19-20.09.2025

Skaidrs, ka Ralliju Cēsis mēs nevaram laist garām. Un pieņemt lēmumu nebraukt būtu ļoti sarežģīti. Tas nozīmē, ka tiks darīts viss, kas viens saprāta robežās izdarāms, lai izietu uz starta.

Galvenais šķērslis ir auto tehniskais stāvoklis. Ir 2 lielās problēmas, kas jāatrisina: transmisija un dzinējs.

Transmisija. Auto kopš Visaginas rallija cietušais diferenciāļa bloķētājs joprojām nav atnācis, lai arī tika pasūtīts vēl pašās maija beigās. Slovāks mums sola arvien jaunas un jaunas lietas. Diemžēl nevienu no šiem solījumiem reduktorā ieskrūvēt nav iespējams, un tāpēc Ivars Velme piekrīt izlīdzēt uz šo pasākumu aizdodot vienu no nepieciešamajām detaļām, ko ielikt aizmugurē izjukušā elementa vietā. Otrā vietā – priekšā paliek tāds pats ‘smalkā’ izmēra torsens, kāds mums Visaginā aizmugurē izjuka. Tas, un, protams, cerība, ka viņš izturēs!

Dzinējs. Pēc dzinēja karšanas problēmām gan Cēsīs 2024 un arī Visaginā dzinējam tiek noņemts vārstu vāks un konstatēts, ka ir ‘pilīte’ ar tosolu tur, kur tai nav jābūt. Līdz ar to tiek noņemta arī galva un verdikts diemžēl nav iepriecinošs. Ir 3 nedēļas līdz rallijam un blokā ir piecas plaisas. Visu garo penteri un sprediķi te nerakstīšu, skaidrs ir tikai viens. Šis bloks ir izmetams. Par laimi galva un virzuļi ir veseli. Noslīpēs nedaudz kloķeni, paņems jaunu bloku (kas par laimi Kristapam bija pieejams – tieši viens gab), saliks šāles utt un varētu būt ka sanāk. Dzinēja karšanas risināšanai tiek uzlikts normālāks ūdenssūknis, cita ieplūdes sadalene, cits termostats un lērums citu sīkumu. Viss tiek salikts nedēļu pirms rallija un auto jau 6dienas līdz startam ir izgājis skati.

Gala atbilde par to vai startēsim būs no jaudas stenda, jo tikai tur varēs redzēt, vai visi izdarītie darbi ir spējuši nest reālu rezultātu. Par laimi atbilde ir jā un mašīna uzvedās manāmi labāk, iegūts arī kāds lieks zirgspēks un ņūtons plus arī temperatūra ir ok!

Vēl tikai pieliekam lampu nakts posmam un gatavi startam.

Dokumentus izņemam jau ceturtdienā, un uzreiz braucam pierakstīt trasi – piektdienas vakara dopu, kas notiek Vecpiebalgas/Inešu apkaimē. Foršs dops, man patika. Īsti nav pārliecības par pierakstu, bet kopumā ir ok.

Nākamajā rītā pierakstām arī pārējos dopus – Kārļi klasiskajā virzienā ar tramplīnu karjerā, tad Amata/Spāre, kas ir ļoti sarežģīts mūsu līmenim – ļoti ātrs un taisns, taču ar daudz maziem līkumiem. Tad pēc tam rakstām Annas un Pērkoņu dopu. Annas arī šaurs, foršs un pietiekami sarežģīts dops. Pērkoņi – laikam mans mīļākais šī rallija ātrumposms.

Tehniskā tiek izieta – paldies Kristeram un Robertam – viss ok, izņemot uz nākamo reizi ir jāatrisina pečkas gaisa sūkšanas vieta. Hvz kas tur viņiem nepatika, bet ir ierakstīts pasē un nāksies risināt.

Esam visu sagatavojuši. Pirmsstarta stresi var sākties. Braucam uz pirmo dopu un noskaņojums ir labs. Satraukums, protams, ir, bet tas piederas pie lietas. Ir startā mazs mīziens par degvielas spiedienu, kurš ir nedaudz par mazu, nekā vēlētos un nekā ir bijis iepriekš.

Starts! Sākumā viss liekas labi, pāris līkumi sākumā liekas uzrakstīti pa drošu, bet iespējams vēlāk padomājot, ka viss bija pareizi, un vienkārši tā viņi arī ir jābrauc. Roterī vienā drusku aizslīdam pa dubļiem bet laicīgi izdodas savākties, lai neatsistos pret ķīpām. Tad beigu daļā izejot uz platāka ceļa nākot pāri tramplīnam ar ceturto robu ieraugu Kristapa mašīnu braucam ar avārijas gaismām un dzirdu Tramplīns 20 Labais 3-3! Šeit bija reāls brūnās strīpas moments, kad bija jāķer un jāgrābj visi kloķi un jāsaņem visi spēki lai pa pašu ārmalu saietu šajā līkumā. par laimi Kristaps bija iekšmalā un viss beidzās laimīgi. Rezultātos arī esam 4. vietā, kas ir precīzi, tur, kur es gribēju būt.

Finišā piestājam, lai saprastu, kas Kristapam ir noticis un – izrādās viņam ir nomukusi turbīnas gaisa truba līdz ar to tajā brīdī vēl ir cerība, ka uzliks trubu un viss būs ok. Aizdodam savu skrūvgriezi, lai viss tiktu saglābts. Diemžēl tā bija tikai aisberga redzamā daļa un izrādījās, ka turbīna ir pilnībā beigta un viņiem turpināt ralliju nav iespējams.

Pati galvenā lieta, kas notika pirmajā posmā bija tā, ka beidzot motors nekarsa! Ok mēs braucām ar ieslēgtu pečku, bet nekad netika sasniegti pat īsti 90 grādi. Arī kopumā sajūtas ar mašīnu – atsaucība griežot līkumos bija labāka. Plus vēl mēs vienu lietu atrisinājām pirms starta – tika uzlikta noņemamā stūre, kas deva klāt 45 mm stūres izvirzījumam, un tas sajūtas mašīnā padarīja pavisam citas. Iepriekš visu laiku man bija sajūta, ka es nevaru aizsniegt stūri.

Mums tagad pauze jeb neitralizācija Inešos, kur varam mierīgi pačillot, kamēr pārējie izbrauc SS1, lai jau pa tumsu braukto šo pašu vēlreiz.

Lampu īsti slodzē neesam pārbaudījuši, tāpēc nav skaidrs, kā būs pa tumsu braukt, bet nu nav jau variantu. Starts! Kaut kā aizlieku garām otrajam robam (fail) un bišķīt izsit no ritma, tomēr ātri ir skaidrs, ka tumsā braukšana ir nenormāli sarežģīta un ļoti daudz kur ir kļūdas, neskaidrības un nesaprašana, kas jādara. It sevišķi platajā, kur man stenogramma ir daudz kur pierakstīta arī ‘uz redzi’ – un tumsā tas nestrādā nemaz. Piemēram, ja pārbraucot tramplīnam/kalniņam gaismā ir redzami 150 metri ar mēreniem līkumiem, es vienkārši rakstu 150 jo nafig man tos līkumiņus, taču tagad tumsā – it kā arī var neatmest, tikai jāzin uz kuru pusi stūrei jābūt pagrieztai un tas neizdevās. Dēļ šī arī citās vietās nenoticēju stenogrammai, kur pat viss bija kārtībā. Finišā kauns pa visu ģīmi – savam gaismas laikam esam zaudējuši 50 sekundes.

Neko darīt, braucam uz servisa parku. Tumsas dopā dažu reizi bija arī neliela problēma ar stūres pagriešanu – kā pēc tam servisa parkā izrādījās – iespējams ir problēma ar stūres sūkni, jo šķidrums ir pilns ar metāla skaidām.

Paldies konkurentiem – Andrim Spilvam, kas nakts melnumā tiek sazvanīts un viņš apsola, ka pašā rīta agrumā varēs dabūt vajadzīgo eļļu. Un no rīta mehi viņu samainīs.

Pa nakti mehi vēl pievelk vienu stūres stieni, aizmugurējo pusrāmi bišķīt un apskatās citus sīkumus.

Ejam gulēt. No rīta dabūjam eļļu, mehi izsūknē veco, tiek ielieta jauna un ceram, ka problēma ja ne pazudīs, tad vismaz nepaliks sliktāk. Tā arī bija.

Pirmais sestdienas dops ir Amata/Spāre, kas mums liekas ļoti sarežģīts. Kaut kā braucam, bet jūtu, ka nav ātruma. Rezultāts to arī parāda, bet neko darīt. Nākamais ir Kārļi – šis jau ir Cēsu klasika un doma ir saņemties un nobraukt ātrāk. Tā arī izdarām un neskatoties uz kļūdiņu pašā finišā, kur aizslīdam pa tālu aiz tramplīna, tomēr esmu apmierināts ar rezultātu – 4. vieta klasē.

Tagad lejam benzīnu un vēlreiz Spāre. Motors nekarst vispār un izdomājām izbrauksim pirmo reizi visu dopu bez pečkas, a moš saiet. Un sagāja – visu laiku nebija temp augstāka par 91-93 grādiem max. Jau pašā startā pirmajās taisnēs/vieniniekos ir neomolīga sajūta, kā tā mašīna uzvedās – kaut kā dīvaini staigā. Un tikai kādā pusdopā sev iesitu morālo pliķi pa seju ar ‘Beidz domāt! Spied!’ Rezultāts nekāds, bet nu esam laimīgi pabeiguši. Tagad serviss. Kopvērtējumā šobrīd esam 6. vietā – divas ar pusi minūtes no klases līdera Erta. Cenšos sev ieskaidrot, ka mēs te tiešām šobrīd cīnāmies ar sevi un uz rezultātiem pārāk neskatīties, tomēr, protams, ka vienmēr jau gribās augstāk.

Servisā tiek vēlreiz nomainīta stūres eļļa, apskatīts vai nav beigta kāda pusass, jo notiek tā staigāšana. Visas pusasis vietā, samainām eļļu, tikai aizmugurējie bremžu kluči ir pavisam pavisam plāni. Atvelkam elpu un aiziet uz nākamo dopu – Pērkoņi.

Noskaņojums ir kaujiniecisks un mēģinam spiest. Ir vairākas vietas, kur sasaistes nav precīzi pierakstītas, taču kopumā ļoti patika dops. Tramplīnā neuzlecām. Nevarēju saprast, kur jābrauc un kaut kā bija pierakstīts stenogrammā tā it kā mēs gatavotos tam džampam pāri braukt uz 600 km/h. Apskatījām kā ir pareizi un ceru, ka otrajā reizē nenomīzīšu. Dopa beigas labas, kaifīgas – kārtīgs dops!

Rezultāts diemžēl nekāds, toties smaids gan bija liels. Tagad neitralizācijas zona Zaubē pie veikala Skorpions un Annas dops. Te pats galvenais uzdevums ir nesapīties meistarībā vienā konkrētā vietā. Sarakstam tur kārtīgus bremzēt, jo tā vieta pielavās nemanot. Braucam ok, visur droši un pārmērīgi bremzējot. Viens trijnieks izrādījās četrinieks, bet sagāja. Uz dopa beigām sāku just nemitīgās bremzēšanas rezultātus – sāk zust sajūga pedālis. Bremžu šķidrums ir uzkarsis un sajūgs sāk gļukot. Kaut kā noripinām līdz beigām, jo nav jau daudz palicis un pēc finiša atdziestot viss atrisinās un paliek labāk.

