Minirallijs Karosta 17.09.2022



Šajā rallijā bija viss – gatavošānās, lietus, dubļi, riepu stratēģijas plānošana, kļūdas, roteri, sagriešanās, mīkstas riepas, forši dopi, skriešana pārbraucienos, nelegālas riepas grāvjos, uzsisti diski, emocijas pilnīgā pakaļā un pašās debesīs!! Ļoti daudz visa kā – kā īstā rallijā pienākās – tāpēc garāk, kā parasti.



Kā jau iepriekš minēju, pēc Ropažiem mēs bijām apņēmības pilni cīnīties vairāk, sagatavoties labāk un vēl patrenēt stenogrammu, kas Ropažos tomēr piekliboja. Karostā vēl nāk klāt viens papildus elements – segumu maiņa un riepu izvēle. Šoreiz 6 dopi ir izkārtoti 3+3 formātā ar servisa parku pa vidu. Pirmie divi katrā aplī ir grants un trešais – pilsētas dops ir pa asfaltu (plus netīrs betons).


Ok, tā vismaz bija nolikumā rakstīts. Pēc maršruta kartes pārbraucienu km mēģinot sazīmēt kur varētu būt dopi ir aizdoma, ka pirmais/ceturtais dops būs Cimdeniekos vai tajā rajonā. Pagājušoreiz, kad tur braucām 2019. gadā tur bija miksēts dops – gan asfalts gan grants. Protams, riepu izvēlei svarīga ir proporcija – tieši cik daudz grants un cik daudz asfalts, ko sēžot Rīgā, protams, mēs izpīpēt nevaram. Līdz ar to liekas, ka vienīgais īstais grants dops būs SS2/5, kas ir visgarākais. Skatoties laika prognozi, liekas, ka varētu līt – vai tieši līs rallija laikā vai pirms, vai pēc – protams, neviens īsti nevar pateikt.

Pēc iepriekšējo gadu pieredzes, Karostas pilsētas dopā ir ļoti daudz krustojumu, kuros stipri jādzēšās no 2/3 ātruma ar pilnu. Saskaitīju, ka 2021. gadā braucot ar Kristapu Dzīvīti, Karostas dopā bija 16 reizes spēcīgi jābremzē uz asfalta. Divi dopi x 16 reizes = ļoti daudz sekunžu, ko var zaudēt, ja dzēšās ar ziemeni.



Bet garajā grants dopā ar asfalta riepu nav ko darīt – pirmkārt, ja līst, tad braukšana būs ļoti švaka, otrkārt viegli pārsist, jo viņa ir plānāka. Ir pilnīgi skaidrs, ka uzlikt perfektu riepu un nobraukt visu ralliju nav iespējams. Kaut kur būs kaut kāds kompromiss. Jautājums, cik var pakāst SS2/5 braucot ar asfaltīgāku riepu un cik var pakāst SS3/6 braucot ar ziemīgāku riepu?

Pēc rallija noteikumiem, ārpus servisa parka (piemēram pārbraucienā no SS2 uz SS3) riepas mainīt nedrīkst, ja vien tev viņas nav līdzi (līdz 2 gab) un ja maini pats saviem spēkiem ar savu līdzpaņemto domkratu un ratatslēgu.

Man piezogas doma, ka SS2/5 jābrauc ar labu ziemeni un uz SS3/6 priekšējās divas jānomaina uz Michelin asfalta riepām. Tad kopromiss sanāk tikai SS1/4. Jautājumi, kas jāatrisina ir 4 – 1. vai riepu apkārtmērs ir apmēram vienāds (lai nav pārlieku liela slodze centrālajam difam) – ziemenes ir 15″, Michelini 17″; 2. vai ar tādu kombināciju vispār ir iespējams normāli pabraukt un vai ir reāli labāk dzēst/griezt līkumā nekā ar 4 ziemenēm? 3. vai pietiks laika nomainīt divas riepas pārbaucienā, kur tam nav speciāli atvēlēts laiks un 4. ko darīt, ja pārsit riepu, pirmajā dopā un līdzi ir tikai 2 asfalta riepas?


Pirmo jautājumu atrisinam viegli – noliekot abas blakus – praktiski vienādas un saiģot. 2. Ir tikai viens veidz kā to pārbaudīt. Vienā sestdienā uzliekam divas priekšā un aizmugurē atstājam ziemenes un pabraukājam prosta tā pabremzēt, pagrozīt stūri ar/bez ABS. Verdikts ir pusstundas laikā un ir skaidrs, ka ar ABS ieslēgtu, mašīna dzēšās taisni, un ievērojami labāk, nekā ar 4 ziemenēm. Pareizinam to 30 reizes un ir skaidrs, ka pārsvaram jābūt. Plakaniski liekas viegli (pārāk viegli pat – bet to saprotam, tikai pašā pilsētas dopā :))


Trešais jautājums par to, vai pietiks laika nav īsti skaidrs, jo nav skaidrs, pa kurieni būs jābrauc. Skaidrs ir tikai tas, ka laiks ir it kā pietiekami un vismaz nav tikai dažas minūtes. Laika norma ir 32 minūtes. Pa šo laiku ir jāpaspēj nobraukt 5 km dops, nomainīt divas riepas ar skrūvējamo rokas domkratu un aizbraukt pārbraucienā 22 km. Liela daļa no kuriem ir pa pilsētu, kur jābrauc uz 50. Neko vairāk mēs Rīgā nolemt nevaram un skaidrs, ka mēģināsim un jāpaspēj.

Nu un paliek ceturtais jautājums par to, ko darīt, ja nu pārsitam riepu SS1 vai SS4, pēc kura seko īsts grants dops, kurā ar 17″ Michelinu nav ko darīt. Pēc rallija varam atklāt, ka atbilde ir pus-legāla. Puslegāla tādā nozīmē, ka ja mēs riepu nepārsitam – nekāda pārkāpuma nav. Bet ja pārsitam, tad mums labie rūķīši ir noslēpuši vienu riepu grāvī pēc SS1. Ja nu savajagās 🙂 Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu – nesavajadzējās. Līdz ar to viss bija legāli.

Ok, riepu jautājums ir atrisināts. Nolemjam pirms rallija Liepājā ierasties agrāk un piektdien kādas 2-3 studas patrenēties rakstīt steni, jo Ropažos bija pašvaki. Sacīts darīts. Izbraucam no Rīgas jau piektdien ap plkst 11 un ap 13 jau braucam un rakstam steni. Tiesa sāka traki līt, bet tas nekas. Parakstījām, uzliekam mašīnu atpakaļ uz treilera un braucam ēst.


Paēdam un braucam ieņemt vietu servisa parkā, uzcelt telti kopā ar Agati un Modri un izņemt dokumentus. Tur viss bez aizķeršanās, tikai cik izdomāt, lai telti pa nakti neaizpūš jūrā 🙂 vējš ir normāls, kā jau Liepājā pienākās. Izejam arī tehnisko komisiju un aidā mājās plānot rītdienu.


22 mēģinu iet gulēt, kā apzinīgs rallists, bet ne sūda nesanāk. Kaut kā beigās aizmiegu un pamostos plkst 2:00 – ar sajūtu – ir labi esmu izgulējies 🙂 nu un tad vēl mēģinu nosnausties ik pa pusstundai, stundai ceļoties.

No rīta paņemam kafiju un riepu, ko atstāt grāvī un braucam rakstīt trasi. Vakarā apskatot leģendu ir skaidrs, ka SS1/4 vairāk kā puse ir asfalts, bet tas nekādas korekcijas mūsu riepu stratēģijā neievieš. SS1/2/4/5 ar ziemenēm, SS3/6 ar diviem Micheliniem priekšā.


Pierakstam trasi, SS2/5 vietām ir dubļains, bet kopumā ļoti foršs dops. Arī pilsētas dops SS3/6 man patīk. Faktiski visi dopi šoreiz ir uztaisīti ļoti baudāmi. Un nav nevieni “vārti” – man liekas, ka šo elementu vairs nevajag izmantot minirallijā.

Braucot no SS2 uz SS3 pieraksta laikā, mēs uzņemam laikus ar hronometru, cik vajag lai no SS2 finiša nobrauktu pa granti līdz tuvākajam asfaltam, kur domājam mainīt riepas, pēc tam pēc riepu maiņas cik laika jābrauc līdz zīmei Liepāja un tad cik ilgi pa Liepāju līdz LK3, kur jābūt noteiktā laikā. Mūsu komandas biedrs Ingus teica, ka abas riepas varot nomainīt 7 minūtēs bez pārlieku lielas steigas.



Pēc mūsu aprēķiniem no sākotnējā SS2 finiša līdz asfaltam bija jābrauc 9:40 min, tad riepu maiņa 7:00 min, tad līdz Liepājas zīmei 4:00 un līdz LK3 vēl 6:40. Noapaļojot uz augšu sanāk 10 min, tad 7 maiņai, tad 4 un vēl 7. Ja dops ir plus mīnus 5 min, tad kopā ir 5 + 10 + 7 + 4 + 7 = 33 min. Nu tā jeļi jeļi 32 minūtēs to var izdarīt. Saprotam, ka nekāds relakss nebūs un būs operatīvi tas jādara.


Pēc pieraksta nomazgājam mašīnu un braucam uz servisa parku gatavoties startam. Saliekam riepas, notīram logus utml sīkumus un aiziet.

Pirmais dops – saprotu, ka plakaniski liekot baigi slīd mašīna, bet turot taisni, ir ok. Uz dzēšanos sūdīgi pa asfaltu un ir prieks, ka ir priekš pilsētas dopa līdzi divi michelin. Dops patika. Finišā zaudējam Dūcim 5 sekundes (viņi brauca ar Uniroyal). Liekas, ka baigi daudz un ka pēc maniem aprēķiniem (:DD) vajadzēja būt mazāk, bet nu neko. Viss ir vietā un braucam uz SS2.



Neilgi pirms SS2 normāli vēlreiz nogāž lietus un jau tā slapjo trasi padara vēl mitrāku. Ir sajūta, ka jābūt labāk ar ziemenēm, nekā ar pusasfalta Uniroyal, kas ir Dūcim. Braucam – pašā pirmajā līkumā jau aizšļūcam nedaudz pa tālu un saprotu, ka būs slidens. Tomēr spiežam normāli. Vienu viltīgo roteri tomēr aizsitam. Rezultātā ar visu aizsisto roteri esam priekšā Dūcim kādas 13 sekundes (bez rotera – sanāktu 23!) Vienā dopā! Saprotu, ka riepu stratēģija bija pareiza.

Iebraucot finišā – STOP punktā Dūcis joprojām tur ir un tiesnešiem kaut ko kavējās. Ja ir kāda vieta, kur tieši šo nevajadzēja, tad tā ir šī. Rezultātā nostāvam STOP kontrolē nedaudz vairāk par 2 minūtēm, kas jau mūsu tā saspiestajā grafikā iedzen robu.


Saprotam, ka pa granti nedaudz jāuzspiež, bet laikam pārāk švaki spiedām, mēs reāli iebraucam autobusa pieturā faktiski tajā brīdī, kad mums jau ir jābūt nomainītām riepām. Ātri lecam ārā un pēc iepriekš izrunāta plāna mainam riepas – Dreipis skrūvē domkratu, es daru visu pārējo. Uzceļam labo priekšējo ratu, noņemu nost (ar pistoli, protams), lieku klāt Michelinu – nevar uzlikt, vajag puscentimetru augstāk. Bet augstāk nevar uzskrūvēt – domkratam gals un mašīna jau šūpojās, kā taisītos nokrist. Tajā brīdī es saprotu, ka ja mēs skrūvēsim lejā vai mašīna nokritīs, tad mēs par uzvaru varam aizmirst un visa ģeniālā stratēģija ir miskastē metama. Kaut kā man izdodās uzmānīt to riepu no apakšas un uzspiest uz centra vairākas reizes piekruķījot lai derētu skrūvju caurumos. Piesitam ar pistoli un aidā uz otru pusi. Laiks nepielūdzami skrien uz priekšu, sporta mašīnas viena pēc otras brauc garām un atgādina par iztecētajām minūtēm, kuras nekas vairs neatgriezīs.


Otru pusi izdodas nedaudz veiksmīgāk uzcelt, nomainam, sametam visu baganā un spiežam. Iespējams mēs nedaudz ātrumu varbūt kaut kādā brīdī pārsniedzām, precīzi neatceros. Taču pats svarīgākais ir ka mēs iebraucām LK savā laikā un vēl pusotra minūte pāri palika – tik cik pārbaudīt vai rati ir pieskrūvēti.

Trešais dops – viss čotka, tikai pie manēžas sagriežamies zaudējot 6-7 sekundes. Pa traku palaidu plakaniski un vairs nevarēja saglābt aizmuguri. Tad braucam uz servisu un arī – laika norma bija nedaudz pa īsu jo radās neliels stress pa pilsētu braucot. Pēc pirmā apļa esam priekšā Dūcim, bet tikai par vienu sekundi.



Servisa parkā Dūcis arī nolemj uzlikt ziemas riepas. Mēs neko nemainam – ar tādu pašu stratēģiju brauksim arī otro apli. Otrais aplis ir manāmi pažuvis. SS4 braucam no sirds, tomēr pie finiša vienu roteri laikam aizķeram – pat līdz galam nevarēju saprast vai aizķēru vai nē. Un ir klusa cerība, ka varbūt tomēr neaizķēru. Finišā atkal zaudējam Dūcim arī braucot ar ziemenēm un ja vēl roteris (bija, bija tas roteris) tad kopā atkrītam uz otro vietu, zaudējot jau 12 sekundes! Te nu bija stratēģija. Bet nekas, zinu, ka SS1/4 ir kompromiss un ka pārējos mums jābūt labākiem.



SS5 – ļoti ļoti bija sarakts šoreiz. Laikam tik traks dops nekad nebija bijis. Bet es pieņemu startā lēmumu, ka spiedīsim lai tur vai kas. Būs būs, nebūs nebūs. Pie šķūņa kreisajā līkumā nesmuki atsitamies pret kaut ko ļoti cietu un liekas, ka būs mīksta riepa kā minimums, taču nekā – viss safe. Pat izkāpjot un apskatot – nekā nevar redzēt. Finišā dopā Dūcim vinnējam 6 sekundes un kopvērtējumā esam aiz Dūča tikai 6 sekundes – un liekas, ka vajag varēt to sadzēst pa SS6.


Tagad ir svarīgais pārbrauciens – šoreiz tiesnešu punktā nekādu aizķeršanos un uzreiz kāpinam tempu. Bet ak vai – pārbraucienā dabūjam mīksto – kreiso priekšējo. Skaidrs, ka līdz asfaltam vēl tālu un nolemjam mainīt riepas tepat uz grants. Mainām vispirms kreiso un šoreiz to izdodas izdarīt labāk nekā iepriekš, jo var “ar roku izrakt bedrīti” zem riepas 🙂 un uzreiz viņa uziet bez problēmām virsū. Nomainam, sametam visu bagāžniekā un aiziet. Ir sajūta, ka šoreiz ir stipri vairāk laika un nav tā jāspiež. Tā arī ir – visu paspējam. Pirms SS6 vēlreiz pārvelku pr ratus un braucam. Pirmajā līkumā ir liels sitiens, kurā salokam smuko 17″ disku, bet par laimi riepā gaiss paliek. Te varēja arī viss uzvaras gājiens beigties.

Sākumu pa rakumiem un bedrēm nobraucu uzreiz prātīgāk un uznākot uz asfalta spiežu. Spiežu cik var. Finišā protams likās, ka varēja vēl vairāk bet nu ir kā ir. Dūcim dopā vinnējam nepilnas 5 sekundes un ….esam OTRIE! Fak – par nepilnām 2 sekundēm tomēr Dūcis ir priekšā. Noškrobējos un saprotu, ka paša kļūdas vien ir – divi roteri un sagriešanās pie manēžas maksāja vismaz 26 sekundes.


Aizbraucam uz servisa parku, visu saliekam un braucam uz apbalvošanu. BET!! Pēkšņi skaitot roterus, Dūcim uzrodas viens roteris pēdējā dopā un mēs tomēr esam PIRMIE!! Sajūtas bija fantastiskas – tas nozīmē – viss vēl nav zaudēts. Pirms pēdējā posma – minirallija Latvija esam ar vienādu punktu skaitu. Katram pa divām uzvarām un divām otrajām vietām. Viss izšķirsies Rīgā – Biķerniekos. Winner takes it all!

Pilnie rezultāti šeit:


Ejam peldēt – kā solīts. Tiekamies Biķeros 30.10!


Comments are closed.