Liepāja, 30.08.2025.
Karostas minirallijs nu jau kļuvis par tradīciju un svētu lietu. Skaidrs, ka jāpiedalās. Šogad organizatori solīja divus jaunus ātrumposmus – viens pa pilnīgi jaunu Liepājas biznesa parku un otrs – kā vēlāk izrādījās, īsta odziņa – pa Karostas mežu. Ar riepām šoreiz no apraksta saprotam, ka būs “asfalts/netīrs asfalts” bez grunts un līdz ar to liekas, ka jābrauc būs ar Michelin Pilot Sport. Vecie tādi drusku nomocīti un jau daudzus gadus braukti, tad nu izdomājam, ka pa lēto vismaz paņems divus jaunus, lai vismaz bikīt labāk. Problēma tikai ir tā, ka lielie diski ir tikai 4, līdz ar to vecos divus līdzi kā zapaskas neņēmām – kā vēlāk izrādījās, tas mums gauži izmaksāja. Kā zapaskas paņemam divus pagājušā gada brāķētos Michelin CrossClimate, kas ir uz 15 collām – bišķīt balonīgi jau ir bet vismaz kaut cik uz asfalta turas – vismaz taisnvirzienā.
Auto pēc Gulbja laušanas tiek sakopts, tajā skaitā nomainītas arī priekšējās atsperes, motora spilvens, kas bija cietis, pie reizes arī kārbas spilveni, izpūtēja gabals un citi sīkumi, kas tika apskādēti Gulbī. Mašīna tagad ievērojami staltāka – tik ļoti, ka pat konkurenti servisa parkā nāk prasīt, kas mums tā par stratēģiju 🙂 Varu nomierināt – tās ir standarta atsperes – vienkārši nebija vēl sasēdušās. Pēc rallija sasēdās.
Braucām šoreiz caur Bausku, kur mašīna tika labota un pēc tam uz Liepāju. Bija neliels stresiņš ar treilera dabūšanu, bet pa stundu visu atrisinājām. Pam param – piektdien vakarā esam Liepājā, izņemam doķus, izejam tehnisko komisiju un ejam gulēt.
No rīta pašā agrumā braucam rakstīt pirmo dopu – KONČA!! Jau pierakstot ir skaidrs, ka šis būs tas dops, kas iespējams visu izšķirs – katrā ziņā diezgan episks – ar šaurām, slidenām vietām, platākām vietām, daudz piņķerīgiem momentiem, kas visi jāmēģina sabāzt stenogrammā un pēc tam no stūrmaņa mutes savā galvā, lai nekur nezaudētu ātrumu uz domāšanas laiku jeb “ai paga kas tur bija?” momentiem. Otrais dops ir biznesa parkā un tur – biju gaidījis ka viss būs vairāk šaurs, samākslots un nesaprotams, taču bija ļoti ok uztaisīta džimkhana priekš tādiem apstākļiem.
Trešais – jau ierastais Karostas klasiskais dops caur manēžu, šoreiz pretēji nekā ierasts pēdējos gados. Pašā finišā tā teritorija šoreiz likās tāda sakoptāka un jēdzīgāka nekā parasti, bet varbūt atmiņa mani viļ. Nu ko pierakstīts ir, divas zapaskas līdzi. Šoreiz brauksim ar 3/4 bāku nevis ar pilnu, lai taupītu svaru piņķerīgajos dopos. Nez vai tas ko deva vai nē, bet nu tā tagad būs.
Starts. Pirmais līkums turās labi, otrais atkal slidens un tā varētu nosaukt visu ātrumposmu. Pēc tramplīna, aiz kura labais 6, sadusmojos uz sevi, ka pa agru sadzēsos, taču labi, ka tā, jo bija netipiski slidens (tur Erts aizbrauca mežā), izbraucam finišā – smaids pa visu ģīmi un dabūju iesvīst strādājot. Finiša Stop punktā smaids ļoti drīz pazuda no mana ģīmja, jo stopa tiesnesis saka, ka labā priekšējā riepa mīksta. Vēl gaiss nedaudz esot, taču strauji laiž nost – nu velns parāvis! Jaunā riepa pagalam. Tagad man uzreiz atmiņā uzausa tie divi vecie Pilotsporti, kas Rīgā garāžā atpūšas bez diskiem. Neko darīt – mainām nost uz balonu. Pie tam, nav arī laika samainīt uz aizmuguri – paliek tas vecais sūda CrossClimate aka Balons priekšā. Vienīgā labā ziņa ir tā, ka pirmo dopu esam uzvarējuši. Par nieka vienu sekundi, bet tomēr.
