidīgāk.
SS3 – starts nežēlīgi sarakts, mēģinām lēnām pa bedrēm, taču tāpat skaņas no apakšas nāk draudīgas. Neko, pēc tam spiežam normāli un dopu uzvaram bet par vienu desmitdaļu no Ābeles un vēl par nepilnu sekundi no Mušperta. (Tad mēs vēl nezinājām par Ābeles savākto sodu šajā ātrumposmā). Kopvērtējums galvā jārēķina pašam un tas galīgi neizdodās, jo nav zināmi laiki nevienam SS1 un arī vai mums būs sods SS1 vai nebūs. Katrā ziņā galvā tas neko daudz nemaina – lai cīnītos par kaut kādu pjedestālu ir jābrauc ātrāk.
Servisa parkā apskatāmies eļļas, spiedienus utt, nekas nav jādara un izmantoju brīdi lai sakārtotu domas un paguļu 15 min zālē. Tas ļoti labi palīdzēja un esmu gatavs. Pa šo laiku ir parādījušies arī kopvērtējuma laiki pēc SS3 jeb pusrallijā – un mēs esam otrie – atpaliekot no Ābeles apmēram 2 sekundes tikai! Šobrīd vēl nezinām 1) vai mums ir iedots sods par SS1 un 2) kam vēl ir sodi. Ar domu, ka tik traki jau nav un vienkārši jābrauc ātrāk – braucam uz SS4.
SS4 noskaņojums ir kaujiniecisks un sakoncentrējamies labi – visur viss kā vajag, trakajā roterī varbūt čut pa drošu iebraucām, bet vismaz viss safe un izbraucam, kā liekas bez neviena soda. Baigā špūre jo tas segums tāds oļains, bet tas mani no ritma neizsit – spiežam tikai un mēģinām noturēties špūrē. Atkal protams internets tiesnešiem finišā neiet un paši pajautājam kāds rezultāts mūsu sīvākajiem konkurentiem – Ābelem. Paši sev esam atvinnējuši 6 sekundes pret SS1 un Ābelem 4.5 sekundes. Baigi vairāk nerēķinu jo saprotu, ka ir jāspiež un jāatvinnē arī “tas roteris, ko iespējams mums pieskaitīs”. Sajūtas ir beidzot tādas, kā vajag – esam elementā un jābrauc tikai. Kopvērtējumā mēs būtu pirmie ar ~2 sekunžu pārsvaru (vai kāšam nepilnas 8 ja mums pieskaita roteri)
SS5. Šajā dopā roterī ir nokrāvies Modris – uzmetis kūleni, kas protams, mūs neiepriecina. Spiežam tāpat – sākums ir gana ciets. Garajā taisnē pirms platā krustojuma spiežu ilgāk, taču kad ieraugu tos rakumus, kas ir pašā līkumā, acumirklī mainu savu trajektoriju no sākotnēji iedomātā plašā vēziena uz “ujujuj – cik var taisni un bez ārprāta”. Otrajā daļā pāris bremzēšanās uz roteriem un roteru izejas ir ar palēcieniem, bet tas jau piederās pie lietas 🙂 Pašā finišā diemžēl grāvī ir ieslīdējis mūsu cīņu biedrs Ingus, kas no tālākas cīņas ir spiests izstāties.
Savam laikam pret SS2 kāšam 3 sekundes – laikam uz rakumu rēķina jo noskaņojums un pašam pēc sajūtām viss bija labi! Svarīgākais, ka Ābelem atkal atvinnējam nedaudz vairāk par 4 sekundēm. Šobrīd būtu priekšā jau nedaudz vairāk par 6 sekundem (vai kāšam 3-4 sekundes ja mums pieskaita roteri). Vēl viens ātrumposms un sajūta ir ka labi ejam pareizā virzienā. Pa ceļam uz SS6 pārbraucienā uz šosejas no mums dikti nobīstas stārķis un veic neapdomīgu manevru pāri ceļam, nākas likt pa mēmajiem un viņa kājas – par laimi tikai ar gaisa plūsmu tiek paceltas gaisā – viņam viss labi mums arī. Kontakta nav.
SS6 – šis laikam man vislabāk patika no dopiem – braucam no sirds, itsevišķi pēdējo līkumu 🙂 un finišā ir liels gandarījums, jo lai arī kāds būtu rezultāts, otro apli nobraucām no sirds un gan jau uz pjedestāla būsim arī ja kāds roteris būs trāpījies. SS6 Ābelem atvinnējam jau 6.5 sekundes un tad sanāk, pat ar visu roteri būsim pirmie. Ja protams, vēl kāds roteris neatrodas.
Aizbraucam atpakaļ uz servisa parku un nu tik sāk parādīties roteri no pirmā apļa – mums par SS1 nav iedots sods, taču ir par SS3 vienu no beigu roteriem. Ābelem arī ir ieskaitīti divi gab roteri un līdz ar to mums tāpat vajadzēt būt stabili pirmajiem. Kaut kāda neticība ir par to roteri SS3 tāpēc ēdot vakariņas kafejnīcā slēdzam iekšā kompi un skatamies video no roteru kameras. Nu skatamies divas reizes – nu nav neviena rotera SS3. Drošības pēc noskatāmies arī visa otrā apļa dopus – tur arī viss pa tīro.
Lai arī mums tas vietu neizšķir, jo tāpat esam pirmie, pēc Cēsu pieredzes – tas tomēr neatstāj labu sajūtu aizbraucot mājās. Domāju – nē nu ejam pastrīdēties. Ja nav tad nav tas roteris un viņš ir jānoņem. Parādam visu video no SS3, drošības pēc arī no SS6, lai nav “pārsteigumu” un abos video neviens roteris netiek nogāzts, ko organizators arī atzīst un izlabo rezultātu. Visi esam tikai cilvēki un kļūdīties var. Kā saka “no hard feelings”.
Visiem varu ieteikt šo atpakaļskata roteru kameru, jo tā dod pārliecību par sevi šādās situācijās. Reizēm tiešām nevari saprast vai nogāzi vai nē – un tad paskaties un ir mierīgs prāts – nogāzi – nu viss – pats vainīgs, jābrauc uzmanīgāk, bet ja nenogāzi konusu – tad vismaz arī ar drošu sirdi vari teikt, ka nebija, nevis “man likās ka nebija”. Tad arī tās cīņas par sekundēm ir daudz garšīgākas nedomājot, ka 10 sekundes pār tevi karājās kā Damakla zobens 🙂
Beigās jau pēc finiša uzzinājām ka cīņu biedram Ābelem ir SS5 otrajā daļā nokniebusies aizmugurējā pusass un tad ir arī saprotams, kāpēc SS6 laiks bija tik slikts – ar puspiedziņu 😀 tomēr var lēnāk pabraukt. Saņemam savu godam nopelnīto kausu un braucam mājās laimīgi. Paldies Laurim Cincim par darbu – viss tika nostrādāts līmenī!
Mēs jau piekto gadu pārbūvejam savu rallija mašīnu un beidzot esam finiša taisnē un var jau nedaudz redzēt gaismu tuneļa galā. Mūsu mērķis ir nosvinēt atgriešanos ar piedalīšanos savā mājas rallijā – Rallijā Cēsis 2024 (9.-10. Augusts 2024).
Mēs ar brāli sākām savu rallija karjeru tieši pirms 20 gadiem – 2004. gada standartauto rallijā “Milzis 2004” tieši Cēsīs (skat foto). Dažādu iemeslu dēļ pa visiem šiem gadiem tā arī neesam nekad piedalījušies kā ekipāža īstajā sporta Rallija Cēsis ieskaitē.
Šī ir tava iespēja mums palīdzēt tur beidzot nokļūt! Esi īsts fans, piedalies fundraiser – un atnāc papļāpāt Cēsu Rallija servisa parkā!!
Fundraiser būtība ir gaužām vienkārša – tu mums ieskaiti vai iedot kādu EUR un mēs tev pretī attiecīgi dodam kaut ko no sevis. Pirmkārt jau sajūtu, ka tavi EUR nav aizgājuši kārtējā atspirdzinošajā dzērienā 😀 bet gan tiks ieguldīti sarkanā un ārkārtīgi skaistā rallija projektā ar antilāgu 🙂 Otrkārt – esam arī sagatavojuši jaunus labumus, ko aktīvākajiem faniem, kas ziedos vismaz 25 EUR uzdāvināt. Nu tad pie lietas:
Kā vari atbalstīt? Pārskaitot naudu ar norādi “Ziedojums Cēsu Rallijam” vienā no sekojošajiem veidiem:
1. Uz bankas kontu LV97UNLA0050003508371 Māris Egle 2. Uz paypal kontu maris.egle@gmail.com 3. Uz Revolut kontu 29140964 4. Zvanot man un sarunājot kā atdot skaidrā naudā vai ja Tev ir idejas, kā vari atbalstīt savādāk.
PIEZĪME: Lai jauno apģērbu varētu vilkt jau Cēsu Rallijā, pasūtījumam jābūt veiktam līdz 21.07.2024 plkst 23:59. Pēc šī laika arī viss ir spēkā un pieņemam atbalstu, tomēr visdrīzāk merchu saņemsi jau pēc Cēsu Rallija.
A – Krekls – Atbalsts 25 EUR apmērā – Melns vai Balts kvalitatīvs T-Krekls ar Cedrus Tropos fanu atribūtiku.
B – Kepons – Atbalsts 40 EUR apmērā – Melns kepons ar plakanu nagu Cedrus Tropos izšuvumu kreisajā pusē
C – Beisbola Kepons – Atbalsts 40 EUR apmērā – Melns beisbola kepons ar skaistu sarkanu svītru nagā un ar Cedrus Tropos izšuvumu kreisajā pusē
D – Nadziņš – Atbalsts 40 EUR apmērā – Rozā dāmu “nadziņš” ar skaistu baltu līniju nagā un Cedrus Tropos simboliku baltā krāsā. Noderēs dāmām, kam vasarā parastajā keponā ir neērti vai karsti.
E – Hūdijs – Atbalsts 45 EUR apmērā – Sarkans, mīksts Cedrus Tropos hūdijs ar baltiem komandas un atbalstītāju logo
F – Lietussargs – Atbalsts 85 EUR apmērā – Premium lietussargs divām personām – tumši pelēkā krāsā. Automātiskais golfa lietussargs 120 cm diametrā ar mīkstu, patīkamu āķveidīgu rokturi un rokturī iestrādātu izlaišanas pogu. Izturīgs un elegants ar Cedrus Tropos logo.
G – Vizināšana – Atbalsts 100 EUR apmērā – Vizināšana ar jauno sporta mašīnu ziemā ar zāģiem pa ezeru komandas izvēlētā un iepriekš paziņotā datumā.
H – Apģērba komplekts – Atbalsts 100 EUR apmērā – Pilns jaunais apģērba komplekts – 1 x T-Krekls (balts vai melns), 1 x Kepons vai vizieris pēc izvēles, 1 x hūdijs.
I – Lietussarga un T-Krekla kombo – Atbalsts 100 EUR apmērā.
J – Viss, kas mums ir – Atbalsts 250 EUR apmērā – Vizināšana, pilns apģērba komplekts + lietussargs
K – ROYAL – Atbalsts 500 EUR apmērā. Pilns apģērba komplekts + lietussargs un iespēja pašam pie stūres izgāzt ar rallija mašīnu ar sporta zāģiem pa ezeru komandas izvēlētā un iepriekš paziņotā datumā. Nepalaid garām iespēju piedzīvot neaizmirstamus mirkļus.
X – Cita summa, cits risinājums. Jebkura cita summa un jebkura cita merch kombinācija vai jebkas cits. Domā radoši un mēs noteikti atradīsim kopīgu valodu. Ja tu vai tava firma ir ieinteresēta jebkāda cita veida sadarbībā (video, motivācijas stāsti, rallija apmācības, reklāma uz mašīnas un video apskatos, tavu darbinieku vizināšana, dalība rallija testos kā pasažierim, piedalīšanās rallija sacensībās kā stūrmanim utt) – sazinies ar mums un mēs izdomāsim risinājumu.
Nekas – mēs pieņemam arī jebkuru citu summu (arī 5 EUR ziedojums ir ļoti noderīgs). Atceries, ka tava lielākā dāvana var būt arī gandarījuma sajūta, ka esi mums palīdzējis nonākt pie mūsu mērķa un esot daļai no mūsu sapņa!
Lūdzu ņem vērā – šis nav fanu atribūtikas e-veikals. Visa fanu atribūtika ir ekskluzīva un bez maksas, un pie tās var tikt tikai mūsu atbalstītāji. Šis ir veids, kā mēs kā komanda pasakam paldies saviem atbalstītājiem.
Jau Karostas minirallija finišā bija skaidrs, ka brauksim arī Cēsu miniralliju (jo pirmkārt, Karostā noskaidrojās, ka viņš točna būs) – jo kamon – Cēsīs būs rallijs un mēs nebrauksim – kad ta tā ir bijis. Ar Aldi nobraucām Cēsu lielo ralliju augustā pa nullīti un tad nolēmām arī pamēģināt Cēsu miniralliju kopā – protams, ar Dreipja svētību. Aldim starp citu pirmais minirallijs ever.
Ne jau minirallijā tā ir pirmo reizi, ka Māris darba dēļ ierodās ar čārterīti pa taisno uz miniralliju (skat garo braukšanu no ASV uz 2018. gada Karostas miniralliju). Šoreiz no Dubajas pa taisno uz Cēsīm. Gulēts ir tieši pusotra stunda neērtā lidmašīnas krēslā un piektdienā ap plkst 15:30 pa taisno no lidostas, savācam mašīnu, pekeles un maucam uz Cēsīm. Jūtu, ka neesmu 100% arī vesels, bet būs ok – jāturās uz adrenalīna, kā parasti.
Pēc Karostas nepatīkamajiem piedzīvojumiem ar 2 “mistiskajiem” roteriem, nolemjam uzlikt veco kameru uz aizmugures loga, lai pa tiešām nofilmētu jebkuras strīdus situācijas – kā to jau sekmīgi dara bembisti. Mistiskais roteris, tas nozīmē – man nav pārliecības, ka viņu noskaldīju, bet nav arī pārliecības, ka nenoskaldīju – var būt gan tā, gan tā. Taču patīkamāk ir tomēr zināt, jo gan Karostā, gan arī citās reizēs, tas ir izšķīris rezultātu. Pēc tam kamerā var skatīties – ja tiešām noskaldīts – tad neko darīt – vainīgs! Bet ja nav – nu tad var iet kasīties ar kaut ko vairāk, nevis “man čista nelikās, ka noskaldīju”.
Riepas. Rallijā paredzēti 4 unikāli grants ātrumposmi, no kuriem neviens neatkārtojās – līdz šim nebijis formāts un man liekas, būs baigi labi. Viss atkarīgs no labas stenogrammas. Par riepām – mums pēc Karostas palika divas “nedaudz labas” riepas un 2 paplēstas. Tā kā Karostā bija tikai viens dops pa granti ar tām pašām bija ok. Tad pa vidu bija Cēsu rallijs, kurā ar šīm pašām rakstījām trasi. Pie tam vienai no labajām riepām uzradās pumpa, līdz ar to paliek viena puslīdz laba riepa un 3 sūdīgas. Plusā šīs riepas vairs nekur nevar dabūt, līdz ar to piepirkt vienu vai divas īsti nav opcijas – nolemjam – visas 4 jaunas. Pāris dienās pameklējot pa internetu atrodu vislabāko risinājumu un pa 35 eur/gab paņemam 4 jaunas. Ir ok. Lielajā rallijā tā gluži nevar 🙂
No rīta izņemam dokumentus, salīmējam mašīnu, izejam tehnisko komisiju un aiziet rakstīt dopus. No rīta saprotam, ka vienai jaunajai riepai, kas bija nopirkta ir nolaidies gaiss. Tā kā rezerves kameras nevienas nav – tikai tās, kas uzmontētas, saprotam, ka tikai pēc pierakstīšanas būs jāmeklē risinājums. Uzrakstam pirmos dopus un jau ir skaidrs, ka būs baigi kruts rallijs – dopi forši, tehniski sarežģīti, nepārredzamas vietas, reljefs, roteri labi izlikti – nu viss kā tam jābūt. 1,4 dops ir šaurais un 2,3 ir platāks un katram ir savi čelendži.
Pierakstām 1, tad 4. un tad 2. dopu un braucot uz trešo pārbraucienā pēkšņi baigie sitieni pa aizmugurējo kreiso ratu – pēdējā labā riepa tika pārdurta uz paliela dzelzs gabala, kas iedūries riepā tā, ka nemaz nevar izvilkt ar pirkstiem. Nomainām, pierakstām pēdējo trešo dopu un uz Cēsīm. Paldies Modrim gan par mūsu patveršanu teltī, gan arī iespēju pie viņa cehā noskalot mašīnu pēc pieraksta, lai uz starta būtu pa smuko.
Braucam uz servisa parku mainīt riepas, lai var to vienu aiziet saremontēt. Ir tikai pavisam maza problēmiņa – ir sestdiena un nav tik vienkārši atrast riepu servisu, kas ir vaļā. Pāri ielai pretī servisa parkam it kā ir vaļā, bet nav meistara un neko darīt. Blakus Sinhro C ir ciet, zvanam uz Reilatu, tur neviens neceļ. Beigās Aldis atrod un sazvana džeku, kas ir gatavs paņemt un lai braucot šurp – netālu no CSDD. Iebraucam atdodam riepu. Kamēr braucam uz benzīntanku ieliet degvielu, tikmēr viņš jau saremontējis un paprasa simbolisku piecīti. Super. Un pēc tam, kad mēs aizbraucam, viņš arī beidz darbu – karoč izlīdām – viss safe. Gan jau kaut ko atrastu pa visām Cēsīm, bet nu stresa līmenis kaut kā nevajadzīgi uzkāpa.
Aldis pabeidz stiprināt aizmugures kameru, mums pat ir ieradušies pāris fanu, kam nododam karogu, lai vieglāk viņus pamanīt un esam gatavi startam. Pirmais dops – jau pats pirmais līkums man pierakstīts K2-Tā – Kreisais divi tramplīnā. Un pierakstot tikai vienu reizi grūti saprast ir tas divnieks vai nav. Pieraksta laikā jau pēc līkuma gribējās pārlabot par vieninieku, bet nu labi – lai jau paliek – pirmais līkums rallijā, lai būtu divnieks. Bet galvā atceros, ka jāiet ar pilnu pāri. Oi, acis atvērās bišķīt jo tomēr bija divnieks 🙂 Nekāds moments īsti neiznāca, bet trajektorija man galvā bija savādāka, nekā iznāca. Pārējais dops likās viss normāli – nedaudz stīvums tāds nevarēju iebraukties, toties likās, ka nevienu roteri nenoķērām (vēl finišā to pateicu).
Pirmā dopa laiks – labākais, lai gan Ingus tikai 2 sekundes aiz mums – atlaist nevar. Pārējie drusku tālāk. Saprotam, ka galvenā cīņa būs tieši ar Ingu un pamatoti – viņš taču kopvērtējuma līderis šogad. Otrais dops – braucam arī no sirds un neko netaupot – taču aizķeram vienu sūda roteri 🙂 Neko darīt pats vainīgs – un samierinamies ar to. Ingus nobraucis stipri lēnāk – par kādām 9 sekundēm un līdz ar to kopvērtējumā ieskaitot mūsu otrā dopa roteri esam tikai par nepilnu pussekundi priekšā Ingum. Taču arī Ābelītis ir sasparojies otrajā dopā un nobraucis tikai par 3 sek sliktāk par mums (neskaitot mūsu roteri) līdz ar to kopvērtējumā pēc SS2 mēs visi trīs esam sabraukuši pusotrā sekundē – Egle, Kazulis, Ābelītis. Nais nais!!
Trešais dops – saprotot, ka visi tepat vien esam spiežam protams, grīdā, bet nu tā lai roterus nenonestu. Ābelītim pirms starta kaut kādi stresi par tosolu, ka kaut kur spiežot/tekot ārā, bet nu gan jau līdz servisam tikšot. To stresu varēja redzēt arī rezultātos, jo vairs nebija ātruma. SS3 atkal uzrādam ātrāko laiku, Ingum atvinnējot 3 sekundes, līdz ar to kopvērtējumā pārsvars jau apmēram 3.5 sekundes. Taču dopā ļoti labu laiku uzrāda Ābele (jā, es zinu – Ābelītis, Ābele, bet ticiet man tie ir divi dažādi cilvēki) – tikai 2.5 sekundes atpaliekot no mums. Ābelītis zaudē 12 sekundes un faktiski izstājās no cīņas par uzvaru.
Tagad servisa parks – veselas divas stundas. Braucam uz servisu – mašīnai neko neesam salauzuši, riepas pat nav lāgā nodilušas dopi fantastiski viss ok. Tikai sākam uztraukties par to, ka dēļ mākoņiem varētu būt ka SS4 būs jāveic pa krēslu. Labi, ka no Cēsu rallija ir palikusi salona lampiņa. Lielās lampas gan esam atstājuši Rīgā, bet neko darīt. Servisā nomainam baterijas kamerām, pielejam benzīnu un uzlejam 100 g tosola. Pārējais viss zolīdi.
Braucam uz SS4. Saprotu, ka baigi nav jāardās – stabili jānobrauc (3.5 sek nav daudz), galvenais bez roteriem un tad jau būs labi. Tā arī braucam – šoreiz ar tālajiem, lai mežā redz špūres un bedres. Patika ļoti šis dops – daudzi nepārredzami vieninieki, kuros jātur vaļā – ir laba sajūta. Pat bija viens neliels tramplīns, kurā samīzos pa daudz, vajadzēja ar ceturto iet pāri. Biju pārāk konservatīvus metrus pierakstījis aiz tā džampa. Finišā iebraucam – prasu, kāds 70 numuram rezultāts (Ingus) – viņi finišā saka – mums nav interneta, tikko protokolā jauna lapa – nevaram pateikt. Man uzreiz galvā pavīd doma – “ja nav interneta, značit neviens nezinās rezultātus vēl vismaz pusstundu un es pa to laiku jau varu sajukt prātā” un saku – eu nu davaj lūdzu pasakiet – un tad mums sameklēja to rezultātu un nosauca, ka esam 6 sekundes priekšā Ingum. Līdz ar to – teorētiski vajadzētu būt pirmajiem, ja vien nepieskaita kādu roteri, jo kopējais pārsvars aptuveni grozās ap 10 sekundēm.
Domājam – nu forši – esam uzvarējuši un braucam uz servisa parku. Servisa parkā mūs iespiež pavisam nelielā ~5 mašīnu parc ferme jeb slēgtajā parkā – uzreiz tāds “whaat?” bet nu labi. Kā ir tā ir. Taču pēc kaut kā nelaba ož. Parasti slēgtais parks ir visām mašīnām, vai arī nevienai. Šoreiz neko arī parakstīt nedod par pretenziju neesamību pret konkurentiem. Nu neko – pohuj. Paņemam savas parpalas un ejam novākt telti utt. Es īsti vairs neatceros, kurā brīdī rallija laikā, man liekas jau pirms SS4 tika pieskaitīti sodi par pirmajiem trīs dopiem – mums protams ir sods par SS2, kuru izsitām – viss ok. BET ir gan mums, gan par laimi mums – arī Ingum sods par SS1 izsistu vienu un to pašu roteri (1.20 km – tas ir trešais roteris pēc kārtas tajā dopā). Tas nozīmē to, ka mūsu “gaps” pret Kazuli paliek tāds pats – aptuveni 10 sek – precīzi noteikt nav iespējams, jo neiet internets SS4 finišā un SS4 dopa laiku nav vispār. Un mūsu atstarpe starp Ābeli ir samazinājusies par 10 sek, taču arī joprojām paliek aptuveni 10 sek. Svarīgākais jautājums ir dēļ Ingusa jaunā soda – viņi ar jauno sodu tagad bija aiz Ābeles par 1.69 sekundēm pirms SS4. Ja viņi nobrauc SS4 ātrāk par 2 sekundēm vai vairāk, tad saglabā otro vietu, ja nē, tad atkrīt uz trešo. Long story šort – viņi atkrita uz trešo vietu par 0.63 sekundēm. Auč. Mums pašiem arī sāk stresi parādīties par SS4 iespējams kādu noķertu roteri, jo starpība līdz nu jau otrajā vietā uzkāpušajam Ābelem ir nepilnas 10 sekundes – 9.57, kas nozīmē viens roteris un mēs paši atkrītam.
Kamēr rēķinām sekundes tikmēr visus mūs top3 ekipāžas 4WD klasē izsauc uz pēcfiniša tehnisko pārbaudi. Man tā nekad nebija bijis pat lielajā rallijā. Es jau domāju nu ko tur var pārbaudīt – mums taču viss ir legāli. Neliels strjoms tāpat ir un braucam visi kolonnā uz CSDD uz pacēlāju. Izrādās standarta procedūra – nav nekāds protests. Pārbaudīs riepas un piekari vai viss atbilst un nav kas neatļauts (piemēram uniballi). Paceļ visus trīs apskatās un visiem viss, protams, ok.
Tagad ir laiks šķilt klāt kompi un jauno kameru, lai saprastu, kas pa lietu ar to SS1 it kā izsisto roteri – noskatos visu dopu – nu nav neviens roteris izsists. Izrunājam ar Milleru un tā kā man tas rezultātu pagaidām neizšķir – mēs tāpat esam pirmie, tad es neko nerakstu, jo negribās ķēpāties. Ja mums atrodās vēl kāds roteris, tad gan. Tā kā neviens roteris vairāk tā arī neatradās – tad viss safe.
Tomēr lēmums par kameras pielikšanu uz bagāžnieka nebija velts un tā ķēpāšanās atmaksājās – tā mēs arī nekad neuzzinātu, vai aizķērām to mistisko roteri vai nē. Tagad pa kadram sekojot video (6:00) var redzēt, ka mēs esam uzbraukuši pilonam/konusam uz pamatnītes un viņš nedaudz nošūpojās – vispirms bišķīt pa kreisi un tad bišķīt pa labi – kā pingvīns, tomēr no vietas neizkustās un līdz ar to sods pēc mūsu domām par to nepienākās. Šādas situācijas diemžēl nekā savādāk neatrisināt – kā tikai ar kameru, jo ar pliku “mēs točna neizsitām” neko neiesāksi.
Katrā ziņā minirallijs bija super – un laikam jāsaka, ka labākais minirallijs, kādā esmu braucis – špūres nebija trakas, kur vispār bija. Dopi interesanti un unikāli, reljefs. Pat roteri sakarīgi salikti, lai līkumus var tomēr pafrēzēt. Jo galu galā, kāpēc mēs te braucam 🙂 Paldies Milleram un komandai un ceram, ka nākamgad arī būs šāds Minirallijs Cēsis – tad mēs noteikti piedalīsimies sava prieka pēc! Tas no mums šogad minirallijā arī viss – Latviju nebrauksim, kā jau gada sākumā tika nolemts. Tiekās kaut kad trasē!
Šogad esam nolēmuši vairāk spēka pielikt Audi 80 būvniecībai un mazāk braukt miniralliju. Precīzāk – plāns šobrīd ir tikai par Karostu. Te nu mēs esam. Ziemā arī sanāca pabraukt Vidzemes Ziemas Autosprinta kausu, kur izdevās godam izcīnīt 1. vietu gan mono riepas – Reilat klasē, gan arī prestižajā 4WD klasē bez radzēm. Tā teikt dūša ir piesieta, lai pavisam neierūsētu.
Pirmais plāns jau kā allaž ir par riepām – Karostā tā lieta gandrīz nekad nav vienkārša (skat. 2022. gada Karostu). Iepazīstoties ar nolikumu un maršruta karti – aina ir vairāk vai mazāk skaidra. 5 dopi. Ķipa 2 asfalti, tad serviss 15 min, lai paspētu uzlikt grantij piemērotākas riepas, 1 grants dops, atkal serviss, lai samainītu riepas atpakaļ uz ķipa asfalta dopiem. Par granti skaidrs – liksim tās pašas pagājušā gada karostas riepas, kas vēl ir pusdzīvas un būs braucamas. Jaunas nepirksim.
Vairāk jautājums par ķipa asfaltu. Skaidrs, ka SS2/5 Karostas industriālais parks būs turpat kur vienmēr ar vienu daļu pa industriālo parku (vai nu sākumu vai beigām) un pārējais smuks tīrs asfalts, kur jāliek Michelin Pilot Sport 4, kuras mums ir. Pabrauktas, bet vēl pietiekami labas. Pa rakumiem mēģināsim nepārsist un pārējais būs Jēij. Jautājums ir vairāk atklāts par SS1/4 Cimdeniekiem. Šoreiz viņš ir garāks nekā pagājušajā gadā 4.14 km šogad pret 2.84 km pērn. Bet vēl jo vairāk interesanti ir tas, ka pagājušā gada nolikumā viņš bija nosaukts kā “grants” dops un faktiski bija 50% grants, 50% afalts (ok, tur bija arī seguma paveidi, bet no riepu viedokļa skatoties 50/50 kādas liktu). Šogad šis pats dops – vai tā garākā variācija ir nosaukta par asfaltu. Skaidrs, ka kaut kāda grants sadaļa tur būs, cerams, ka ne pārāk liela.
Liriku liekot pie malas izejas puntks ir viens – citas riepas nepirksim un mums ir tikai “ziemenes” priekš grants un Michelini asfaltam. Skaidrs, ka granti brauksim ar grants riepām un skaidrs arī, ka karostas industriālo parku SS2/5 ir jābrauc ar michelinu, jo tur ir daudz jābremzē. Nu un tā kā SS1 un SS2 (un SS4 un SS5) ir pēc kārtas, tad šoreiz viss gambls uz pirmo (un ceturto) dopu, ko jau vēl neredzot, bet apmēram paredzot – tas būs izšķirošs dops – gan riepu gan trases sarežģītības ziņā. Jo ja pirmajā pārsit michelinu, tad uz labu rezultātu cerēt grūti.
Mašīnai tiek veikta apkopīte un esam gatavi uz starta. Cīņu biedri no pagājušā gada ir pamainījušies – Dūcis ir ziemā pārdevis savu mašīnu un diemžēl arī Gatis Ābelītis nav paspējis savējo salikt. Likās – nu kā tad tā, ar ko tad mēs cīnīsimes? Pasteidzoties notikumiem pa priekšu – vai kā mēs dabūjām ierīt 🙂 un uzvaru izcīnījām tikai pavisam nedaudz mazāk spraigā cīņā kā pagājušajā gadā.
Uz Karostu kā ierasts braucam kā uz svētkiem – un tāpēc jau piektdien no paša rīta paņemam treileri un braucam pēc mašīnas. Uzliekam sportinieku virsū un aidā. Kā jau ierasts piestājam pa ceļam drusku parakstīt dopus un notraukt rūsu tīri no stenogrammas pieraksta. Parakstam pāris dopiņus netālu no Paplakas un uzliekam mašīnu atpakaļ uz treilera un aidā uz Liepāju.
Pa ceļam piestājam Grobiņā uzēst pusdienas, lai vēders nekurkst. Un tad pa taisno uz servisa parku uzstellēt telti ar Modri. Iebraucam servisa parkā un serivsa parka vadītājs ir īsts jokupēteris – saka, ka esam pa agru ieradušies un viņš vēl nav grīdu izslaucījis. Mēs sakam – nūuuu, tak pie dirsas – mums jau tikai mašīnu nolikt 🙂 Ierodamies – Modris jau paspējis telti uzcelt un visu iekārtot un pat ēnu atradis – nu voobše!!
Uzliekam asfalta riepas ar diskiem un aizbraucam nomazgāt mašīnu uz viršiem, jo no vecajām uzlīmēm un putekļiem ir pleķi, kā arī asfalta diski netīri no Latvijas miņuka pa lietu un dubļiem. Liepājas Viršos netālu no Cukura, kā izrādās ir pašapkalpošanās mazgātuve, kurā ir arī birste! Nevar tak Liepājā uz starta iziet ar netīru mašīnu.
Izņemam doķus – salīmējam uzlīmes un izejam tehnisko komisiju jau piektdien vakarā, ar cerību, ka paspēsim vēl uz hoķi pa TV.
Viss izdarīts un braucam uz viesnīcu Fontaine Valhalla pašā Liepājas centrā – ļoti forši – tur arī palikām pagājušajā gadā. Paēdam vakariņas, tiesa gan hoķi tā arī nav spēka noskatīties – izrubāmies jau pēc pirmā perioda.
No rīta caur servisa parku braucam rakstīt dopus. Pirmais jāpieraksta SS3 grants, kas ir arī vistālākais dops. Pierakstām – liekas baigi labs dops – sevišķi beigu daļa, tikai tas, ka daudz roteru no 3 riepām, bet nu ko darīt par drošību jārūpējas. Dopa segums un platums ir manai gaumei tieši laikā – pusotras mašīnas platumā, toties ar cietu grants segumu, pietiekami plūdeniem līkumiem un līkumu sērijām un arī ar reljefu. Konča – pilnai laimei varēja laist divreiz pēc kārtas ar regrupingu vai rāvējslēdzēju, bet nu tas lai paliek nākamgadam.
Pēc tam braucam raksīt pirmo dopu – starts turpat kur pagājušajā gadā Cimdeniekos pa tīru smuku asfaltu. Pēc tam nelielas izmaiņas un pārsvarā pa netīru asfaltu un betonu. Tāpat ir arī pāris grants sekcijas, bet viņas nav garākas par kādiem 200-300 metriem. Visumā man ļoti konfigurācija patika, tikai protams ir raize par riepu izturību.
Pēdējais Karostas industrālais parks – sākums identisks kā pagājušajā gadā – ok tur roteri bik savādāki bet principā tas pats. Un beigas vienkārši garākas un vēl ar vairāk krustojumiem. Man patika – faktiski visi 3 dopi ir ļoti, ļoti interesanti no braucēja viedokļa – sarežģīti, ar mainīgu segumu un būs jāspēj ļoti pielāgoties – gan ar sliku, tfū – Michelinu dzēsties pa granti pirms roteriem, gan nepārsist riepas, utt.
Viss pierakstīts – sagatavojamies startam un sākam stresot 🙂 Ar kameru gan notika neliela šaize un tādēļ nav ierakstījies pirmais dops (sveiciens Imantam 😉 bet pārējais viss ir un esam gatavi.
Starts. Aizbraucam uz SS1 un man ir skaidrs, ka tajos netīrā asfalta piņģerotos, kur jātamborē starp riepām – nevar atļauties likt plakaniski, jo tiklīdz pakaļa aizslīdzēs, tā laiks tiks zaudēts. Un saprotu arī, ka šis dops būs izšķirošs – un kā vienmēr piepūšam vaigus un spiedīsim no pirmā dopa.
Diemžēl viena riepu kaudze tika taranēta – es pat teikšu muļķīgi, jo ātrums nebija par lielu, vienkārši pārāk optimistiska trajektorija un tika aizķerta riepa iekšmalā. Uz grants roteri varēja dzēsties vēlāk, bet nu to arī negribēju īsti eksperimentēt. Skatāmies rezultātu – esam “3 sekundes” priekšā Ābelem (vispār īstenībā jau “2”), taču zinām, ka būs roteris un līdz ar to ierēķinam galvā, ka “kāšam 7 sekundes” un vēl Ingusam “kāšam 1 sekundi”.
Ok, nav traģēdija – nodomāju es, bet nu davaj vairāk bez roteriem, padomāja visi ekipāžas locekļi. Otrais dops – liekas, ka te tā pa īstam pamodos, jo noskaņojums bija tiešām kaujiniecisks. Spiedu no sirds un SS2 arī mums labākais laiks absolūtajā ieskaitē – 7. vieta. Atceros vienā bremzēšanā atcerējos, kā Loebs mācīja bremzēt uz asfalta (nu ne jau man, bet youtube redzēju) – un mēģināju pielietot. Rezultātā skatāmies – esam vinnējuši Ābelem 9 sekundes (ok 8.5). Un Ingusam arī vēl pāris desmitdaļas klāt Ābeles laikam. Kopvērtējumā esam pirmie par apmēram pussekundi no Ābeles un kādām 7-8 sekundēm no Ingusa. Liekas – nu ok varam cīnīties, bet te neko pa brīvu nedod. Finišā bremzes ir uzkarsušas normāli un smird un kūp.
Aizbraucam uz servisu un tā vien ir laiks nomainīt riepas (15 min) un notīrīt logu, uzpildīt ūdeni un pavisam nedaudz atvilkt elpu – un aiziet uz grants dopu. Starts pārāk piesardzīgs, jo pirmajā roterī jūtu ka mašīna diezgan slikti stājās – uz roteru dzēšanos pāris kļūdas pielaidām, tomēr visumā labi nobraucām un likās, ka esam spieduši! Finišā apskatāmies laikus – dopā esam Ābelem priekšā nieka 0.4 sekundes! Man likās – eu nu kā tad tā? Kopvērtējumā kā toreiz likās esam priekšā par apmēram vienu sekundi un ir pagājuši 3 dopi no 5. Hmm… Un trešā vieta – Ingus ir tepat 12 sekunžu attālumā.
Ok, braucam uz servisu un mainam riepas atpakaļ. Tomēr braucot uz servisa parku, skatāmies online rezultātos, ka ir iedoti sodi par SS1 – un mums papildus jau zināmajam vienam roterim ir ieskaitīts vēl viens “mistiskais” roteris. Tas jau tā skarbo dūšu sabojā vēl vairāk. Visi mūsu rēķini ir sašķobīti un rezultātā šobrīd esam vairs ne pirmie ar vienas sekundes pārsvaru, bet otrie kāšot 9 sekundes Ābelem, un Igusam priekšā esam nieka 2.5 sekundes. Kā Angliski teiktu – shit just got real!
Skaidrs ir tikai viens SS4 ir jāspiež!! Precīzi, bet jāspiež. Braucot sāk gaudot mašīnā iebūvētā sirēna, kas tika iebūvēta, lai brauktu pa nulli. Izrādījās pults pa bardačoku lēkājot laikam bija ieslēgusies. Spiežam arī no sirds – liekas ka nu jābūt labāk kā pagājušajā reizē – taču tīrais braukšanas rezultāts, neskaitot pirmā dopa roteri ir tieši pa sekundi sūdīgāks nekā iepriekš. Dūša galīgi apskrienās – liekas, ka viss ir traki. Nu ok, bija vietām sarakts vairāk un droši vien arī slidenāks. Galvu nevienu brīdi nenokaram un verdikts ir tikai viens – pēdējā dopā arī jāspiež. Startu bik prātīgāk, lai nepārsistu riepas un pēc tam līdz maliņai. Pa ceļam uz SS5 internetā izrokam arī Ābeles laiku SS4 – viņš ir nobraucis 11 sekundes vēl par mums sliktāk – līdz ar to saprotam, ka jau tobrīd paceļamies atpakaļ uz pirmo vietu ar pārsvaru apmēram 2 sekundes un trešajā vietā esošajam Ingusam esam priekšā precīzi 10 sekundes.
Pēdējais dops – noskaņojums nu jau krietni uzlabojies, tomēr nolemjam tāpat spiest. Sākumu pataustamies bik jo ir bedrains un pēc tam spiežam cik varam. Atkal jau pašā startā ieslēdzās sirēna 🙂 un tā arī visu dopu nobraucām – vismaz skatītājiem prieciņš. Uz beigām jūtu ka bremžu pedālis kļūst mīkstāks – laikam tomēr slodzīte ir bremzēm un iebraucam finišā ar pārliecību, ka viss ir zajebis – tomēr laiks par nepilnām 5 sekundēm sūdīgāks kā iepriekš. Nezinu uz ko to lai noraksta – uz starta “taustīšanos” netīrāku segumu vai bremzēm, bet visdrīzāk jau pats vien esmu vainīgs. Piektajā dopā Ābele zaudē mums jau vēl nepilnas 8 sekundes un skaidrs, ka viņu esam stabili apdzinuši. Ingus šajā dopā mūs par veselu sekundi ir apsteidzis – un par to neviltots prieks. Kopvērtējumā sanāk, ka esam izcīnījuši pirmo vietu par 9 sekundēm apsteidzot Ingusu un pie tam Ābele pēdējā dopā ir pakāsis otro vietu un atkritis uz trešo par nieka 0.11 sekundēm!!! Ingus malacis – pēdējā dopā izrāva otro vietu.
Aizbraucam uz servisa parku un sajūtas ir tiešām ļoti pozitīvas – sākotnēji likās, ka pārāk liela cīņa nebūs, bet ak vai kā mēs kļūdījāmies – gan Ingus, gan Ābele ir kopš pagājušā gada kļuvuši ātrāki un jau ir īsti cīņu biedri. Nopriecājamies un nosvinam uzvaru ar nu jau tradicionālo peldi jūrā. Pēc tam skatāmies, vai nav kādi sodi pieskaitīti – un ak vai!! IR! Par laimi mums pozīciju tas nemaina, jo mums ir pieskaitīts SS3 grants dopā pats finiša roteris +10 sekundes, taču SS3 ir ieskaitīts viens roteris arī Ingusam, līdz ar to, mēs saglabājam pirmo vietu par tām pašam 9 sekundēm. Bet jūs jautāsiet – kur tad Ābele? Viņš taču bija tikai 9.16 sekundes aiz mums kopvērtējumā, pirms tika pieskaitīti SS3 roteri – ja jau mums ar Ingusu +10 sek, tad viņam būtu jābūt pirmajam. Tā arī būtu, ja viņš pats nebūtu salasījis veselus 3!!! roterus trešajā dopā. Ar šo roteru plejādi viņš atkrita jau uz 4. pozīciju un palika pavisam bez pjedestāla. Ko lai saka – traks rallijs.
Mans moto viemēr ir bijis tāds, ka jābrauc tā, lai arī ar vienu roteri (+10 sekundes) varētu uzvarēt. Nu šoreiz sanāca salasīt veselus 3 – roterus un tā rezultātā salasīt pusminūti sodos, kas laikam nav īsti manā gaumē, bet ko tur darīt. Jābrauc precīzāk. Ja noņem nost visus sodus par roteriem, tad TOP3 būtu gandrīz tāds pats, tikai Ābele būt 3. nevis 4. vietā – respektīvi – 1. Egle, 2. Kazulis un 3. Ābele ar tām pašām 0.11 sekundēm aiz otrās vietas.
Man vēl līdz pat apbalvošanai strjoms – jau nu vēl kāds roteris atrodās, jo ar jebkuru pārsvaru, kas ir mazāks par 10 sekundēm joki mazi. Galu galā viss ir štokos un esam Karostā pirmie – prieks un laime! Dabūjam kārtīgu šampanieša šalti no konkurentiem un braucam svinēt!
Šī gada minirallija sezonas noslēdzošais – piektais posms. Pēc izcīnītās (vārda vistiešākajā nozīmē) uzvaras Karostā, esam ar galveno konkurentu Dūci ar vienādu punktu skaitu un ir skaidrs, ka cīņa būs līdz pēdējam metram un neviens neko te bez maksas nedos. Kas uzvar (vai kā minimums apsteidz otru), tas arī uzvar kopvērtējumā.
Mašīna sakopta, savirze cik var salikta, brauksim ar tiem pašiem Micheliniem, ar ko braucām asfalta dopus Karostā – stresa nav. Domājam vēl piektdienā uzšaut šeikdaunu, lai būtu “silti” uz starta, lai nav jātaustās, bet ne viss gluži tā arī sagāja.
Ceturtdien pēcpusdienā sāku justies baigi švaki un vakarā jau guļu ar temperatūru zem segas sarijies paracetamolu un tējas. Galva nestrādā liekas – viss vējā. Piektdien ap 12 dienā paliek nedaudz labāk, taču ir skaidrs, ka nekāds šeikdauns nebūs. Piektdien pašā vakarā knapi izvelkos no mājas, Dreipis mani aizved izņemt doķus un mašīnu aplīmēt, lai tas nav no rīta jādara.
Sestdien no rīta agri braucam uz Biķerniekiem. No rīta sarijos tabletes, lai var izturēt dienu, bet saprotu, ka nekāds spīdeklis neesmu – gribās, lai tas viss ātrāk beidzas un atpakaļ gultā. Doma kāpēc mēs šeit esam ir tikai viena – lai uzvarētu. Skaidrs, ka otro vietu var dabūt arī mājās guļot gultā, tāpēc ja jau esam šeit, tad spiežam cik varam.
Pierakstām trasi – viss liekas ok. Pats pirmais roteris pirmajā dopā ir jau uzreiz viltīgs tāds aiz līkuma pa lapām – un man liekas svarīgi viņu labi izbraukt. Kartinga trase – nu tā – man ne pārāk, bet nu nav jau daudz tur tie līkumi.
Otrais/ceturtais/sestais dops daudz foršāks pa ātrāku trasi ar raganas katlu, un man tīk daudz labāk.
Kā jau Rallijā Latvija pierasts – 4WD un pšš pšš mašīnas iet pa priekšu, tāpēc mēs startējam ~30 aiz pirmās mašīnas. Pirmais dops – saņemos un braucu. Pie pirmā rotera jau lamājos, ka esmu galīgi “auksts” un neko nemāku un pa agru dzēšos utt. Bet nu saņemos un braucu tālāk. Elkonī baigi aizslīd priekša un ir skaidrs, ka kaut kas nav tā kā gribētos. Kartinga trasē arī visu laiku slīd priekša ārā un nav pārliecības braukt ātrāk.
Taču rezultāts pārsteidz – pirmajā dopā esam diezgan pārliecinoši pirmie. Nākamais sekotājs ir vairāk kā 4 sekundes un līdz Dūcim – 5 sekundes.
Otro dopu arī tāpat nomokam – bremzējas labi, tikai stūrējot stumjās priekša. Te uz tiltiņa sanāk nedaudz “opā” moments, ka “pēkšņi pretī ir riepu kaudze” par laimi viss sagāja un neko neaizķērām. Šo riepu kalnu pēc pieejamajiem video spriežot taranēja daudzi minirallisti.
Otrajā dopā Dūcim vinnējam vēl 3 sekundes.
Saruna ar Kristapu Dzīvīti pēc otrā dopa servisā – verdikts ir tāds – mainām priekšējās riepas vietām ar aizmugurējām. Jo priekšējās ir dabūjušas vēl ierīt Karostā, kamēr aizmugurējās prosta stāvēja un kalta garāžā. Sacīts darīts. Azarts katrā ziņā ir pamodies un saprotam, ka varam cīnīties par uzvaru.
Trešais/Ceturtais dops uzreiz jūtami labāk un mēģinām arī braukt drošāk. SS3 nobraucam par sekundi ātrāk, kā iepriekšējā reizē un SS4 – par veselām 3 sekundēm ātrāk kā iepriekš. Pārsvars pār Dūci jau 13.5 sekundes.
Pie tam Dūcis nemaz nav otrais – otrajā vietā ir Gatis Ābelītis, kurš otrajā aplī mums turpat min uz papēžiem. Kopvērtējumā pēc SS4 atpaliekot par 10 sekundēm.
Pirmos 4 ātrumposmums izskatījās, ka Dūcis brauc ar tiem pašiem Uniroyal Rainsport ar kuriem brauca Karostā. Bet uz trešo apli (SS5 un SS6) pirms starta pamanu, ka ir cita riepa, bet nevaru saprast kāda. Man jau sākas stress. Bet nu neko – jāturpina spiest tāpat – nav jau vairs variantu.
SS5 nobraucam vēl ātrāk – atkal pa 1 sekundi uzlabojot savu rezultātu – bet ak vai – Dūcis tāpat atpaliek par 4 sekundēm šajā dopā. Ābelītis par vienu.
SS6 – pēdējais dops – nobraucām no sirds, tā ka pat bremzes finišā uzsmirdēja – un lai gan likās, ka ir sausāks utt, bet laiks bija pa 2 sek sliktāks nekā SS4. Lai nu kā tāpat dops ir uzvarēts – Dūcis šajā dopā atpalika vairs tikai par nedaudz vairāk kā sekundi.
Kā vēlāk izrādījās tās bija Kumho riepas, ko Dūcis samainīja uz pēdējo apli, bet neizskatījās neko svaigas. Tad te nu mēs esam – uzvara klasē apsteidzot otrajā vietā esošo Gati Ābelīti par 13 sekundēm un Raimondu Dūci par 19 sekundēm.
Un komandu ieskaitē arī beidzot pirmā vieta, visu sezonu bija tikai otrās vietas – beidzot arī viena pirmā! Nākamās sezonas plāni vēl top, bet gan jau kaut ko brauksim!
Aizbraucot mājās, sapratu, ka visu dienu turējos kopā uz adrenalīna un vienkārši sadalījos reizinātājos iekāpjot gultā.
Šajā rallijā bija viss – gatavošānās, lietus, dubļi, riepu stratēģijas plānošana, kļūdas, roteri, sagriešanās, mīkstas riepas, forši dopi, skriešana pārbraucienos, nelegālas riepas grāvjos, uzsisti diski, emocijas pilnīgā pakaļā un pašās debesīs!! Ļoti daudz visa kā – kā īstā rallijā pienākās – tāpēc garāk, kā parasti.
Kā jau iepriekš minēju, pēc Ropažiem mēs bijām apņēmības pilni cīnīties vairāk, sagatavoties labāk un vēl patrenēt stenogrammu, kas Ropažos tomēr piekliboja. Karostā vēl nāk klāt viens papildus elements – segumu maiņa un riepu izvēle. Šoreiz 6 dopi ir izkārtoti 3+3 formātā ar servisa parku pa vidu. Pirmie divi katrā aplī ir grants un trešais – pilsētas dops ir pa asfaltu (plus netīrs betons).
Ok, tā vismaz bija nolikumā rakstīts. Pēc maršruta kartes pārbraucienu km mēģinot sazīmēt kur varētu būt dopi ir aizdoma, ka pirmais/ceturtais dops būs Cimdeniekos vai tajā rajonā. Pagājušoreiz, kad tur braucām 2019. gadā tur bija miksēts dops – gan asfalts gan grants. Protams, riepu izvēlei svarīga ir proporcija – tieši cik daudz grants un cik daudz asfalts, ko sēžot Rīgā, protams, mēs izpīpēt nevaram. Līdz ar to liekas, ka vienīgais īstais grants dops būs SS2/5, kas ir visgarākais. Skatoties laika prognozi, liekas, ka varētu līt – vai tieši līs rallija laikā vai pirms, vai pēc – protams, neviens īsti nevar pateikt.
Pēc iepriekšējo gadu pieredzes, Karostas pilsētas dopā ir ļoti daudz krustojumu, kuros stipri jādzēšās no 2/3 ātruma ar pilnu. Saskaitīju, ka 2021. gadā braucot ar Kristapu Dzīvīti, Karostas dopā bija 16 reizes spēcīgi jābremzē uz asfalta. Divi dopi x 16 reizes = ļoti daudz sekunžu, ko var zaudēt, ja dzēšās ar ziemeni.
Bet garajā grants dopā ar asfalta riepu nav ko darīt – pirmkārt, ja līst, tad braukšana būs ļoti švaka, otrkārt viegli pārsist, jo viņa ir plānāka. Ir pilnīgi skaidrs, ka uzlikt perfektu riepu un nobraukt visu ralliju nav iespējams. Kaut kur būs kaut kāds kompromiss. Jautājums, cik var pakāst SS2/5 braucot ar asfaltīgāku riepu un cik var pakāst SS3/6 braucot ar ziemīgāku riepu?
Pēc rallija noteikumiem, ārpus servisa parka (piemēram pārbraucienā no SS2 uz SS3) riepas mainīt nedrīkst, ja vien tev viņas nav līdzi (līdz 2 gab) un ja maini pats saviem spēkiem ar savu līdzpaņemto domkratu un ratatslēgu.
Man piezogas doma, ka SS2/5 jābrauc ar labu ziemeni un uz SS3/6 priekšējās divas jānomaina uz Michelin asfalta riepām. Tad kopromiss sanāk tikai SS1/4. Jautājumi, kas jāatrisina ir 4 – 1. vai riepu apkārtmērs ir apmēram vienāds (lai nav pārlieku liela slodze centrālajam difam) – ziemenes ir 15″, Michelini 17″; 2. vai ar tādu kombināciju vispār ir iespējams normāli pabraukt un vai ir reāli labāk dzēst/griezt līkumā nekā ar 4 ziemenēm? 3. vai pietiks laika nomainīt divas riepas pārbaucienā, kur tam nav speciāli atvēlēts laiks un 4. ko darīt, ja pārsit riepu, pirmajā dopā un līdzi ir tikai 2 asfalta riepas?
Pirmo jautājumu atrisinam viegli – noliekot abas blakus – praktiski vienādas un saiģot. 2. Ir tikai viens veidz kā to pārbaudīt. Vienā sestdienā uzliekam divas priekšā un aizmugurē atstājam ziemenes un pabraukājam prosta tā pabremzēt, pagrozīt stūri ar/bez ABS. Verdikts ir pusstundas laikā un ir skaidrs, ka ar ABS ieslēgtu, mašīna dzēšās taisni, un ievērojami labāk, nekā ar 4 ziemenēm. Pareizinam to 30 reizes un ir skaidrs, ka pārsvaram jābūt. Plakaniski liekas viegli (pārāk viegli pat – bet to saprotam, tikai pašā pilsētas dopā :))
Trešais jautājums par to, vai pietiks laika nav īsti skaidrs, jo nav skaidrs, pa kurieni būs jābrauc. Skaidrs ir tikai tas, ka laiks ir it kā pietiekami un vismaz nav tikai dažas minūtes. Laika norma ir 32 minūtes. Pa šo laiku ir jāpaspēj nobraukt 5 km dops, nomainīt divas riepas ar skrūvējamo rokas domkratu un aizbraukt pārbraucienā 22 km. Liela daļa no kuriem ir pa pilsētu, kur jābrauc uz 50. Neko vairāk mēs Rīgā nolemt nevaram un skaidrs, ka mēģināsim un jāpaspēj.
Nu un paliek ceturtais jautājums par to, ko darīt, ja nu pārsitam riepu SS1 vai SS4, pēc kura seko īsts grants dops, kurā ar 17″ Michelinu nav ko darīt. Pēc rallija varam atklāt, ka atbilde ir pus-legāla. Puslegāla tādā nozīmē, ka ja mēs riepu nepārsitam – nekāda pārkāpuma nav. Bet ja pārsitam, tad mums labie rūķīši ir noslēpuši vienu riepu grāvī pēc SS1. Ja nu savajagās 🙂 Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu – nesavajadzējās. Līdz ar to viss bija legāli.
Ok, riepu jautājums ir atrisināts. Nolemjam pirms rallija Liepājā ierasties agrāk un piektdien kādas 2-3 studas patrenēties rakstīt steni, jo Ropažos bija pašvaki. Sacīts darīts. Izbraucam no Rīgas jau piektdien ap plkst 11 un ap 13 jau braucam un rakstam steni. Tiesa sāka traki līt, bet tas nekas. Parakstījām, uzliekam mašīnu atpakaļ uz treilera un braucam ēst.
Paēdam un braucam ieņemt vietu servisa parkā, uzcelt telti kopā ar Agati un Modri un izņemt dokumentus. Tur viss bez aizķeršanās, tikai cik izdomāt, lai telti pa nakti neaizpūš jūrā 🙂 vējš ir normāls, kā jau Liepājā pienākās. Izejam arī tehnisko komisiju un aidā mājās plānot rītdienu.
22 mēģinu iet gulēt, kā apzinīgs rallists, bet ne sūda nesanāk. Kaut kā beigās aizmiegu un pamostos plkst 2:00 – ar sajūtu – ir labi esmu izgulējies 🙂 nu un tad vēl mēģinu nosnausties ik pa pusstundai, stundai ceļoties.
No rīta paņemam kafiju un riepu, ko atstāt grāvī un braucam rakstīt trasi. Vakarā apskatot leģendu ir skaidrs, ka SS1/4 vairāk kā puse ir asfalts, bet tas nekādas korekcijas mūsu riepu stratēģijā neievieš. SS1/2/4/5 ar ziemenēm, SS3/6 ar diviem Micheliniem priekšā.
Pierakstam trasi, SS2/5 vietām ir dubļains, bet kopumā ļoti foršs dops. Arī pilsētas dops SS3/6 man patīk. Faktiski visi dopi šoreiz ir uztaisīti ļoti baudāmi. Un nav nevieni “vārti” – man liekas, ka šo elementu vairs nevajag izmantot minirallijā.
Braucot no SS2 uz SS3 pieraksta laikā, mēs uzņemam laikus ar hronometru, cik vajag lai no SS2 finiša nobrauktu pa granti līdz tuvākajam asfaltam, kur domājam mainīt riepas, pēc tam pēc riepu maiņas cik laika jābrauc līdz zīmei Liepāja un tad cik ilgi pa Liepāju līdz LK3, kur jābūt noteiktā laikā. Mūsu komandas biedrs Ingus teica, ka abas riepas varot nomainīt 7 minūtēs bez pārlieku lielas steigas.
Pēc mūsu aprēķiniem no sākotnējā SS2 finiša līdz asfaltam bija jābrauc 9:40 min, tad riepu maiņa 7:00 min, tad līdz Liepājas zīmei 4:00 un līdz LK3 vēl 6:40. Noapaļojot uz augšu sanāk 10 min, tad 7 maiņai, tad 4 un vēl 7. Ja dops ir plus mīnus 5 min, tad kopā ir 5 + 10 + 7 + 4 + 7 = 33 min. Nu tā jeļi jeļi 32 minūtēs to var izdarīt. Saprotam, ka nekāds relakss nebūs un būs operatīvi tas jādara.
Pēc pieraksta nomazgājam mašīnu un braucam uz servisa parku gatavoties startam. Saliekam riepas, notīram logus utml sīkumus un aiziet.
Pirmais dops – saprotu, ka plakaniski liekot baigi slīd mašīna, bet turot taisni, ir ok. Uz dzēšanos sūdīgi pa asfaltu un ir prieks, ka ir priekš pilsētas dopa līdzi divi michelin. Dops patika. Finišā zaudējam Dūcim 5 sekundes (viņi brauca ar Uniroyal). Liekas, ka baigi daudz un ka pēc maniem aprēķiniem (:DD) vajadzēja būt mazāk, bet nu neko. Viss ir vietā un braucam uz SS2.
Neilgi pirms SS2 normāli vēlreiz nogāž lietus un jau tā slapjo trasi padara vēl mitrāku. Ir sajūta, ka jābūt labāk ar ziemenēm, nekā ar pusasfalta Uniroyal, kas ir Dūcim. Braucam – pašā pirmajā līkumā jau aizšļūcam nedaudz pa tālu un saprotu, ka būs slidens. Tomēr spiežam normāli. Vienu viltīgo roteri tomēr aizsitam. Rezultātā ar visu aizsisto roteri esam priekšā Dūcim kādas 13 sekundes (bez rotera – sanāktu 23!) Vienā dopā! Saprotu, ka riepu stratēģija bija pareiza.
Iebraucot finišā – STOP punktā Dūcis joprojām tur ir un tiesnešiem kaut ko kavējās. Ja ir kāda vieta, kur tieši šo nevajadzēja, tad tā ir šī. Rezultātā nostāvam STOP kontrolē nedaudz vairāk par 2 minūtēm, kas jau mūsu tā saspiestajā grafikā iedzen robu.
Saprotam, ka pa granti nedaudz jāuzspiež, bet laikam pārāk švaki spiedām, mēs reāli iebraucam autobusa pieturā faktiski tajā brīdī, kad mums jau ir jābūt nomainītām riepām. Ātri lecam ārā un pēc iepriekš izrunāta plāna mainam riepas – Dreipis skrūvē domkratu, es daru visu pārējo. Uzceļam labo priekšējo ratu, noņemu nost (ar pistoli, protams), lieku klāt Michelinu – nevar uzlikt, vajag puscentimetru augstāk. Bet augstāk nevar uzskrūvēt – domkratam gals un mašīna jau šūpojās, kā taisītos nokrist. Tajā brīdī es saprotu, ka ja mēs skrūvēsim lejā vai mašīna nokritīs, tad mēs par uzvaru varam aizmirst un visa ģeniālā stratēģija ir miskastē metama. Kaut kā man izdodās uzmānīt to riepu no apakšas un uzspiest uz centra vairākas reizes piekruķījot lai derētu skrūvju caurumos. Piesitam ar pistoli un aidā uz otru pusi. Laiks nepielūdzami skrien uz priekšu, sporta mašīnas viena pēc otras brauc garām un atgādina par iztecētajām minūtēm, kuras nekas vairs neatgriezīs.
Otru pusi izdodas nedaudz veiksmīgāk uzcelt, nomainam, sametam visu baganā un spiežam. Iespējams mēs nedaudz ātrumu varbūt kaut kādā brīdī pārsniedzām, precīzi neatceros. Taču pats svarīgākais ir ka mēs iebraucām LK savā laikā un vēl pusotra minūte pāri palika – tik cik pārbaudīt vai rati ir pieskrūvēti.
Trešais dops – viss čotka, tikai pie manēžas sagriežamies zaudējot 6-7 sekundes. Pa traku palaidu plakaniski un vairs nevarēja saglābt aizmuguri. Tad braucam uz servisu un arī – laika norma bija nedaudz pa īsu jo radās neliels stress pa pilsētu braucot. Pēc pirmā apļa esam priekšā Dūcim, bet tikai par vienu sekundi.
Servisa parkā Dūcis arī nolemj uzlikt ziemas riepas. Mēs neko nemainam – ar tādu pašu stratēģiju brauksim arī otro apli. Otrais aplis ir manāmi pažuvis. SS4 braucam no sirds, tomēr pie finiša vienu roteri laikam aizķeram – pat līdz galam nevarēju saprast vai aizķēru vai nē. Un ir klusa cerība, ka varbūt tomēr neaizķēru. Finišā atkal zaudējam Dūcim arī braucot ar ziemenēm un ja vēl roteris (bija, bija tas roteris) tad kopā atkrītam uz otro vietu, zaudējot jau 12 sekundes! Te nu bija stratēģija. Bet nekas, zinu, ka SS1/4 ir kompromiss un ka pārējos mums jābūt labākiem.
SS5 – ļoti ļoti bija sarakts šoreiz. Laikam tik traks dops nekad nebija bijis. Bet es pieņemu startā lēmumu, ka spiedīsim lai tur vai kas. Būs būs, nebūs nebūs. Pie šķūņa kreisajā līkumā nesmuki atsitamies pret kaut ko ļoti cietu un liekas, ka būs mīksta riepa kā minimums, taču nekā – viss safe. Pat izkāpjot un apskatot – nekā nevar redzēt. Finišā dopā Dūcim vinnējam 6 sekundes un kopvērtējumā esam aiz Dūča tikai 6 sekundes – un liekas, ka vajag varēt to sadzēst pa SS6.
Tagad ir svarīgais pārbrauciens – šoreiz tiesnešu punktā nekādu aizķeršanos un uzreiz kāpinam tempu. Bet ak vai – pārbraucienā dabūjam mīksto – kreiso priekšējo. Skaidrs, ka līdz asfaltam vēl tālu un nolemjam mainīt riepas tepat uz grants. Mainām vispirms kreiso un šoreiz to izdodas izdarīt labāk nekā iepriekš, jo var “ar roku izrakt bedrīti” zem riepas 🙂 un uzreiz viņa uziet bez problēmām virsū. Nomainam, sametam visu bagāžniekā un aiziet. Ir sajūta, ka šoreiz ir stipri vairāk laika un nav tā jāspiež. Tā arī ir – visu paspējam. Pirms SS6 vēlreiz pārvelku pr ratus un braucam. Pirmajā līkumā ir liels sitiens, kurā salokam smuko 17″ disku, bet par laimi riepā gaiss paliek. Te varēja arī viss uzvaras gājiens beigties.
Sākumu pa rakumiem un bedrēm nobraucu uzreiz prātīgāk un uznākot uz asfalta spiežu. Spiežu cik var. Finišā protams likās, ka varēja vēl vairāk bet nu ir kā ir. Dūcim dopā vinnējam nepilnas 5 sekundes un ….esam OTRIE! Fak – par nepilnām 2 sekundēm tomēr Dūcis ir priekšā. Noškrobējos un saprotu, ka paša kļūdas vien ir – divi roteri un sagriešanās pie manēžas maksāja vismaz 26 sekundes.
Aizbraucam uz servisa parku, visu saliekam un braucam uz apbalvošanu. BET!! Pēkšņi skaitot roterus, Dūcim uzrodas viens roteris pēdējā dopā un mēs tomēr esam PIRMIE!! Sajūtas bija fantastiskas – tas nozīmē – viss vēl nav zaudēts. Pirms pēdējā posma – minirallija Latvija esam ar vienādu punktu skaitu. Katram pa divām uzvarām un divām otrajām vietām. Viss izšķirsies Rīgā – Biķerniekos. Winner takes it all!
Šoreiz minirallijam bijām gatavi jau nedēļu iepriekš – mašīna gatava, riepas samontētas un visas mantas sakrautas bagāžniekā. Iemesls ļoti vienkārš – darba dēļ es ierodos Rīgā tikai piektdienas vakarā pirms 24. Ātri paguļu un aiziet rallijs! Atbraucam, izņemam doķus, izejam tehnisko komisiju – viss kā pa diedziņu. Sākam rakstīt dopus – šoreiz ir nācis klāt jauns slāpētāju elements, kāds iepriekš nav bijis – vārti. Izpētam kārtīgi kādas dažādas vārtu konfigurācijas ir paredzētas un braucam rakstīt trasi. Pirmais dops – kaut kur dopa vidū ir krink-kring skaņa pa akmeņiem un piestājam malā apskatīties. Riteņi ir vietā 🙂 bet pannai ir nokrituši abi aizmugurējie stiprinājumi – nolūzuši un panna, ka nevajadzīgs spoileris ir izstiepies uz leju – pie zemes neskarās, bet patīkami nav. Tas nedaudz izsit no līdzsvara, bet turpinam rakstīt. Pierakstam visus trīs dopus. Nav tikai īsti skaidrs, kā būs ar tiem vārtiem, kas ir līkuma vidū/izejās – bet to tāpat saprast nevarēs, kamēr neizbrauksim ar pilnu gāzi.
Sagatavojam mašīnu startam – nomazgājam logu, nomainam divas priekšējās riepas uz jaunām un aizbraucam pie bijušā cīņu biedra Inta Jeršova uz servisu, kas tepat Ropažos ir lai atrisinātu pannas situāciju. Tur mūs ļoti laipni sagaida un faktiski 15 minūtēs visu atrisina. Super serviss Ropažos!! Esam gatavi startam.
Pirmais dops – uzreiz saprotu, ka elements “Vārti uz Labo” un “vārti uz Kreiso” ir faktiski ņemams neatmetot. Tā arī turpmāk mēģinam darīt. Likās, ka ceļa segums ir diezgan liela putra – tā kā akmeņu putra – nepiebraukts/nepieblietēts salīdzinoši jauns segums. Finiša lai arī liekas, ka esam braukuši “sasieti” esam priekšā galvenajam konkurentam Dūcim par vairākām sekundēm.
Otrais dops – mēģinām turēt tempu. Te ir pāris vietās roteros uzrakstīts “uzmanīgi” un abās vietās ir grāvī pa mašīnai – nopriecājos par to, ka to pamanīju pierakstot. Otrajā dopā ir arī kabata, kur jāizbrauc caur “apendiksu”, lai slāpētu ātrumu. Te ir gandrīz neizbraucama smilšu jūra un šī vieta arī būs par iemeslu šī paša dopa atcelšanai otrajai reizei (SS5 nenotika). Pašā finišā ir gara taisne un caur vārtiem K5 uz L4. Dzēšos un liekas, ka viss ok, tikai pašās beigās baigi tomēr aizslīdēja un knapi sarakstāmies tajā līkumā, jo pretī 2metrīgs grāvis. Viss ok. Šoreiz jau esam priekša Dūcim tikai par kādu sekundi.
Trešais dops – man patika vislabāk – kārtīgi var atstiept. Pāris ātrajās vietās pārāk konservatīva stenogramma un ir sajūta, ka varēja ātrāk. Tomēr pats lielākais feils ir “K4 turēt konuss” kurā visu dzirdēju, visu sapratu un iekrāmēju laicīgi, lai varētu paspēt iztaisnot pirms konusa ārmalā – līkuma izejā. Taču nekā – ātrums ir pa lielu un konusu notriecam, un līdz ar to arī 10 sekunžu sods. Atkrītam uz otro vietu.
Ceturtais dops – vienmēr jau galvā ir tā cerība, ka varbūt tiesneši nepamanīja utt 🙂 un katrs dops ir jābrauc lai uzvarētu, tā arī braucam – kā liekas – no sirds. Finišā esam 3 sekundes savam iepriekšējam laikam vinnējuši, bet ak vai, Dūcis ir vēl ātrāks – pie tam vēl par 3 sekundēm.
Piekto dopu izbraucam pārbrauciena režīmā un paliek pēdējais – sestais dops. Pirms viņa ir liels sastrēgums un startējam reāli kādas 20 minūtes vēlāk. Pirms starta arī uzzinam par ieskaitīto roteri un nu esam oficiāli otrajā vietā. Tomēr vienmēr jau konkurentiem arī var gadīties pa kādam roterim, tāpēc noskaņojums ir ka jāspiež grīdā. Nobraucam labi, kā liekas labāk nekā SS3 (lai arī laiks ir gandrīz vienāds). Vienā roterī knapi sarakstamies dēļ špūres, bet viss safe. Finišā dopā atkal zaudējam Dūcim 2 sekundes un esam stabilā otrā vietā ar 11 sekunžu pārsvaru. Lai rezultāts mainītos viņam ir vajadzīgi jau divi roteri – un tas ir maz ticams.
Finišā ir rūgtuma sajūta par zaudēto pirmo vietu, tomēr vispārējais noskaņojums ir labs un esam gatavi turpināt cīnīties Karostā. Nedaudz jāpatrenē stenogramma – šoreiz bija sajūta, ka pieklibo. Jāpiepūš vaigi un jāspiež!
Diemžēl nesanāca palikt uz apbalvošanu, jo dēlam bija ļoti slikti ar veselību un bija jāsteidz mājās.