Un tagad uzreiz Pērkoņi otro reizi. Nolemju vairāk saņemties, un tas arī izdodās. Uzlecām bišķīt pat tramplīnā ar piekto robu un daudzus līkumus krāmējam smaidot – kārtīgs dops un perfekts noslēgums skaistam rallijam. Rezultāts arī uzlabojās un pēdējā dopā jau bijām stipri tuvāk historic pirmajai vietai nekā iepriekš.

Beidzot bija prieks. Prieks par ralliju, prieks par jaunuzbūvēto mašīnu, kura brauc, klausa un nekarst. Prieks par to ka sēdpozīcijas problēma ir atrisināta un arī pārliecība un saprašana par to, kur atrodamas pazudušās sekundes man galvā ir. To visu ir viegli uzrakstīt, bet jāsaka godīgi, ka bija grūti un smagi nonākt līdz visam šim kopumam, ko sauc par sajūtām. Katrā ziņā beidzot ir tiešām pozitīvs skats nākotnē!

Pēc finiša tehniskajā pārbaudē tiek izslēgts Historic uzvarētājs – Erts dēļ neatbilstošas ātrumkārbas, līdz ar to mēs pakāpjamies uz piekto vietu. Tas, protams, nav tas līmenis, kur mēs vēlamies būt, bet tas ir tas, kur mēs šobrīd esam.

Man sākotnējais pirms rallija nosacītais mērķis un cerība bija mēģināt iebraukt top5 laikos – ja ne visos, tad vairākos ātrumposmos. Ar Kristapa izstāšanos, šis mērķis it kā pacēlās uz top4. Rezultātus analizējot mēs top 4 laikus varējām uzrādīt tikai 2 ātrumposmos un kopvērtējumā atpalikām no pirmās vietas veselas 4 minūtes. Ok, pēc Erta izslēgšanas – 3 minūtes no Rezakova. Tas ir daudz. Taču labā ziņa ir tā, ka vismaz pašiem tas neliekās nesasniedzami. Pie šī ātruma mēs pieradīsim un kāpināsim tempu atbilstoši sajūtām.

Tas arī no mums šogad lielajā rallijā viss. Par nākotnes plāniem – tad jau redzēsim vēlāk!

Šoreiz ir divi video: Pirmais – garais – hardcore faniem un tāds ar normāliem onboardiem garajiem ziemas vakariem un otrs īsāks – piesātināts ar labākajiem momentiem. Paņem popkornu un izbaudi!

Liepāja, 30.08.2025.

Karostas minirallijs nu jau kļuvis par tradīciju un svētu lietu. Skaidrs, ka jāpiedalās. Šogad organizatori solīja divus jaunus ātrumposmus – viens pa pilnīgi jaunu Liepājas biznesa parku un otrs – kā vēlāk izrādījās, īsta odziņa – pa Karostas mežu. Ar riepām šoreiz no apraksta saprotam, ka būs “asfalts/netīrs asfalts” bez grunts un līdz ar to liekas, ka jābrauc būs ar Michelin Pilot Sport. Vecie tādi drusku nomocīti un jau daudzus gadus braukti, tad nu izdomājam, ka pa lēto vismaz paņems divus jaunus, lai vismaz bikīt labāk. Problēma tikai ir tā, ka lielie diski ir tikai 4, līdz ar to vecos divus līdzi kā zapaskas neņēmām – kā vēlāk izrādījās, tas mums gauži izmaksāja. Kā zapaskas paņemam divus pagājušā gada brāķētos Michelin CrossClimate, kas ir uz 15 collām – bišķīt balonīgi jau ir bet vismaz kaut cik uz asfalta turas – vismaz taisnvirzienā.

Auto pēc Gulbja laušanas tiek sakopts, tajā skaitā nomainītas arī priekšējās atsperes, motora spilvens, kas bija cietis, pie reizes arī kārbas spilveni, izpūtēja gabals un citi sīkumi, kas tika apskādēti Gulbī. Mašīna tagad ievērojami staltāka – tik ļoti, ka pat konkurenti servisa parkā nāk prasīt, kas mums tā par stratēģiju 🙂 Varu nomierināt – tās ir standarta atsperes – vienkārši nebija vēl sasēdušās. Pēc rallija sasēdās.

Braucām šoreiz caur Bausku, kur mašīna tika labota un pēc tam uz Liepāju. Bija neliels stresiņš ar treilera dabūšanu, bet pa stundu visu atrisinājām. Pam param – piektdien vakarā esam Liepājā, izņemam doķus, izejam tehnisko komisiju un ejam gulēt.

No rīta pašā agrumā braucam rakstīt pirmo dopu – KONČA!! Jau pierakstot ir skaidrs, ka šis būs tas dops, kas iespējams visu izšķirs – katrā ziņā diezgan episks – ar šaurām, slidenām vietām, platākām vietām, daudz piņķerīgiem momentiem, kas visi jāmēģina sabāzt stenogrammā un pēc tam no stūrmaņa mutes savā galvā, lai nekur nezaudētu ātrumu uz domāšanas laiku jeb “ai paga kas tur bija?” momentiem. Otrais dops ir biznesa parkā un tur – biju gaidījis ka viss būs vairāk šaurs, samākslots un nesaprotams, taču bija ļoti ok uztaisīta džimkhana priekš tādiem apstākļiem.

Trešais – jau ierastais Karostas klasiskais dops caur manēžu, šoreiz pretēji nekā ierasts pēdējos gados. Pašā finišā tā teritorija šoreiz likās tāda sakoptāka un jēdzīgāka nekā parasti, bet varbūt atmiņa mani viļ. Nu ko pierakstīts ir, divas zapaskas līdzi. Šoreiz brauksim ar 3/4 bāku nevis ar pilnu, lai taupītu svaru piņķerīgajos dopos. Nez vai tas ko deva vai nē, bet nu tā tagad būs.

Starts. Pirmais līkums turās labi, otrais atkal slidens un tā varētu nosaukt visu ātrumposmu. Pēc tramplīna, aiz kura labais 6, sadusmojos uz sevi, ka pa agru sadzēsos, taču labi, ka tā, jo bija netipiski slidens (tur Erts aizbrauca mežā), izbraucam finišā – smaids pa visu ģīmi un dabūju iesvīst strādājot. Finiša Stop punktā smaids ļoti drīz pazuda no mana ģīmja, jo stopa tiesnesis saka, ka labā priekšējā riepa mīksta. Vēl gaiss nedaudz esot, taču strauji laiž nost – nu velns parāvis! Jaunā riepa pagalam. Tagad man uzreiz atmiņā uzausa tie divi vecie Pilotsporti, kas Rīgā garāžā atpūšas bez diskiem. Neko darīt – mainām nost uz balonu. Pie tam, nav arī laika samainīt uz aizmuguri – paliek tas vecais sūda CrossClimate aka Balons priekšā. Vienīgā labā ziņa ir tā, ka pirmo dopu esam uzvarējuši. Par nieka vienu sekundi, bet tomēr.

Nu tik būs grūti, padomāja Māris. Dikti steidzamies uz SS2 – Biznesa parku, kur būs ar šo Balonu ļoti grūti, jo visi līkumi te ļoti “lēzeni” un gari jeb faktiski nav taisnes, kur tā riepa vismaz kaut cik strādā. Pirms starta vēl arī kameru nevar ieslēgt – kaut kāds nekontakts baterijā. Nav laika ņemt ārā un pētīt – aiziet starts! Gāja ļoti grūti, kaut kā nomokam to dopu, un visu laiku slidināmies kā tādi duraki. Finišā kāšam dopa ātrākajam laikam veselas 7 sekundes. Kopvērtējumā atkrītam uz otro vietu, lai gan tikai 0.31 sek aiz līdera.

Trešais dops – stratēģija nemainās, un arī nav laika riepas samainīt, jo pārbraucienu laika normas ir diezgan ciešas. Maucam tāpat. Te vismaz tajos Karostas kvadrātos ir cerība, ka labāk turēsies uz stāšanos. Tāpat pakāšam vairāk kā 5 sekundes un kopvērtējumā esam diezgan stabili otrie ar 5.74 sekundēm no pirmajā vietā esošā Ābeles.

Servisa parks – te beidzot ir laika daudz (nedaudz vairāk par stundu) un ir doma mēģināt aizbraukt uz riepu servisu un to riepu reanimēt. Tā arī izdarām. Verdikts – neko nevar izdarīt – kords tomēr pušu sānā un nekas tur nebūs. Bija tomēr cerība, ka varbūt esam pārdūruši, ja tik lēnu nolaida, bet nekā. Neko darīt. Plāns B – mainām to balonu uz aizmuguri – būs daudz labāk. Tā arī izdarām. Servisa laikā sāk nākt arī pirmie sodi un mūsu otrā vieta kļūst arvien stabilāka – pārējie konkurenti faktiski no spēles izstājās. Tuvākais sekotājs Ingus tajā brīdī ir +30 sekundes no mums. Pārējie ir vēl tālāk.

Ielejam bišķīt benzīnu un aiziet uz SS4. Noskaņojums kaujiniecisks, lai tās 5 sekundes atvinnētu. Un lai arī tagad priekšā viena vecā riepa, tāpat nobraucam liekas, ka pietiekami labi. Ābelem šis dops izskatās, ka nav gājis pie sirds, un ir cerība tieši šeit galveno tiesu atvinnēt. Taču atvinnējam tikai nieka 2 sekundes. Un pat nobraucam sliktāk nekā pirmo reizi. Kopvērtējumā esam otrie +3.58 no Ābeles.

Zinu, ka Biznesa parks būs vēl grūtāks, taču noskaņojums ir, ka neko te pa brīvu nedod 🙂 kā jau vienmēr. Vienā atpakaļejošajā līkumā bišķīt pa daudz tā aizmugurējā labā riepa saslīd un gandrīz noslāpst motors un knapi izstūrēju, lai nedotu atpakaļgaitā. Tur nedaudz zaudējām. Protams, ka nesalīdzināmi labāk gāja nekā pirmajā reizē, tomēr ne pietiekami labi, jo šeit to balona riepu jutu visvairāk no visiem dopiem. Rezultātā Ābelem kāšam vēl +2.5 sekundes un kopvērtējumā viņš attālinās līdz +6.13. Veselas 6 sekundes vienā dopā skan maz ticami, bet nu ko darīt – spiedīsim cik varēsim tāpat.

Pēdējā dopā biju jau rēķinājis, kur var pa zālīti izraut, lai ātrāk (piemēram pirmajā līkumā) un slēdzu trešajā biežāk nekā iepriekš un dzēsos vēlāk (kā pašam likās), taču tas neko daudz nedeva – atvinnējām, bet tikai nieka 1 sekundi un līdz ar ko – paliekam otrie ar 5 sekunžu deficītu. Nu neko darīt, padomājām abi. Paši vainīgi ka nedabūjām kaut kur vēl 2 liekus 17″ diskus, uz kuriem tās vecās tupeles uzmontēt, lai nav 5 dopi no 6 jāmokās ar vienu balonu. Revanšs par pagājušajā gadā zaudēto pirmo vietu neizdevās un braucam mājās laizīt rētas.

Taču ak vai – krāmējot virsū auto uz treilera, Dreipis man pamāj ar galvu. Es neko sākumā nesapratu, tad viņš saka “Ābelem sods!” un ir JĒĒĒĒ!!! Kaut ko viņa stūrmanis pirms SS5 teica, ka viņam esot licies, ka SS4 aizķerta riepa – un izrādās, ka tā arī būs bijusi taisnība, un pēcfiniša showdownā esam izcīnījuši neticamu, toties ļoti patīkamu uzvaru. Līdzīgi kā 2022. gadā cīnoties ar Dūci! Protams, neiztikām bez peldes jūrā, kā jau tas pieklājās un arī šampanieša duša neizpalika! Prieks, ka nevienu roteri šoreiz nepaņēmām!

Tas no minirallijiem šogad viss! Koncentrējamies tagad, lai izietu uz starta episkākajā notikumā šogad – Rallijā Cēsis! Turiet īkšķus, lai mums tas izdodas!

26.07.2025 – Gulbene, Latvija

Es jau kādu laiku ik pa brīdim piedāvāju sievai izbraukt minirallijā par stūrmani – ar domu, ka vienreiz taču jāpamēģina, kā tas ir (tiešām vienreiz). Nu un vairāku apstākļu sakritības rezultātā viņa beidzot teica Jā. Okei, sākam gatavoties. Izbraucām ‘vienu treniņu dīvānā pie TV’ lasot stenogrammu no veciem onboardiem, apmēram izstāstīju, kas ir laika kontroles un aiziet.

Riepas tās pašas vecās no Talsiem, nekas baigi jādomā šeit nebija. Sakraujamies ar treileri un piektdienas vakarā lēnām dodamies uz Gulbenes pusi.

Sestdien no paša rīta izņemam dokumentus un izejam tehnisko. Pēc tam aiziet rakstīt dopus. Pierakstām pirmo, otro, trešo – viss rit kā pa diedziņu. Visi roteri ‘ātrie’ jeb no diviem konusiem, uzstādītas arī roteru ‘metru atmetkas’. Toties, lai arī roteri ir ātrie – ārmalā arī ir konuss, lai nesistu izejas. Nav gan īsti skaidrs, kā tieši viņi izskatīsies dzīvē, taču jāņem vērā ir.

Sarakstām dopus, pielejam bāku un kannu, nomazgājam mašīnu. Servisa parkā sagatavojamies ar visiem sīkumiem – riepas, kameras, sarunu iekārta utt.

Starp citu mūsu klasē – 4WD, pieteikušies un uz starta izgājušas veselas 8 ekipāžas, ieskaitot arī vietējos Gulbenes baronus 😎

Braucam uz LK0 – kas ir pie skolas – no servisa parka jābrauc kādas 10 min. Pa ceļam uz LK0, stāvot korķī pilsētā, pretējā virzienā brauca mašīna un gribēja griezties pa kreisi uz Maximu. Es viņu bloķēju gaidot rindā uz zaļo gaismu tālāk esošajā krustojumā. ‘A davaj es moška viņu palaidīšu, lai arī otrā virzienā neveidojās korķis’ padomāja Māris. Ātrs skats kreisajā atpakaļskata spogulī – tur viss tukšs un aiziet atpakaļ. BAMS! Te kā no apdrošināšanas smieklīgajiem paskaidrojumiem – “tā mašīna uzradās no nekurienes” – izrādās labajā pusē bija paspējusi piebraukt mašīna. Vidējā spoguļa nav un labajā nepaskatījos. Es domāju – vot īsākais minirallijs – vēl neesam nemaz tikuši līdz LK0! Galvā šaudās miljons domas un visas sūdīgas. Te nu sievai parādīju re – tāds ir rallijs. Varam iet uz kafejnīcu.

Par laimi apmēram 5 minūšu laikā ar atsaucīgo cietušo pusi (arī Audi) izdodas visu sarunāt – rakstam saskaņoto protokolu un mēs savu daļu aizpildīsim pēc 2-3 stundām servisa parkā vai pēc sacensībām. Skāde nav nekāda lielā, bet nu cūkas arī neesam – pastrādāti nedarbi un tā atstāt to nevar. Tas nozīmē, ka mums ir vēl apmēram 5 minūtes lai paspētu uz savu laiku LK0 – un arī paspējām.

Mēģinu to visu izmest no galvas, lai netraucētu nokoncentrēties – un tas arī izdodas. Uz estakādes pamājam ar rociņu un braucam uz pirmo dopu. Starts – pirmais dops ir visīsākais un arī nosacīti visvienkāršākais – kā jau parasti. Noskaņojums ir kaujiniecisks un ručkā dodam jau ar pirmo metru. Almai visu izdodās nolasīt pārstedzoši labi. Vienīgā nesaprašana ir ar roteriem – jo kaut kā mēģinu viņus ‘iedancināt’ tā lai izejā tomēr ir pietiekams ātrums, bet lai necieš ārējais konuss. Vienā vietā šādi dancinot bišķi pa maliņu nobraucam un pāris smilgas priekšējā restē bija saķērušās. Almai roteru ārmalu sišana neiet pie sirds un tiek atsista ķivere pret statni. Upsī – nekas, tas piederās pie lietas. Toties, liekas, ka nevienu roteri neesam izsituši. Pēc laikiem esam pirmie – apmēram sekundi priekšā Zalcmanim.

Otrais dops – ar slaveno propelleru. Ejam labi – šis jau ātrāks un naidīgāks dops. Un arī garāks. Un visādi citādi grūtāk sagremojams. Tieši slavenajā propellerā brokastis arī izdomāja, ka grib paskatīties to līkumu no ārpuses. Neko darīt. Kaut kā turpinām un finišā esam. Laiks protams sliktāks nekā gribētos – tikai trešais ātrākais. Par laimi tikai 0.74 sek no pirmās vietas un veselas divas priekšā Zalcmanim – tas nozīmē, ka kopvērtējumā tāpat esam pirmie un pārsvaru palielinājām līdz 3 sekundēm. Pēc finiša nedaudz atvelkam elpu – tagad garais pārbrauciens uz Stāmerienu – pavisam uz otru Gulbenes pusi. Birojā notiek aktīvas diskusijas par rallija turpināšanu, vai neturpināšanu. Pagaidām vismaz turpinām.

Trešais dops. Startā kaut ko sačakarējos un bišķīt pa agru uztaisu atsitienu – knapi knapi sagāja lai nebūtu falšstarts – 0.02 sekundes!! Laikam rekords. Šis tāds slidenāks liekās – ejam labi, labajā četriniekā pirms atpakaļejošā līkuma labi uzkrāmējam un pēc kreisā sešinieka sāk atkal strauji parādīties vajadzība, lai dops pēc iespējas ātrāk beigtos. Par laimi palikuši vairs tikai 2 roteri un esam finišā. Stop kontroles tiesnesis divas reizes sejā skatoties pārjautāja, vai viss kārtībā :/ Laiks atkal pirmais – palielinām pārsvaru pār Zalcmani līdz vairāk kā 5 sekundēm.

Tagad uz servisa parku. Atbraucam, Alma tikmēr mierīgi pelnīti atpūšās un krāj spēkus. Es tikmēr pārbaudu mašīnu, riepas, saleju benzīnu un sarakstu saskaņotā protokola savu daļu. Izrādās onkulim šodien ar sievu 45 gadu kāzu jubileja! Re kādus ‘svētkus’ viņam sagādāju. Viss parakstīts un apstiprināts, skrienu uz mašīnu, padzeros, vēl samainu kamerai bateriju un braucam uz nākamo dopu. Vispār nepalika laiks nekam citam, tāds pats aizelsies arī lecu mašīnā un aiziet! Servisa parkā arī parādās pirmie sodi par pirmo apli un Zalcmanim ir 10 sekundes, līdz ar to tuvākais sekotājs ir Ozerovs un Mušperts ar +11 un +12 sekundēm attiecīgi. Plāns nedaudz pamainās – galvenais nedabūt roterus, bet nu spiedīsim tāpat.

Ceturtais dops. Gaidu, ka būs lielākas špūres un vairāk sarakts. Tā arī ir, taču nav tik traki – var viņās pat kaut kā vairāk pieturēties. Liekas, ka nobraucam droši un labi – pavisam nedaudz sliktāk nekā pirmo reiz – sekundes ietvaros. Dopu uzvaram taču pirmās 4 ekipāžas ir sabraukušas 1 sekundē (Egle 11.14, Zalcmanis 11.34, Ozols 11.79, Mušperts 11.98). Tiesa tur vēlāk dažiem pieskaitīja roterus, bet to jau sākumā nezinām.

Piektais dops. Šo gaidām ar vislielāko baili par sajūtām. Salīdzinājumam – pirmais/ceturtais dops sagāja 2 stenogrammas lapās, tad otrais/piektais dops ir uz 4 lapām. Kaut kur šajā dopā braucot pa dziļu špūri – starp špūrēm uz valnīša bija kaut kāds liels dzelzs gabals, ko sakostiem zobiem izlaidu caur riteņiem un gaidīju kas būs. Bija tikai sitiens un nekas vairāk nesekoja. Eļļas spiediens ir, radiators vesels, temperatūra nekāpj un dūmu nav. OK. Turpinām. Šoreiz ir doma klausīt Kristapa padomam un ‘propellerā vispār neatmest’ – liekas, ka tā arī izdaru, tomēr, mašīnu pēc tramplīna esošajā K2 stipri nes uz ārmalu un kaut kas nav galīgi labi. Tā arī noklibojam līdz finišam, kas par laimi nebija tālu – izrādījās esam dabūjuši mīksto – tieši propellerā labo priekšējo. Vienubrīd vilkme auto bija tik sūdīga, ka likās, ka viss rallijs būs tūlīt beidzies.

Stop tiesneši jau pateica, ka tikai riepa – viss ok! Sāku mainīt riepu – nu kaut kas būs ar to domkratu jādomā, jo viņš bija izstiepts līdz galam un knapi varēja riepu virsū dabūt – faktiski no apakšas uzspiest virsū. Pieskrūvējam un tempā tempā uz trešo dopu. Labi, ka ir garš pārbrauciens un samērā viegli atgūstam iekavēto. Vēl pirms pēdējā dopa izdevās sakārtot bagāžnieku, piesiet cauro riepu un palaist spiedienu uz leju jaunuzliktajai riepai.

Piektajā dopā, protams, esam pazaudējuši vairāk – tikai piektais ātrākais laiks, taču tikai 3.3 sekundes no pirmās vietas. Top 4 atkal iebraukuši vienā sekundē (ok 1.05). Kopvērtējumā joprojām saglabājam pirmo vietu – tuvākais sekotājs tagad ir Mušperts ar +11 sekundēm. Tālāk Ozerovs arī ar +11 un Zalcmanis ar +12.

