Šī gada minirallija sezonas noslēdzošais – piektais posms. Pēc izcīnītās (vārda vistiešākajā nozīmē) uzvaras Karostā, esam ar galveno konkurentu Dūci ar vienādu punktu skaitu un ir skaidrs, ka cīņa būs līdz pēdējam metram un neviens neko te bez maksas nedos. Kas uzvar (vai kā minimums apsteidz otru), tas arī uzvar kopvērtējumā.
Mašīna sakopta, savirze cik var salikta, brauksim ar tiem pašiem Micheliniem, ar ko braucām asfalta dopus Karostā – stresa nav. Domājam vēl piektdienā uzšaut šeikdaunu, lai būtu “silti” uz starta, lai nav jātaustās, bet ne viss gluži tā arī sagāja.
Ceturtdien pēcpusdienā sāku justies baigi švaki un vakarā jau guļu ar temperatūru zem segas sarijies paracetamolu un tējas. Galva nestrādā liekas – viss vējā. Piektdien ap 12 dienā paliek nedaudz labāk, taču ir skaidrs, ka nekāds šeikdauns nebūs. Piektdien pašā vakarā knapi izvelkos no mājas, Dreipis mani aizved izņemt doķus un mašīnu aplīmēt, lai tas nav no rīta jādara.
Sestdien no rīta agri braucam uz Biķerniekiem. No rīta sarijos tabletes, lai var izturēt dienu, bet saprotu, ka nekāds spīdeklis neesmu – gribās, lai tas viss ātrāk beidzas un atpakaļ gultā. Doma kāpēc mēs šeit esam ir tikai viena – lai uzvarētu. Skaidrs, ka otro vietu var dabūt arī mājās guļot gultā, tāpēc ja jau esam šeit, tad spiežam cik varam.
Pierakstām trasi – viss liekas ok. Pats pirmais roteris pirmajā dopā ir jau uzreiz viltīgs tāds aiz līkuma pa lapām – un man liekas svarīgi viņu labi izbraukt. Kartinga trase – nu tā – man ne pārāk, bet nu nav jau daudz tur tie līkumi.
Otrais/ceturtais/sestais dops daudz foršāks pa ātrāku trasi ar raganas katlu, un man tīk daudz labāk.
Kā jau Rallijā Latvija pierasts – 4WD un pšš pšš mašīnas iet pa priekšu, tāpēc mēs startējam ~30 aiz pirmās mašīnas. Pirmais dops – saņemos un braucu. Pie pirmā rotera jau lamājos, ka esmu galīgi “auksts” un neko nemāku un pa agru dzēšos utt. Bet nu saņemos un braucu tālāk. Elkonī baigi aizslīd priekša un ir skaidrs, ka kaut kas nav tā kā gribētos. Kartinga trasē arī visu laiku slīd priekša ārā un nav pārliecības braukt ātrāk.
Taču rezultāts pārsteidz – pirmajā dopā esam diezgan pārliecinoši pirmie. Nākamais sekotājs ir vairāk kā 4 sekundes un līdz Dūcim – 5 sekundes.
Otro dopu arī tāpat nomokam – bremzējas labi, tikai stūrējot stumjās priekša. Te uz tiltiņa sanāk nedaudz “opā” moments, ka “pēkšņi pretī ir riepu kaudze” par laimi viss sagāja un neko neaizķērām. Šo riepu kalnu pēc pieejamajiem video spriežot taranēja daudzi minirallisti.
Otrajā dopā Dūcim vinnējam vēl 3 sekundes.
Saruna ar Kristapu Dzīvīti pēc otrā dopa servisā – verdikts ir tāds – mainām priekšējās riepas vietām ar aizmugurējām. Jo priekšējās ir dabūjušas vēl ierīt Karostā, kamēr aizmugurējās prosta stāvēja un kalta garāžā. Sacīts darīts. Azarts katrā ziņā ir pamodies un saprotam, ka varam cīnīties par uzvaru.
Trešais/Ceturtais dops uzreiz jūtami labāk un mēģinām arī braukt drošāk. SS3 nobraucam par sekundi ātrāk, kā iepriekšējā reizē un SS4 – par veselām 3 sekundēm ātrāk kā iepriekš. Pārsvars pār Dūci jau 13.5 sekundes.
Pie tam Dūcis nemaz nav otrais – otrajā vietā ir Gatis Ābelītis, kurš otrajā aplī mums turpat min uz papēžiem. Kopvērtējumā pēc SS4 atpaliekot par 10 sekundēm.
Pirmos 4 ātrumposmums izskatījās, ka Dūcis brauc ar tiem pašiem Uniroyal Rainsport ar kuriem brauca Karostā. Bet uz trešo apli (SS5 un SS6) pirms starta pamanu, ka ir cita riepa, bet nevaru saprast kāda. Man jau sākas stress. Bet nu neko – jāturpina spiest tāpat – nav jau vairs variantu.
SS5 nobraucam vēl ātrāk – atkal pa 1 sekundi uzlabojot savu rezultātu – bet ak vai – Dūcis tāpat atpaliek par 4 sekundēm šajā dopā. Ābelītis par vienu.
SS6 – pēdējais dops – nobraucām no sirds, tā ka pat bremzes finišā uzsmirdēja – un lai gan likās, ka ir sausāks utt, bet laiks bija pa 2 sek sliktāks nekā SS4. Lai nu kā tāpat dops ir uzvarēts – Dūcis šajā dopā atpalika vairs tikai par nedaudz vairāk kā sekundi.
Kā vēlāk izrādījās tās bija Kumho riepas, ko Dūcis samainīja uz pēdējo apli, bet neizskatījās neko svaigas. Tad te nu mēs esam – uzvara klasē apsteidzot otrajā vietā esošo Gati Ābelīti par 13 sekundēm un Raimondu Dūci par 19 sekundēm.
Un komandu ieskaitē arī beidzot pirmā vieta, visu sezonu bija tikai otrās vietas – beidzot arī viena pirmā! Nākamās sezonas plāni vēl top, bet gan jau kaut ko brauksim!
Aizbraucot mājās, sapratu, ka visu dienu turējos kopā uz adrenalīna un vienkārši sadalījos reizinātājos iekāpjot gultā.
Pilni rallija rezultāti šeit:
Sezonas kopvērtējums 4WD klasē:
