25.07.2026

Pēc kārbas izjukšanas Talsos, viss tika izjaukts un apskatīts un skats bija gaužām bēdīgs. Izskatās, ka sinhronizatoram ir izkritusi atspere vai kaut kas līdzīgs dēļ kā ir notinies otrais robs. Tā esot izdarīt ļoti sarežģīti it sevišķi pie mūsu pieticīgajiem ņūtoniem un neturbo standarta jaudas. Rezultātā tika arī kārbā izsists caurums, pa kuru eļļa tecēja uz izpūtēja un kūpēja un smirdēja visu laiku – nu gandrīz visu laiku – kamēr vēl bija eļļa 🙂 Līdz ar to finišā mums šie savāktie neatlaidības 30 punkti maksāja to, ka kārba ir pilnībā lupatās un nekas nav izmantojams. Par laimi bloķis bija vēl pusdzīvs un ar ‘tikai pārkarsētu galu’, līdz ar to atjaunojams. Pa naudu, protams. Labi, ka man bija nebaltai dienai sagādāta kārba, kurai bija tikai jānomaina 3, 4, 5 robs uz īsākiem, lai jautrāka braukšana. Donora kārba tika pasūtīta un atvesta no Polijas un Kristaps visu salika. Tur bija ko iesvīst protams, kā jau bez tā, taču viss galu galā bija labi. Izjaucot priekšu atklājās arī augšējo sviru poli bukses bija pilnībā nodilušas un jāmaina. Tās tiek pasūtītas un ierodas ceturtdienas rītā pirms rallija.

Ceturtdienā pirms rallija ir arī pēdējā diena, kad ir derīga skate un tā kā auto beidzot pirmo reizi ir uz riteņiem pēdējā mēneša laikā kopš Talsu rallija, tad ir arī jāpiereģistrē drošības loks, jeb pārbūve uz 2 vietīgu auto, savādāk skati neiziet. Visa ceturtdiena paiet darot tieši to, jo mēs nebijām izmācījušies, ka tas nav nemaz tik vienkārši, kā atrādīt auto un ievilkt ķeksīti. Bija aizrādījumi par aizmugures sēdekli – ka viņš fiziski nav izņemts un dabūjām ‘uz bildēšanos ekspertīzē’ gan viņu izņemt, gan arī ielikt oriģinālo vadītāja beņķi. Tā arī ceturtdiena pagāja un skati atlikām uz piektdienas rītu. Teh skatē aizrādījums par priekšējajiem bremžu diskiem, kas esot ‘savērpti’. Neko darīt, ātri ātri sameklējām jaunus bremžu diskus, nomainījām un vēl pieregulējām lampas un aiziet uz skati. 17:30 skate ir izieta!

Nu tikai paņemam treileri, saliekam visu atpakaļ un aiziet uz Gulbeni. No rīta izejam tehnisko komisiju un mūsu palīgs Roberts aizbrauc vēl savirzi saregulēt, kamēr mēs rakstam trasi. Ā un taču mums beidzot ir jaunā telts! Uz šo ralliju vispār vesels bars jaunu lietu: jauna kārba 🙂 jaunas bukses, jauni bremžu diski, jauna telts, jauna saruniekārta, jaunas siksnas ar ko mašīnu piesiet pie treilera – kā pro džekiem un arī divas jaunas riepas. Ta jau būs zō un tik jāsit vaļā.

Sarakstam dopus un kaut kā ir vietas, kas nepatīk/nevar uzrakstīt. Pārāk par to nesatraucos, jo tā reizēm gadās, bet braucot ātri viss saliekas pats pa vietām. Šoreiz gan tā nebija un bišķīt pa nevīžīgu bija šur tur sarakstīts.