Nu faktiski viena rotera attālumā. Sestais dops. Noskaņojums ir piesardzīgs – pirms starta visu paspējam sadarīt, tomēr mašīna izdveš kaut kādus klaudzienus un skaņas no piekares un līdz ar to uzdevums ir visu nesajāt un tikt līdz finišam. Pietiek to protams startā tikai padomāt, lai strauji zaudētu sekundes :))

Nobraucam labi, drusku pa daudz aizslīdēja priekš atpakaļejošajā līkumā, bet viss safe. Esam finišā un abi laimīgi, ka šis piedzīvojums ir noslēdzies. Pēdējā dopā tikai 3. ātrākais laiks. Zaudējam Zalcmanim veselas 4 sekundes. Taču ar to pietiek, lai ar 8 sekunžu pārsvaru uzvarētu, pie nosacījuma ja nav roteru. Vispār jau sajūtas ir labas un liekas, ka nebūs neviens roteris, taču nekad nevar zināt.

Vēlāk roteri sāk nākt arī par otro apli un izrādās mūsu sīvākie konkurenti ir savākuši nevienu vien roteri. Līdz ar to Zalcmanis izlido no top3 un ralliju noslēdzam ar 12 sekunžu pārsvaru pār tuvāko sekotāju Mušpertu. Jāsaka, ka viņi izcīnīja otro vietu par nieka 0.32 sekundēm no Ozerova.

Finišā ir nenormāls gandarījums par neticami grūto ralliju visādās savādākās un neparastās lietās. Taču tāds ir rallijs – ka paredzams ir tikai tas, ka var notikt neparedzamas lietas, uz kurām jābūt gatavam. Vienīgā nepielūdzamā lieta ir laiks, kurš neko negaida! Almai arī ir prieks, ka rallijs ir beidzies. Savukārt man ir prieks, ka izturējām līdz galam un starp citu stenogrammu viņa nolasīja neticami labi priekš pirmās reizes un nekur nepazuda pat pie visiem piedzīvojumiem!

Uz tikšanos Karostā – jau ar ierasto stūrmani – Dreipi.

Rezultāti te:

29.06.2025 – Talsi, Latvija

Sestdien nobraukts Minirallijs Talsi un pie tam izcīnīta negaidīta pirmā vieta. Ātri paguļam un no rīta atkal 6:00 augšā un pierakstīt Strazdes dopu. Pēc tam vēl pārbaudām Mordangu, ko pierakstījām vakar vakarā un pārbaudām arī Pastendi. Salejam benzīnu, uzliekam gruntenes un lampu uz jumta un gatavi! Palīdzēsim organizatoram noorganizēt drošas sacensības un būsim drošības mašīna. Brauksim pa 03 jeb pašu pirmo – pēc kārtas nulli. No 7 dopiem, kas jābrauc rallijsprintam, mēs brauksim tikai 3, jo otrā reizē šie paši 3 dopi iet rāvējslēdzējā un tur nulles nav vajadzīgas, savukārt CVS trasi mēs nebrauksim, jo braucām jau vakar. Dopi ļoti forši, ātri – it sevišķi Strazde. Izbaudījām pasākumu uz visiem 100%. Nu un tad nākamgad ieskaitē!

28.06.2025 – Talsi, Latvija

Sākotnējais plāns bija piedalīties rallijsprintā Talsi ar Audi 80 jeb sportinieku. Tas plāns izjuka Visaginas rallijā, kad nograbēja aizmugurējais diferenciālis. Kamēr tiek ražota īstā detaļa, lai sportinieks būtu uz strīpas, izdomājām, ka jānobrauc vismaz Talsi pa nullīti. Zvans organizatoram un tiekam akceptēti. Paiet vēl laikam kāda nedēļa un piezogās doma – ja jau būsim atbraukuši uz to galu, a moš tomēr piedalīties arī minirallijā? Netipiski kuplais mūsu klases dalībnieku skaits ‘pats aicināja arī mūs’. Nu ok, pagājušogad gribējās, bet netiku – darba dēļ biju ārzemēs, tad šogad izlemjam pamēģināt – ko jaunie un daudzsološie organizatori ir sarūpējuši – 5 unikāli dopi ieskaitot CVS paralēlo trasi. Aiziet!

Piektdien uzkraujot mašīnu un ar visām mantām sapakotām Mārupē, saprotam, ka nav sarunu iekārtas. Plkst ir 18:00 un ar trali kratities caur korķiem uz centru nav baigā medusmaize, un uz dokumentu izņemšanu jāpaspēj 19:30. Situāciju neuzlabo arī fakts, ka es nevaru iedomāties, kur saruniekārta vispār ir. Labi, pieņemam lēmumu braukt uz Talsiem un situāciju risināt pa ceļam. Par laimi viens zvans Mārtiņam Dzenītim no Baltic Motorsport Promotion un viss ir atrisināts.

Paņemam doķus, izejam tehnisko komisiju un braucam gulēt. Paliekam kā vienmēr Valčas viesmīlīgajās mājās pie Laucienes. Vēl vakarā pievienojam sarunu iekārtu pie elektrības. No rīta hop hop ceļamies 5:50 un braucam rakstīt trasi – kā nekā 5 unikāli dopi jāpieraksta. 1., 2. tādi tehniskāki. 3., 4 – vairāk stiepjamāki. 3. dopam – Sukturi – vidus viss pa asfaltu. Kādreiz sen te esam braukuši Talsu rallijā tikai pretējā virzienā un bez roteriem. 

Nu un saldajā – CVS paralēlā trase. Viss pierakstīts un braucam uz servisa parku gatavoties startam. 

Starts pašā centrā ar skaistu starta ceremoniju. Starp citu šoreiz mūsu klasē veseli 8 dalībnieki un par uzvaras godalgām cīņas solās būt intensīvas.

Pirmais dops… atsitiens!! Un jau izejā no paša pirmā rotera saprotu, ka ‘nav sajūga pedāļa’ kaut kā mēģinu ar kāju viņu dabūt atpakaļ, bet jau pie nākamās spiešanas ir skaidrs, ka nekas te nenotiks un sajūga nav. Nākamajā roterī kaut ko mēģinu taustīties un slēgt otrajā ar starpgāzītēm, bet tad saprotu, ka ir tikai viens risinājums – iekabināt trešajā un spiest līdz finišam kaut kā – un vispār nedomāt par slēgšanos. Tā arī darām. Būtu to sapratis ātrāk, rezultāts būtu pa kādām pāris sekundēm labāks, bet nu kā ir tā ir. Pēc finiša jābrauc līdz Ventspils šosejai un pa šoseju pa labi uz SS2. Es Aldim saku, jāmēģina kaut kas saremontēt – ja neizdodās, tad griežam pa kreisi uz mājām, ja izdodās, tad pa labi uz dopiem. Jo nu ar šādu braukšanu sajāsim tikai kārbu un par rezultātu var aizmirst – mūsu klasē cīņas ir sīvas. Kāpjot ārā no mašīnas uz paklāja ieraugu cerību stariņu – metāla tapiņu, kas savieno pedāli ar cilindru.

Štata mehāniķis Aldis ķeras pie lietas risināšanas. Piekļuves vieglumu vienā teikumā varētu raksturot kā zobu labošanu caur pēcpusi. Taču galu galā, tas izdodās un stiepjam uz SS2 startu, lai nenokavētu savu laiku uz LK. Bišķīt tomēr nokavējam.

Otrais dops – saprotot, ka laiks viss ir cūkām, izlemjam braukt vienkārši savam priekam – no sirds un skatīties katra dopa laikus atsevišķi. Otrā dopa starts ir gara ‘gandrīz taisne’ jeb Grand Tour vārdiem – ‘isn’t straight’ pa grubuļainu asfaltu ar sekojošu K6 uz grunts. Mums tā arī bija pierakstīts 300 K6 ar riepu. Iebraucot uz grants pirmajā līkumā saprotu, ka nenormāli slidens un arī sarakts. Uzreiz atceros, ka sajūga problēmu un steigšanās dēļ pēc pirmā dopa tā arī nepārbaudīju riepu spiedienu un saprotu, ka tas noteikti ir par augstu. Bet nu neko darīt. Mēģinām izdzīvot akmeņus un nesalauzt mašīnu. Finišā – izrādās, ka pat esam par mata tiesu uzvarējuši dopā. Nav sūdīgi, teiktu Edgars. Pēc katra ātrumposma pārbaudām sajūga tapiņu, jo viņai ir tendence līst ārā. Pārbaudu un palaižu uz leju arī riepu spiedienu. Viss ok. Braucam uz SS3.

Sukturi. Te sākums ir pa lielā rallija dopu, tikai pretējā virzienā un ar konusiem. Vispār dops man patīk. Starts. Pie pirmā rotera kaut ko pārāk ātri dzēšos, jo, lai kā mēģināju uzrakstīt to garo līkumu pēc iespējas labāk, tomēr viņš bija vēl garāks nekā pierakstīts.

Grants daļa ļoti gluda un bez špūrēm. Asfaltu arī liekas, ka labi nobraucam, tikai vienā roterī pa agru pagriežu stūri un iekšpusē aizķeru konusu – nu pilnīgi lieka kustība. Tikai vēlāk sapratu, ka reflekss nostrādāja kā priekš grants, kur bišķīt vēl ‘uzslīd’ bet uz asfalta šai kustībai jābūt plūdenākai vai vēlāk. Nu neko, žmiedzam tālāk un finišā bez soda – otrais laiks. Arī nav slikti.

Servisa parks – konkurentiem sāk parādīties sodi, bet nu tāpat mūsu rezultātam vajadzētu būt nekādam un baigi par to nedomājam. Šoreiz riepu stratēģija arī bija gaužām vienkārša un aprobežojās ar – ‘davaj ar ziemenēm’ un viss.

SS4 – Ģibuļi. Ļoti foršs dops, segums labi turējās un arī roteri izkārtoti ļoti veiksmīgi. Nobraucam normāli – atkal otrais laiks. 

Pats pēdējais dops – CVS trase. Es viņu gaidīju ar dalītām jūtām. Iepriekš esmu viņu braucis laikam 2017. g Talsu rallijā un seguma ziņā tā bija katastrofa. Kaut kādi salauzti asfalta gabali, visa trase vienā putrā un faktiski tu gaidi, kad šī agonija beigsies. Šoreiz vēl bija visu nedēļu lijis un uz neko labu necerēju. Taču, bija ļoti, ļoti labi! Jau atbraucot uz trasi uz starta – bija laiks bišķīt paskatīties citus braucējus un izskatījās, ka pat nav ļoti sarakts. Kad mums tika dots starts – uzreiz pirmajā līkumā bija skaidrs, ka tomēr ir slidens vietām, bet visā visumā trase ļoti patika un noteikti labākā stāvoklī kā jebkad to atceros. Šo noteikti vajag vēl. Nu tikai pielikt vēl pāris vietās akmeņu sētu, un zem tilta salabot bedres. Un nobrauktuvi arī. Pārējais ir čotka. 

Pirms CVS trases mums kopvērtējumā pēc visiem konkurentu sodiem rādās otrā vieta klasē. Es tam baigi nepievēršu uzmanību, jo domāju, ka mums tāpat iedos vēl papildus laika sodu par kavējumu uz otro dopu (LK2). Taču CVS ātrumposmu neticamā kārtā uzvaram klasē par aptuveni 2 sekundēm no tuvākā sekotāja – Zalcmaņa. Un vēl trakāk ir tas, ka tā brīža pirmās vietas turētājs Mušperts izrādās sadarījis muļķības un CVS trasē dabūjis 2 mīkstas riepas. Līdz ar ko mūsu kopvertējuma 10.5 sekunžu deficīts pēkšņi pāraug 1 sekundes pārsvarā un pirmajā vietā. Izklausās neticami labi, taču es zinu, ka rallijs beidzās tad, kad tas beidzās un ka sodi vēl tikai nāks. Tāpēc drusku papriecājamies pie sevis pasmaidot, bet zinām, ka nāks sodi, un viss tiks salikts savās vietās. 

Ēdot pēcrallija pusdienas kafejnīcā, telefonā, kas piesprausts pie powerbankas, tiek refrešota Sportity aplikācija nonstopā un gaidīts paziņojums/sods vai jebkas tamlīdzīgs, kas sabojās garastāvokli. Rezultāti ir tik blīvi, ka mūsu sods mūs uzreiz izlidinātu no pjedestāla ārā. 3 vietu no pirmās šķir nepilnas 4 sekundes.

Līdz pēdējam brīdim kamēr mūs sauca uz pjedestāla es vēl neticēju, ka uzvarējām, taču tas notika un ņemot vērā pirmā dopa tehniskās problēmas gandarījuma sajūta bija liela. Paldies organizatoriem – it sevišķi par SS3, 4 un 5, un cīņu biedriem, tiekamies kādā no nākamajiem minirallijiem.

Rezultāti pieejami šeit:

03.05.2025. Visaginas, Lietuva.

Tā kā šogad plānots tikai aptaustīt dažādus rallija pasākumus, ieiet ritmā un sākt kaut ko saprast, kas vispār jaunajā mašīnā jādara, tad Cedrus Tropos Racing plāns šogad arī tāds ir – kaut ko kaut kur brauksim, bet bez nopietna plāna un kalendāra. Nu tad lai iet Visaginas – šis rallijs mani uzrunāja dēļ kompaktās trases, salīdzinoši lētākām izmaksām un aizraujošajiem ceļiem, kas šeit esot forši. Esam pirms dažiem gadiem braukuši šajā reģionā – netālu esošajā Zarasai.

Kristapam šis būs pirmais lielais rallijs. Pasteidzoties notikumiem pa priekšu – es domāju, viņš to atcerēsies kādu laiku. Pirms rallija ir aizvadīti ‘testi’ Biķernieku trasē, dzinēja karšanai ir pielikts vēl viens maziņš radiators un bremžu sajūtas liekas arī ir atrisinātas. Riepas – tās pašas, kas bija uz Cēsīm. Programmā paredzēti 6 ātrumposmi. 4 pa granti (2+2) un viens super specials divas reizes pa pilsētu pinoties pa asfaltu ap ķīpām priekš skatītājiem.

Piektdienas rītā jau izbraucam uz Visaginas, lai viss laicīgi. Laicīgi Izņemam doķus, laicīgi pēc grafika izejam tehnisko komisiju un braucam pierakstīt trasi. Jāraksta divi unikāli grants dopi un viena pilsēta. Pirmais dops sākas pie Ignalīnas ātomenes un organizators brīdina, ka dēļ pierobežas ar Baltkrieviju – visiem jāņem līdzi personu apliecinoši dokumenti, lai nerastos pārpratumi. Nu ok. Pierakstam – veseli 18 km ar pirmo dopu – liekas ļoti patīkams un ļoti baudāms ātrumposms – visu laiku lēzeni līkumi un tikai viens atpakaļejošais sešinieks pa smiltīm – pārējais tāds vairāk vai mazāk plūdens ar daudz dažādiem elementiem – foršs karoč. Tad braucam uz otro dopu – nu te kā saka – “balls on the dashboard” ātrumposms – riktīgs aerodroms, kurā būs jāgūst jauna pieredze un mums, kas sen (vai precīzāk nekad) tik ātri nav braukuši būs jauni izaicinājumi. Pilsēta – kā jau pilsēta – pietiekami interesanta priekš skatītājiem ar aizraujošu paralēlo “stadiona” tipa ātrumposmu, kur dalībnieki startē viens otru iedzenot.

Ķipa laicīgi sākām visu darīt, bet otro dopu pārbaudījām jau pa krēslu un pilsētas dopu beidzām rakstīt nedaudz pirms 22:00, kas bija arī rakstīšanas beigu laiks. Vēl pēc tam vēl vēlāk vakarā namiņā pārbaudot leģendu tikai pa īstam saprotam, kāds tas ātrumposms būs un ka katru reizi starts būs no citas puses utt. Uzrakstījām divas stenogrammas – abiem iespējamajiem variantiem jau vakarā sēžot pie galda. Liekas, ka viss ir skaidrs un ejam gulēt. No rīta sadarām sīkumus, sapūšam riepās un vaigos 🙂 un gatavi startam.

Esam pieteikušies gan Rallija ieskaitē Historic+ (6 dalībnieki), gan arī Lietuvas Rallijsprinta Čempionāta ieskaitē – Historic (4 dalībnieki). Jāsaka godīgi, ka mums čempionāta ieskaites punkti šoreiz neinteresē, iemesls pieteikties gada ieskaitē (un samaksāt papildus 60 EUR Lietuvas Automobiļu federācijai) ir tāds, ka Lietuvā starta sarakstā vispirms sadala gada ieskaites braucējus savā starpā pēc kaut kādas ātruma vai citas klasifikācijas, un tad aiz viņiem liek visus pārējos, jeb kā dzirdēju viņus saucam par “viesiem”. Attiecīgi mums piesakoties šajā ieskaitē ir iespēja startēt ar augstāku starta pozīciju, kas noteikti būs patīkamāk un potenciāli lētāk remontos – tā teikt investīcija nākotnē. (un tā arī bija). Šādā veidā mums ir piešķirts 31 starta numurs un startēsim kā 28. ekipāža pēc kārtas.

Braucam uz pirmo dopu. Starts. Kaut kā nebraucās – pats jūtu, ka nevaru ieiet ritmā un visu laiku taustos. Rezultās nav nekāds iepriecinošais un lai arī nekādu problēmu nebija, sajūtas tādas, kā nebūtu nemaz sākuši. Tas nav labi, jo pēc pirmā dopa ir jābūt sajūtai, ka esam sākuši 🙂 Otrais dops ir tas pats pirmais dops vēlreiz un noskaņojums ir – ka jāspiež vairāk un drošāk. Tā arī darām un sajūtas ir daudz labākas. Savam laikam atvinnējam kādas 20 sekundes un nu jau esmu apmierinātāks ar rezultātu. Mums Historic klasē jācīnās ar veciem Golfiem, Opeļiem un Bembjiem, bet lai arī sajūtas ir, ka esam atnākuši kauties uz bērnudārzu 😀 tas šobrīd arī ir mūsu līmenis un ātrajos ceļos līmenis mums ar viņiem ir pietiekami līdzīgs, lai būtu interesanti. Ar E30 bembi cīnījāmies visas dienas garumā.

Pirmajā dopā motors karsa bet ne pārāk, otrajā jau vairāk.

Pa dienas vidu ir garais serviss un regroupings pēc kura čempionāta ieskaites dalībniekiem tiek mainīta starta secība un mēs no 28. starta pozīcijas tiekam uzcelti uz 11. Nais. Trešais dops ir kaut kāds kosmoss – pašā sākumā nedaudz sačakarējos (galvā) ar stenogrammu un zūd pārliecība. Visu dopu kaut ko raustos un nespēju iebraukties un noticēt savam pierakstam. Rezultātā laiks ir smieklīgs, kā arī sajūtas sliktas.

Stūrmanis arī kaut ko pūš un elš un nevar saprast, vai kāps ārā vai turpinās uz nākamo dopu. SS4 saņemos un noskaņojums ir kaujinieciskāks – braucu pēc sajūtām, mēģinu ticēt sev un finišā ir kaifs – ar sesto robu uzlecām nedaudz tramplīnā un šitādu dopu nekad nebiju braucis – ļoti daudz ar 5, 6 robu un tikai spied. Pēc GPS ātruma sazīmējās max 176, bet ir liela pārliecība, ka vietām bija arī vairāk, jo mežā tas GPS kaut ko ‘guļ’. Mums šī bija jauna pieredze un lai arī tāds ātrums iepriekš bija sasniegts dopā, šeit tā bija norma un visu laiku bija stiepiens. Dreipis arī pēc dopa finiša bija manāmi priecīgāks un atguva sejas krāsu.

Grants dopi beigušies – braucam uz servisu mainīt “labās” riepas pret noplēstajām, ko nodīrāt pa asfalta dopiem. Finišā ieraugam, ka bembis ir stipri atvilcis pa “olu dopu” un mums ir priekšā kopvērtējumā 6 sekundes. (mēs vēl pamanījāmies ss3 dabūt 5 sek sodu par roteri). Karoč pilsētā ir jāspiež maksimums lai atgūtu pirmo vietu Historic+ ieskaitē.

Starts tiek dots kā jau šiem superspeciālajiem ātrumposmiem bez starta pulksteņa – vienkārši karogs un aiziet. Es to visu zinot, tāpat nebiju gatavs atsitienam un tikai jau braucot ieslēdzu antilagu. Vēl viens feils, ka kapota labais pins bija palicis vaļā un kapots visu dopu gribēja atvērties. Pirmajā aplī ar aukstajām riepām aizslīdu pa tālu, bet nekas traģisks. Uz otro reizi jeb SS6 jau viss ir silts un esam gatavi žmiegt vēl vairāk. Turamies labi, bet pēkšņi kaut kas nograb transmisijā un mums pazūd viss draivs (kā beigās izrādījās – pusass nogriezās). Par laimi ar inerci izripojam apli un paliek tikai kādi 100 metri līdz pēdējā dopa finišam. Es saku Dreipim – lecam ārā, aizstumsim tepat līdz finišam un tā arī darām.

Pēc finiša vēl aptuveni kādi 2 km jāstumj līdz slēgtajam parkam, kas par laimi ir pietiekoši maz, lai vismaz galvā liktos, ka ir paveicama lieta, bet tomēr uzdevums nebija no vieglajiem. Paldies skatītājiem, tiesnešiem un arī Team Dzenītis, kas mums nedaudz palīdzēja un grūtā brīdī nedaudz piestūma, lai vieglāk tikt kalnā. Parc Ferme ieradāmies, un lai arī pilnībā izpumpējušies, saglabājām vismaz 2. vietu Historic+ ieskaitē (bembis pirmais) un vēl brīnumainākā kārtā 1. vietu čempionāta Historic ieskaitē (tur gan jāsaka, ka visiem konkurentiem bija tehniskas problēmas, kas prasīja vai nu izstāšanos, vai vēl lielākus laika zaudējumus kā mums).

Kāds bija mērķis uz Visaginas? Noķert kaut kādas pozitīvas sajūtas ar jauno auto un tas arī tika izdarīts. Piedzīvojumiem bagāta nedēļas nogale un noteikti kādu laiku atcerēsimies. Šeit ir vērts atbraukt – dopi fantastiski, nesamudžināti, bez lielām špūrēm un kopumā ļoti patīkami. Ko tālāk?

Pēc rallija garāžā tiek saprasts, ka bez pusass tomēr ir izbiris arī aizmugurējais reduktors. Līdz ar to par tālākiem šī gada plāniem ir pāragri kaut ko spriest, jo izskatās, ka būs nepieciešams transmisijas apgreids. Sekojiet informācijai un tad jau redzēsim. Čau.

LARSC rezultāti:

Rallija rezultāti:

Tieši nesen izleca facebook memory, kur mēs 2017. gadā ar tikko uzbūvētu jauno motoru piedalījāmies pirmajās sacensībās – tā teikt piešauties un tieši aprīlī toreiz tikko jaun-izveidotajā pasākumā RX-Challenge. Pasākuma doma toreiz bija tāda – nesen bija norisinājies pasaules čempionāta rallijkrosā posms un tad RX Challenge ietvaros jebkuram “parastajam” ir iespēja piedalīties faktiski tajā pašā trasē, kur lielie.

Pa šiem gadiem RX Challenge ir attīstījies un pilnveidojies un mēs arī. Šoreiz mēs piedalīsimies tikai for fun – jeb bez ieskaites un ķerot nevis sekundes, bet sajūtas un smaidus. Blakussēdētāja vietā – mūsu kvēlākie fani un atbalstītāji, kas pagājušajā gadā atsaucās mūsu aicinājumam un palīdzēja mums nonākt Cēsu rallijā, lai nosvinētu mūsu rallija 20 gadu jubileju.

Jāsaka, ka bija neliela raize par riepām – vai un cik daudz braucienus izturēs, un vai visus saaicinātos viesus varēsim izvizināt. Pietika – bet knapi. Vēl vienu braucienu jau diez vai izbrauktu. Kopā 2 komplekti ar lietotām gruntenēm izturēja 9 braucienus – un diegi ārā.

Nekas baigi daudz jau nav ko stāstīt, tikai tas ka mēģināju pierast pie mašīnas, pie bremzēm, pie jaunā bloķa un visa pārējā kas jauns. Darbs līdz optimālām sajūtām vēl ir liels un ceļš ejams tāls, taču ejam pareizā virzienā un tikai braukšanas vaina.

21.09.2024

Ar Dreipi jau sen bija doma, ka Karostas minirallijā ir jāpiedalās. Tā teikt vienreiz gadā jāatzīmējas Liepājā. Sacīts, darīts. Liepāja mums abiem ļoti patīk un Liepājas minirallijs arī. Tiklīdz jau bija pieejami dokumenti, tā bija skaidrs, ka tas būs atkal miksēta seguma rallijs – līdzīgi kā 2022. gadā.

Dokumentos stāv rakstīts – SS1 grants, SS2 asfalts ar grants posmiem un SS3 asfalts, netīrs asfalts (Karostas industriālais parks). Varianti ir divi – mēģināt braukt ar miksētām riepām un pārbraucienā pēc grants dopa mainīt, vai izvēlēties kompromisa riepu un “slinkot”. Tā kā mums asfalta riepas jau ir pabrauktas un arī grants tādas pabrauktas, un arī negribās baigi skrūvēt pārbraucienā agonijā kā pagājušoreiz, izlemjam, ka meklēsim kompromisa riepas un mēģināsim braukt visu ar vienu riepu.

Finālā tika divas riepas – Uniroyal Rainexpert un Michelin Cross Climate. Galu galā liekas, ka uz grants tomēr Michelins būs ātrāks un ka asfaltā jābūt līdzīgam ar Uniroyal vai vismaz ne stipri lēnākam. Datu, protams, nekādu šādam lēmumam nav, vienkārši uz sajūtām. Nu ko, ņemam Mišku.

Tas arī viss, kā šoreiz gatavojāmies, ja neskaita vecā akumulatora nomaiņu tieši pirms braukšanas uz Liepāju. Braucam uz Liepāju kā ierasts piektdien jau pa dienu, mierīgā garā. Šoreiz paliekam Karostas dzīvoklī, kas atrodas starp rallija centru un servisa parku. Premium. Fiksi vēl aizbraucam nelielu stenogrammas treniņu, faktiski var teikt bez piedzīvojumiem un viss – braucam iekārtoties servisa parkā, izņemam doķus, izejam tehnisko un gulēt.

No rīta pierakstam visus trīs dopus. Pirmais dops ir tas pats grants dops no pagājušā gada – ļoti labs un arī liekas, ka būs pietiekami normāls un ciets segums. Tikai pierakstot pirmo dopu bija nenormāla migla. Nu tā ka grūti metrus saskatīt. Otrais ir uztaisīts piņģerotu piņģerots pa Otaņķu Dzirnavnieka teritoriju. Pati dzirnavnieka teritorija man pat liekas ok – jābūt labai stenogrammai, lai pats neapmaldītos mūžīgajās riepās un lentās. Pēc tam finišā sekojošā Rudes trase gan man nekad nav patikusi – ļoti raupjš un riepu ēdošs asfalts un bez tam tā trase tāda viltīga – īsti nezinu kā viņu braukt. Trešais dops – ierastais Karostas industriālais parks.

Nomazgājam mašīnu, uzliekam jaunās Michelin riepas un uz startu. Pirmais dops – pirmajā K3 saprotu, ka šīs riepas uz sāniem slīd tomēr vairāk nekā iedomājos, taču stājās neticami labi. Uz grants. Roterus mēģinam prātīgi – varbūt šur tur pārāk prātīgi. Vienā no pēdējiem roteriem pienākošā trajektorija neizdevās gluži kā iecerēts, bet nu mašīnu izdodās savākt un pat vēl roteri izbraukt bez soda. Finišā esam trešie – bet nu rezultāti ļoti sīvi. Top 5 iebraukuši 3.5 sekundēs. Vadībā Mušperts, kas brauc ar kaut kādu līdzīgu riepu kā mums – vismaz priekšā. Pārējie visi konkurenti brauc ar Uniroyal. Izņemot Ābeli, kas ir izdomājis veikt kaut ko līdzīgu kā mēs darījām 2022. gadā. Proti, uz grants dopu – priekšā divas grants riepas un aizmugurē divi uniroyali. Pēc SS1 – maina abas priekšējās arī uz Uniroyal.

Pēc šādas stratēģijas, viņiem pirmajā dopā vajadzēja būt priekšā, taču tā nav. Viņi ir piektie – līderim zaudējot tās pašas 3.5 sekundes, par kurām jau stāstīju.

Okei. Otrais dops. Mums sākumā pa to dzirnavnieka teritoriju diez ko neiet un Dreipim bišķīt klibo stenogramma. Pareizāk orientēšanās stenogrammā. Līkumi, riepas un lentas ir tik daudz, ka grūti saprast. Kaut kā tiekam galā bez starpgadījumiem un ienākot Rudes trasē – atkal neko nesaprotu 🙂 Sākumā sāku lēnāk, tad izdomāju paārdīties – arī nekā un tad beigās kaut kā pa vidu. Rezultātā Ābele ir uzvarējis dopu un uzreiz izrāvies vadībā. Mēs esam dopā ceturtie un kopvērtējumā trešie. Tā kā pirmā dopa līderis Mušperts ir kaut ko sameistarojies otrajā dopā un krietni atkritis uz beigu galu, un šī brīža līderis Ābele atkal kaut ko sameistaroja pirmajā dopā, tad mēs ar savu vidējo braukšanu pēc otrā dopa no līdera atpaliekam tikai 2.2 sekundes.

Trešais dops. Noskaņojums kaujiniecisks, ka nu jābrauc tak ātrāk. Izbraucam poligona daļu – kā pašam liekas tīri ok. Nonākam uz asfalta daļas un tur – aij aij aij. Michelins stājās, taču nestūrējās. Baigi jāsadzēš, lai iegrieztu līkumā. Neko darīt nomokam cik nu ātri varam un dopa finišā esam atkal trešie – 2 sekundes no Ābeles. Ābele pirmais – pa vienu sekundes simtdaļu no Zalcmaņa. Kopvērtējumā joprojām Ābele, Zalcmanis, Egle. Taču mēs atpaliekam jau 4.2 sekundes.

Ātrajā servisa parkā, ielejam benzīnu, pārbaudām mašīnai dažus sīkumus, uzliekam lielās lampas priekš SS6 un aiziet uz nākamo apli – visi tie paši trīs dopi vēlreiz. Galvā sajūtas ir labas un ir noskaņojums tās 4.2 sekundes atvinnēt. Pa trīs dopiem – to var izdarīt. Ceturtais dops – spiežam vairāk, roteros dzēšamies vēlāk un beidzot ir “rallija sajūta” – ka vietām esi uz robežas un ķer kaifu. Tomēr rezultātā paši sevi esam vinnējuši tikai par 0.3 sekundēm un esam otrie aiz Zalcmaņa. Toties Ābele ir kaut ko atkal izdarījis un kāš mums 4 sekundes. Rezultātā mēs pakāpjamies uz otro vietu aiz Ābeles un esam tikai 0.14 sekundes no pirmās vietas (Zalcmanim sods SS1).

Vienīgi optimismam ir īss mūžs, jo zinām, ka Ābelem uz SS5 un SS6 būs Uniroyal riepas un ja vien viņš nedabūs kādu sodu vai neizdarīs kļūdu, mums būs grūti viņu noķert. Taču esam apņēmības pilni maksimāli uz viņu izdarīt spiedienu. Ja nekā savādāk, tad starpību turēt līdz 10 sekundēm – ja nu gadījumā viņam pieskaita vienu roteri. SS5 – braucās brīvāk un drošāk, taisnajos roteros mēģinu bremzēt cik vēlu vien iespējams, otrajā pat bišķīt sanāca uzdancot 🙂 Rudes trasi prātīgi, taisni, neārdoties, bet tik cik ātri var. Rezultātā esam savam SS2 laikam vinnējuši nepilnas 2 sekundes. Tomēr ak vai – Ābele mums vienā dopā ir vinnējis 6 sekundes!!! Jezus-Jezus.

Nu gan uz pēdējo dopu – spiedīsim līdz pēdējam un neko neatdosim. Braucam ar lampām – kas sākuma daļā noder, bremzēju, cik nu iespējams vēlu un finišā esam kādu 0.3 sekundi par savu laiku labāki nekā iepriekšējā reizē. Tomēr pāris nelielas kļūdas arī bija. Ābele dopu uzvar atvinnējot mums vēl nedaudz vairāk par 2 sekundēm. Līdz ar to esam otrie ar 8.36 sekunžu deficītu līdz pirmajai vietai. Mūsu pēdējā cerība uz uzvaru ir, ja Ābelem pieskaita kādu roteri – bet nē gan viņš, gan arī mēs šo gonku esam nobraukuši “pa tīro”. Nu ko cīnījāmies kā varējām, ātrāk šoreiz nevarējām pabraukt un tas arī viss! Tas arī šogad no rallijiem viss. Tiekamies atkal nākamgad!

Rezultāti te:

09-10.08.2024.

Ir pagājusi nedaudz vairāk kā nedēļa kopš rallija, emocijas ir nosēdušās un varu beidzot kaut ko arī uzrakstīt. Viegli negāja ne fiziski, ne morāli, taču ar dažādiem starpgadījumiem, mēs tomēr uz starta izgājām un pat varētu teikt, ka finišējām. Protams, rallijs ir rallijs un tur neko nevar iepriekš paredzēt, kā ies. Par to sīkāk zemāk. Šoreiz gari 🙂

Jūnija pašā sākumā bija komandas sapulce, kurā tika nolemts – ejam uz to, ka darām visu, lai sagatavotu mašīnu un startētu Cēsu rallijā. Divas reizes jau atlikām startu, jo katru reizi sapratām, ka vienkārši bija vēl pārāk daudz darāmā pie mašīnas sagatavošanas. Taču šoreiz beidzot izlēmām mēģināt. Kristaps Dzīvītis kā galvenais pasākuma diriģents uzņēmās šo nastu – novest mašīnu līdz galam. Tas viņam prasīja milzu enerģiju un negulētas naktis, nogurumu utt. Par to viņam milzīgs paldies! Bez viņa abnormālā ieguldījuma mēs te pilnīgi noteikti nebūtu nekādā veidā.

Kāpēc tieši šis rallijs? Nu pirmkārt tas ir mūsu mājas rallijs, jo abi ar brāli esam dzimuši un auguši Cēsīs. Otrkārt – tas ir vienīgais īstais vasaras rallijs Latvijā, kur varam startēt Historic ieskaitē. Un treškārt – tieši šis rallijs mums ir zīmīgs ar to, ka svinam 20 gadus rallijā! Mūsu pirmais rallijs ar šo pašu mašīnu (protams, daudz savādākā – faktiski standarta izpildījumā) bija tieši Cēsīs 2004. gadā, kad pirmo reizi piedalījāmies Standartauto Rallijā Milzis 2004 – Cēsīs.

Vēl zīmīgumu rada tas, ka es kā pilots nevienā Cēsu “īstajā” jeb lielajā rallijā neesmu startējis ieskaitē. Iepriekšējos divus gadus startējām kā “0” ekipāža jeb drošības auto, pirms tam citos gados esmu piedalījies divas reizes kā stūrmanis (2008. gadā ar Agri Upīti un 2021. gadā ar Arvi Vecvagaru) un vēl ar Aldi esam startējuši Rallijā Latvija 2013. un 2014. gadā, kad daļa no rallija bija Cēsu apkaimē. Vēl esam startējuši visos Cēsu apkaimes minirallijos, taču tas nav tas pats!

Sākotnēji domātie testi un cita veida braukšana, lai pasākumam labāk sagatavotos, laikam ejot arvien tika atcelti un šoreiz būs jāiziet uz starta “kādi esam” bez neviena metra nobraukta sporta režīmā un/vai pa granti. Ceturtdienas vakarā pirms rallija pirmo reizi mūžā vispār ieslēdzu antilāgu, lai vispār saprastu, kas tas ir.

Mašīna lēnām top un 29.07.2024 pēc nepilnu 5 gadu pauzes auto tiek iedarbināts. Radiatora vēl nav, tāpēc ilgi nedarbinām, galvenais saprast, ka viss strādā, kā paredzēts. Radiators tika uzbūvēts īsts frankenšteins pie Nitram un pēc izmēriem. Vietas ir ļoti maz un tik, cik tur ieiet, tik ieiet. Braucam uz tehnisko skati. Dabūju dažus divniekus par: trokšņa lielumu (106 dB pie atļautajiem 103), viena lampa ir sūdīga un no ķīnas – neveido normālu staru, automātiskās ugunsdzēsības sistēmai ir vajadzīgi papildus stiprinājumi, stūrmaņa krēsls kā izrādījās nebija līdz galam pieskrūvēts un uz dugām esošie galvas polsteri kustās un ir jānostiprina. Karoč sīkumi.

Sestdienā – nedēļu pirms rallija piebraucu pa ielu 500 km, pēc kā tiek nomainīta eļļa un vēl pielaboti ātrumkārbas stiprinājumi, kas ļoti stipri metās pret kuzavu un radīja ārprātīgu metālisku troksni salonā. Un esam gatavi jaudas stendam pirmdien. Uz mašīnas stāv vecas grunts riepas un Māris dēļ laika trūkuma un ar domu “gaņau saies” izlemj ar tām pašām arī braukt uz jaudas stendu regulēt dzinēju. Pēc aptuveni stundas saņemu zvanu no Kristapa (man jau kājas aukstas, jo nafig man zvanīt – tikai ja ir sūdi) un priekšējai labai riepai ar nenormālu blīkšķi ir uzsprādzis protektors un izārdījis visu priekšu – bamperi un spārnu, riepas atlūzas iedūrušās griestos, nokrītot no griestiem pāris lampām, kā arī aizlidojušas apmēram 30 metru attālumā un atsitušās pret pretējās mājas sienu. Tikai laimīgas sagadīšanās rezultātā neviens nav cietis, jo tajā brīdī neatradās tur, kur viss lidoja.

Laime nelaimē, ka tomēr mašīna ir cietusi tikai kosmētiski un viss būs ok – tikai vēl Kristapa “lādē” iekrīt papildus nevajadzīgi darbi, kuri varēja arī nafig nebūt, ja Māris nebūtu mēģinājis ietaupīt laiku. Samontējam uz ielas riepām un mēģināsim rīt (otrdien) vēlreiz. Pa to laiku vēl tiek noregulēta savirze. Otrdien jaudas stendā viss saiet labi un kaut kas tiek arī saregulēts. Ir “room for improvement” bet līdz rallijam to paspēt nevar un arī nav vajadzības. Visu pēcpusdienu un vakaru mašīna tiek labota un gatavota priekš skates un trešdien ar diviem (!) piegājieniem skate tiek izieta. Pēdējie darbi un sīkumi – ceturtdien no rīta tiek pielikta dzinēja aizsargpanna un mēs dodamies uz Cēsīm.

Motors ir saregulēts uz “mixa” jeb 50% Etanols un 50% 98 benzīns. Tas tiek darīts aiz apsvēruma, ka tā vajadzētu būt mazākam patēriņam un arī ja kādreiz “pietrūkst” benzīna tomēr var iebraukt jebkurā tankā un ieliet 98 kaut cik, jo kompis pats pieregulēsies ar etanola devēju. Iepriekš mums tāds nebija – tagad ir.

Protams, lielākais jaunums ir turbīna – ar turbo motoru rallijā nekad neesmu braucis un otrs protams ir Reiger amortizatori (paldies faniem un ziedotājiem amortizatoru fondā!). Pirms rallija ceturtdien vakarā izņemam dokumentus, izejam tehnisko komisiju (mums pat mērīja restriktoru) un izlemjam tomēr dopus šovakar nerakstīt, jo vēl daudz sīkumi jāpadara pie mašīnas. Galvenais no tiem – sēdekļa regulēšana. Noregulējam manu sēdekli un es saprotu, ka ir daudz labāk. Izbraucam turpat pa rajonu jo Aldis pat nebija nekad mašīnā sēdējis. Saprotam, ka bez viņa kāju atbalsta būs plāni. Nekas, labi, ka ir vietējie Cēsu metāla magnāti – Soldomirk ar Modri Krieviņu un Maksimu Bergu. Aizbraucam piektdien no rīta nedaudz pēc plkst 7:00, izstāstām problēmu, atstājam mašīnu un sakām – nu kaut ko izdomājiet. Pēc stundas, pusotras jau man tiek sūtītas bildes ar gatavu risinājumu – premium serviss – visiem iesaku!

Sākam rakstīt dopus. Pirmais dops Kārļi – plus mīnus zināms, tikai starts savādāks un arī finišā ir pašas beigas izveidotas karjerā ar mākslīgo tramplīnu. Otrais dops – nekad nav redzēts un braucam rakstīt – ļoti ātrs dops un prasīs precīzu sadarbību un braukšanu. Tālāk Ģikši – gandrīz identiski, kā pagājušajā gadā, tikai roteri savādāki. Pērkoņu dopam sākums arī tāds pats, aiz tramplīna turpinās taisni nevis pa kreisi kā pagājušajā gadā. Taisni braucām 2022. gadā pa nulli. Foršs tas Pērkoņu dops man patīk, tikai beigas liekas tādas sarežģītas dēļ mainīgā seguma pāris vietās. Un Vecpiebalga – šoreiz starts no citas puses, bet praktiski tas pats dops, kas pag. gadā – ļoti foršs man ļoti patika. Sākumā būs akmeņains bet visādi citādi ļoti labs. Visu pierakstām un braucam pēc sportinieka un tad uz servisa parku.

Servisa parkā tiek veikti vēl pēdējie sagatavošanās darbi, ielikta zapaska, domkrats, trijstūris u.c. sīkumi. Paņemam riepas no Pirelli stenda un esam gatavi startam. Pirelli stendā mūsu tikko nokrāsotie baltie diski ir tik skaisti (Paldies Uvim Gordim par krāsošanu), ka iekļūst pat Tavs Auto apskatā 🙂 Pati gatavošanās pirms starta varēja būt ne tik steidzīga – pirms starta neveselīgi tik ļoti iespringt, bet neko darīt. Pirmais rallijs un nav jau īsti kur to laiku pastiept vairāk.

Uzvelkam kombinezonus, uztaisām kopbildi un aiziet uz pirmsstarta zonu Vienības laukumā. Papļāpājam ar konkurentiem un dažiem faniem – izrādās es vēl televīzijai biju interviju iedevis – kaut kā šis nebija ierakstījies atmiņā – ieraugot video internetā man pat bija pārsteigums – ojobtvai – vai tad es kaut ko vispār teicu? Aiz savas stūrgalvības pat pirmajā sekundē redzot video nespēju tam noticēt – nu kā es taču netiku filmēts! Tomēr veselais saprāts ņēma virsroku un skaidrs, ka ne jau raidījuma vadītāji to samontēja ar mākslīgo intelektu. Karoč laikam galvā bija ķīsēlis! Uzšaujam antilāgu pār estakādi un aiziet uz pirmo dopu.

Pat brauciens uz pirmo ātrumposmu ir viss pilnībā pa asfaltu un pa pilsētu attiecīgi pat nevaram neko pamēģināt kā tā mašīna uzvedās. Nu neko darīt. Kā ir tā ir. Pārbaudu spiedienu riepās un esam gatavi. Zinkā – Kārļu dops tomēr ir zināms un lai arī ir skaidrs, ka nekādā agonijā nespiedīsim, vismaz ir patīkamāk braukt kaut ko puslīdz zināmu nekā jebkuru citu dopu. Mārtiņš no Motors un Sports tieši stāv pirmajā īstajā līkumā L3 uz grants seguma. Starts – skaidrs, ka pat nebiju atsitis nevienu reizi no vietas un starts uz asfalta izdodas ļoti trūcīgs un uz noslāpšanas robežas. Aijaijaij. Sākam braukt – jau pirmajā kilometrā ir skaidrs, ka karst motors. Man galvā sākās miljons permutāciju, kas tagad notiks. Izslēdzu antilāgu jau kaut kur pie ~Līviem un sāku “taupīt” temperatūra bišķīt nokrītās un braucam kaut kā. Īsti nav skaidrs, cik daudz var spiest, tāpēc visu dopa vidus daļu faktiski noripinām. Uz beigām pāris līkumos bišķīt salieku plakaniski, lai vismaz skatītājiem prieks. Mākslīgajā tramplīnā neko skaistu neizdarām un finišs. Intervētājam saku, ka karst motors un dodos tālāk.

Mums šoreiz ir uzstādīta arī jumta lūka, ar kuru man iepriekšējā pieredze (esot stūrmanim citā mašīnā) ir ļoti laba. Bet mūsu mašīnā viņa ne sūda nepūš. Knapi knapi kaut ko tur bišķīt dveš – faktiski par viņu var pat aizmirst, ka tur vispār tāda ir. Pārbraucienā uz otro dopu Aldis saka, ka viņam ir ļoti karsti un ka uz pirmā dopa beigām bija ļoti stipri jākoncentrējas, lai spētu kaut ko vispār nolasīt. Pirms otrā dopa izkāpjam ārā un izkāpjot no mašīnas Aldis saka, ka galva ir galīgi dulla, viss griežās un ka ir ļoti slikta pašsajūta – tirpst rokas un kājas un ir sajūta, ka tūliņ atslēgsies. Es saku – dopa startā 100 m attālumā ir ātrie – aizejam pie viņiem? Aldis saka, ka nevar aiziet un ka labāt atvest viņus šurp.

Tajā brīdī es sapratu, ka joki tievi un skrēju pēc palīdzības. Atskrien divi ārsti ar koferiem, samēra spiedienu utt un mēģina saprast, kas pa lietu. Īsti labāk Aldim arī nepaliek un tiek pieņemts lēmums vest viņu uz slimnīcu. Atbrauca otra rezerves brigāde (lai šī ar doties atpakaļ ierindā un nav jāatceļ dops) un Aldi aizveda. Mēs tajā brīdī ar Aldi vienojamies, ka es mēģinu dabūt kādu citu stūrmani uz rītdienu, jo nav skaidrības, kā viss attīstīsies un kad/vai paliks labāk. Es braucu uz servisa parku un izrādās mūsu mehāniķis Kristers Usārs ir braucis rallijā par stūrmani un pie tam viņam ir šī gada licence rallijā. Es viņam uzdodu jautājumu – brauksi? Viņš bez domāšanas atbild – braukšu. Ok, es eju kārtot papīrus, jāraksta iesniegums komisāriem izskatīšanai par šādu faktu. Komisāri uziet apspriesties un pēc minūtēm 15 apstiprina, ka es varu nomainīt stūrmani un ka turpināt braukt sestdienas dopus bez kopvērtējuma ieskaites, un gatavojamies rītdienai.

Aizbraucu uz slimnīcu vēl pie Alda vakarā – viņam laiž rehidrācijas šķidrumu vēnā un jau paliek labāk. Vakarā ap 23:30 viņš jau ir izrakstīts no slimnīcas un mājās diezgan žirgts (pēc apmēram 4 stundām). Īstas skaidrības un viennozīmīgas atbildes kas īsti notika nav, bet katrā ziņā vistuvākā diagnoze – atūdeņošanās un pārkaršana.

No rīta ar Kristeru izejam cauri stenogrammas dažām niansēm – jo viņam jābrauc būs ar tādu, ko Aldis ir sarakstījis – nav pats vienkāršākais uzdevums. Protams, ka mums nesanāk nekur neko pamēģināt, tikai sausajā pastāstu, kas ir kas un visam jāsanāk.

Braucam uz Ģikšu dopu. Pa ceļam jau skaidrs, ka leģendu viņš saprot un laikus galvā rēķina ļoti labi. Sagatavojamies dopam un aiziet! Lasās un saprotu labi, protams ir nianses – bet priekš pirmās reizes ļoti, ļoti labi. Bija viņam arī jāpierod pie maniem dažiem izlaistajiem tramplīniem, kas lasot radīja nelielu apjukumu bet viss ok. Ar mašīnu jau sāku nedaudz labāk saprasties – ļoti, ļoti grūti pierast pie bremzēm. Ir sajūta, ka reizēm mašīna nestājās un es pat nevaru pateikt vai nestājās vai man tikai liekās (visdrīzāk liekās). Bija arī viens moments, kad ļoti ātri bija jānoreaģē un stūre jāgriež atpakaļ – kas izdevās, precīzi kā plānots, tomēr tajā brīdī sapratu, ka sēdpozīcija tomēr nav īsti laba un šajā momentā nejutos komfortabli.

Pērkoņi – arī braucam kā mākam, pat nedaudz uzlecām tramplīnā! Vecpiebalgu arī nobraucam ok, tikai šeit dēļ roteriem un asajiem dažiem līkumiem trīs reizes rāvu ručāru un likās, ka bremzes nosējās – dabūju mest līkuma izejās pa mēmajiem vēlreiz, lai atlaiž un tikai tad braukt tālāk (piedodiet skatītāji). Un vēl tagad mani nepamet sajūta – vai tiešām tā bija vai tas bija manā galvā? Motors karst – katrā dopa finišā ap 110 grādiem bet drīz pēc tam nokrītās. Mēs braucam un par to pārāk nedomājam.

Otrās dienas pirmais aplis izturēts, braucam uz servisu. Pārbrauciens ir garš. Liekas, ka mašīnai viss kārtībā. Aizmirsu pateikt, ka pirms starta vēl bija stress ar bremzēm, ka uzspiežot bremzes, supports nedaudz metās pret riteņa disku, jo ir ļoti maza atstarpe. Pēc pirmā apļa, laikam kalodas jau drusku piedila un tā vairs nav. Jēēij!

Servisā neko nedarām, satiekam fanus – papļāpājam, mehāniķi apskata mašīnu, nomainām kamerai bateriju nedaudz uzēdam un aiziet.

Otrais aplis ar tiem pašiem trīs dopiem. Aiziet – sestajā dopā Kristeram kaut kas tik labi negāja ar lasīšanu, bet nu visu tāpat saprast varēja. Ātrums uz otro apli bija nedaudz saprotamāks un kā pašam likās arī lielāks. Sāku jau kaut ko saprast, kas ir turbo dzinējs un kā ar viņu ir jābrauc. Špūres bija mazākas nekā likās un ātrumposms kopumā patika. Savam laikam trešajā dopā atvinnējam 12 sekundes. Septītajā dopā Pērkoņos arī tas pats – nedaudz kāpinām tempu un savam laikam atvinnējam 15 sekundes. Pēdējā dopā Vecpiebalgā arī savam laikam atvinnējam 11 sekundes.

Finišs ir sasniegts un lai arī nestartējām SS2 un kā redzams ne bez piedzīvojumiem, tomēr gandarījums par to, ka esam vismaz finišā ir liels. Mega darbam ir vismaz kaut kāds rezultāts un sasniegts finišs. Paskatoties rezultātos, protams, nekas iepriecinošs nav un, lai arī skatoties tikai otrās dienas rezultātus, Historic ieskaitē būtu piektajā vietā – pie ātruma, sadarbības un saprašanas, kas īsti ir jādara ar turbo mašīnu, ir vēl daudz jāstrādā, lai būtu tuvāk konkurentiem. Skaidrs, ka bez nevienas izbraukšanas reizes uz neko lielāku cerēt arī nevarējām. Toties iztikām bez nevienas nopietnas tehniskas problēmas, ja neskaita dzinēja karšanu. Otrajā dienā visus dopus braucām ar ieslēgtu pečku uz pilnu klapi, lai dzinējam vieglāk. Tālākie plāni vēl nav skaidri un atkarīgi no dažādiem faktoriem. Skaidrs ir tikai viens, ka šogad ar šo auto vairs nekur nestartēsim.

Augstāk: tikai otrās dienas rezultāti. Oficiālajos rezultātos mums DNF. Uz tikšanos kaut kad!

Mazais highlights rullītis šeit:

We have been re-building our rally car going on 5 years now. We have come a long way and finally start to see the light at the end of the tunnel. Our goal – is to celebrate the comeback with participation of our home rally – Rally Cesis 2024 (9th-10th of August 2024).

My brother and I have started our rallying journey exactly 20 years ago – in 2004 in a hobby rally in Cesis (See photo) and for various reasons we have never participated in the real and proper “Rally Cesis”. Now is our chance! YOU can also help us get there.

How can you support us? By sending money with a note “Donation for Rally Cesis” in one of the following ways:

1. With a bank transfer to my bank account LV97UNLA0050003508371 Maris Egle
2. To my PayPal account: maris.egle@gmail.com
3. To my Revolut account +371 29140964
4. By calling me and arranging another way

NOTE: All merchandise is made to order and will be done in batches. The deadline for the first batch is 21-July-2024 at 11:59 pm (Latvian time). You can also participate after this date but then your merch will most likely be made later and may not reach you in time for Rally Cesis.

A – T-Shirt – Donation of 25 EUR – Black or white good quality T-Shirt with Cedrus Tropos logo.

B – Cap – Donation of 40 EUR – Black Flat Cap with embroidered Cedrus Tropos Logo on the left side

C – Baseball cap – Donation of 40 EUR – Black baseball cap with a cool red line. Embroidered Cedrus Tropos logo on the left side

D – Visor – Donation of 40 EUR – Pink ladies visor with a beautiful white line and white Cedrus Tropos logo. Very handy for ladies who don’t like to wear regular caps.

E – Hoodie – Donation of 45 EUR – Red and soft Cedrus Tropos hoodie with white team’s supporter logos.

F – Umbrealla – Donation of 85 EUR – Premium umbrella for two people. Color – Dark Gray. Automatic golf umbrella – 120 cm (47 Inches) in diameter with a soft handle and built-in release button. Durable and elegant, with Cedrus Tropos and Motors & Sports logo.

G – Passenger ride – Donation of 100 EUR – Passenger ride with the new rally car in winter on a frozen lake with sports studded tires. The date will be chosen by the team and announced in advance.

H – Full clothing combo – Donation of 100 EUR – Full clothing set – 1 x T-Shirt (white or black), 1 x Cap of choice or visor, 1 x Hoodie.

I – Umbrella and T-shirt combo – Donation of 100 EUR.

J – Everything that we have – Donation of 250 EUR – Passenger ride, full clothing combo + umbrella

K – ROYAL – Donation of 500 EUR. Full clothing combo + umbrella and a chance to drive the new rally car yourself on a frozen lake with sports studded tires. This will be a once in a lifetime experience and you will never forget the thrill of it.

X – Custom donation, custom solution – any other amount and any other combination of merch or anything else. Sky is the limit here and we can achieve many things together. If you or your business is interested in any other cooperation (videos, success stories, rally training, advertising on car, your employees thrill rides, participation in tests, participating in rallies as co-driver etc) – get in touch with us and we will find a solution.

Nothing – we accept any other amount as well (also 5 EUR donations go a long way). Remember that your biggest gift may be the satisfaction of having helped us achieve our goal and be a part of our dream!

Please be aware that this is not a merchandise e-commerce store. All fan merchandise is exclusive and free of charge and the only way you can get it is to become a supporter of our team. This is a way for us as a team to say thank you to all our supporters and fans!