26.07.2025 – Gulbene, Latvija
Es jau kādu laiku ik pa brīdim piedāvāju sievai izbraukt minirallijā par stūrmani – ar domu, ka vienreiz taču jāpamēģina, kā tas ir (tiešām vienreiz). Nu un vairāku apstākļu sakritības rezultātā viņa beidzot teica Jā. Okei, sākam gatavoties. Izbraucām ‘vienu treniņu dīvānā pie TV’ lasot stenogrammu no veciem onboardiem, apmēram izstāstīju, kas ir laika kontroles un aiziet.
Riepas tās pašas vecās no Talsiem, nekas baigi jādomā šeit nebija. Sakraujamies ar treileri un piektdienas vakarā lēnām dodamies uz Gulbenes pusi.
Sestdien no paša rīta izņemam dokumentus un izejam tehnisko. Pēc tam aiziet rakstīt dopus. Pierakstām pirmo, otro, trešo – viss rit kā pa diedziņu. Visi roteri ‘ātrie’ jeb no diviem konusiem, uzstādītas arī roteru ‘metru atmetkas’. Toties, lai arī roteri ir ātrie – ārmalā arī ir konuss, lai nesistu izejas. Nav gan īsti skaidrs, kā tieši viņi izskatīsies dzīvē, taču jāņem vērā ir.
Sarakstām dopus, pielejam bāku un kannu, nomazgājam mašīnu. Servisa parkā sagatavojamies ar visiem sīkumiem – riepas, kameras, sarunu iekārta utt.
Starp citu mūsu klasē – 4WD, pieteikušies un uz starta izgājušas veselas 8 ekipāžas, ieskaitot arī vietējos Gulbenes baronus 😎
Braucam uz LK0 – kas ir pie skolas – no servisa parka jābrauc kādas 10 min. Pa ceļam uz LK0, stāvot korķī pilsētā, pretējā virzienā brauca mašīna un gribēja griezties pa kreisi uz Maximu. Es viņu bloķēju gaidot rindā uz zaļo gaismu tālāk esošajā krustojumā. ‘A davaj es moška viņu palaidīšu, lai arī otrā virzienā neveidojās korķis’ padomāja Māris. Ātrs skats kreisajā atpakaļskata spogulī – tur viss tukšs un aiziet atpakaļ. BAMS! Te kā no apdrošināšanas smieklīgajiem paskaidrojumiem – “tā mašīna uzradās no nekurienes” – izrādās labajā pusē bija paspējusi piebraukt mašīna. Vidējā spoguļa nav un labajā nepaskatījos. Es domāju – vot īsākais minirallijs – vēl neesam nemaz tikuši līdz LK0! Galvā šaudās miljons domas un visas sūdīgas. Te nu sievai parādīju re – tāds ir rallijs. Varam iet uz kafejnīcu.
Par laimi apmēram 5 minūšu laikā ar atsaucīgo cietušo pusi (arī Audi) izdodas visu sarunāt – rakstam saskaņoto protokolu un mēs savu daļu aizpildīsim pēc 2-3 stundām servisa parkā vai pēc sacensībām. Skāde nav nekāda lielā, bet nu cūkas arī neesam – pastrādāti nedarbi un tā atstāt to nevar. Tas nozīmē, ka mums ir vēl apmēram 5 minūtes lai paspētu uz savu laiku LK0 – un arī paspējām.
Mēģinu to visu izmest no galvas, lai netraucētu nokoncentrēties – un tas arī izdodas. Uz estakādes pamājam ar rociņu un braucam uz pirmo dopu. Starts – pirmais dops ir visīsākais un arī nosacīti visvienkāršākais – kā jau parasti. Noskaņojums ir kaujiniecisks un ručkā dodam jau ar pirmo metru. Almai visu izdodās nolasīt pārstedzoši labi. Vienīgā nesaprašana ir ar roteriem – jo kaut kā mēģinu viņus ‘iedancināt’ tā lai izejā tomēr ir pietiekams ātrums, bet lai necieš ārējais konuss. Vienā vietā šādi dancinot bišķi pa maliņu nobraucam un pāris smilgas priekšējā restē bija saķērušās. Almai roteru ārmalu sišana neiet pie sirds un tiek atsista ķivere pret statni. Upsī – nekas, tas piederās pie lietas. Toties, liekas, ka nevienu roteri neesam izsituši. Pēc laikiem esam pirmie – apmēram sekundi priekšā Zalcmanim.
Otrais dops – ar slaveno propelleru. Ejam labi – šis jau ātrāks un naidīgāks dops. Un arī garāks. Un visādi citādi grūtāk sagremojams. Tieši slavenajā propellerā brokastis arī izdomāja, ka grib paskatīties to līkumu no ārpuses. Neko darīt. Kaut kā turpinām un finišā esam. Laiks protams sliktāks nekā gribētos – tikai trešais ātrākais. Par laimi tikai 0.74 sek no pirmās vietas un veselas divas priekšā Zalcmanim – tas nozīmē, ka kopvērtējumā tāpat esam pirmie un pārsvaru palielinājām līdz 3 sekundēm. Pēc finiša nedaudz atvelkam elpu – tagad garais pārbrauciens uz Stāmerienu – pavisam uz otru Gulbenes pusi. Birojā notiek aktīvas diskusijas par rallija turpināšanu, vai neturpināšanu. Pagaidām vismaz turpinām.
Trešais dops. Startā kaut ko sačakarējos un bišķīt pa agru uztaisu atsitienu – knapi knapi sagāja lai nebūtu falšstarts – 0.02 sekundes!! Laikam rekords. Šis tāds slidenāks liekās – ejam labi, labajā četriniekā pirms atpakaļejošā līkuma labi uzkrāmējam un pēc kreisā sešinieka sāk atkal strauji parādīties vajadzība, lai dops pēc iespējas ātrāk beigtos. Par laimi palikuši vairs tikai 2 roteri un esam finišā. Stop kontroles tiesnesis divas reizes sejā skatoties pārjautāja, vai viss kārtībā :/ Laiks atkal pirmais – palielinām pārsvaru pār Zalcmani līdz vairāk kā 5 sekundēm.
Tagad uz servisa parku. Atbraucam, Alma tikmēr mierīgi pelnīti atpūšās un krāj spēkus. Es tikmēr pārbaudu mašīnu, riepas, saleju benzīnu un sarakstu saskaņotā protokola savu daļu. Izrādās onkulim šodien ar sievu 45 gadu kāzu jubileja! Re kādus ‘svētkus’ viņam sagādāju. Viss parakstīts un apstiprināts, skrienu uz mašīnu, padzeros, vēl samainu kamerai bateriju un braucam uz nākamo dopu. Vispār nepalika laiks nekam citam, tāds pats aizelsies arī lecu mašīnā un aiziet! Servisa parkā arī parādās pirmie sodi par pirmo apli un Zalcmanim ir 10 sekundes, līdz ar to tuvākais sekotājs ir Ozerovs un Mušperts ar +11 un +12 sekundēm attiecīgi. Plāns nedaudz pamainās – galvenais nedabūt roterus, bet nu spiedīsim tāpat.
Ceturtais dops. Gaidu, ka būs lielākas špūres un vairāk sarakts. Tā arī ir, taču nav tik traki – var viņās pat kaut kā vairāk pieturēties. Liekas, ka nobraucam droši un labi – pavisam nedaudz sliktāk nekā pirmo reiz – sekundes ietvaros. Dopu uzvaram taču pirmās 4 ekipāžas ir sabraukušas 1 sekundē (Egle 11.14, Zalcmanis 11.34, Ozols 11.79, Mušperts 11.98). Tiesa tur vēlāk dažiem pieskaitīja roterus, bet to jau sākumā nezinām.
