26.09.2026
Minirallija sezona mums jau bija beigusies pēc Gulbja un sezonā bija plānots startēt tikai Rallijā Cēsis. Taču ak vai – Rallijs Cēsis tika atcelts, līdz ar to palika tāda nepadarīta darba sajūta un īsi apspriežoties ar savu “Cēsu rallija stūrmani” tika pieņemts lēmums – nu davaj, uzšaus Ērgļos.
Rudens man vienmēr ir paticis, taču jāsaka godīgi, ka bišķīt saulaināks jau varēja būt 🙂 bet nu neko – visiem vienādi un jāmauc. Šoreiz nekādi baigie mērķi nav, sameklēju garāžā vecas ziemenes, kuras likās, ka vēl būs ok un aiziet. Gribējās kārtīgi pabraukt un izbaudīt pasākumu.
Šoreiz pa parasto – no rīta atbraucam, vakarā prom. No rīta ierodamies servisa parkā – uzslienam jauno telti lai aizsargātos pret lietu, kas visu laiku līst. Bišķīt bet līst. Grūti pat uzlīmes salīmēt, labi ka vismaz ir telts. Izejam tehnisko un aiziet rakstīt dopus. Dopi forši liekās nesamudžināti, stiepjami ar ne pārāk daudz roteriem. Okei laikam otrajā bija vairāk to roteru, bet pārējos ok. Pirmajā posmā Sidrabiņos pat ir viltīga asfalta sekcija, kas būs īsta odziņa. Daži tādi līkumi jau pirmajā dopā, kur ar ceturto jānāk – kruta!
Sarakstam dopus, sagatavojamies un aiziet uz startu. Pirmais dops – asfaltā saprotu, ka asfalta roteri īstenībā ir ātrāki nekā pierakstīts (jo pierakstot nekad nevar saprast, kā viņi tieši būs izvietoti), liekas nobraucam labi. Pēc asfalta sekcijas ir tāds stiepiens un lejā roteris – tur izrādās ļoti slapjš un dubļains un knapi sarakstāmies iekšā tajā roterī, bet viss ok. Un nodomāju, ok šie ir slideni. Kaut kā nobraucam dopu un finišā atceros, ka likās “ka neiet mašīna”, ka gribās vēl ātrāk. Rezultātā pirmais laiks un pēkšņi parādās motivācija tomēr cīnīties!
Otrais dops – te daudz vairāk roteru un kā izrādījās stipri ātrāk braucami un kaut kā taisnāki nekā pirmajā dopā. Nobraucam kaut kā saraustīti un tikai ceturtais laiks. Pie tam no pirmās vietas atpaliekam par vairāk kā 7 sekundēm! Šausmas! Pie tam kopvērtējumā atkrītam uz ceturto vietu.
Trešais dops – nu noskaņojums ir naidīgs un zinu, ka šis ir tāds sarežģītāks dops un spiedīsim trakāk. Ejam ejam un finišā atkal ceturtie – 4 sekundes no pirmās vietas. Ok nu bišķīt labāk nekā iepriekš bet tāpat nav ar ko lepoties. Kopvērtējumā joprojām ceturtie – 6.8 sekundes aiz līdera. Teorētiski jau viss vēl darāms, bet nu pārliecība sāk zust.
Serviss. Nolemjam benzīnu neliet, jo bišķīt mazāk par pusbāku vēl ir – riepas arī tās pašas, apskatamies eļļas līmeņus un pāreju pāri sīkumiem un viss. Aiziet vēlreiz viss tas pats. Sāk līt stiprāk.
Pirmajā dopā kur iet uz asfaltu “krītamajā” vietā, nolemju bremzēt drusku laicīgāk, jo baigi izskatījās slidens. Tāāaaaaa aizslīdējām, knapi ar ručāru iegriezām, bet neko daudz nepakāsu. Varētu teikt ka īstenībā precīzi 😀 asfalta sadaļu likās šoreiz nobraucām labāk. Uzejot uz grants, kur jāspiež un lejā roteris, sākās dzēšoties vienkārši akvaplanēšana, jo špūrē bija ūdens un nekas nenotika. Domāju ka tā arī ar šļūcošiem ratiem izlidosim cauri tam roterim, bet uz beigām tomēr kaut kāda saķerīte parādījās un knapi ielocījām. Tas tikai protams norāda, ka ja brauktu visus roterus tik precīzi, tad rezultāts būtu labāks gan. Finišā esam atkal pirmie! Pie tam nākamais sekotājs Zalcmanis 4.74 aiz mums. Kopvērtējumā arī uzlecam atpakaļ uz pirmo vietu! Kaut kas neticams un sāk parādīties reāls azarts.
Piektais dops – noskaņojums kaujeniecisks un aiziet. Kaut kā mēģinu tos roterus ātrāk braukt, bet laikam diez ko nesanāca. Likās, ka vienu pat aizķērām, taču varbūt arī nē, jo sods nebija. Lietus joprojām līst un paliek arvien slidenāks un puņķaināks. Rezultātā – atkal pakāšam 6.7 sekundes un atkrītam atpakaļ uz 4. vietu kopvērtējumā.
Pirms pēdējā dopa sāk līt stiprāk un kopvērtējuma pirmās 4 vietas šķir nieka 4 sekundes. Pēdējais dops man patīk un ir cerība, ka jāspiež max power un varbūt kaut ko izcīnīsim. Ja neizcīnīsim tad arī nekas jo tāpat esam šobrīd ceturtie un zaudēt jau nav ko.
Sākam braukt pēdējo dopu un drīz jau sāku dzirdēt klaudzienus no aizmugures un saprotu, ka aizmugurējā kreisā riepa ir mīksta. Saprotu, ka nu jau nekas nebūs, bet nu krāmējām līkumos tāpat un spiedu cik varēju. Rezultātā protams nekas spīdošs – pēdējā dopā uzvarētājam pakāšam 10 sekundes un ieņemam to pašu stabilo 4. vietu.
Šoreiz jāsaka, ka 4. vieta bija atbilstoša mūsu ātrumam un nekādi brīnumi nenotika. Dopi ļoti patika – ātri, slideni, nesamudžināti. Trase izturēja izcili – faktiski nekur nebija špūres vai lielas bedres – perfekts segums! Paldies organizatoriem, paldies faniem, kas šādā “suņa laikā” izlīda no mājām un fanoja. Paldies arī medijiem, kas nenoguruši lietū un dubļos visu dienu ķēra labos kadrus!
Un paldies konkurentiem par spriedzi. Līmenis ir audzis un mēs tam taisamies augt līdzi. Uz tamborēšanu pāriet netaisos un jāmeklē tikai ātrums sevī.
Čau – uz tikšanos nākamgad. Šogad tas nu gan točna viss!
Rezultāti šeit:
Video te: