27.06.2026
Pēc Minirallija Karosta Mārtiņam iepatikās tas minirallijs un man atkal iepatikās minirallijā piedzīvotās cīņas, jo tās bija tiešām īstas un sīvas. Tad nu mēs nolēmām turpināt iesākto un startēt arī Talsos un Gulbī – un tad skatās, kā ir gājis.
Uz Talsiem vienīgā gatavošanās bija – ielikām beidzot drošības loku. Nekāda cita gatavošanās nebija. Aizbraucam uz Talsiem, paliekam kā vienmēr viesmīlīgajās mājās pie Valčas mammas laukos. Izņemam doķus un izejam tehnisko komisiju (baigi garā rinda kaut kā bija). Domājām, ka vēl varēs šovakar pierakstīt tuvos dopus, tomēr ņemot vērā, ka dikti vēlu izbraucām no Rīgas un tehniskajā arī ilgi nosēdējām, izlēmām pierakstīt tikai vienu dopu – tālo SS2 Ģibuļos un pārējos rakstīsim no rīta.
Tā arī izdarām. No rīta pieceļamies, pierakstam pirmo dopu, kas faktiski notiek gandrīz pie paša mūsu hatona (nu vismaz putna lidojumā noteikti), trešo un ceturto dopu un braucam uz pilsētu pierakstīt arī to.
Lai gan pilsēta ir pa asfaltu, šoreiz neko ar riepām izdomājam neķīmiķot un brauks visu ar tām pašām ziemas gruntenēm. Jo serviss ir pēc trešā dopa un pēc tam vēl ir viens grants dops. Un Talsos uz grants dopiem ar slikiem nav ko darīt. Pie tam pilsētas dops ir ļoti īss – tikai vienu km divas reizes.
Forši ir tas, ka visi 4 grants dopi ir unikāli un tas priecē. Pirmo reizi arī brauksim virtuālos roterus – tas ir ātruma slāpētājs, kurā noteiktu distanci – piemēram 100 metrus ir jābrauc nepārsniedzot noteiktu ātrumu – šoreiz 50 km/h. Un nedrīkst nevienā brīdī pārsniegt, ja pārsniedz kaut uz brīdi – sods 20 sekundes par reizi. Trešajā dopā bija kādi 5 gabali šādi roteri. Vēl nevarēju īsti saprast, kā viņus braukt, bet nu kaut kā jau brauksim.
Ir ļoti karsts, pat izsludināts brīdinājums par karstumu. Mašīnā rāda +32 grādi. Uzvelkam garās bikses, kreklu un aiziet uz pirmo dopu. Sākam braukt un jau diezgan dopa startā nākot pie viena krustojuma ar otro robu, sāk kaut kas baigi sieties nost un grabēt transmisijā. Sākumā likās, ka man ručņiks iesprūdis vai tml. Bet tad saprotu, ka otrais robs ir “tukšs” – jeb tinās pa gaisu un auto nebrauc. Pāris reizes pamēģinu un tad ielieku pirmajā – un aiziet. OK, domāju, ka notīts vienkārši otrais robs un brauksim bez otrā. Ok.
Lieku no pirmā uzreiz trešajā un aiziet. Dopu nobraucam kaut kā vēl cīnoties, bet protams laiks nekāds un esam pēdējie, tiesa tikai 0.6 sekundes no 6. vietas 🙂
Pēc dopa apskatos – ķipa eļļa netek no kārbas un liekas, ka vispār viss ir ok, izņemot to, ka nav otrā roba. Tomēr pārbraucienā jūtu, ka nevar ielikt arī piektajā – jeb ātrumkloķi nevar pabīdīt pa labi, kur ir piektais robs un atpakaļgaita. Ok var, bet grūti un pēc tam grūti atpakaļ dabūt. Ok mauks ar ceturto.
Otrais dops. Šis ir diezgan ātrs. Sākumā es atceros, ka būs jāliek piektajā (bet man nav) un tad domāju, nu labi mauks līdz ierobežotājam ceturto un tad dzēsīsies maksimāli vēlu. Ok. Tā arī daru, bet kaut kādā brīnumainā veidā tikai izvairos no rotera izsišanas – jo tā gribējās vācoties likt otrajā bet nav 🙂
Kopumā labi nobraucās, ap dopa vidu sāka smirdēt pēc ceptas kārbas eļļas un finišā arī bija redzami dūmi. Apskatāmies apakšā – pil. Ok. Tad jau tik skaisti nav. Bet nu brauksim. Otrajā dopā pat neesam pēdējie 🙂
Braucot uz trešo dopu auto kūp kārtīgi – visu laiku ir zili dūmi no aizmugures. Un arī spidometrs sāk gļukot un principā neko nerāda. Tieši pirms virtuālo roteru mega dopa. Apstājoties dūmi pat sanāk visi salonā. Ok trešais dops. Ar tiem daudzajiem virtuālajiem roteriem. Te jau gāja grūti. Kārba sāka niķoties un neslēdzās vairs tik labi trešajā un ceturtajā – ar kuriem braucām pirmo un otro dopu. Mēģinu neslēgt tik daudz reizes un virtuālos roterus sanāk braut ar trešo. Dops īstenībā pilnīgs sūds. Lielākā daļa pa lielu platu ceļu un ik pa laikam virtuālais roteris – nesaprotu, kāda no šāda ātrumposma ir jēga.
Finišā mašīna vairs tā nekūp, toties ir skaļāka kārba un sākas neliela gaudošana. Saprotu, ka visa eļļa ir faktiski beigusies un izdegusi un tagad braucam praktiski sausajā. Mēģinām lēnām tikt līdz servisam. Zvans Kristapam Dzīvītim un doma ir, ka mēģināsim nomainīt eļļu kārbā – izliet veco skaidaino un ieliet jaunu un nobraukt vismaz to vienu dopu + 2 pilsētas.
Par laimi visa rallija saime sadevās rokās un mums palīdzēja – Dāvis Birže mums piekrita izlīdzēt un visu paveikt, Mārtiņš Ķikusts mūs ielaida savā teltī, lai nav tas viss jādara svelmē. Edgars Eltermanis mums iedeva savu hidraulisko eļļas pistoli, ar ko eļļu iepildīt un vecais cīņu biedrs Jānis Sala iedeva kārbas eļļu. Paldies viņiem visiem milzīgs! Dāvis iztecināja eļļu – un tur bija kādi 50-100 ml palikuši. Kristaps Dzīvītis palīdz pa telefonu ar padomiem. Iepildījām eļļu un mēģināsim.
Slēdzās 3, un 4 robs joprojām ļoti slikti un ar mainīgām sekmēm viņos var ielikt. Mašīna padzērusies eļļu – pārbraucienā kārtīgi dūmo – nu ir kam kūpēt un degt. Skats jau šausmīgs bet neko darīt. Saprotam, ka mūsu mērķis ir nobraukt līdz galam jebkādā laikā, jo mēs neko vairs nevaram pakāst. Mums ir stabila sestā vieta un ir tikai jātiek finišā jebkādiem līdzekļiem un jāpaņem punkti. Līdz ar to mēs ieslēdzam avarejkas un ripinam. Ielieku 4 robā un čillojam. Nobraucam dopu un maucam uz pilsētu.
Pilsētas dops ir īsts peņģerots, un sākam visu ar pirmo robu 😀 Vienīgajā taisnē laikam ieliku trešajā vai ceturtajā robā, bet pa lielam visu ar pirmo. Finišā pat parāvu ručāru un uzkrāmēju plakaniski skatītājiem – protams, ka kamera atkal nogļukoja tieši pirms paša finiša krāmējiena izrubījās (gopro ir sūds!) 🙂
Braucot uz 6. dopu apmaldamies – jo kaut kas laikam nebija ar leģendu. Karoč ieraujam ne tajā ceļā un esam strupceļā. A atpakaļgaitas ta nav!! Sākās neliels stress, jo laika arī nav baigi daudz. Kaut kā ar pirmo pabraucu uz priekšu un kamēr Mārtiņš meklē kur mums bija jābrauc, es ar vienu kāju spiežu mašīnu uz aizmuguri, tad atkal uz priekšu un tā kamēr esam apgriezušies. Ok, apmēram atrodam vietu, kur jābrauc, bet laika vairs nav – ir jau mūsu minūte, nu un precīzi iebraucām savā minūtē – ar tikai kādām 10 sekundēm, kas palika pāri. Nē nu profiņi.
Sestais dops – tā pat nomokam un braucam tagad līdz estakādei pa pilsētu ar stresa pilnu seju. Tiekam un viss ok! Atvieglojums ir liels un mūs šoreiz gaidīja pašsarūpētie kausi, kas atradās kūlerī 🙂
Sebastians Ožjērs šodien uzvarēja WRC Grieķijā – pie mums minirallijā pašiem savs vietējais Lauris Ožjērovs no Gulbenes, kas šoreiz uzvarēja Talsos!
Tagad skatīsimies kas ir ar to kārbu, bet savus 30 punktus būsim savākuši. Tiekamies Jūlija beigās Gulbī!