Piektais dops. Šo gaidām ar vislielāko baili par sajūtām. Salīdzinājumam – pirmais/ceturtais dops sagāja 2 stenogrammas lapās, tad otrais/piektais dops ir uz 4 lapām. Kaut kur šajā dopā braucot pa dziļu špūri – starp špūrēm uz valnīša bija kaut kāds liels dzelzs gabals, ko sakostiem zobiem izlaidu caur riteņiem un gaidīju kas būs. Bija tikai sitiens un nekas vairāk nesekoja. Eļļas spiediens ir, radiators vesels, temperatūra nekāpj un dūmu nav. OK. Turpinām. Šoreiz ir doma klausīt Kristapa padomam un ‘propellerā vispār neatmest’ – liekas, ka tā arī izdaru, tomēr, mašīnu pēc tramplīna esošajā K2 stipri nes uz ārmalu un kaut kas nav galīgi labi. Tā arī noklibojam līdz finišam, kas par laimi nebija tālu – izrādījās esam dabūjuši mīksto – tieši propellerā labo priekšējo. Vienubrīd vilkme auto bija tik sūdīga, ka likās, ka viss rallijs būs tūlīt beidzies.
Stop tiesneši jau pateica, ka tikai riepa – viss ok! Sāku mainīt riepu – nu kaut kas būs ar to domkratu jādomā, jo viņš bija izstiepts līdz galam un knapi varēja riepu virsū dabūt – faktiski no apakšas uzspiest virsū. Pieskrūvējam un tempā tempā uz trešo dopu. Labi, ka ir garš pārbrauciens un samērā viegli atgūstam iekavēto. Vēl pirms pēdējā dopa izdevās sakārtot bagāžnieku, piesiet cauro riepu un palaist spiedienu uz leju jaunuzliktajai riepai.
Piektajā dopā, protams, esam pazaudējuši vairāk – tikai piektais ātrākais laiks, taču tikai 3.3 sekundes no pirmās vietas. Top 4 atkal iebraukuši vienā sekundē (ok 1.05). Kopvērtējumā joprojām saglabājam pirmo vietu – tuvākais sekotājs tagad ir Mušperts ar +11 sekundēm. Tālāk Ozerovs arī ar +11 un Zalcmanis ar +12.
Nu faktiski viena rotera attālumā. Sestais dops. Noskaņojums ir piesardzīgs – pirms starta visu paspējam sadarīt, tomēr mašīna izdveš kaut kādus klaudzienus un skaņas no piekares un līdz ar to uzdevums ir visu nesajāt un tikt līdz finišam. Pietiek to protams startā tikai padomāt, lai strauji zaudētu sekundes :))
Nobraucam labi, drusku pa daudz aizslīdēja priekš atpakaļejošajā līkumā, bet viss safe. Esam finišā un abi laimīgi, ka šis piedzīvojums ir noslēdzies. Pēdējā dopā tikai 3. ātrākais laiks. Zaudējam Zalcmanim veselas 4 sekundes. Taču ar to pietiek, lai ar 8 sekunžu pārsvaru uzvarētu, pie nosacījuma ja nav roteru. Vispār jau sajūtas ir labas un liekas, ka nebūs neviens roteris, taču nekad nevar zināt.
Vēlāk roteri sāk nākt arī par otro apli un izrādās mūsu sīvākie konkurenti ir savākuši nevienu vien roteri. Līdz ar to Zalcmanis izlido no top3 un ralliju noslēdzam ar 12 sekunžu pārsvaru pār tuvāko sekotāju Mušpertu. Jāsaka, ka viņi izcīnīja otro vietu par nieka 0.32 sekundēm no Ozerova.
Finišā ir nenormāls gandarījums par neticami grūto ralliju visādās savādākās un neparastās lietās. Taču tāds ir rallijs – ka paredzams ir tikai tas, ka var notikt neparedzamas lietas, uz kurām jābūt gatavam. Vienīgā nepielūdzamā lieta ir laiks, kurš neko negaida! Almai arī ir prieks, ka rallijs ir beidzies. Savukārt man ir prieks, ka izturējām līdz galam un starp citu stenogrammu viņa nolasīja neticami labi priekš pirmās reizes un nekur nepazuda pat pie visiem piedzīvojumiem!
Uz tikšanos Karostā – jau ar ierasto stūrmani – Dreipi.
Rezultāti te: