25.07.2026

Pēc kārbas izjukšanas Talsos, viss tika izjaukts un apskatīts un skats bija gaužām bēdīgs. Izskatās, ka sinhronizatoram ir izkritusi atspere vai kaut kas līdzīgs dēļ kā ir notinies otrais robs. Tā esot izdarīt ļoti sarežģīti it sevišķi pie mūsu pieticīgajiem ņūtoniem un neturbo standarta jaudas. Rezultātā tika arī kārbā izsists caurums, pa kuru eļļa tecēja uz izpūtēja un kūpēja un smirdēja visu laiku – nu gandrīz visu laiku – kamēr vēl bija eļļa 🙂 Līdz ar to finišā mums šie savāktie neatlaidības 30 punkti maksāja to, ka kārba ir pilnībā lupatās un nekas nav izmantojams. Par laimi bloķis bija vēl pusdzīvs un ar ‘tikai pārkarsētu galu’, līdz ar to atjaunojams. Pa naudu, protams. Labi, ka man bija nebaltai dienai sagādāta kārba, kurai bija tikai jānomaina 3, 4, 5 robs uz īsākiem, lai jautrāka braukšana. Donora kārba tika pasūtīta un atvesta no Polijas un Kristaps visu salika. Tur bija ko iesvīst protams, kā jau bez tā, taču viss galu galā bija labi. Izjaucot priekšu atklājās arī augšējo sviru poli bukses bija pilnībā nodilušas un jāmaina. Tās tiek pasūtītas un ierodas ceturtdienas rītā pirms rallija.

Ceturtdienā pirms rallija ir arī pēdējā diena, kad ir derīga skate un tā kā auto beidzot pirmo reizi ir uz riteņiem pēdējā mēneša laikā kopš Talsu rallija, tad ir arī jāpiereģistrē drošības loks, jeb pārbūve uz 2 vietīgu auto, savādāk skati neiziet. Visa ceturtdiena paiet darot tieši to, jo mēs nebijām izmācījušies, ka tas nav nemaz tik vienkārši, kā atrādīt auto un ievilkt ķeksīti. Bija aizrādījumi par aizmugures sēdekli – ka viņš fiziski nav izņemts un dabūjām ‘uz bildēšanos ekspertīzē’ gan viņu izņemt, gan arī ielikt oriģinālo vadītāja beņķi. Tā arī ceturtdiena pagāja un skati atlikām uz piektdienas rītu. Teh skatē aizrādījums par priekšējajiem bremžu diskiem, kas esot ‘savērpti’. Neko darīt, ātri ātri sameklējām jaunus bremžu diskus, nomainījām un vēl pieregulējām lampas un aiziet uz skati. 17:30 skate ir izieta!

Nu tikai paņemam treileri, saliekam visu atpakaļ un aiziet uz Gulbeni. No rīta izejam tehnisko komisiju un mūsu palīgs Roberts aizbrauc vēl savirzi saregulēt, kamēr mēs rakstam trasi. Ā un taču mums beidzot ir jaunā telts! Uz šo ralliju vispār vesels bars jaunu lietu: jauna kārba 🙂 jaunas bukses, jauni bremžu diski, jauna telts, jauna saruniekārta, jaunas siksnas ar ko mašīnu piesiet pie treilera – kā pro džekiem un arī divas jaunas riepas. Ta jau būs zō un tik jāsit vaļā.

Sarakstam dopus un kaut kā ir vietas, kas nepatīk/nevar uzrakstīt. Pārāk par to nesatraucos, jo tā reizēm gadās, bet braucot ātri viss saliekas pats pa vietām. Šoreiz gan tā nebija un bišķīt pa nevīžīgu bija šur tur sarakstīts.

Nomazgājam mašīnu, sagatavojam kameras un pārejam pāri stenim un aiziet. Pirmais dops. Konkurence pietiekami liela un startā liekas, ka gandrīz jebkurš var uzvarēt. Finišā kaut kā nejūtos īsti ‘sācis braukt’ un domāju, ka nu gan jau bišk būs jāpieliek. Paskatos rezultātus – opaņihuja! Priekšpēdējais laiks +14 sekundes no pirmās vietas. Kauns pa visu ģīmi. Ok, izrādījās, ka pirmajai vietai Mušpertam ir roteris, tad nav tik traģiski – tikai 7 sekundes, bet tāpat daudz. Neko darīt, mēģinās ātrāk.

Otrais dops – mēģinām draudīgāk – un roteris kirdikt. Mums arī viens. Tagad tīrajā laikā vairs tikai 4 sekundes no Ozerova bet tāpat daudz. Kopvērtējumā pakāpjamies uz 4. vietu – ar roteri jau 20 sekundes no 1. vietas.

Trešais dops – šis man patika vislabāk. Riktīgi labs ritms un sajūtas arī labākas – bet laiks vienalga nekas dižs. Mušpertam atkal roteris un līdz ar to esam dopā nepilnas 2.5 sekundes aiz līdera. Braucot uz servisa parku esam 4. vietā un 22 sekundes aiz līdera. Sākam pārdomas ar sevi, kas ir pa lietu un kā lai pabrauc ātrāk. Auto strādā lieliski un viss ir kārtībā.

Servisa parkā izdomāju, ka noteikti, ka vaina ir roteros, jo daudzi ir tiešām ātri. Sākumā mēģinājām pie viņiem dzēsties agresīvāk, vēlāk un precīzāk, taču tāpat liekas, ka nav labi. Mēģināšu bremzēt vienkārši mazāk un mēģināt izlavierēt cauri nedzēšot.

Ceturtais dops – spiežam kā nu varam, no startā pabrīdinātās bedres izvairāmies labi un rezultātā dopā esam 3. vietā (beidzot). +7 sekundes no pirmās vietas tāpat, bet vismaz kaut kur kāpjam drusku augstā. Kopvērtējums nemainīgs. Piektais dops – mēģinām to pašu pieeju un atkal 3. laiks. +4 sekundes. Kopvērtējumā jau +30 sekundes no līdera.

Pēdējais dops – te nu sakodu zobus un bliezu, cik iekšā un arī ļoti labi sanāca. Beidzot 2. laiks +1.33 sekundes no Ožjērova. Un finišā bija arī atklāsme, ka tiešām tie roteri šoreiz bija ātri izbraucami un tikai jāsit vaļā. Sajūtas beidzot lieliskas un tiešām bija sajūta, ka braucam beidzot. Tagad varēja būt rallijs vēlreiz :)) bet nu ir kā ir. Kopvērtējumā esam tajā pašā 4. vietā un braucam mājās ēst kauna pīrāgu (humble pie). Taču pēdējā dopa “stopā” pamanām priekšā peļķīti un tērcīti. Arī pēc tam uz ceļa bija kaut kas tecējis. Domāju vai nu kādam tosols vai eļļa, bet nu hvz kam – pa priekšu tak 70 mašīnas ir bijušas. Un re – pēc nepavisam ne ilga gabaliņa mūsu konkurents Mušperts stāv ceļa malā ar tekošu karteri. Jā, pēdējā dopā esot pārsituši un līdz rallija finišam (servisa parkam) netikt. Mums arī nav ne eļļas, ne tosola līdzi, ko iedot. (note to self – varbūt vajag?). Tas nozīmē tikai to, ka kopvērtējumā paceļamies uz 3. vietu.

Otrajā vietā esošais Zalcmanis vēl dabūs 10 sekunžu sodu un līdz ar to mums līdz 2. vietai arī tikai 5 sekundes bija palikušas. Bet nu 3. vieta pie šāda ‘feila’ trasē ir ļoti liela dāvana un paldies rallija dieviem, ka mūsu neveiksmes Talsos un lielā tehniskā cīņa ar ātrumkārbu un dokumentiem pirms Gulbja ir vainagojusies ar pjedestālu. Un tā kā Mušperts un Kazulis dabūja 0 punktus (Ingus arī pārsita karteri grāvī un izstājās jau pēc ss2), tad mēs sezonas kopvērtējumā esam no 6. vietas uzlēkuši uz 3. vietu.

Un pats galvenais – rallijs bija uztaisīts SUPER! Dopi forši, ātri, tehniski bet bez ‘nevajadzīgiem peņģerotiem’. Roteri ļoti patīkami uztaisīti. Ceļi visos 3 dopos izturēja tiešām godam bez nevienas trakas vietas (ok viena bedre bija). Noteikti labākais Gulbis, kurā esmu startējis – paldies Organizatoru komandai ar Sniedzānu priekšgalā! Citu posmu organizatori – ņemiet priekšzīmi – šādi vajag taisīt miņuku.

Kā jau solījām, pēc minirallija Gulbis notika komandas apspriede, kurā skatījāmies, kas ir sanācis ar punktiem un uz ko varam pretendēt. Tā kā pa lielam mums šobrīd ir tikai cīņa par 3. vietu kopvērtējumā, tad pieņēmām lēmumu turpmāk šosezon vairs nepiedalīties un krāt spēkus nākamajai sezonai, lai startētu pilnu sezonu 4WD klasē. Tas nozīmē, ka Ērgļus un Latviju izlaidīsim. Atstāsim cīņu konkurentu ziņā!

Bet, protams, ka šogad galvenais starts paredzēts lielākajā un skaistākajā rallija notikumā šogad: Rallijā Cēsis 2026 – 11-12. septembrī ar leģendāro Audi 80 quattro! Tiekamies!

Foto – Raimonds Volonts, Dace Janova un Austra Auziņa

27.06.2026

Pēc Minirallija Karosta Mārtiņam iepatikās tas minirallijs un man atkal iepatikās minirallijā piedzīvotās cīņas, jo tās bija tiešām īstas un sīvas. Tad nu mēs nolēmām turpināt iesākto un startēt arī Talsos un Gulbī – un tad skatās, kā ir gājis.

Uz Talsiem vienīgā gatavošanās bija – ielikām beidzot drošības loku. Nekāda cita gatavošanās nebija. Aizbraucam uz Talsiem, paliekam kā vienmēr viesmīlīgajās mājās pie Valčas mammas laukos. Izņemam doķus un izejam tehnisko komisiju (baigi garā rinda kaut kā bija). Domājām, ka vēl varēs šovakar pierakstīt tuvos dopus, tomēr ņemot vērā, ka dikti vēlu izbraucām no Rīgas un tehniskajā arī ilgi nosēdējām, izlēmām pierakstīt tikai vienu dopu – tālo SS2 Ģibuļos un pārējos rakstīsim no rīta.

Tā arī izdarām. No rīta pieceļamies, pierakstam pirmo dopu, kas faktiski notiek gandrīz pie paša mūsu hatona (nu vismaz putna lidojumā noteikti), trešo un ceturto dopu un braucam uz pilsētu pierakstīt arī to.

Lai gan pilsēta ir pa asfaltu, šoreiz neko ar riepām izdomājam neķīmiķot un brauks visu ar tām pašām ziemas gruntenēm. Jo serviss ir pēc trešā dopa un pēc tam vēl ir viens grants dops. Un Talsos uz grants dopiem ar slikiem nav ko darīt. Pie tam pilsētas dops ir ļoti īss – tikai vienu km divas reizes.

Forši ir tas, ka visi 4 grants dopi ir unikāli un tas priecē. Pirmo reizi arī brauksim virtuālos roterus – tas ir ātruma slāpētājs, kurā noteiktu distanci – piemēram 100 metrus ir jābrauc nepārsniedzot noteiktu ātrumu – šoreiz 50 km/h. Un nedrīkst nevienā brīdī pārsniegt, ja pārsniedz kaut uz brīdi – sods 20 sekundes par reizi. Trešajā dopā bija kādi 5 gabali šādi roteri. Vēl nevarēju īsti saprast, kā viņus braukt, bet nu kaut kā jau brauksim.

Ir ļoti karsts, pat izsludināts brīdinājums par karstumu. Mašīnā rāda +32 grādi. Uzvelkam garās bikses, kreklu un aiziet uz pirmo dopu. Sākam braukt un jau diezgan dopa startā nākot pie viena krustojuma ar otro robu, sāk kaut kas baigi sieties nost un grabēt transmisijā. Sākumā likās, ka man ručņiks iesprūdis vai tml. Bet tad saprotu, ka otrais robs ir “tukšs” – jeb tinās pa gaisu un auto nebrauc. Pāris reizes pamēģinu un tad ielieku pirmajā – un aiziet. OK, domāju, ka notīts vienkārši otrais robs un brauksim bez otrā. Ok.

Lieku no pirmā uzreiz trešajā un aiziet. Dopu nobraucam kaut kā vēl cīnoties, bet protams laiks nekāds un esam pēdējie, tiesa tikai 0.6 sekundes no 6. vietas 🙂

Pēc dopa apskatos – ķipa eļļa netek no kārbas un liekas, ka vispār viss ir ok, izņemot to, ka nav otrā roba. Tomēr pārbraucienā jūtu, ka nevar ielikt arī piektajā – jeb ātrumkloķi nevar pabīdīt pa labi, kur ir piektais robs un atpakaļgaita. Ok var, bet grūti un pēc tam grūti atpakaļ dabūt. Ok mauks ar ceturto.

Otrais dops. Šis ir diezgan ātrs. Sākumā es atceros, ka būs jāliek piektajā (bet man nav) un tad domāju, nu labi mauks līdz ierobežotājam ceturto un tad dzēsīsies maksimāli vēlu. Ok. Tā arī daru, bet kaut kādā brīnumainā veidā tikai izvairos no rotera izsišanas – jo tā gribējās vācoties likt otrajā bet nav 🙂

Kopumā labi nobraucās, ap dopa vidu sāka smirdēt pēc ceptas kārbas eļļas un finišā arī bija redzami dūmi. Apskatāmies apakšā – pil. Ok. Tad jau tik skaisti nav. Bet nu brauksim. Otrajā dopā pat neesam pēdējie 🙂

Braucot uz trešo dopu auto kūp kārtīgi – visu laiku ir zili dūmi no aizmugures. Un arī spidometrs sāk gļukot un principā neko nerāda. Tieši pirms virtuālo roteru mega dopa. Apstājoties dūmi pat sanāk visi salonā. Ok trešais dops. Ar tiem daudzajiem virtuālajiem roteriem. Te jau gāja grūti. Kārba sāka niķoties un neslēdzās vairs tik labi trešajā un ceturtajā – ar kuriem braucām pirmo un otro dopu. Mēģinu neslēgt tik daudz reizes un virtuālos roterus sanāk braut ar trešo. Dops īstenībā pilnīgs sūds. Lielākā daļa pa lielu platu ceļu un ik pa laikam virtuālais roteris – nesaprotu, kāda no šāda ātrumposma ir jēga.

Finišā mašīna vairs tā nekūp, toties ir skaļāka kārba un sākas neliela gaudošana. Saprotu, ka visa eļļa ir faktiski beigusies un izdegusi un tagad braucam praktiski sausajā. Mēģinām lēnām tikt līdz servisam. Zvans Kristapam Dzīvītim un doma ir, ka mēģināsim nomainīt eļļu kārbā – izliet veco skaidaino un ieliet jaunu un nobraukt vismaz to vienu dopu + 2 pilsētas.

Par laimi visa rallija saime sadevās rokās un mums palīdzēja – Dāvis Birže mums piekrita izlīdzēt un visu paveikt, Mārtiņš Ķikusts mūs ielaida savā teltī, lai nav tas viss jādara svelmē. Edgars Eltermanis mums iedeva savu hidraulisko eļļas pistoli, ar ko eļļu iepildīt un vecais cīņu biedrs Jānis Sala iedeva kārbas eļļu. Paldies viņiem visiem milzīgs! Dāvis iztecināja eļļu – un tur bija kādi 50-100 ml palikuši. Kristaps Dzīvītis palīdz pa telefonu ar padomiem. Iepildījām eļļu un mēģināsim.

Slēdzās 3, un 4 robs joprojām ļoti slikti un ar mainīgām sekmēm viņos var ielikt. Mašīna padzērusies eļļu – pārbraucienā kārtīgi dūmo – nu ir kam kūpēt un degt. Skats jau šausmīgs bet neko darīt. Saprotam, ka mūsu mērķis ir nobraukt līdz galam jebkādā laikā, jo mēs neko vairs nevaram pakāst. Mums ir stabila sestā vieta un ir tikai jātiek finišā jebkādiem līdzekļiem un jāpaņem punkti. Līdz ar to mēs ieslēdzam avarejkas un ripinam. Ielieku 4 robā un čillojam. Nobraucam dopu un maucam uz pilsētu.

Pilsētas dops ir īsts peņģerots, un sākam visu ar pirmo robu 😀 Vienīgajā taisnē laikam ieliku trešajā vai ceturtajā robā, bet pa lielam visu ar pirmo. Finišā pat parāvu ručāru un uzkrāmēju plakaniski skatītājiem – protams, ka kamera atkal nogļukoja tieši pirms paša finiša krāmējiena izrubījās (gopro ir sūds!) 🙂

Braucot uz 6. dopu apmaldamies – jo kaut kas laikam nebija ar leģendu. Karoč ieraujam ne tajā ceļā un esam strupceļā. A atpakaļgaitas ta nav!! Sākās neliels stress, jo laika arī nav baigi daudz. Kaut kā ar pirmo pabraucu uz priekšu un kamēr Mārtiņš meklē kur mums bija jābrauc, es ar vienu kāju spiežu mašīnu uz aizmuguri, tad atkal uz priekšu un tā kamēr esam apgriezušies. Ok, apmēram atrodam vietu, kur jābrauc, bet laika vairs nav – ir jau mūsu minūte, nu un precīzi iebraucām savā minūtē – ar tikai kādām 10 sekundēm, kas palika pāri. Nē nu profiņi.

Sestais dops – tā pat nomokam un braucam tagad līdz estakādei pa pilsētu ar stresa pilnu seju. Tiekam un viss ok! Atvieglojums ir liels un mūs šoreiz gaidīja pašsarūpētie kausi, kas atradās kūlerī 🙂

Sebastians Ožjērs šodien uzvarēja WRC Grieķijā – pie mums minirallijā pašiem savs vietējais Lauris Ožjērovs no Gulbenes, kas šoreiz uzvarēja Talsos!

Tagad skatīsimies kas ir ar to kārbu, bet savus 30 punktus būsim savākuši. Tiekamies Jūlija beigās Gulbī!

Amerikāņiem ir tāds teiciens – if it ain’t broken, don’t fix it. Jeb, ja pagājušajā gadā labi izdevās izvizināt fanus – tad kāpēc gan to neatkārtot arī šoreiz? Sacīts darīts. Izrādās pasākuma organizators arī ir apmierināts ar mūsu iepriekšējā gada pieredzi un pēc īsas sarunas tiek sastādīts identisks plāns.

Ir tikai maza nianse – šoreiz datums ir vasaras vidū jeb tieši pirms Jāņiem. Te parādās divas potenciālās problēmas – vairāki apstiprinātie vizinātāji var netikt, jo tas ir garu brīvdienu vidū un otra – ka iespējams būs karsts un riepas turēs vēl mazāk kā pagājušajā gadā. 2025. gadā mums aizgāja 8 riepas uz 9 braucieniem. Tā kā šogad plānoti 12-13 braucieni tad saskrāpējam 13 riepas un ceram, ka pietiks.

Pēc Cēsu rallija ir ielikts arī otrs disku bloķis – priekšā, kas iepriekš bija torsens un bija uz pēdējā diedziņa izturējis Cēsu rallija pēdējo dopu un faktiski ir izmetams. Ir veikta auto apkope – sakopts stūres mehānisms un sūknis, sakopts kardāns, bremzes un citi sīkumi, tajā skaitā kārbas kulise un novietojums.

Ņemot vērā to, ka visi 3 bloķi šobrīd ir “normāli” disku bloķi, tad sajūtām vajadzētu būt labākām. Arī pie citiem sīkumiem, kas visi rada sajūtu ir piestrādāts un vajadzētu būt labi. Bet kā būs – to redzēsim.

No paša rīta kamera pasaka, ka šodien nebūs un no visiem braucieniem ir ierakstījušies tikai 2. Bet nekas. Toties kārtīgi uzlija no paša rīta un pirmie braucieni bija pa normālu ūdeni. Mums tas tieši der – slīd, slodze mazāka un var kārtīgi krāmēt plakaniski 🙂 tāpēc jau mēs šeit esam :))) UN faniem noteikti vairāk patika. He.

Bija ļoti jautri un es domāju, ka faniem arī patika. Bija pat viens 360!

Reāli pirmo riepu nomainījām (vienu) tikai pēc kāda 5. vai 6. brauciena. Pēc tam gan sāka žūt un arī sāka dilt vairāk. Pēc tam nomainījām vēl divas riepas un tika nobraukti pēdējie divi jau pa praktiski sausu. Tas mašīnai ne pārāk patika, jo tomēr tā nav tam domāta. Motors bišķīt pakarsa bet ne pārāk.

Visi fani un atbalstītāji tika izvizināti un cik paši teica, ka patika. Paldies jums par atbalstu un tiekamies nākamreiz. Man pati vizināšana jau ļoti patīk – patīk radīt cilvēkos tās emocijas – dažiem kaut kas tāds ir pirmo reizi un tas ir forši.

Un šoreiz pirmo reizi izvizināju pašu skaistāko meiteni pasaulē. Un viņai patika!❤️

30.05.2026

Šī gada rallija plāna pirmais pasākums bija tieši Minirallijs Karosta. Karosta vienmēr sirdij tuva un arī šoreiz negribēju laist garām iespēju piedalīties. Tāpat kā 2018. gadā plānots bija ierasties pa taisno no ASV, lai startētu minirallijā Karosta. Toreiz man atcēla reisu un ar lielām klapatām un galvassāpēm 24h vēlāk nekā paredzēts tikai nokļuvu Rīgā, kur mani sagaidīja lidostā ~18:00 vakarā ar uzkrautu sportinieku, lai pa taisno dotos uz Liepāju. Toreiz no rīta ceļoties Liepājas centrā un braucot uz Karostu izņemt dokumentus sportiniekam pārtrūka zobsiksna un nekāds rallijs mums neiznāca. Laikam rallija dievi bija nolēmuši, ka mums nevajag braukt tajā rallijā.

Es gan neesmu māņticīgs, tomēr bieži tik līdzīgs scenārijs neatkārtojas. Arī šoreiz trešdienas vakarā ierados pa taisno no komandējuma ASV, šoreiz bez starpgadījumiem un piektdien jau varējām doties uz Liepāju. Viena diena kā saka vēl palika rezervē, ja nu kaut kas aizkavējās. Šoreiz kavēšanās par vienu dienu notika turpceļā, tā kā tas ralliju neietekmēja 🙂

Un tagad par mūsu ekipāžu – šoreiz lietas salikās tā, ka piedāvāju Motors & Sports labākajam rallija filmētājam Mārtiņam, vai viņš savā dzimšanas dienā, kas iekrīt tieši Karostas minirallijā, negrib uzšaut minirallijā par stūrmani? Pēc īsa apdomāšanās brīža viņš piekrita. Sagatavošanās notika iepriekšējā vakarā youtube kanālā patrenejoties lasīt steni pāris reizes pie onboardiem un viss – gatavs!

Piektdien izņemam doķus, izejam tehnisko komisiju un ejam gulēt. No rīta sarakstam 3 ātrumposmums – kas divi ir no pagājušā gada, tikai apgrieztā secībā – Karostas Mežs un Biznesa Centrs un trešais ir jauns – Liepājas Metalurga teritorijā. Izskatās ļoti aizraujošs. Šogad Karostas minirallija servisa parks pirmo reizi ir pārcēlies no Karostas uz pašu Liepāju un ir organizēts kopā ar Rallija Kurzeme servisa parku Metalurga izdedžu laukumā, kas šausmīgi putēja. brr. Vismaz plašums ir, bet tas arī viss. Starp citu, šogad Kurzemes rallijs notiek vienā dienā ar Karostas miniralliju, un pat veselus divus Minirallija dopus – Karostas Mežu un Metalurgu – brauks arī “Lielie”. Forši.

Ok, dopi pierakstīti, un esam gatavi startam. Lai gan paredzēti arī metalurgā gabaliņi pa granti, tomēr asfalts ir nospiedošā vairākumā un nolemju neko ar riepām neķīmiķot un vienkārši braukt ar Mišelin Pilotsport. Priekš rallija tiek iegādāta viena 🙂 jauna riepa, otra pusjauna no pagājušā gada Karostas, ko nepārsitām un divas vecās mizas no sazinkuriem laikiem. Jāsaiet. Šoreiz gan esam bišķīt mācījušies no pagājušā gada pieredzes, kad viena pārsista riepa pirmajā dopā izčakarēja visu ralliju, jo nebija normālas zapaskas. Un 5 no 6 dopiem toreiz nācās braukt ar vienu “balonu”. Šoreiz tika iegādāts zapaskas disks uz kura uzvilkta viena no vecajām Michelin tupelēm. Nevajadzēja. Bet drošības sajūta bija.

Šoreiz esam 4WD klasē veseli 7 dalībnieki un ja nemaldos 6 no mums ir kādreiz uzvarējuši mūsu klasē, tāpēc cīņas solās būt sīvas un pa brīvu te neko neviens nedos.

Pirmais dops. Karostas mežs. No starta uzreiz “netīrs” roteris (dzēšanās pie rotera pa netīru asfaltu/betonu), pie kura nedaudz piesardzīgi sadzēšos un nodomāju, “Nē, Māri! Jāspiež, pohuj, gan jau saies!” un nākamajā bremzēšanās vietā jau drošāk. Mūsu stratēģija ir vienmēr spiest no paša pirmā dopa, kamēr vēl citi konkurenti cerams guļ. Pāris vietās neizdevās, kā ieplānots, bet kopumā nobraucām labi un bez lielām kļūdām. Pēc pirmā dopa esam līderi ar 4 sekunžu pārsvaru. Tuvākie sekotāji gan ļoti cieši veseli 3 sabraukuši vienā sekundē: Zalcmanis, Mušperts un Ozerovs. Pārējie trīs vēl tālāk.

Riepas veselas un braucam uz SS2 – Metalurgs, kur jau daļa arī pa granti. Centos laist droši, tomēr daudzas vietas piesardzīgi, lai nesaplēš riepas. Bija vienas bedres, kas baigi paņēma uz pārsteigumu un pēc tam grūti bija trāpīt kreisajā trijniekā, bet sagāja. Dops ļoti foršs, tikai nepatika, ka veseli 2 apļi sākumā jātin ap apli. Pietiktu ar vienu, bet nu visiem vienādi. Rezultātā esam dopā otrie +0.80 sekundes no Zalcmaņa. Ozerovs arī tepat 0.3 sekundes aiz mums, Mušperts jau nedaudz tālāk.

Trešais dops biznesa centrs- šis man vismazāk patīk, bet nu neko darīt. Šaurs, peņģerots un ļoti precīzi jābrauc. Startā otrajā līkumā jau sameistarojos, jo tajos ņirbošajos konusos izskatījās, ka jābrauc bišku tālāk un sanāca neveikls manevrs, bet centos pēc tam saņemties. Bija vēl viena kļūda stenogrammā, kur bija pa asu uzrakstīta ieeja līkumam, kur nedaudz pa lēnu ienācu, bet pārējais ok. Stenī kļūdu izlabojām uz nākamo reizi. Šoreiz jau tikai 3.ais laiks klasē 1.5 no Ābeles. Tomēr, kas svarīgāk tikai 0.06 (!) atpaliekot no Zalcmaņa. Šeit arī Ozerovs atkrīt tālāk.

Tagad serviss. Faktiski esam tādā īstā cīņā vairs tikai divatā ar Zalcmani. Esam priekšā par 3.46 sekundēm, un vēl palikuši 3 dopi. Servisā uzēdam zupīti, pārbaudam eļļas līmeni un atpūšamies. Nekas jālabo nav.

Pēc servisa pirmais dops atkal ir Biznesa centrs. Noskaņojums ir kaujiniecisks un mēģinam braukt agresīvāk un drošāk. Šoreiz bez nopietnām kļūdām un uzlabojam savu iepriekšējo rezultātu par 3.6 sekundēm, taču tāpat paliekam trešie. Zalcmanis pirmais un mums atvinnējis vēl 1.2 sekundes. Kopumā pārsvars sarucis līdz 2.26 sekundēm un ņemot vērā pēdējos dopus – strauji dilst. Nu neko jāsaņemās.

Braucam uz SS5, kas ir Karostas mežs. Tur mums startā paziņo, ka BMW ekipāžas avārijas dēļ dops ir atcelts un mums nebūs jābrauc. Sākumā es domāju, ka mums tas nāks par sliktu, jo šeit mums bija tieši vislabākais laiks pret konkurentiem un te ir visreālākā iespēja viņu atvinnēt, tomēr kā ir tā ir. Beigās, ko jau uzzināju pirms pēdējā dopa starta – ka Zalcmanis bija sagriezies SS1 un dabūjis likt atpakaļgaitā. Līdz ar to – laikam jau tomēr labi, ka nebija jābrauc, kamēr mums ir pārsvars, lai tik atceļ dopu.

Pēdējais dops. Metalurgs. Pārsvars 2.26 sekundes. Pārējie ir tālu. Uz starta stāvu un domāju, jādod ručkā – ja sasitīsim riepas vai kaut kur izbrauksim pa lakstiem, tad vismaz nebūs žēl. Būs žēl, ja papisīsim par kaut kādu sranu vienu sekundi vai pussekundi, jo pa daudz taupījos. Ar tādu domu arī ejam startā un spiežu cik nav žēl. Tikai pēc tramplīna pirms sliedēm sajuka, kur jādzēšās un pa ātru sadzēšos, pārējais likās labi nobraucu. Iebraucot finišā redzu Zalcmani joprojām stāvot finišā ar pilošu karteri un nodomāju – tad jau būs ok! Izrādās viņi arī padomāja to pašu ko mēs startā un spieda, lai izceltu uzvaru. Rezultātā pārsista riepa un pēc tam vēl pārsists karteris un pazaudētas 27 sekundes. Mēs savu laiku uzlabojām par 2.5 sekundēm un kopvērtējumā uzvarējām ar 20 sekunžu pārsvaru pār Mušpertu. Zalcmanis atkrita uz 5. vietu.

Finišā satikām viņu un viņš, protams, bija bēdīgs par cīņas iznākumu, bet priecīgs par pašu cīņu un aicināja mūs vēl atbraukt kādreiz. Es pēc tam mājās sēžot un jau domas kārtojot sapratu, ka mums šāda cīņa arī ļoti gāja pie sirds un burtiski vakar satiekoties ar savu jauno stūrmani Mārtiņu – papļāpājām un nolēmām – nu davaj uzbrauks vēl kādu reizi. Dzima plāns par Talsiem un Gulbi un tad skatāmies, kas ir sanācis, kā ir ar punktiem un tad domāsim tālāk. Tā kā – tiekamies Talsos!

19-20.09.2025

Skaidrs, ka Ralliju Cēsis mēs nevaram laist garām. Un pieņemt lēmumu nebraukt būtu ļoti sarežģīti. Tas nozīmē, ka tiks darīts viss, kas viens saprāta robežās izdarāms, lai izietu uz starta.

Galvenais šķērslis ir auto tehniskais stāvoklis. Ir 2 lielās problēmas, kas jāatrisina: transmisija un dzinējs.

Transmisija. Auto kopš Visaginas rallija cietušais diferenciāļa bloķētājs joprojām nav atnācis, lai arī tika pasūtīts vēl pašās maija beigās. Slovāks mums sola arvien jaunas un jaunas lietas. Diemžēl nevienu no šiem solījumiem reduktorā ieskrūvēt nav iespējams, un tāpēc Ivars Velme piekrīt izlīdzēt uz šo pasākumu aizdodot vienu no nepieciešamajām detaļām, ko ielikt aizmugurē izjukušā elementa vietā. Otrā vietā – priekšā paliek tāds pats ‘smalkā’ izmēra torsens, kāds mums Visaginā aizmugurē izjuka. Tas, un, protams, cerība, ka viņš izturēs!