Nomazgājam mašīnu, sagatavojam kameras un pārejam pāri stenim un aiziet. Pirmais dops. Konkurence pietiekami liela un startā liekas, ka gandrīz jebkurš var uzvarēt. Finišā kaut kā nejūtos īsti ‘sācis braukt’ un domāju, ka nu gan jau bišk būs jāpieliek. Paskatos rezultātus – opaņihuja! Priekšpēdējais laiks +14 sekundes no pirmās vietas. Kauns pa visu ģīmi. Ok, izrādījās, ka pirmajai vietai Mušpertam ir roteris, tad nav tik traģiski – tikai 7 sekundes, bet tāpat daudz. Neko darīt, mēģinās ātrāk.

Otrais dops – mēģinām draudīgāk – un roteris kirdikt. Mums arī viens. Tagad tīrajā laikā vairs tikai 4 sekundes no Ozerova bet tāpat daudz. Kopvērtējumā pakāpjamies uz 4. vietu – ar roteri jau 20 sekundes no 1. vietas.

Trešais dops – šis man patika vislabāk. Riktīgi labs ritms un sajūtas arī labākas – bet laiks vienalga nekas dižs. Mušpertam atkal roteris un līdz ar to esam dopā nepilnas 2.5 sekundes aiz līdera. Braucot uz servisa parku esam 4. vietā un 22 sekundes aiz līdera. Sākam pārdomas ar sevi, kas ir pa lietu un kā lai pabrauc ātrāk. Auto strādā lieliski un viss ir kārtībā.

Servisa parkā izdomāju, ka noteikti, ka vaina ir roteros, jo daudzi ir tiešām ātri. Sākumā mēģinājām pie viņiem dzēsties agresīvāk, vēlāk un precīzāk, taču tāpat liekas, ka nav labi. Mēģināšu bremzēt vienkārši mazāk un mēģināt izlavierēt cauri nedzēšot.

Ceturtais dops – spiežam kā nu varam, no startā pabrīdinātās bedres izvairāmies labi un rezultātā dopā esam 3. vietā (beidzot). +7 sekundes no pirmās vietas tāpat, bet vismaz kaut kur kāpjam drusku augstā. Kopvērtējums nemainīgs. Piektais dops – mēģinām to pašu pieeju un atkal 3. laiks. +4 sekundes. Kopvērtējumā jau +30 sekundes no līdera.

Pēdējais dops – te nu sakodu zobus un bliezu, cik iekšā un arī ļoti labi sanāca. Beidzot 2. laiks +1.33 sekundes no Ožjērova. Un finišā bija arī atklāsme, ka tiešām tie roteri šoreiz bija ātri izbraucami un tikai jāsit vaļā. Sajūtas beidzot lieliskas un tiešām bija sajūta, ka braucam beidzot. Tagad varēja būt rallijs vēlreiz :)) bet nu ir kā ir. Kopvērtējumā esam tajā pašā 4. vietā un braucam mājās ēst kauna pīrāgu (humble pie). Taču pēdējā dopa “stopā” pamanām priekšā peļķīti un tērcīti. Arī pēc tam uz ceļa bija kaut kas tecējis. Domāju vai nu kādam tosols vai eļļa, bet nu hvz kam – pa priekšu tak 70 mašīnas ir bijušas. Un re – pēc nepavisam ne ilga gabaliņa mūsu konkurents Mušperts stāv ceļa malā ar tekošu karteri. Jā, pēdējā dopā esot pārsituši un līdz rallija finišam (servisa parkam) netikt. Mums arī nav ne eļļas, ne tosola līdzi, ko iedot. (note to self – varbūt vajag?). Tas nozīmē tikai to, ka kopvērtējumā paceļamies uz 3. vietu.

Otrajā vietā esošais Zalcmanis vēl dabūs 10 sekunžu sodu un līdz ar to mums līdz 2. vietai arī tikai 5 sekundes bija palikušas. Bet nu 3. vieta pie šāda ‘feila’ trasē ir ļoti liela dāvana un paldies rallija dieviem, ka mūsu neveiksmes Talsos un lielā tehniskā cīņa ar ātrumkārbu un dokumentiem pirms Gulbja ir vainagojusies ar pjedestālu. Un tā kā Mušperts un Kazulis dabūja 0 punktus (Ingus arī pārsita karteri grāvī un izstājās jau pēc ss2), tad mēs sezonas kopvērtējumā esam no 6. vietas uzlēkuši uz 3. vietu.

Un pats galvenais – rallijs bija uztaisīts SUPER! Dopi forši, ātri, tehniski bet bez ‘nevajadzīgiem peņģerotiem’. Roteri ļoti patīkami uztaisīti. Ceļi visos 3 dopos izturēja tiešām godam bez nevienas trakas vietas (ok viena bedre bija). Noteikti labākais Gulbis, kurā esmu startējis – paldies Organizatoru komandai ar Sniedzānu priekšgalā! Citu posmu organizatori – ņemiet priekšzīmi – šādi vajag taisīt miņuku.

Kā jau solījām, pēc minirallija Gulbis notika komandas apspriede, kurā skatījāmies, kas ir sanācis ar punktiem un uz ko varam pretendēt. Tā kā pa lielam mums šobrīd ir tikai cīņa par 3. vietu kopvērtējumā, tad pieņēmām lēmumu turpmāk šosezon vairs nepiedalīties un krāt spēkus nākamajai sezonai, lai startētu pilnu sezonu 4WD klasē. Tas nozīmē, ka Ērgļus un Latviju izlaidīsim. Atstāsim cīņu konkurentu ziņā!

Bet, protams, ka šogad galvenais starts paredzēts lielākajā un skaistākajā rallija notikumā šogad: Rallijā Cēsis 2026 – 11-12. septembrī ar leģendāro Audi 80 quattro! Tiekamies!

Foto – Raimonds Volonts, Dace Janova un Austra Auziņa

27.06.2026

Pēc Minirallija Karosta Mārtiņam iepatikās tas minirallijs un man atkal iepatikās minirallijā piedzīvotās cīņas, jo tās bija tiešām īstas un sīvas. Tad nu mēs nolēmām turpināt iesākto un startēt arī Talsos un Gulbī – un tad skatās, kā ir gājis.

Uz Talsiem vienīgā gatavošanās bija – ielikām beidzot drošības loku. Nekāda cita gatavošanās nebija. Aizbraucam uz Talsiem, paliekam kā vienmēr viesmīlīgajās mājās pie Valčas mammas laukos. Izņemam doķus un izejam tehnisko komisiju (baigi garā rinda kaut kā bija). Domājām, ka vēl varēs šovakar pierakstīt tuvos dopus, tomēr ņemot vērā, ka dikti vēlu izbraucām no Rīgas un tehniskajā arī ilgi nosēdējām, izlēmām pierakstīt tikai vienu dopu – tālo SS2 Ģibuļos un pārējos rakstīsim no rīta.

Tā arī izdarām. No rīta pieceļamies, pierakstam pirmo dopu, kas faktiski notiek gandrīz pie paša mūsu hatona (nu vismaz putna lidojumā noteikti), trešo un ceturto dopu un braucam uz pilsētu pierakstīt arī to.

Lai gan pilsēta ir pa asfaltu, šoreiz neko ar riepām izdomājam neķīmiķot un brauks visu ar tām pašām ziemas gruntenēm. Jo serviss ir pēc trešā dopa un pēc tam vēl ir viens grants dops. Un Talsos uz grants dopiem ar slikiem nav ko darīt. Pie tam pilsētas dops ir ļoti īss – tikai vienu km divas reizes.

Forši ir tas, ka visi 4 grants dopi ir unikāli un tas priecē. Pirmo reizi arī brauksim virtuālos roterus – tas ir ātruma slāpētājs, kurā noteiktu distanci – piemēram 100 metrus ir jābrauc nepārsniedzot noteiktu ātrumu – šoreiz 50 km/h. Un nedrīkst nevienā brīdī pārsniegt, ja pārsniedz kaut uz brīdi – sods 20 sekundes par reizi. Trešajā dopā bija kādi 5 gabali šādi roteri. Vēl nevarēju īsti saprast, kā viņus braukt, bet nu kaut kā jau brauksim.

Ir ļoti karsts, pat izsludināts brīdinājums par karstumu. Mašīnā rāda +32 grādi. Uzvelkam garās bikses, kreklu un aiziet uz pirmo dopu. Sākam braukt un jau diezgan dopa startā nākot pie viena krustojuma ar otro robu, sāk kaut kas baigi sieties nost un grabēt transmisijā. Sākumā likās, ka man ručņiks iesprūdis vai tml. Bet tad saprotu, ka otrais robs ir “tukšs” – jeb tinās pa gaisu un auto nebrauc. Pāris reizes pamēģinu un tad ielieku pirmajā – un aiziet. OK, domāju, ka notīts vienkārši otrais robs un brauksim bez otrā. Ok.

Lieku no pirmā uzreiz trešajā un aiziet. Dopu nobraucam kaut kā vēl cīnoties, bet protams laiks nekāds un esam pēdējie, tiesa tikai 0.6 sekundes no 6. vietas 🙂

Pēc dopa apskatos – ķipa eļļa netek no kārbas un liekas, ka vispār viss ir ok, izņemot to, ka nav otrā roba. Tomēr pārbraucienā jūtu, ka nevar ielikt arī piektajā – jeb ātrumkloķi nevar pabīdīt pa labi, kur ir piektais robs un atpakaļgaita. Ok var, bet grūti un pēc tam grūti atpakaļ dabūt. Ok mauks ar ceturto.

Otrais dops. Šis ir diezgan ātrs. Sākumā es atceros, ka būs jāliek piektajā (bet man nav) un tad domāju, nu labi mauks līdz ierobežotājam ceturto un tad dzēsīsies maksimāli vēlu. Ok. Tā arī daru, bet kaut kādā brīnumainā veidā tikai izvairos no rotera izsišanas – jo tā gribējās vācoties likt otrajā bet nav 🙂

Kopumā labi nobraucās, ap dopa vidu sāka smirdēt pēc ceptas kārbas eļļas un finišā arī bija redzami dūmi. Apskatāmies apakšā – pil. Ok. Tad jau tik skaisti nav. Bet nu brauksim. Otrajā dopā pat neesam pēdējie 🙂

Braucot uz trešo dopu auto kūp kārtīgi – visu laiku ir zili dūmi no aizmugures. Un arī spidometrs sāk gļukot un principā neko nerāda. Tieši pirms virtuālo roteru mega dopa. Apstājoties dūmi pat sanāk visi salonā. Ok trešais dops. Ar tiem daudzajiem virtuālajiem roteriem. Te jau gāja grūti. Kārba sāka niķoties un neslēdzās vairs tik labi trešajā un ceturtajā – ar kuriem braucām pirmo un otro dopu. Mēģinu neslēgt tik daudz reizes un virtuālos roterus sanāk braut ar trešo. Dops īstenībā pilnīgs sūds. Lielākā daļa pa lielu platu ceļu un ik pa laikam virtuālais roteris – nesaprotu, kāda no šāda ātrumposma ir jēga.

Finišā mašīna vairs tā nekūp, toties ir skaļāka kārba un sākas neliela gaudošana. Saprotu, ka visa eļļa ir faktiski beigusies un izdegusi un tagad braucam praktiski sausajā. Mēģinām lēnām tikt līdz servisam. Zvans Kristapam Dzīvītim un doma ir, ka mēģināsim nomainīt eļļu kārbā – izliet veco skaidaino un ieliet jaunu un nobraukt vismaz to vienu dopu + 2 pilsētas.

Par laimi visa rallija saime sadevās rokās un mums palīdzēja – Dāvis Birže mums piekrita izlīdzēt un visu paveikt, Mārtiņš Ķikusts mūs ielaida savā teltī, lai nav tas viss jādara svelmē. Edgars Eltermanis mums iedeva savu hidraulisko eļļas pistoli, ar ko eļļu iepildīt un vecais cīņu biedrs Jānis Sala iedeva kārbas eļļu. Paldies viņiem visiem milzīgs! Dāvis iztecināja eļļu – un tur bija kādi 50-100 ml palikuši. Kristaps Dzīvītis palīdz pa telefonu ar padomiem. Iepildījām eļļu un mēģināsim.

Slēdzās 3, un 4 robs joprojām ļoti slikti un ar mainīgām sekmēm viņos var ielikt. Mašīna padzērusies eļļu – pārbraucienā kārtīgi dūmo – nu ir kam kūpēt un degt. Skats jau šausmīgs bet neko darīt. Saprotam, ka mūsu mērķis ir nobraukt līdz galam jebkādā laikā, jo mēs neko vairs nevaram pakāst. Mums ir stabila sestā vieta un ir tikai jātiek finišā jebkādiem līdzekļiem un jāpaņem punkti. Līdz ar to mēs ieslēdzam avarejkas un ripinam. Ielieku 4 robā un čillojam. Nobraucam dopu un maucam uz pilsētu.

Pilsētas dops ir īsts peņģerots, un sākam visu ar pirmo robu 😀 Vienīgajā taisnē laikam ieliku trešajā vai ceturtajā robā, bet pa lielam visu ar pirmo. Finišā pat parāvu ručāru un uzkrāmēju plakaniski skatītājiem – protams, ka kamera atkal nogļukoja tieši pirms paša finiša krāmējiena izrubījās (gopro ir sūds!) 🙂

Braucot uz 6. dopu apmaldamies – jo kaut kas laikam nebija ar leģendu. Karoč ieraujam ne tajā ceļā un esam strupceļā. A atpakaļgaitas ta nav!! Sākās neliels stress, jo laika arī nav baigi daudz. Kaut kā ar pirmo pabraucu uz priekšu un kamēr Mārtiņš meklē kur mums bija jābrauc, es ar vienu kāju spiežu mašīnu uz aizmuguri, tad atkal uz priekšu un tā kamēr esam apgriezušies. Ok, apmēram atrodam vietu, kur jābrauc, bet laika vairs nav – ir jau mūsu minūte, nu un precīzi iebraucām savā minūtē – ar tikai kādām 10 sekundēm, kas palika pāri. Nē nu profiņi.

Sestais dops – tā pat nomokam un braucam tagad līdz estakādei pa pilsētu ar stresa pilnu seju. Tiekam un viss ok! Atvieglojums ir liels un mūs šoreiz gaidīja pašsarūpētie kausi, kas atradās kūlerī 🙂

Sebastians Ožjērs šodien uzvarēja WRC Grieķijā – pie mums minirallijā pašiem savs vietējais Lauris Ožjērovs no Gulbenes, kas šoreiz uzvarēja Talsos!

Tagad skatīsimies kas ir ar to kārbu, bet savus 30 punktus būsim savākuši. Tiekamies Jūlija beigās Gulbī!

Amerikāņiem ir tāds teiciens – if it ain’t broken, don’t fix it. Jeb, ja pagājušajā gadā labi izdevās izvizināt fanus – tad kāpēc gan to neatkārtot arī šoreiz? Sacīts darīts. Izrādās pasākuma organizators arī ir apmierināts ar mūsu iepriekšējā gada pieredzi un pēc īsas sarunas tiek sastādīts identisks plāns.

Ir tikai maza nianse – šoreiz datums ir vasaras vidū jeb tieši pirms Jāņiem. Te parādās divas potenciālās problēmas – vairāki apstiprinātie vizinātāji var netikt, jo tas ir garu brīvdienu vidū un otra – ka iespējams būs karsts un riepas turēs vēl mazāk kā pagājušajā gadā. 2025. gadā mums aizgāja 8 riepas uz 9 braucieniem. Tā kā šogad plānoti 12-13 braucieni tad saskrāpējam 13 riepas un ceram, ka pietiks.

Pēc Cēsu rallija ir ielikts arī otrs disku bloķis – priekšā, kas iepriekš bija torsens un bija uz pēdējā diedziņa izturējis Cēsu rallija pēdējo dopu un faktiski ir izmetams. Ir veikta auto apkope – sakopts stūres mehānisms un sūknis, sakopts kardāns, bremzes un citi sīkumi, tajā skaitā kārbas kulise un novietojums.

Ņemot vērā to, ka visi 3 bloķi šobrīd ir “normāli” disku bloķi, tad sajūtām vajadzētu būt labākām. Arī pie citiem sīkumiem, kas visi rada sajūtu ir piestrādāts un vajadzētu būt labi. Bet kā būs – to redzēsim.

No paša rīta kamera pasaka, ka šodien nebūs un no visiem braucieniem ir ierakstījušies tikai 2. Bet nekas. Toties kārtīgi uzlija no paša rīta un pirmie braucieni bija pa normālu ūdeni. Mums tas tieši der – slīd, slodze mazāka un var kārtīgi krāmēt plakaniski 🙂 tāpēc jau mēs šeit esam :))) UN faniem noteikti vairāk patika. He.

Bija ļoti jautri un es domāju, ka faniem arī patika. Bija pat viens 360!

Reāli pirmo riepu nomainījām (vienu) tikai pēc kāda 5. vai 6. brauciena. Pēc tam gan sāka žūt un arī sāka dilt vairāk. Pēc tam nomainījām vēl divas riepas un tika nobraukti pēdējie divi jau pa praktiski sausu. Tas mašīnai ne pārāk patika, jo tomēr tā nav tam domāta. Motors bišķīt pakarsa bet ne pārāk.

Visi fani un atbalstītāji tika izvizināti un cik paši teica, ka patika. Paldies jums par atbalstu un tiekamies nākamreiz. Man pati vizināšana jau ļoti patīk – patīk radīt cilvēkos tās emocijas – dažiem kaut kas tāds ir pirmo reizi un tas ir forši.

Un šoreiz pirmo reizi izvizināju pašu skaistāko meiteni pasaulē. Un viņai patika!❤️

30.05.2026

Šī gada rallija plāna pirmais pasākums bija tieši Minirallijs Karosta. Karosta vienmēr sirdij tuva un arī šoreiz negribēju laist garām iespēju piedalīties. Tāpat kā 2018. gadā plānots bija ierasties pa taisno no ASV, lai startētu minirallijā Karosta. Toreiz man atcēla reisu un ar lielām klapatām un galvassāpēm 24h vēlāk nekā paredzēts tikai nokļuvu Rīgā, kur mani sagaidīja lidostā ~18:00 vakarā ar uzkrautu sportinieku, lai pa taisno dotos uz Liepāju. Toreiz no rīta ceļoties Liepājas centrā un braucot uz Karostu izņemt dokumentus sportiniekam pārtrūka zobsiksna un nekāds rallijs mums neiznāca. Laikam rallija dievi bija nolēmuši, ka mums nevajag braukt tajā rallijā.

Es gan neesmu māņticīgs, tomēr bieži tik līdzīgs scenārijs neatkārtojas. Arī šoreiz trešdienas vakarā ierados pa taisno no komandējuma ASV, šoreiz bez starpgadījumiem un piektdien jau varējām doties uz Liepāju. Viena diena kā saka vēl palika rezervē, ja nu kaut kas aizkavējās. Šoreiz kavēšanās par vienu dienu notika turpceļā, tā kā tas ralliju neietekmēja 🙂

Un tagad par mūsu ekipāžu – šoreiz lietas salikās tā, ka piedāvāju Motors & Sports labākajam rallija filmētājam Mārtiņam, vai viņš savā dzimšanas dienā, kas iekrīt tieši Karostas minirallijā, negrib uzšaut minirallijā par stūrmani? Pēc īsa apdomāšanās brīža viņš piekrita. Sagatavošanās notika iepriekšējā vakarā youtube kanālā patrenejoties lasīt steni pāris reizes pie onboardiem un viss – gatavs!

Piektdien izņemam doķus, izejam tehnisko komisiju un ejam gulēt. No rīta sarakstam 3 ātrumposmums – kas divi ir no pagājušā gada, tikai apgrieztā secībā – Karostas Mežs un Biznesa Centrs un trešais ir jauns – Liepājas Metalurga teritorijā. Izskatās ļoti aizraujošs. Šogad Karostas minirallija servisa parks pirmo reizi ir pārcēlies no Karostas uz pašu Liepāju un ir organizēts kopā ar Rallija Kurzeme servisa parku Metalurga izdedžu laukumā, kas šausmīgi putēja. brr. Vismaz plašums ir, bet tas arī viss. Starp citu, šogad Kurzemes rallijs notiek vienā dienā ar Karostas miniralliju, un pat veselus divus Minirallija dopus – Karostas Mežu un Metalurgu – brauks arī “Lielie”. Forši.

Ok, dopi pierakstīti, un esam gatavi startam. Lai gan paredzēti arī metalurgā gabaliņi pa granti, tomēr asfalts ir nospiedošā vairākumā un nolemju neko ar riepām neķīmiķot un vienkārši braukt ar Mišelin Pilotsport. Priekš rallija tiek iegādāta viena 🙂 jauna riepa, otra pusjauna no pagājušā gada Karostas, ko nepārsitām un divas vecās mizas no sazinkuriem laikiem. Jāsaiet. Šoreiz gan esam bišķīt mācījušies no pagājušā gada pieredzes, kad viena pārsista riepa pirmajā dopā izčakarēja visu ralliju, jo nebija normālas zapaskas. Un 5 no 6 dopiem toreiz nācās braukt ar vienu “balonu”. Šoreiz tika iegādāts zapaskas disks uz kura uzvilkta viena no vecajām Michelin tupelēm. Nevajadzēja. Bet drošības sajūta bija.

Šoreiz esam 4WD klasē veseli 7 dalībnieki un ja nemaldos 6 no mums ir kādreiz uzvarējuši mūsu klasē, tāpēc cīņas solās būt sīvas un pa brīvu te neko neviens nedos.

Pirmais dops. Karostas mežs. No starta uzreiz “netīrs” roteris (dzēšanās pie rotera pa netīru asfaltu/betonu), pie kura nedaudz piesardzīgi sadzēšos un nodomāju, “Nē, Māri! Jāspiež, pohuj, gan jau saies!” un nākamajā bremzēšanās vietā jau drošāk. Mūsu stratēģija ir vienmēr spiest no paša pirmā dopa, kamēr vēl citi konkurenti cerams guļ. Pāris vietās neizdevās, kā ieplānots, bet kopumā nobraucām labi un bez lielām kļūdām. Pēc pirmā dopa esam līderi ar 4 sekunžu pārsvaru. Tuvākie sekotāji gan ļoti cieši veseli 3 sabraukuši vienā sekundē: Zalcmanis, Mušperts un Ozerovs. Pārējie trīs vēl tālāk.

Riepas veselas un braucam uz SS2 – Metalurgs, kur jau daļa arī pa granti. Centos laist droši, tomēr daudzas vietas piesardzīgi, lai nesaplēš riepas. Bija vienas bedres, kas baigi paņēma uz pārsteigumu un pēc tam grūti bija trāpīt kreisajā trijniekā, bet sagāja. Dops ļoti foršs, tikai nepatika, ka veseli 2 apļi sākumā jātin ap apli. Pietiktu ar vienu, bet nu visiem vienādi. Rezultātā esam dopā otrie +0.80 sekundes no Zalcmaņa. Ozerovs arī tepat 0.3 sekundes aiz mums, Mušperts jau nedaudz tālāk.

Trešais dops biznesa centrs- šis man vismazāk patīk, bet nu neko darīt. Šaurs, peņģerots un ļoti precīzi jābrauc. Startā otrajā līkumā jau sameistarojos, jo tajos ņirbošajos konusos izskatījās, ka jābrauc bišku tālāk un sanāca neveikls manevrs, bet centos pēc tam saņemties. Bija vēl viena kļūda stenogrammā, kur bija pa asu uzrakstīta ieeja līkumam, kur nedaudz pa lēnu ienācu, bet pārējais ok. Stenī kļūdu izlabojām uz nākamo reizi. Šoreiz jau tikai 3.ais laiks klasē 1.5 no Ābeles. Tomēr, kas svarīgāk tikai 0.06 (!) atpaliekot no Zalcmaņa. Šeit arī Ozerovs atkrīt tālāk.

Tagad serviss. Faktiski esam tādā īstā cīņā vairs tikai divatā ar Zalcmani. Esam priekšā par 3.46 sekundēm, un vēl palikuši 3 dopi. Servisā uzēdam zupīti, pārbaudam eļļas līmeni un atpūšamies. Nekas jālabo nav.

Pēc servisa pirmais dops atkal ir Biznesa centrs. Noskaņojums ir kaujiniecisks un mēģinam braukt agresīvāk un drošāk. Šoreiz bez nopietnām kļūdām un uzlabojam savu iepriekšējo rezultātu par 3.6 sekundēm, taču tāpat paliekam trešie. Zalcmanis pirmais un mums atvinnējis vēl 1.2 sekundes. Kopumā pārsvars sarucis līdz 2.26 sekundēm un ņemot vērā pēdējos dopus – strauji dilst. Nu neko jāsaņemās.

Braucam uz SS5, kas ir Karostas mežs. Tur mums startā paziņo, ka BMW ekipāžas avārijas dēļ dops ir atcelts un mums nebūs jābrauc. Sākumā es domāju, ka mums tas nāks par sliktu, jo šeit mums bija tieši vislabākais laiks pret konkurentiem un te ir visreālākā iespēja viņu atvinnēt, tomēr kā ir tā ir. Beigās, ko jau uzzināju pirms pēdējā dopa starta – ka Zalcmanis bija sagriezies SS1 un dabūjis likt atpakaļgaitā. Līdz ar to – laikam jau tomēr labi, ka nebija jābrauc, kamēr mums ir pārsvars, lai tik atceļ dopu.

Pēdējais dops. Metalurgs. Pārsvars 2.26 sekundes. Pārējie ir tālu. Uz starta stāvu un domāju, jādod ručkā – ja sasitīsim riepas vai kaut kur izbrauksim pa lakstiem, tad vismaz nebūs žēl. Būs žēl, ja papisīsim par kaut kādu sranu vienu sekundi vai pussekundi, jo pa daudz taupījos. Ar tādu domu arī ejam startā un spiežu cik nav žēl. Tikai pēc tramplīna pirms sliedēm sajuka, kur jādzēšās un pa ātru sadzēšos, pārējais likās labi nobraucu. Iebraucot finišā redzu Zalcmani joprojām stāvot finišā ar pilošu karteri un nodomāju – tad jau būs ok! Izrādās viņi arī padomāja to pašu ko mēs startā un spieda, lai izceltu uzvaru. Rezultātā pārsista riepa un pēc tam vēl pārsists karteris un pazaudētas 27 sekundes. Mēs savu laiku uzlabojām par 2.5 sekundēm un kopvērtējumā uzvarējām ar 20 sekunžu pārsvaru pār Mušpertu. Zalcmanis atkrita uz 5. vietu.

Finišā satikām viņu un viņš, protams, bija bēdīgs par cīņas iznākumu, bet priecīgs par pašu cīņu un aicināja mūs vēl atbraukt kādreiz. Es pēc tam mājās sēžot un jau domas kārtojot sapratu, ka mums šāda cīņa arī ļoti gāja pie sirds un burtiski vakar satiekoties ar savu jauno stūrmani Mārtiņu – papļāpājām un nolēmām – nu davaj uzbrauks vēl kādu reizi. Dzima plāns par Talsiem un Gulbi un tad skatāmies, kas ir sanācis, kā ir ar punktiem un tad domāsim tālāk. Tā kā – tiekamies Talsos!