Nu tik būs grūti, padomāja Māris. Dikti steidzamies uz SS2 – Biznesa parku, kur būs ar šo Balonu ļoti grūti, jo visi līkumi te ļoti “lēzeni” un gari jeb faktiski nav taisnes, kur tā riepa vismaz kaut cik strādā. Pirms starta vēl arī kameru nevar ieslēgt – kaut kāds nekontakts baterijā. Nav laika ņemt ārā un pētīt – aiziet starts! Gāja ļoti grūti, kaut kā nomokam to dopu, un visu laiku slidināmies kā tādi duraki. Finišā kāšam dopa ātrākajam laikam veselas 7 sekundes. Kopvērtējumā atkrītam uz otro vietu, lai gan tikai 0.31 sek aiz līdera.
Trešais dops – stratēģija nemainās, un arī nav laika riepas samainīt, jo pārbraucienu laika normas ir diezgan ciešas. Maucam tāpat. Te vismaz tajos Karostas kvadrātos ir cerība, ka labāk turēsies uz stāšanos. Tāpat pakāšam vairāk kā 5 sekundes un kopvērtējumā esam diezgan stabili otrie ar 5.74 sekundēm no pirmajā vietā esošā Ābeles.
Servisa parks – te beidzot ir laika daudz (nedaudz vairāk par stundu) un ir doma mēģināt aizbraukt uz riepu servisu un to riepu reanimēt. Tā arī izdarām. Verdikts – neko nevar izdarīt – kords tomēr pušu sānā un nekas tur nebūs. Bija tomēr cerība, ka varbūt esam pārdūruši, ja tik lēnu nolaida, bet nekā. Neko darīt. Plāns B – mainām to balonu uz aizmuguri – būs daudz labāk. Tā arī izdarām. Servisa laikā sāk nākt arī pirmie sodi un mūsu otrā vieta kļūst arvien stabilāka – pārējie konkurenti faktiski no spēles izstājās. Tuvākais sekotājs Ingus tajā brīdī ir +30 sekundes no mums. Pārējie ir vēl tālāk.
Ielejam bišķīt benzīnu un aiziet uz SS4. Noskaņojums kaujiniecisks, lai tās 5 sekundes atvinnētu. Un lai arī tagad priekšā viena vecā riepa, tāpat nobraucam liekas, ka pietiekami labi. Ābelem šis dops izskatās, ka nav gājis pie sirds, un ir cerība tieši šeit galveno tiesu atvinnēt. Taču atvinnējam tikai nieka 2 sekundes. Un pat nobraucam sliktāk nekā pirmo reizi. Kopvērtējumā esam otrie +3.58 no Ābeles.
Zinu, ka Biznesa parks būs vēl grūtāks, taču noskaņojums ir, ka neko te pa brīvu nedod 🙂 kā jau vienmēr. Vienā atpakaļejošajā līkumā bišķīt pa daudz tā aizmugurējā labā riepa saslīd un gandrīz noslāpst motors un knapi izstūrēju, lai nedotu atpakaļgaitā. Tur nedaudz zaudējām. Protams, ka nesalīdzināmi labāk gāja nekā pirmajā reizē, tomēr ne pietiekami labi, jo šeit to balona riepu jutu visvairāk no visiem dopiem. Rezultātā Ābelem kāšam vēl +2.5 sekundes un kopvērtējumā viņš attālinās līdz +6.13. Veselas 6 sekundes vienā dopā skan maz ticami, bet nu ko darīt – spiedīsim cik varēsim tāpat.
Pēdējā dopā biju jau rēķinājis, kur var pa zālīti izraut, lai ātrāk (piemēram pirmajā līkumā) un slēdzu trešajā biežāk nekā iepriekš un dzēsos vēlāk (kā pašam likās), taču tas neko daudz nedeva – atvinnējām, bet tikai nieka 1 sekundi un līdz ar ko – paliekam otrie ar 5 sekunžu deficītu. Nu neko darīt, padomājām abi. Paši vainīgi ka nedabūjām kaut kur vēl 2 liekus 17″ diskus, uz kuriem tās vecās tupeles uzmontēt, lai nav 5 dopi no 6 jāmokās ar vienu balonu. Revanšs par pagājušajā gadā zaudēto pirmo vietu neizdevās un braucam mājās laizīt rētas.
Taču ak vai – krāmējot virsū auto uz treilera, Dreipis man pamāj ar galvu. Es neko sākumā nesapratu, tad viņš saka “Ābelem sods!” un ir JĒĒĒĒ!!! Kaut ko viņa stūrmanis pirms SS5 teica, ka viņam esot licies, ka SS4 aizķerta riepa – un izrādās, ka tā arī būs bijusi taisnība, un pēcfiniša showdownā esam izcīnījuši neticamu, toties ļoti patīkamu uzvaru. Līdzīgi kā 2022. gadā cīnoties ar Dūci! Protams, neiztikām bez peldes jūrā, kā jau tas pieklājās un arī šampanieša duša neizpalika! Prieks, ka nevienu roteri šoreiz nepaņēmām!
Tas no minirallijiem šogad viss! Koncentrējamies tagad, lai izietu uz starta episkākajā notikumā šogad – Rallijā Cēsis! Turiet īkšķus, lai mums tas izdodas!