Dzinējs. Pēc dzinēja karšanas problēmām gan Cēsīs 2024 un arī Visaginā dzinējam tiek noņemts vārstu vāks un konstatēts, ka ir ‘pilīte’ ar tosolu tur, kur tai nav jābūt. Līdz ar to tiek noņemta arī galva un verdikts diemžēl nav iepriecinošs. Ir 3 nedēļas līdz rallijam un blokā ir piecas plaisas. Visu garo penteri un sprediķi te nerakstīšu, skaidrs ir tikai viens. Šis bloks ir izmetams. Par laimi galva un virzuļi ir veseli. Noslīpēs nedaudz kloķeni, paņems jaunu bloku (kas par laimi Kristapam bija pieejams – tieši viens gab), saliks šāles utt un varētu būt ka sanāk. Dzinēja karšanas risināšanai tiek uzlikts normālāks ūdenssūknis, cita ieplūdes sadalene, cits termostats un lērums citu sīkumu. Viss tiek salikts nedēļu pirms rallija un auto jau 6dienas līdz startam ir izgājis skati.

Gala atbilde par to vai startēsim būs no jaudas stenda, jo tikai tur varēs redzēt, vai visi izdarītie darbi ir spējuši nest reālu rezultātu. Par laimi atbilde ir jā un mašīna uzvedās manāmi labāk, iegūts arī kāds lieks zirgspēks un ņūtons plus arī temperatūra ir ok!

Vēl tikai pieliekam lampu nakts posmam un gatavi startam.

Dokumentus izņemam jau ceturtdienā, un uzreiz braucam pierakstīt trasi – piektdienas vakara dopu, kas notiek Vecpiebalgas/Inešu apkaimē. Foršs dops, man patika. Īsti nav pārliecības par pierakstu, bet kopumā ir ok.

Nākamajā rītā pierakstām arī pārējos dopus – Kārļi klasiskajā virzienā ar tramplīnu karjerā, tad Amata/Spāre, kas ir ļoti sarežģīts mūsu līmenim – ļoti ātrs un taisns, taču ar daudz maziem līkumiem. Tad pēc tam rakstām Annas un Pērkoņu dopu. Annas arī šaurs, foršs un pietiekami sarežģīts dops. Pērkoņi – laikam mans mīļākais šī rallija ātrumposms.

Tehniskā tiek izieta – paldies Kristeram un Robertam – viss ok, izņemot uz nākamo reizi ir jāatrisina pečkas gaisa sūkšanas vieta. Hvz kas tur viņiem nepatika, bet ir ierakstīts pasē un nāksies risināt.

Esam visu sagatavojuši. Pirmsstarta stresi var sākties. Braucam uz pirmo dopu un noskaņojums ir labs. Satraukums, protams, ir, bet tas piederas pie lietas. Ir startā mazs mīziens par degvielas spiedienu, kurš ir nedaudz par mazu, nekā vēlētos un nekā ir bijis iepriekš.

Starts! Sākumā viss liekas labi, pāris līkumi sākumā liekas uzrakstīti pa drošu, bet iespējams vēlāk padomājot, ka viss bija pareizi, un vienkārši tā viņi arī ir jābrauc. Roterī vienā drusku aizslīdam pa dubļiem bet laicīgi izdodas savākties, lai neatsistos pret ķīpām. Tad beigu daļā izejot uz platāka ceļa nākot pāri tramplīnam ar ceturto robu ieraugu Kristapa mašīnu braucam ar avārijas gaismām un dzirdu Tramplīns 20 Labais 3-3! Šeit bija reāls brūnās strīpas moments, kad bija jāķer un jāgrābj visi kloķi un jāsaņem visi spēki lai pa pašu ārmalu saietu šajā līkumā. par laimi Kristaps bija iekšmalā un viss beidzās laimīgi. Rezultātos arī esam 4. vietā, kas ir precīzi, tur, kur es gribēju būt.

Finišā piestājam, lai saprastu, kas Kristapam ir noticis un – izrādās viņam ir nomukusi turbīnas gaisa truba līdz ar to tajā brīdī vēl ir cerība, ka uzliks trubu un viss būs ok. Aizdodam savu skrūvgriezi, lai viss tiktu saglābts. Diemžēl tā bija tikai aisberga redzamā daļa un izrādījās, ka turbīna ir pilnībā beigta un viņiem turpināt ralliju nav iespējams.

Pati galvenā lieta, kas notika pirmajā posmā bija tā, ka beidzot motors nekarsa! Ok mēs braucām ar ieslēgtu pečku, bet nekad netika sasniegti pat īsti 90 grādi. Arī kopumā sajūtas ar mašīnu – atsaucība griežot līkumos bija labāka. Plus vēl mēs vienu lietu atrisinājām pirms starta – tika uzlikta noņemamā stūre, kas deva klāt 45 mm stūres izvirzījumam, un tas sajūtas mašīnā padarīja pavisam citas. Iepriekš visu laiku man bija sajūta, ka es nevaru aizsniegt stūri.

Mums tagad pauze jeb neitralizācija Inešos, kur varam mierīgi pačillot, kamēr pārējie izbrauc SS1, lai jau pa tumsu braukto šo pašu vēlreiz.

Lampu īsti slodzē neesam pārbaudījuši, tāpēc nav skaidrs, kā būs pa tumsu braukt, bet nu nav jau variantu. Starts! Kaut kā aizlieku garām otrajam robam (fail) un bišķīt izsit no ritma, tomēr ātri ir skaidrs, ka tumsā braukšana ir nenormāli sarežģīta un ļoti daudz kur ir kļūdas, neskaidrības un nesaprašana, kas jādara. It sevišķi platajā, kur man stenogramma ir daudz kur pierakstīta arī ‘uz redzi’ – un tumsā tas nestrādā nemaz. Piemēram, ja pārbraucot tramplīnam/kalniņam gaismā ir redzami 150 metri ar mēreniem līkumiem, es vienkārši rakstu 150 jo nafig man tos līkumiņus, taču tagad tumsā – it kā arī var neatmest, tikai jāzin uz kuru pusi stūrei jābūt pagrieztai un tas neizdevās. Dēļ šī arī citās vietās nenoticēju stenogrammai, kur pat viss bija kārtībā. Finišā kauns pa visu ģīmi – savam gaismas laikam esam zaudējuši 50 sekundes.

Neko darīt, braucam uz servisa parku. Tumsas dopā dažu reizi bija arī neliela problēma ar stūres pagriešanu – kā pēc tam servisa parkā izrādījās – iespējams ir problēma ar stūres sūkni, jo šķidrums ir pilns ar metāla skaidām.

Paldies konkurentiem – Andrim Spilvam, kas nakts melnumā tiek sazvanīts un viņš apsola, ka pašā rīta agrumā varēs dabūt vajadzīgo eļļu. Un no rīta mehi viņu samainīs.

Pa nakti mehi vēl pievelk vienu stūres stieni, aizmugurējo pusrāmi bišķīt un apskatās citus sīkumus.

Ejam gulēt. No rīta dabūjam eļļu, mehi izsūknē veco, tiek ielieta jauna un ceram, ka problēma ja ne pazudīs, tad vismaz nepaliks sliktāk. Tā arī bija.

Pirmais sestdienas dops ir Amata/Spāre, kas mums liekas ļoti sarežģīts. Kaut kā braucam, bet jūtu, ka nav ātruma. Rezultāts to arī parāda, bet neko darīt. Nākamais ir Kārļi – šis jau ir Cēsu klasika un doma ir saņemties un nobraukt ātrāk. Tā arī izdarām un neskatoties uz kļūdiņu pašā finišā, kur aizslīdam pa tālu aiz tramplīna, tomēr esmu apmierināts ar rezultātu – 4. vieta klasē.

Tagad lejam benzīnu un vēlreiz Spāre. Motors nekarst vispār un izdomājām izbrauksim pirmo reizi visu dopu bez pečkas, a moš saiet. Un sagāja – visu laiku nebija temp augstāka par 91-93 grādiem max. Jau pašā startā pirmajās taisnēs/vieniniekos ir neomolīga sajūta, kā tā mašīna uzvedās – kaut kā dīvaini staigā. Un tikai kādā pusdopā sev iesitu morālo pliķi pa seju ar ‘Beidz domāt! Spied!’ Rezultāts nekāds, bet nu esam laimīgi pabeiguši. Tagad serviss. Kopvērtējumā šobrīd esam 6. vietā – divas ar pusi minūtes no klases līdera Erta. Cenšos sev ieskaidrot, ka mēs te tiešām šobrīd cīnāmies ar sevi un uz rezultātiem pārāk neskatīties, tomēr, protams, ka vienmēr jau gribās augstāk.

Servisā tiek vēlreiz nomainīta stūres eļļa, apskatīts vai nav beigta kāda pusass, jo notiek tā staigāšana. Visas pusasis vietā, samainām eļļu, tikai aizmugurējie bremžu kluči ir pavisam pavisam plāni. Atvelkam elpu un aiziet uz nākamo dopu – Pērkoņi.

Noskaņojums ir kaujiniecisks un mēģinam spiest. Ir vairākas vietas, kur sasaistes nav precīzi pierakstītas, taču kopumā ļoti patika dops. Tramplīnā neuzlecām. Nevarēju saprast, kur jābrauc un kaut kā bija pierakstīts stenogrammā tā it kā mēs gatavotos tam džampam pāri braukt uz 600 km/h. Apskatījām kā ir pareizi un ceru, ka otrajā reizē nenomīzīšu. Dopa beigas labas, kaifīgas – kārtīgs dops!

Rezultāts diemžēl nekāds, toties smaids gan bija liels. Tagad neitralizācijas zona Zaubē pie veikala Skorpions un Annas dops. Te pats galvenais uzdevums ir nesapīties meistarībā vienā konkrētā vietā. Sarakstam tur kārtīgus bremzēt, jo tā vieta pielavās nemanot. Braucam ok, visur droši un pārmērīgi bremzējot. Viens trijnieks izrādījās četrinieks, bet sagāja. Uz dopa beigām sāku just nemitīgās bremzēšanas rezultātus – sāk zust sajūga pedālis. Bremžu šķidrums ir uzkarsis un sajūgs sāk gļukot. Kaut kā noripinām līdz beigām, jo nav jau daudz palicis un pēc finiša atdziestot viss atrisinās un paliek labāk.

Un tagad uzreiz Pērkoņi otro reizi. Nolemju vairāk saņemties, un tas arī izdodās. Uzlecām bišķīt pat tramplīnā ar piekto robu un daudzus līkumus krāmējam smaidot – kārtīgs dops un perfekts noslēgums skaistam rallijam. Rezultāts arī uzlabojās un pēdējā dopā jau bijām stipri tuvāk historic pirmajai vietai nekā iepriekš.

Beidzot bija prieks. Prieks par ralliju, prieks par jaunuzbūvēto mašīnu, kura brauc, klausa un nekarst. Prieks par to ka sēdpozīcijas problēma ir atrisināta un arī pārliecība un saprašana par to, kur atrodamas pazudušās sekundes man galvā ir. To visu ir viegli uzrakstīt, bet jāsaka godīgi, ka bija grūti un smagi nonākt līdz visam šim kopumam, ko sauc par sajūtām. Katrā ziņā beidzot ir tiešām pozitīvs skats nākotnē!

Pēc finiša tehniskajā pārbaudē tiek izslēgts Historic uzvarētājs – Erts dēļ neatbilstošas ātrumkārbas, līdz ar to mēs pakāpjamies uz piekto vietu. Tas, protams, nav tas līmenis, kur mēs vēlamies būt, bet tas ir tas, kur mēs šobrīd esam.

Man sākotnējais pirms rallija nosacītais mērķis un cerība bija mēģināt iebraukt top5 laikos – ja ne visos, tad vairākos ātrumposmos. Ar Kristapa izstāšanos, šis mērķis it kā pacēlās uz top4. Rezultātus analizējot mēs top 4 laikus varējām uzrādīt tikai 2 ātrumposmos un kopvērtējumā atpalikām no pirmās vietas veselas 4 minūtes. Ok, pēc Erta izslēgšanas – 3 minūtes no Rezakova. Tas ir daudz. Taču labā ziņa ir tā, ka vismaz pašiem tas neliekās nesasniedzami. Pie šī ātruma mēs pieradīsim un kāpināsim tempu atbilstoši sajūtām.

Tas arī no mums šogad lielajā rallijā viss. Par nākotnes plāniem – tad jau redzēsim vēlāk!

Šoreiz ir divi video: Pirmais – garais – hardcore faniem un tāds ar normāliem onboardiem garajiem ziemas vakariem un otrs īsāks – piesātināts ar labākajiem momentiem. Paņem popkornu un izbaudi!

Liepāja, 30.08.2025.

Karostas minirallijs nu jau kļuvis par tradīciju un svētu lietu. Skaidrs, ka jāpiedalās. Šogad organizatori solīja divus jaunus ātrumposmus – viens pa pilnīgi jaunu Liepājas biznesa parku un otrs – kā vēlāk izrādījās, īsta odziņa – pa Karostas mežu. Ar riepām šoreiz no apraksta saprotam, ka būs “asfalts/netīrs asfalts” bez grunts un līdz ar to liekas, ka jābrauc būs ar Michelin Pilot Sport. Vecie tādi drusku nomocīti un jau daudzus gadus braukti, tad nu izdomājam, ka pa lēto vismaz paņems divus jaunus, lai vismaz bikīt labāk. Problēma tikai ir tā, ka lielie diski ir tikai 4, līdz ar to vecos divus līdzi kā zapaskas neņēmām – kā vēlāk izrādījās, tas mums gauži izmaksāja. Kā zapaskas paņemam divus pagājušā gada brāķētos Michelin CrossClimate, kas ir uz 15 collām – bišķīt balonīgi jau ir bet vismaz kaut cik uz asfalta turas – vismaz taisnvirzienā.

Auto pēc Gulbja laušanas tiek sakopts, tajā skaitā nomainītas arī priekšējās atsperes, motora spilvens, kas bija cietis, pie reizes arī kārbas spilveni, izpūtēja gabals un citi sīkumi, kas tika apskādēti Gulbī. Mašīna tagad ievērojami staltāka – tik ļoti, ka pat konkurenti servisa parkā nāk prasīt, kas mums tā par stratēģiju 🙂 Varu nomierināt – tās ir standarta atsperes – vienkārši nebija vēl sasēdušās. Pēc rallija sasēdās.

Braucām šoreiz caur Bausku, kur mašīna tika labota un pēc tam uz Liepāju. Bija neliels stresiņš ar treilera dabūšanu, bet pa stundu visu atrisinājām. Pam param – piektdien vakarā esam Liepājā, izņemam doķus, izejam tehnisko komisiju un ejam gulēt.

No rīta pašā agrumā braucam rakstīt pirmo dopu – KONČA!! Jau pierakstot ir skaidrs, ka šis būs tas dops, kas iespējams visu izšķirs – katrā ziņā diezgan episks – ar šaurām, slidenām vietām, platākām vietām, daudz piņķerīgiem momentiem, kas visi jāmēģina sabāzt stenogrammā un pēc tam no stūrmaņa mutes savā galvā, lai nekur nezaudētu ātrumu uz domāšanas laiku jeb “ai paga kas tur bija?” momentiem. Otrais dops ir biznesa parkā un tur – biju gaidījis ka viss būs vairāk šaurs, samākslots un nesaprotams, taču bija ļoti ok uztaisīta džimkhana priekš tādiem apstākļiem.

Trešais – jau ierastais Karostas klasiskais dops caur manēžu, šoreiz pretēji nekā ierasts pēdējos gados. Pašā finišā tā teritorija šoreiz likās tāda sakoptāka un jēdzīgāka nekā parasti, bet varbūt atmiņa mani viļ. Nu ko pierakstīts ir, divas zapaskas līdzi. Šoreiz brauksim ar 3/4 bāku nevis ar pilnu, lai taupītu svaru piņķerīgajos dopos. Nez vai tas ko deva vai nē, bet nu tā tagad būs.

Starts. Pirmais līkums turās labi, otrais atkal slidens un tā varētu nosaukt visu ātrumposmu. Pēc tramplīna, aiz kura labais 6, sadusmojos uz sevi, ka pa agru sadzēsos, taču labi, ka tā, jo bija netipiski slidens (tur Erts aizbrauca mežā), izbraucam finišā – smaids pa visu ģīmi un dabūju iesvīst strādājot. Finiša Stop punktā smaids ļoti drīz pazuda no mana ģīmja, jo stopa tiesnesis saka, ka labā priekšējā riepa mīksta. Vēl gaiss nedaudz esot, taču strauji laiž nost – nu velns parāvis! Jaunā riepa pagalam. Tagad man uzreiz atmiņā uzausa tie divi vecie Pilotsporti, kas Rīgā garāžā atpūšas bez diskiem. Neko darīt – mainām nost uz balonu. Pie tam, nav arī laika samainīt uz aizmuguri – paliek tas vecais sūda CrossClimate aka Balons priekšā. Vienīgā labā ziņa ir tā, ka pirmo dopu esam uzvarējuši. Par nieka vienu sekundi, bet tomēr.

Nu tik būs grūti, padomāja Māris. Dikti steidzamies uz SS2 – Biznesa parku, kur būs ar šo Balonu ļoti grūti, jo visi līkumi te ļoti “lēzeni” un gari jeb faktiski nav taisnes, kur tā riepa vismaz kaut cik strādā. Pirms starta vēl arī kameru nevar ieslēgt – kaut kāds nekontakts baterijā. Nav laika ņemt ārā un pētīt – aiziet starts! Gāja ļoti grūti, kaut kā nomokam to dopu, un visu laiku slidināmies kā tādi duraki. Finišā kāšam dopa ātrākajam laikam veselas 7 sekundes. Kopvērtējumā atkrītam uz otro vietu, lai gan tikai 0.31 sek aiz līdera.

Trešais dops – stratēģija nemainās, un arī nav laika riepas samainīt, jo pārbraucienu laika normas ir diezgan ciešas. Maucam tāpat. Te vismaz tajos Karostas kvadrātos ir cerība, ka labāk turēsies uz stāšanos. Tāpat pakāšam vairāk kā 5 sekundes un kopvērtējumā esam diezgan stabili otrie ar 5.74 sekundēm no pirmajā vietā esošā Ābeles.

Servisa parks – te beidzot ir laika daudz (nedaudz vairāk par stundu) un ir doma mēģināt aizbraukt uz riepu servisu un to riepu reanimēt. Tā arī izdarām. Verdikts – neko nevar izdarīt – kords tomēr pušu sānā un nekas tur nebūs. Bija tomēr cerība, ka varbūt esam pārdūruši, ja tik lēnu nolaida, bet nekā. Neko darīt. Plāns B – mainām to balonu uz aizmuguri – būs daudz labāk. Tā arī izdarām. Servisa laikā sāk nākt arī pirmie sodi un mūsu otrā vieta kļūst arvien stabilāka – pārējie konkurenti faktiski no spēles izstājās. Tuvākais sekotājs Ingus tajā brīdī ir +30 sekundes no mums. Pārējie ir vēl tālāk.

Ielejam bišķīt benzīnu un aiziet uz SS4. Noskaņojums kaujiniecisks, lai tās 5 sekundes atvinnētu. Un lai arī tagad priekšā viena vecā riepa, tāpat nobraucam liekas, ka pietiekami labi. Ābelem šis dops izskatās, ka nav gājis pie sirds, un ir cerība tieši šeit galveno tiesu atvinnēt. Taču atvinnējam tikai nieka 2 sekundes. Un pat nobraucam sliktāk nekā pirmo reizi. Kopvērtējumā esam otrie +3.58 no Ābeles.

Zinu, ka Biznesa parks būs vēl grūtāks, taču noskaņojums ir, ka neko te pa brīvu nedod 🙂 kā jau vienmēr. Vienā atpakaļejošajā līkumā bišķīt pa daudz tā aizmugurējā labā riepa saslīd un gandrīz noslāpst motors un knapi izstūrēju, lai nedotu atpakaļgaitā. Tur nedaudz zaudējām. Protams, ka nesalīdzināmi labāk gāja nekā pirmajā reizē, tomēr ne pietiekami labi, jo šeit to balona riepu jutu visvairāk no visiem dopiem. Rezultātā Ābelem kāšam vēl +2.5 sekundes un kopvērtējumā viņš attālinās līdz +6.13. Veselas 6 sekundes vienā dopā skan maz ticami, bet nu ko darīt – spiedīsim cik varēsim tāpat.

Pēdējā dopā biju jau rēķinājis, kur var pa zālīti izraut, lai ātrāk (piemēram pirmajā līkumā) un slēdzu trešajā biežāk nekā iepriekš un dzēsos vēlāk (kā pašam likās), taču tas neko daudz nedeva – atvinnējām, bet tikai nieka 1 sekundi un līdz ar ko – paliekam otrie ar 5 sekunžu deficītu. Nu neko darīt, padomājām abi. Paši vainīgi ka nedabūjām kaut kur vēl 2 liekus 17″ diskus, uz kuriem tās vecās tupeles uzmontēt, lai nav 5 dopi no 6 jāmokās ar vienu balonu. Revanšs par pagājušajā gadā zaudēto pirmo vietu neizdevās un braucam mājās laizīt rētas.

Taču ak vai – krāmējot virsū auto uz treilera, Dreipis man pamāj ar galvu. Es neko sākumā nesapratu, tad viņš saka “Ābelem sods!” un ir JĒĒĒĒ!!! Kaut ko viņa stūrmanis pirms SS5 teica, ka viņam esot licies, ka SS4 aizķerta riepa – un izrādās, ka tā arī būs bijusi taisnība, un pēcfiniša showdownā esam izcīnījuši neticamu, toties ļoti patīkamu uzvaru. Līdzīgi kā 2022. gadā cīnoties ar Dūci! Protams, neiztikām bez peldes jūrā, kā jau tas pieklājās un arī šampanieša duša neizpalika! Prieks, ka nevienu roteri šoreiz nepaņēmām!

Tas no minirallijiem šogad viss! Koncentrējamies tagad, lai izietu uz starta episkākajā notikumā šogad – Rallijā Cēsis! Turiet īkšķus, lai mums tas izdodas!

26.07.2025 – Gulbene, Latvija

Es jau kādu laiku ik pa brīdim piedāvāju sievai izbraukt minirallijā par stūrmani – ar domu, ka vienreiz taču jāpamēģina, kā tas ir (tiešām vienreiz). Nu un vairāku apstākļu sakritības rezultātā viņa beidzot teica Jā. Okei, sākam gatavoties. Izbraucām ‘vienu treniņu dīvānā pie TV’ lasot stenogrammu no veciem onboardiem, apmēram izstāstīju, kas ir laika kontroles un aiziet.

Riepas tās pašas vecās no Talsiem, nekas baigi jādomā šeit nebija. Sakraujamies ar treileri un piektdienas vakarā lēnām dodamies uz Gulbenes pusi.

Sestdien no paša rīta izņemam dokumentus un izejam tehnisko. Pēc tam aiziet rakstīt dopus. Pierakstām pirmo, otro, trešo – viss rit kā pa diedziņu. Visi roteri ‘ātrie’ jeb no diviem konusiem, uzstādītas arī roteru ‘metru atmetkas’. Toties, lai arī roteri ir ātrie – ārmalā arī ir konuss, lai nesistu izejas. Nav gan īsti skaidrs, kā tieši viņi izskatīsies dzīvē, taču jāņem vērā ir.

Sarakstām dopus, pielejam bāku un kannu, nomazgājam mašīnu. Servisa parkā sagatavojamies ar visiem sīkumiem – riepas, kameras, sarunu iekārta utt.

Starp citu mūsu klasē – 4WD, pieteikušies un uz starta izgājušas veselas 8 ekipāžas, ieskaitot arī vietējos Gulbenes baronus 😎

Braucam uz LK0 – kas ir pie skolas – no servisa parka jābrauc kādas 10 min. Pa ceļam uz LK0, stāvot korķī pilsētā, pretējā virzienā brauca mašīna un gribēja griezties pa kreisi uz Maximu. Es viņu bloķēju gaidot rindā uz zaļo gaismu tālāk esošajā krustojumā. ‘A davaj es moška viņu palaidīšu, lai arī otrā virzienā neveidojās korķis’ padomāja Māris. Ātrs skats kreisajā atpakaļskata spogulī – tur viss tukšs un aiziet atpakaļ. BAMS! Te kā no apdrošināšanas smieklīgajiem paskaidrojumiem – “tā mašīna uzradās no nekurienes” – izrādās labajā pusē bija paspējusi piebraukt mašīna. Vidējā spoguļa nav un labajā nepaskatījos. Es domāju – vot īsākais minirallijs – vēl neesam nemaz tikuši līdz LK0! Galvā šaudās miljons domas un visas sūdīgas. Te nu sievai parādīju re – tāds ir rallijs. Varam iet uz kafejnīcu.

Par laimi apmēram 5 minūšu laikā ar atsaucīgo cietušo pusi (arī Audi) izdodas visu sarunāt – rakstam saskaņoto protokolu un mēs savu daļu aizpildīsim pēc 2-3 stundām servisa parkā vai pēc sacensībām. Skāde nav nekāda lielā, bet nu cūkas arī neesam – pastrādāti nedarbi un tā atstāt to nevar. Tas nozīmē, ka mums ir vēl apmēram 5 minūtes lai paspētu uz savu laiku LK0 – un arī paspējām.

Mēģinu to visu izmest no galvas, lai netraucētu nokoncentrēties – un tas arī izdodas. Uz estakādes pamājam ar rociņu un braucam uz pirmo dopu. Starts – pirmais dops ir visīsākais un arī nosacīti visvienkāršākais – kā jau parasti. Noskaņojums ir kaujiniecisks un ručkā dodam jau ar pirmo metru. Almai visu izdodās nolasīt pārstedzoši labi. Vienīgā nesaprašana ir ar roteriem – jo kaut kā mēģinu viņus ‘iedancināt’ tā lai izejā tomēr ir pietiekams ātrums, bet lai necieš ārējais konuss. Vienā vietā šādi dancinot bišķi pa maliņu nobraucam un pāris smilgas priekšējā restē bija saķērušās. Almai roteru ārmalu sišana neiet pie sirds un tiek atsista ķivere pret statni. Upsī – nekas, tas piederās pie lietas. Toties, liekas, ka nevienu roteri neesam izsituši. Pēc laikiem esam pirmie – apmēram sekundi priekšā Zalcmanim.

Otrais dops – ar slaveno propelleru. Ejam labi – šis jau ātrāks un naidīgāks dops. Un arī garāks. Un visādi citādi grūtāk sagremojams. Tieši slavenajā propellerā brokastis arī izdomāja, ka grib paskatīties to līkumu no ārpuses. Neko darīt. Kaut kā turpinām un finišā esam. Laiks protams sliktāks nekā gribētos – tikai trešais ātrākais. Par laimi tikai 0.74 sek no pirmās vietas un veselas divas priekšā Zalcmanim – tas nozīmē, ka kopvērtējumā tāpat esam pirmie un pārsvaru palielinājām līdz 3 sekundēm. Pēc finiša nedaudz atvelkam elpu – tagad garais pārbrauciens uz Stāmerienu – pavisam uz otru Gulbenes pusi. Birojā notiek aktīvas diskusijas par rallija turpināšanu, vai neturpināšanu. Pagaidām vismaz turpinām.

Trešais dops. Startā kaut ko sačakarējos un bišķīt pa agru uztaisu atsitienu – knapi knapi sagāja lai nebūtu falšstarts – 0.02 sekundes!! Laikam rekords. Šis tāds slidenāks liekās – ejam labi, labajā četriniekā pirms atpakaļejošā līkuma labi uzkrāmējam un pēc kreisā sešinieka sāk atkal strauji parādīties vajadzība, lai dops pēc iespējas ātrāk beigtos. Par laimi palikuši vairs tikai 2 roteri un esam finišā. Stop kontroles tiesnesis divas reizes sejā skatoties pārjautāja, vai viss kārtībā :/ Laiks atkal pirmais – palielinām pārsvaru pār Zalcmani līdz vairāk kā 5 sekundēm.

Tagad uz servisa parku. Atbraucam, Alma tikmēr mierīgi pelnīti atpūšās un krāj spēkus. Es tikmēr pārbaudu mašīnu, riepas, saleju benzīnu un sarakstu saskaņotā protokola savu daļu. Izrādās onkulim šodien ar sievu 45 gadu kāzu jubileja! Re kādus ‘svētkus’ viņam sagādāju. Viss parakstīts un apstiprināts, skrienu uz mašīnu, padzeros, vēl samainu kamerai bateriju un braucam uz nākamo dopu. Vispār nepalika laiks nekam citam, tāds pats aizelsies arī lecu mašīnā un aiziet! Servisa parkā arī parādās pirmie sodi par pirmo apli un Zalcmanim ir 10 sekundes, līdz ar to tuvākais sekotājs ir Ozerovs un Mušperts ar +11 un +12 sekundēm attiecīgi. Plāns nedaudz pamainās – galvenais nedabūt roterus, bet nu spiedīsim tāpat.

Ceturtais dops. Gaidu, ka būs lielākas špūres un vairāk sarakts. Tā arī ir, taču nav tik traki – var viņās pat kaut kā vairāk pieturēties. Liekas, ka nobraucam droši un labi – pavisam nedaudz sliktāk nekā pirmo reiz – sekundes ietvaros. Dopu uzvaram taču pirmās 4 ekipāžas ir sabraukušas 1 sekundē (Egle 11.14, Zalcmanis 11.34, Ozols 11.79, Mušperts 11.98). Tiesa tur vēlāk dažiem pieskaitīja roterus, bet to jau sākumā nezinām.

Piektais dops. Šo gaidām ar vislielāko baili par sajūtām. Salīdzinājumam – pirmais/ceturtais dops sagāja 2 stenogrammas lapās, tad otrais/piektais dops ir uz 4 lapām. Kaut kur šajā dopā braucot pa dziļu špūri – starp špūrēm uz valnīša bija kaut kāds liels dzelzs gabals, ko sakostiem zobiem izlaidu caur riteņiem un gaidīju kas būs. Bija tikai sitiens un nekas vairāk nesekoja. Eļļas spiediens ir, radiators vesels, temperatūra nekāpj un dūmu nav. OK. Turpinām. Šoreiz ir doma klausīt Kristapa padomam un ‘propellerā vispār neatmest’ – liekas, ka tā arī izdaru, tomēr, mašīnu pēc tramplīna esošajā K2 stipri nes uz ārmalu un kaut kas nav galīgi labi. Tā arī noklibojam līdz finišam, kas par laimi nebija tālu – izrādījās esam dabūjuši mīksto – tieši propellerā labo priekšējo. Vienubrīd vilkme auto bija tik sūdīga, ka likās, ka viss rallijs būs tūlīt beidzies.

Stop tiesneši jau pateica, ka tikai riepa – viss ok! Sāku mainīt riepu – nu kaut kas būs ar to domkratu jādomā, jo viņš bija izstiepts līdz galam un knapi varēja riepu virsū dabūt – faktiski no apakšas uzspiest virsū. Pieskrūvējam un tempā tempā uz trešo dopu. Labi, ka ir garš pārbrauciens un samērā viegli atgūstam iekavēto. Vēl pirms pēdējā dopa izdevās sakārtot bagāžnieku, piesiet cauro riepu un palaist spiedienu uz leju jaunuzliktajai riepai.

Piektajā dopā, protams, esam pazaudējuši vairāk – tikai piektais ātrākais laiks, taču tikai 3.3 sekundes no pirmās vietas. Top 4 atkal iebraukuši vienā sekundē (ok 1.05). Kopvērtējumā joprojām saglabājam pirmo vietu – tuvākais sekotājs tagad ir Mušperts ar +11 sekundēm. Tālāk Ozerovs arī ar +11 un Zalcmanis ar +12.

Nu faktiski viena rotera attālumā. Sestais dops. Noskaņojums ir piesardzīgs – pirms starta visu paspējam sadarīt, tomēr mašīna izdveš kaut kādus klaudzienus un skaņas no piekares un līdz ar to uzdevums ir visu nesajāt un tikt līdz finišam. Pietiek to protams startā tikai padomāt, lai strauji zaudētu sekundes :))

Nobraucam labi, drusku pa daudz aizslīdēja priekš atpakaļejošajā līkumā, bet viss safe. Esam finišā un abi laimīgi, ka šis piedzīvojums ir noslēdzies. Pēdējā dopā tikai 3. ātrākais laiks. Zaudējam Zalcmanim veselas 4 sekundes. Taču ar to pietiek, lai ar 8 sekunžu pārsvaru uzvarētu, pie nosacījuma ja nav roteru. Vispār jau sajūtas ir labas un liekas, ka nebūs neviens roteris, taču nekad nevar zināt.

Vēlāk roteri sāk nākt arī par otro apli un izrādās mūsu sīvākie konkurenti ir savākuši nevienu vien roteri. Līdz ar to Zalcmanis izlido no top3 un ralliju noslēdzam ar 12 sekunžu pārsvaru pār tuvāko sekotāju Mušpertu. Jāsaka, ka viņi izcīnīja otro vietu par nieka 0.32 sekundēm no Ozerova.

Finišā ir nenormāls gandarījums par neticami grūto ralliju visādās savādākās un neparastās lietās. Taču tāds ir rallijs – ka paredzams ir tikai tas, ka var notikt neparedzamas lietas, uz kurām jābūt gatavam. Vienīgā nepielūdzamā lieta ir laiks, kurš neko negaida! Almai arī ir prieks, ka rallijs ir beidzies. Savukārt man ir prieks, ka izturējām līdz galam un starp citu stenogrammu viņa nolasīja neticami labi priekš pirmās reizes un nekur nepazuda pat pie visiem piedzīvojumiem!

Uz tikšanos Karostā – jau ar ierasto stūrmani – Dreipi.

Rezultāti te:

29.06.2025 – Talsi, Latvija

Sestdien nobraukts Minirallijs Talsi un pie tam izcīnīta negaidīta pirmā vieta. Ātri paguļam un no rīta atkal 6:00 augšā un pierakstīt Strazdes dopu. Pēc tam vēl pārbaudām Mordangu, ko pierakstījām vakar vakarā un pārbaudām arī Pastendi. Salejam benzīnu, uzliekam gruntenes un lampu uz jumta un gatavi! Palīdzēsim organizatoram noorganizēt drošas sacensības un būsim drošības mašīna. Brauksim pa 03 jeb pašu pirmo – pēc kārtas nulli. No 7 dopiem, kas jābrauc rallijsprintam, mēs brauksim tikai 3, jo otrā reizē šie paši 3 dopi iet rāvējslēdzējā un tur nulles nav vajadzīgas, savukārt CVS trasi mēs nebrauksim, jo braucām jau vakar. Dopi ļoti forši, ātri – it sevišķi Strazde. Izbaudījām pasākumu uz visiem 100%. Nu un tad nākamgad ieskaitē!

28.06.2025 – Talsi, Latvija

Sākotnējais plāns bija piedalīties rallijsprintā Talsi ar Audi 80 jeb sportinieku. Tas plāns izjuka Visaginas rallijā, kad nograbēja aizmugurējais diferenciālis. Kamēr tiek ražota īstā detaļa, lai sportinieks būtu uz strīpas, izdomājām, ka jānobrauc vismaz Talsi pa nullīti. Zvans organizatoram un tiekam akceptēti. Paiet vēl laikam kāda nedēļa un piezogās doma – ja jau būsim atbraukuši uz to galu, a moš tomēr piedalīties arī minirallijā? Netipiski kuplais mūsu klases dalībnieku skaits ‘pats aicināja arī mūs’. Nu ok, pagājušogad gribējās, bet netiku – darba dēļ biju ārzemēs, tad šogad izlemjam pamēģināt – ko jaunie un daudzsološie organizatori ir sarūpējuši – 5 unikāli dopi ieskaitot CVS paralēlo trasi. Aiziet!

Piektdien uzkraujot mašīnu un ar visām mantām sapakotām Mārupē, saprotam, ka nav sarunu iekārtas. Plkst ir 18:00 un ar trali kratities caur korķiem uz centru nav baigā medusmaize, un uz dokumentu izņemšanu jāpaspēj 19:30. Situāciju neuzlabo arī fakts, ka es nevaru iedomāties, kur saruniekārta vispār ir. Labi, pieņemam lēmumu braukt uz Talsiem un situāciju risināt pa ceļam. Par laimi viens zvans Mārtiņam Dzenītim no Baltic Motorsport Promotion un viss ir atrisināts.

Paņemam doķus, izejam tehnisko komisiju un braucam gulēt. Paliekam kā vienmēr Valčas viesmīlīgajās mājās pie Laucienes. Vēl vakarā pievienojam sarunu iekārtu pie elektrības. No rīta hop hop ceļamies 5:50 un braucam rakstīt trasi – kā nekā 5 unikāli dopi jāpieraksta. 1., 2. tādi tehniskāki. 3., 4 – vairāk stiepjamāki. 3. dopam – Sukturi – vidus viss pa asfaltu. Kādreiz sen te esam braukuši Talsu rallijā tikai pretējā virzienā un bez roteriem. 

Nu un saldajā – CVS paralēlā trase. Viss pierakstīts un braucam uz servisa parku gatavoties startam. 

Starts pašā centrā ar skaistu starta ceremoniju. Starp citu šoreiz mūsu klasē veseli 8 dalībnieki un par uzvaras godalgām cīņas solās būt intensīvas.

Pirmais dops… atsitiens!! Un jau izejā no paša pirmā rotera saprotu, ka ‘nav sajūga pedāļa’ kaut kā mēģinu ar kāju viņu dabūt atpakaļ, bet jau pie nākamās spiešanas ir skaidrs, ka nekas te nenotiks un sajūga nav. Nākamajā roterī kaut ko mēģinu taustīties un slēgt otrajā ar starpgāzītēm, bet tad saprotu, ka ir tikai viens risinājums – iekabināt trešajā un spiest līdz finišam kaut kā – un vispār nedomāt par slēgšanos. Tā arī darām. Būtu to sapratis ātrāk, rezultāts būtu pa kādām pāris sekundēm labāks, bet nu kā ir tā ir. Pēc finiša jābrauc līdz Ventspils šosejai un pa šoseju pa labi uz SS2. Es Aldim saku, jāmēģina kaut kas saremontēt – ja neizdodās, tad griežam pa kreisi uz mājām, ja izdodās, tad pa labi uz dopiem. Jo nu ar šādu braukšanu sajāsim tikai kārbu un par rezultātu var aizmirst – mūsu klasē cīņas ir sīvas. Kāpjot ārā no mašīnas uz paklāja ieraugu cerību stariņu – metāla tapiņu, kas savieno pedāli ar cilindru.

Štata mehāniķis Aldis ķeras pie lietas risināšanas. Piekļuves vieglumu vienā teikumā varētu raksturot kā zobu labošanu caur pēcpusi. Taču galu galā, tas izdodās un stiepjam uz SS2 startu, lai nenokavētu savu laiku uz LK. Bišķīt tomēr nokavējam.

Otrais dops – saprotot, ka laiks viss ir cūkām, izlemjam braukt vienkārši savam priekam – no sirds un skatīties katra dopa laikus atsevišķi. Otrā dopa starts ir gara ‘gandrīz taisne’ jeb Grand Tour vārdiem – ‘isn’t straight’ pa grubuļainu asfaltu ar sekojošu K6 uz grunts. Mums tā arī bija pierakstīts 300 K6 ar riepu. Iebraucot uz grants pirmajā līkumā saprotu, ka nenormāli slidens un arī sarakts. Uzreiz atceros, ka sajūga problēmu un steigšanās dēļ pēc pirmā dopa tā arī nepārbaudīju riepu spiedienu un saprotu, ka tas noteikti ir par augstu. Bet nu neko darīt. Mēģinām izdzīvot akmeņus un nesalauzt mašīnu. Finišā – izrādās, ka pat esam par mata tiesu uzvarējuši dopā. Nav sūdīgi, teiktu Edgars. Pēc katra ātrumposma pārbaudām sajūga tapiņu, jo viņai ir tendence līst ārā. Pārbaudu un palaižu uz leju arī riepu spiedienu. Viss ok. Braucam uz SS3.

Sukturi. Te sākums ir pa lielā rallija dopu, tikai pretējā virzienā un ar konusiem. Vispār dops man patīk. Starts. Pie pirmā rotera kaut ko pārāk ātri dzēšos, jo, lai kā mēģināju uzrakstīt to garo līkumu pēc iespējas labāk, tomēr viņš bija vēl garāks nekā pierakstīts.

Grants daļa ļoti gluda un bez špūrēm. Asfaltu arī liekas, ka labi nobraucam, tikai vienā roterī pa agru pagriežu stūri un iekšpusē aizķeru konusu – nu pilnīgi lieka kustība. Tikai vēlāk sapratu, ka reflekss nostrādāja kā priekš grants, kur bišķīt vēl ‘uzslīd’ bet uz asfalta šai kustībai jābūt plūdenākai vai vēlāk. Nu neko, žmiedzam tālāk un finišā bez soda – otrais laiks. Arī nav slikti.

Servisa parks – konkurentiem sāk parādīties sodi, bet nu tāpat mūsu rezultātam vajadzētu būt nekādam un baigi par to nedomājam. Šoreiz riepu stratēģija arī bija gaužām vienkārša un aprobežojās ar – ‘davaj ar ziemenēm’ un viss.

SS4 – Ģibuļi. Ļoti foršs dops, segums labi turējās un arī roteri izkārtoti ļoti veiksmīgi. Nobraucam normāli – atkal otrais laiks. 

Pats pēdējais dops – CVS trase. Es viņu gaidīju ar dalītām jūtām. Iepriekš esmu viņu braucis laikam 2017. g Talsu rallijā un seguma ziņā tā bija katastrofa. Kaut kādi salauzti asfalta gabali, visa trase vienā putrā un faktiski tu gaidi, kad šī agonija beigsies. Šoreiz vēl bija visu nedēļu lijis un uz neko labu necerēju. Taču, bija ļoti, ļoti labi! Jau atbraucot uz trasi uz starta – bija laiks bišķīt paskatīties citus braucējus un izskatījās, ka pat nav ļoti sarakts. Kad mums tika dots starts – uzreiz pirmajā līkumā bija skaidrs, ka tomēr ir slidens vietām, bet visā visumā trase ļoti patika un noteikti labākā stāvoklī kā jebkad to atceros. Šo noteikti vajag vēl. Nu tikai pielikt vēl pāris vietās akmeņu sētu, un zem tilta salabot bedres. Un nobrauktuvi arī. Pārējais ir čotka. 

Pirms CVS trases mums kopvērtējumā pēc visiem konkurentu sodiem rādās otrā vieta klasē. Es tam baigi nepievēršu uzmanību, jo domāju, ka mums tāpat iedos vēl papildus laika sodu par kavējumu uz otro dopu (LK2). Taču CVS ātrumposmu neticamā kārtā uzvaram klasē par aptuveni 2 sekundēm no tuvākā sekotāja – Zalcmaņa. Un vēl trakāk ir tas, ka tā brīža pirmās vietas turētājs Mušperts izrādās sadarījis muļķības un CVS trasē dabūjis 2 mīkstas riepas. Līdz ar ko mūsu kopvertējuma 10.5 sekunžu deficīts pēkšņi pāraug 1 sekundes pārsvarā un pirmajā vietā. Izklausās neticami labi, taču es zinu, ka rallijs beidzās tad, kad tas beidzās un ka sodi vēl tikai nāks. Tāpēc drusku papriecājamies pie sevis pasmaidot, bet zinām, ka nāks sodi, un viss tiks salikts savās vietās. 

Ēdot pēcrallija pusdienas kafejnīcā, telefonā, kas piesprausts pie powerbankas, tiek refrešota Sportity aplikācija nonstopā un gaidīts paziņojums/sods vai jebkas tamlīdzīgs, kas sabojās garastāvokli. Rezultāti ir tik blīvi, ka mūsu sods mūs uzreiz izlidinātu no pjedestāla ārā. 3 vietu no pirmās šķir nepilnas 4 sekundes.

Līdz pēdējam brīdim kamēr mūs sauca uz pjedestāla es vēl neticēju, ka uzvarējām, taču tas notika un ņemot vērā pirmā dopa tehniskās problēmas gandarījuma sajūta bija liela. Paldies organizatoriem – it sevišķi par SS3, 4 un 5, un cīņu biedriem, tiekamies kādā no nākamajiem minirallijiem.

Rezultāti pieejami šeit:

03.05.2025. Visaginas, Lietuva.

Tā kā šogad plānots tikai aptaustīt dažādus rallija pasākumus, ieiet ritmā un sākt kaut ko saprast, kas vispār jaunajā mašīnā jādara, tad Cedrus Tropos Racing plāns šogad arī tāds ir – kaut ko kaut kur brauksim, bet bez nopietna plāna un kalendāra. Nu tad lai iet Visaginas – šis rallijs mani uzrunāja dēļ kompaktās trases, salīdzinoši lētākām izmaksām un aizraujošajiem ceļiem, kas šeit esot forši. Esam pirms dažiem gadiem braukuši šajā reģionā – netālu esošajā Zarasai.

Kristapam šis būs pirmais lielais rallijs. Pasteidzoties notikumiem pa priekšu – es domāju, viņš to atcerēsies kādu laiku. Pirms rallija ir aizvadīti ‘testi’ Biķernieku trasē, dzinēja karšanai ir pielikts vēl viens maziņš radiators un bremžu sajūtas liekas arī ir atrisinātas. Riepas – tās pašas, kas bija uz Cēsīm. Programmā paredzēti 6 ātrumposmi. 4 pa granti (2+2) un viens super specials divas reizes pa pilsētu pinoties pa asfaltu ap ķīpām priekš skatītājiem.

Piektdienas rītā jau izbraucam uz Visaginas, lai viss laicīgi. Laicīgi Izņemam doķus, laicīgi pēc grafika izejam tehnisko komisiju un braucam pierakstīt trasi. Jāraksta divi unikāli grants dopi un viena pilsēta. Pirmais dops sākas pie Ignalīnas ātomenes un organizators brīdina, ka dēļ pierobežas ar Baltkrieviju – visiem jāņem līdzi personu apliecinoši dokumenti, lai nerastos pārpratumi. Nu ok. Pierakstam – veseli 18 km ar pirmo dopu – liekas ļoti patīkams un ļoti baudāms ātrumposms – visu laiku lēzeni līkumi un tikai viens atpakaļejošais sešinieks pa smiltīm – pārējais tāds vairāk vai mazāk plūdens ar daudz dažādiem elementiem – foršs karoč. Tad braucam uz otro dopu – nu te kā saka – “balls on the dashboard” ātrumposms – riktīgs aerodroms, kurā būs jāgūst jauna pieredze un mums, kas sen (vai precīzāk nekad) tik ātri nav braukuši būs jauni izaicinājumi. Pilsēta – kā jau pilsēta – pietiekami interesanta priekš skatītājiem ar aizraujošu paralēlo “stadiona” tipa ātrumposmu, kur dalībnieki startē viens otru iedzenot.

Ķipa laicīgi sākām visu darīt, bet otro dopu pārbaudījām jau pa krēslu un pilsētas dopu beidzām rakstīt nedaudz pirms 22:00, kas bija arī rakstīšanas beigu laiks. Vēl pēc tam vēl vēlāk vakarā namiņā pārbaudot leģendu tikai pa īstam saprotam, kāds tas ātrumposms būs un ka katru reizi starts būs no citas puses utt. Uzrakstījām divas stenogrammas – abiem iespējamajiem variantiem jau vakarā sēžot pie galda. Liekas, ka viss ir skaidrs un ejam gulēt. No rīta sadarām sīkumus, sapūšam riepās un vaigos 🙂 un gatavi startam.

Esam pieteikušies gan Rallija ieskaitē Historic+ (6 dalībnieki), gan arī Lietuvas Rallijsprinta Čempionāta ieskaitē – Historic (4 dalībnieki). Jāsaka godīgi, ka mums čempionāta ieskaites punkti šoreiz neinteresē, iemesls pieteikties gada ieskaitē (un samaksāt papildus 60 EUR Lietuvas Automobiļu federācijai) ir tāds, ka Lietuvā starta sarakstā vispirms sadala gada ieskaites braucējus savā starpā pēc kaut kādas ātruma vai citas klasifikācijas, un tad aiz viņiem liek visus pārējos, jeb kā dzirdēju viņus saucam par “viesiem”. Attiecīgi mums piesakoties šajā ieskaitē ir iespēja startēt ar augstāku starta pozīciju, kas noteikti būs patīkamāk un potenciāli lētāk remontos – tā teikt investīcija nākotnē. (un tā arī bija). Šādā veidā mums ir piešķirts 31 starta numurs un startēsim kā 28. ekipāža pēc kārtas.

Braucam uz pirmo dopu. Starts. Kaut kā nebraucās – pats jūtu, ka nevaru ieiet ritmā un visu laiku taustos. Rezultās nav nekāds iepriecinošais un lai arī nekādu problēmu nebija, sajūtas tādas, kā nebūtu nemaz sākuši. Tas nav labi, jo pēc pirmā dopa ir jābūt sajūtai, ka esam sākuši 🙂 Otrais dops ir tas pats pirmais dops vēlreiz un noskaņojums ir – ka jāspiež vairāk un drošāk. Tā arī darām un sajūtas ir daudz labākas. Savam laikam atvinnējam kādas 20 sekundes un nu jau esmu apmierinātāks ar rezultātu. Mums Historic klasē jācīnās ar veciem Golfiem, Opeļiem un Bembjiem, bet lai arī sajūtas ir, ka esam atnākuši kauties uz bērnudārzu 😀 tas šobrīd arī ir mūsu līmenis un ātrajos ceļos līmenis mums ar viņiem ir pietiekami līdzīgs, lai būtu interesanti. Ar E30 bembi cīnījāmies visas dienas garumā.

Pirmajā dopā motors karsa bet ne pārāk, otrajā jau vairāk.

Pa dienas vidu ir garais serviss un regroupings pēc kura čempionāta ieskaites dalībniekiem tiek mainīta starta secība un mēs no 28. starta pozīcijas tiekam uzcelti uz 11. Nais. Trešais dops ir kaut kāds kosmoss – pašā sākumā nedaudz sačakarējos (galvā) ar stenogrammu un zūd pārliecība. Visu dopu kaut ko raustos un nespēju iebraukties un noticēt savam pierakstam. Rezultātā laiks ir smieklīgs, kā arī sajūtas sliktas.

Stūrmanis arī kaut ko pūš un elš un nevar saprast, vai kāps ārā vai turpinās uz nākamo dopu. SS4 saņemos un noskaņojums ir kaujinieciskāks – braucu pēc sajūtām, mēģinu ticēt sev un finišā ir kaifs – ar sesto robu uzlecām nedaudz tramplīnā un šitādu dopu nekad nebiju braucis – ļoti daudz ar 5, 6 robu un tikai spied. Pēc GPS ātruma sazīmējās max 176, bet ir liela pārliecība, ka vietām bija arī vairāk, jo mežā tas GPS kaut ko ‘guļ’. Mums šī bija jauna pieredze un lai arī tāds ātrums iepriekš bija sasniegts dopā, šeit tā bija norma un visu laiku bija stiepiens. Dreipis arī pēc dopa finiša bija manāmi priecīgāks un atguva sejas krāsu.

Grants dopi beigušies – braucam uz servisu mainīt “labās” riepas pret noplēstajām, ko nodīrāt pa asfalta dopiem. Finišā ieraugam, ka bembis ir stipri atvilcis pa “olu dopu” un mums ir priekšā kopvērtējumā 6 sekundes. (mēs vēl pamanījāmies ss3 dabūt 5 sek sodu par roteri). Karoč pilsētā ir jāspiež maksimums lai atgūtu pirmo vietu Historic+ ieskaitē.

Starts tiek dots kā jau šiem superspeciālajiem ātrumposmiem bez starta pulksteņa – vienkārši karogs un aiziet. Es to visu zinot, tāpat nebiju gatavs atsitienam un tikai jau braucot ieslēdzu antilagu. Vēl viens feils, ka kapota labais pins bija palicis vaļā un kapots visu dopu gribēja atvērties. Pirmajā aplī ar aukstajām riepām aizslīdu pa tālu, bet nekas traģisks. Uz otro reizi jeb SS6 jau viss ir silts un esam gatavi žmiegt vēl vairāk. Turamies labi, bet pēkšņi kaut kas nograb transmisijā un mums pazūd viss draivs (kā beigās izrādījās – pusass nogriezās). Par laimi ar inerci izripojam apli un paliek tikai kādi 100 metri līdz pēdējā dopa finišam. Es saku Dreipim – lecam ārā, aizstumsim tepat līdz finišam un tā arī darām.

Pēc finiša vēl aptuveni kādi 2 km jāstumj līdz slēgtajam parkam, kas par laimi ir pietiekoši maz, lai vismaz galvā liktos, ka ir paveicama lieta, bet tomēr uzdevums nebija no vieglajiem. Paldies skatītājiem, tiesnešiem un arī Team Dzenītis, kas mums nedaudz palīdzēja un grūtā brīdī nedaudz piestūma, lai vieglāk tikt kalnā. Parc Ferme ieradāmies, un lai arī pilnībā izpumpējušies, saglabājām vismaz 2. vietu Historic+ ieskaitē (bembis pirmais) un vēl brīnumainākā kārtā 1. vietu čempionāta Historic ieskaitē (tur gan jāsaka, ka visiem konkurentiem bija tehniskas problēmas, kas prasīja vai nu izstāšanos, vai vēl lielākus laika zaudējumus kā mums).

Kāds bija mērķis uz Visaginas? Noķert kaut kādas pozitīvas sajūtas ar jauno auto un tas arī tika izdarīts. Piedzīvojumiem bagāta nedēļas nogale un noteikti kādu laiku atcerēsimies. Šeit ir vērts atbraukt – dopi fantastiski, nesamudžināti, bez lielām špūrēm un kopumā ļoti patīkami. Ko tālāk?

Pēc rallija garāžā tiek saprasts, ka bez pusass tomēr ir izbiris arī aizmugurējais reduktors. Līdz ar to par tālākiem šī gada plāniem ir pāragri kaut ko spriest, jo izskatās, ka būs nepieciešams transmisijas apgreids. Sekojiet informācijai un tad jau redzēsim. Čau.

LARSC rezultāti:

Rallija rezultāti: