Jau Karostas minirallija finišā bija skaidrs, ka brauksim arī Cēsu miniralliju (jo pirmkārt, Karostā noskaidrojās, ka viņš točna būs) – jo kamon – Cēsīs būs rallijs un mēs nebrauksim – kad ta tā ir bijis. Ar Aldi nobraucām Cēsu lielo ralliju augustā pa nullīti un tad nolēmām arī pamēģināt Cēsu miniralliju kopā – protams, ar Dreipja svētību. Aldim starp citu pirmais minirallijs ever.

Ne jau minirallijā tā ir pirmo reizi, ka Māris darba dēļ ierodās ar čārterīti pa taisno uz miniralliju (skat garo braukšanu no ASV uz 2018. gada Karostas miniralliju). Šoreiz no Dubajas pa taisno uz Cēsīm. Gulēts ir tieši pusotra stunda neērtā lidmašīnas krēslā un piektdienā ap plkst 15:30 pa taisno no lidostas, savācam mašīnu, pekeles un maucam uz Cēsīm. Jūtu, ka neesmu 100% arī vesels, bet būs ok – jāturās uz adrenalīna, kā parasti.

Pēc Karostas nepatīkamajiem piedzīvojumiem ar 2 “mistiskajiem” roteriem, nolemjam uzlikt veco kameru uz aizmugures loga, lai pa tiešām nofilmētu jebkuras strīdus situācijas – kā to jau sekmīgi dara bembisti. Mistiskais roteris, tas nozīmē – man nav pārliecības, ka viņu noskaldīju, bet nav arī pārliecības, ka nenoskaldīju – var būt gan tā, gan tā. Taču patīkamāk ir tomēr zināt, jo gan Karostā, gan arī citās reizēs, tas ir izšķīris rezultātu. Pēc tam kamerā var skatīties – ja tiešām noskaldīts – tad neko darīt – vainīgs! Bet ja nav – nu tad var iet kasīties ar kaut ko vairāk, nevis “man čista nelikās, ka noskaldīju”.

Riepas. Rallijā paredzēti 4 unikāli grants ātrumposmi, no kuriem neviens neatkārtojās – līdz šim nebijis formāts un man liekas, būs baigi labi. Viss atkarīgs no labas stenogrammas. Par riepām – mums pēc Karostas palika divas “nedaudz labas” riepas un 2 paplēstas. Tā kā Karostā bija tikai viens dops pa granti ar tām pašām bija ok. Tad pa vidu bija Cēsu rallijs, kurā ar šīm pašām rakstījām trasi. Pie tam vienai no labajām riepām uzradās pumpa, līdz ar to paliek viena puslīdz laba riepa un 3 sūdīgas. Plusā šīs riepas vairs nekur nevar dabūt, līdz ar to piepirkt vienu vai divas īsti nav opcijas – nolemjam – visas 4 jaunas. Pāris dienās pameklējot pa internetu atrodu vislabāko risinājumu un pa 35 eur/gab paņemam 4 jaunas. Ir ok. Lielajā rallijā tā gluži nevar 🙂

No rīta izņemam dokumentus, salīmējam mašīnu, izejam tehnisko komisiju un aiziet rakstīt dopus. No rīta saprotam, ka vienai jaunajai riepai, kas bija nopirkta ir nolaidies gaiss. Tā kā rezerves kameras nevienas nav – tikai tās, kas uzmontētas, saprotam, ka tikai pēc pierakstīšanas būs jāmeklē risinājums. Uzrakstam pirmos dopus un jau ir skaidrs, ka būs baigi kruts rallijs – dopi forši, tehniski sarežģīti, nepārredzamas vietas, reljefs, roteri labi izlikti – nu viss kā tam jābūt. 1,4 dops ir šaurais un 2,3 ir platāks un katram ir savi čelendži.

Pierakstām 1, tad 4. un tad 2. dopu un braucot uz trešo pārbraucienā pēkšņi baigie sitieni pa aizmugurējo kreiso ratu – pēdējā labā riepa tika pārdurta uz paliela dzelzs gabala, kas iedūries riepā tā, ka nemaz nevar izvilkt ar pirkstiem. Nomainām, pierakstām pēdējo trešo dopu un uz Cēsīm. Paldies Modrim gan par mūsu patveršanu teltī, gan arī iespēju pie viņa cehā noskalot mašīnu pēc pieraksta, lai uz starta būtu pa smuko.

Braucam uz servisa parku mainīt riepas, lai var to vienu aiziet saremontēt. Ir tikai pavisam maza problēmiņa – ir sestdiena un nav tik vienkārši atrast riepu servisu, kas ir vaļā. Pāri ielai pretī servisa parkam it kā ir vaļā, bet nav meistara un neko darīt. Blakus Sinhro C ir ciet, zvanam uz Reilatu, tur neviens neceļ. Beigās Aldis atrod un sazvana džeku, kas ir gatavs paņemt un lai braucot šurp – netālu no CSDD. Iebraucam atdodam riepu. Kamēr braucam uz benzīntanku ieliet degvielu, tikmēr viņš jau saremontējis un paprasa simbolisku piecīti. Super. Un pēc tam, kad mēs aizbraucam, viņš arī beidz darbu – karoč izlīdām – viss safe. Gan jau kaut ko atrastu pa visām Cēsīm, bet nu stresa līmenis kaut kā nevajadzīgi uzkāpa.

Aldis pabeidz stiprināt aizmugures kameru, mums pat ir ieradušies pāris fanu, kam nododam karogu, lai vieglāk viņus pamanīt un esam gatavi startam. Pirmais dops – jau pats pirmais līkums man pierakstīts K2-Tā – Kreisais divi tramplīnā. Un pierakstot tikai vienu reizi grūti saprast ir tas divnieks vai nav. Pieraksta laikā jau pēc līkuma gribējās pārlabot par vieninieku, bet nu labi – lai jau paliek – pirmais līkums rallijā, lai būtu divnieks. Bet galvā atceros, ka jāiet ar pilnu pāri. Oi, acis atvērās bišķīt jo tomēr bija divnieks 🙂 Nekāds moments īsti neiznāca, bet trajektorija man galvā bija savādāka, nekā iznāca. Pārējais dops likās viss normāli – nedaudz stīvums tāds nevarēju iebraukties, toties likās, ka nevienu roteri nenoķērām (vēl finišā to pateicu).

Pirmā dopa laiks – labākais, lai gan Ingus tikai 2 sekundes aiz mums – atlaist nevar. Pārējie drusku tālāk. Saprotam, ka galvenā cīņa būs tieši ar Ingu un pamatoti – viņš taču kopvērtējuma līderis šogad. Otrais dops – braucam arī no sirds un neko netaupot – taču aizķeram vienu sūda roteri 🙂 Neko darīt pats vainīgs – un samierinamies ar to. Ingus nobraucis stipri lēnāk – par kādām 9 sekundēm un līdz ar to kopvērtējumā ieskaitot mūsu otrā dopa roteri esam tikai par nepilnu pussekundi priekšā Ingum. Taču arī Ābelītis ir sasparojies otrajā dopā un nobraucis tikai par 3 sek sliktāk par mums (neskaitot mūsu roteri) līdz ar to kopvērtējumā pēc SS2 mēs visi trīs esam sabraukuši pusotrā sekundē – Egle, Kazulis, Ābelītis. Nais nais!!

Trešais dops – saprotot, ka visi tepat vien esam spiežam protams, grīdā, bet nu tā lai roterus nenonestu. Ābelītim pirms starta kaut kādi stresi par tosolu, ka kaut kur spiežot/tekot ārā, bet nu gan jau līdz servisam tikšot. To stresu varēja redzēt arī rezultātos, jo vairs nebija ātruma. SS3 atkal uzrādam ātrāko laiku, Ingum atvinnējot 3 sekundes, līdz ar to kopvērtējumā pārsvars jau apmēram 3.5 sekundes. Taču dopā ļoti labu laiku uzrāda Ābele (jā, es zinu – Ābelītis, Ābele, bet ticiet man tie ir divi dažādi cilvēki) – tikai 2.5 sekundes atpaliekot no mums. Ābelītis zaudē 12 sekundes un faktiski izstājās no cīņas par uzvaru.

Tagad servisa parks – veselas divas stundas. Braucam uz servisu – mašīnai neko neesam salauzuši, riepas pat nav lāgā nodilušas dopi fantastiski viss ok. Tikai sākam uztraukties par to, ka dēļ mākoņiem varētu būt ka SS4 būs jāveic pa krēslu. Labi, ka no Cēsu rallija ir palikusi salona lampiņa. Lielās lampas gan esam atstājuši Rīgā, bet neko darīt. Servisā nomainam baterijas kamerām, pielejam benzīnu un uzlejam 100 g tosola. Pārējais viss zolīdi.

Braucam uz SS4. Saprotu, ka baigi nav jāardās – stabili jānobrauc (3.5 sek nav daudz), galvenais bez roteriem un tad jau būs labi. Tā arī braucam – šoreiz ar tālajiem, lai mežā redz špūres un bedres. Patika ļoti šis dops – daudzi nepārredzami vieninieki, kuros jātur vaļā – ir laba sajūta. Pat bija viens neliels tramplīns, kurā samīzos pa daudz, vajadzēja ar ceturto iet pāri. Biju pārāk konservatīvus metrus pierakstījis aiz tā džampa. Finišā iebraucam – prasu, kāds 70 numuram rezultāts (Ingus) – viņi finišā saka – mums nav interneta, tikko protokolā jauna lapa – nevaram pateikt. Man uzreiz galvā pavīd doma – “ja nav interneta, značit neviens nezinās rezultātus vēl vismaz pusstundu un es pa to laiku jau varu sajukt prātā” un saku – eu nu davaj lūdzu pasakiet – un tad mums sameklēja to rezultātu un nosauca, ka esam 6 sekundes priekšā Ingum. Līdz ar to – teorētiski vajadzētu būt pirmajiem, ja vien nepieskaita kādu roteri, jo kopējais pārsvars aptuveni grozās ap 10 sekundēm.

Domājam – nu forši – esam uzvarējuši un braucam uz servisa parku. Servisa parkā mūs iespiež pavisam nelielā ~5 mašīnu parc ferme jeb slēgtajā parkā – uzreiz tāds “whaat?” bet nu labi. Kā ir tā ir. Taču pēc kaut kā nelaba ož. Parasti slēgtais parks ir visām mašīnām, vai arī nevienai. Šoreiz neko arī parakstīt nedod par pretenziju neesamību pret konkurentiem. Nu neko – pohuj. Paņemam savas parpalas un ejam novākt telti utt. Es īsti vairs neatceros, kurā brīdī rallija laikā, man liekas jau pirms SS4 tika pieskaitīti sodi par pirmajiem trīs dopiem – mums protams ir sods par SS2, kuru izsitām – viss ok. BET ir gan mums, gan par laimi mums – arī Ingum sods par SS1 izsistu vienu un to pašu roteri (1.20 km – tas ir trešais roteris pēc kārtas tajā dopā). Tas nozīmē to, ka mūsu “gaps” pret Kazuli paliek tāds pats – aptuveni 10 sek – precīzi noteikt nav iespējams, jo neiet internets SS4 finišā un SS4 dopa laiku nav vispār. Un mūsu atstarpe starp Ābeli ir samazinājusies par 10 sek, taču arī joprojām paliek aptuveni 10 sek. Svarīgākais jautājums ir dēļ Ingusa jaunā soda – viņi ar jauno sodu tagad bija aiz Ābeles par 1.69 sekundēm pirms SS4. Ja viņi nobrauc SS4 ātrāk par 2 sekundēm vai vairāk, tad saglabā otro vietu, ja nē, tad atkrīt uz trešo. Long story šort – viņi atkrita uz trešo vietu par 0.63 sekundēm. Auč. Mums pašiem arī sāk stresi parādīties par SS4 iespējams kādu noķertu roteri, jo starpība līdz nu jau otrajā vietā uzkāpušajam Ābelem ir nepilnas 10 sekundes – 9.57, kas nozīmē viens roteris un mēs paši atkrītam.

Kamēr rēķinām sekundes tikmēr visus mūs top3 ekipāžas 4WD klasē izsauc uz pēcfiniša tehnisko pārbaudi. Man tā nekad nebija bijis pat lielajā rallijā. Es jau domāju nu ko tur var pārbaudīt – mums taču viss ir legāli. Neliels strjoms tāpat ir un braucam visi kolonnā uz CSDD uz pacēlāju. Izrādās standarta procedūra – nav nekāds protests. Pārbaudīs riepas un piekari vai viss atbilst un nav kas neatļauts (piemēram uniballi). Paceļ visus trīs apskatās un visiem viss, protams, ok.

Tagad ir laiks šķilt klāt kompi un jauno kameru, lai saprastu, kas pa lietu ar to SS1 it kā izsisto roteri – noskatos visu dopu – nu nav neviens roteris izsists. Izrunājam ar Milleru un tā kā man tas rezultātu pagaidām neizšķir – mēs tāpat esam pirmie, tad es neko nerakstu, jo negribās ķēpāties. Ja mums atrodās vēl kāds roteris, tad gan. Tā kā neviens roteris vairāk tā arī neatradās – tad viss safe.

Tomēr lēmums par kameras pielikšanu uz bagāžnieka nebija velts un tā ķēpāšanās atmaksājās – tā mēs arī nekad neuzzinātu, vai aizķērām to mistisko roteri vai nē. Tagad pa kadram sekojot video (6:00) var redzēt, ka mēs esam uzbraukuši pilonam/konusam uz pamatnītes un viņš nedaudz nošūpojās – vispirms bišķīt pa kreisi un tad bišķīt pa labi – kā pingvīns, tomēr no vietas neizkustās un līdz ar to sods pēc mūsu domām par to nepienākās. Šādas situācijas diemžēl nekā savādāk neatrisināt – kā tikai ar kameru, jo ar pliku “mēs točna neizsitām” neko neiesāksi.

Katrā ziņā minirallijs bija super – un laikam jāsaka, ka labākais minirallijs, kādā esmu braucis – špūres nebija trakas, kur vispār bija. Dopi interesanti un unikāli, reljefs. Pat roteri sakarīgi salikti, lai līkumus var tomēr pafrēzēt. Jo galu galā, kāpēc mēs te braucam 🙂 Paldies Milleram un komandai un ceram, ka nākamgad arī būs šāds Minirallijs Cēsis – tad mēs noteikti piedalīsimies sava prieka pēc! Tas no mums šogad minirallijā arī viss – Latviju nebrauksim, kā jau gada sākumā tika nolemts. Tiekās kaut kad trasē!

Rezultāti šeit:

Šogad esam nolēmuši vairāk spēka pielikt Audi 80 būvniecībai un mazāk braukt miniralliju. Precīzāk – plāns šobrīd ir tikai par Karostu. Te nu mēs esam. Ziemā arī sanāca pabraukt Vidzemes Ziemas Autosprinta kausu, kur izdevās godam izcīnīt 1. vietu gan mono riepas – Reilat klasē, gan arī prestižajā 4WD klasē bez radzēm. Tā teikt dūša ir piesieta, lai pavisam neierūsētu.

Pirmais plāns jau kā allaž ir par riepām – Karostā tā lieta gandrīz nekad nav vienkārša (skat. 2022. gada Karostu). Iepazīstoties ar nolikumu un maršruta karti – aina ir vairāk vai mazāk skaidra. 5 dopi. Ķipa 2 asfalti, tad serviss 15 min, lai paspētu uzlikt grantij piemērotākas riepas, 1 grants dops, atkal serviss, lai samainītu riepas atpakaļ uz ķipa asfalta dopiem. Par granti skaidrs – liksim tās pašas pagājušā gada karostas riepas, kas vēl ir pusdzīvas un būs braucamas. Jaunas nepirksim.

Vairāk jautājums par ķipa asfaltu. Skaidrs, ka SS2/5 Karostas industriālais parks būs turpat kur vienmēr ar vienu daļu pa industriālo parku (vai nu sākumu vai beigām) un pārējais smuks tīrs asfalts, kur jāliek Michelin Pilot Sport 4, kuras mums ir. Pabrauktas, bet vēl pietiekami labas. Pa rakumiem mēģināsim nepārsist un pārējais būs Jēij. Jautājums ir vairāk atklāts par SS1/4 Cimdeniekiem. Šoreiz viņš ir garāks nekā pagājušajā gadā 4.14 km šogad pret 2.84 km pērn. Bet vēl jo vairāk interesanti ir tas, ka pagājušā gada nolikumā viņš bija nosaukts kā “grants” dops un faktiski bija 50% grants, 50% afalts (ok, tur bija arī seguma paveidi, bet no riepu viedokļa skatoties 50/50 kādas liktu). Šogad šis pats dops – vai tā garākā variācija ir nosaukta par asfaltu. Skaidrs, ka kaut kāda grants sadaļa tur būs, cerams, ka ne pārāk liela.

Liriku liekot pie malas izejas puntks ir viens – citas riepas nepirksim un mums ir tikai “ziemenes” priekš grants un Michelini asfaltam. Skaidrs, ka granti brauksim ar grants riepām un skaidrs arī, ka karostas industriālo parku SS2/5 ir jābrauc ar michelinu, jo tur ir daudz jābremzē. Nu un tā kā SS1 un SS2 (un SS4 un SS5) ir pēc kārtas, tad šoreiz viss gambls uz pirmo (un ceturto) dopu, ko jau vēl neredzot, bet apmēram paredzot – tas būs izšķirošs dops – gan riepu gan trases sarežģītības ziņā. Jo ja pirmajā pārsit michelinu, tad uz labu rezultātu cerēt grūti.

Mašīnai tiek veikta apkopīte un esam gatavi uz starta. Cīņu biedri no pagājušā gada ir pamainījušies – Dūcis ir ziemā pārdevis savu mašīnu un diemžēl arī Gatis Ābelītis nav paspējis savējo salikt. Likās – nu kā tad tā, ar ko tad mēs cīnīsimes? Pasteidzoties notikumiem pa priekšu – vai kā mēs dabūjām ierīt 🙂 un uzvaru izcīnījām tikai pavisam nedaudz mazāk spraigā cīņā kā pagājušajā gadā.

Uz Karostu kā ierasts braucam kā uz svētkiem – un tāpēc jau piektdien no paša rīta paņemam treileri un braucam pēc mašīnas. Uzliekam sportinieku virsū un aidā. Kā jau ierasts piestājam pa ceļam drusku parakstīt dopus un notraukt rūsu tīri no stenogrammas pieraksta. Parakstam pāris dopiņus netālu no Paplakas un uzliekam mašīnu atpakaļ uz treilera un aidā uz Liepāju.

Pa ceļam piestājam Grobiņā uzēst pusdienas, lai vēders nekurkst. Un tad pa taisno uz servisa parku uzstellēt telti ar Modri. Iebraucam servisa parkā un serivsa parka vadītājs ir īsts jokupēteris – saka, ka esam pa agru ieradušies un viņš vēl nav grīdu izslaucījis. Mēs sakam – nūuuu, tak pie dirsas – mums jau tikai mašīnu nolikt 🙂 Ierodamies – Modris jau paspējis telti uzcelt un visu iekārtot un pat ēnu atradis – nu voobše!!

Uzliekam asfalta riepas ar diskiem un aizbraucam nomazgāt mašīnu uz viršiem, jo no vecajām uzlīmēm un putekļiem ir pleķi, kā arī asfalta diski netīri no Latvijas miņuka pa lietu un dubļiem. Liepājas Viršos netālu no Cukura, kā izrādās ir pašapkalpošanās mazgātuve, kurā ir arī birste! Nevar tak Liepājā uz starta iziet ar netīru mašīnu.

Izņemam doķus – salīmējam uzlīmes un izejam tehnisko komisiju jau piektdien vakarā, ar cerību, ka paspēsim vēl uz hoķi pa TV.

Viss izdarīts un braucam uz viesnīcu Fontaine Valhalla pašā Liepājas centrā – ļoti forši – tur arī palikām pagājušajā gadā. Paēdam vakariņas, tiesa gan hoķi tā arī nav spēka noskatīties – izrubāmies jau pēc pirmā perioda.

No rīta caur servisa parku braucam rakstīt dopus. Pirmais jāpieraksta SS3 grants, kas ir arī vistālākais dops. Pierakstām – liekas baigi labs dops – sevišķi beigu daļa, tikai tas, ka daudz roteru no 3 riepām, bet nu ko darīt par drošību jārūpējas. Dopa segums un platums ir manai gaumei tieši laikā – pusotras mašīnas platumā, toties ar cietu grants segumu, pietiekami plūdeniem līkumiem un līkumu sērijām un arī ar reljefu. Konča – pilnai laimei varēja laist divreiz pēc kārtas ar regrupingu vai rāvējslēdzēju, bet nu tas lai paliek nākamgadam.

Pēc tam braucam raksīt pirmo dopu – starts turpat kur pagājušajā gadā Cimdeniekos pa tīru smuku asfaltu. Pēc tam nelielas izmaiņas un pārsvarā pa netīru asfaltu un betonu. Tāpat ir arī pāris grants sekcijas, bet viņas nav garākas par kādiem 200-300 metriem. Visumā man ļoti konfigurācija patika, tikai protams ir raize par riepu izturību.

Pēdējais Karostas industrālais parks – sākums identisks kā pagājušajā gadā – ok tur roteri bik savādāki bet principā tas pats. Un beigas vienkārši garākas un vēl ar vairāk krustojumiem. Man patika – faktiski visi 3 dopi ir ļoti, ļoti interesanti no braucēja viedokļa – sarežģīti, ar mainīgu segumu un būs jāspēj ļoti pielāgoties – gan ar sliku, tfū – Michelinu dzēsties pa granti pirms roteriem, gan nepārsist riepas, utt.

Viss pierakstīts – sagatavojamies startam un sākam stresot 🙂 Ar kameru gan notika neliela šaize un tādēļ nav ierakstījies pirmais dops (sveiciens Imantam 😉 bet pārējais viss ir un esam gatavi.

Starts. Aizbraucam uz SS1 un man ir skaidrs, ka tajos netīrā asfalta piņģerotos, kur jātamborē starp riepām – nevar atļauties likt plakaniski, jo tiklīdz pakaļa aizslīdzēs, tā laiks tiks zaudēts. Un saprotu arī, ka šis dops būs izšķirošs – un kā vienmēr piepūšam vaigus un spiedīsim no pirmā dopa.

Diemžēl viena riepu kaudze tika taranēta – es pat teikšu muļķīgi, jo ātrums nebija par lielu, vienkārši pārāk optimistiska trajektorija un tika aizķerta riepa iekšmalā. Uz grants roteri varēja dzēsties vēlāk, bet nu to arī negribēju īsti eksperimentēt. Skatāmies rezultātu – esam “3 sekundes” priekšā Ābelem (vispār īstenībā jau “2”), taču zinām, ka būs roteris un līdz ar to ierēķinam galvā, ka “kāšam 7 sekundes” un vēl Ingusam “kāšam 1 sekundi”.

Ok, nav traģēdija – nodomāju es, bet nu davaj vairāk bez roteriem, padomāja visi ekipāžas locekļi. Otrais dops – liekas, ka te tā pa īstam pamodos, jo noskaņojums bija tiešām kaujiniecisks. Spiedu no sirds un SS2 arī mums labākais laiks absolūtajā ieskaitē – 7. vieta. Atceros vienā bremzēšanā atcerējos, kā Loebs mācīja bremzēt uz asfalta (nu ne jau man, bet youtube redzēju) – un mēģināju pielietot. Rezultātā skatāmies – esam vinnējuši Ābelem 9 sekundes (ok 8.5). Un Ingusam arī vēl pāris desmitdaļas klāt Ābeles laikam. Kopvērtējumā esam pirmie par apmēram pussekundi no Ābeles un kādām 7-8 sekundēm no Ingusa. Liekas – nu ok varam cīnīties, bet te neko pa brīvu nedod. Finišā bremzes ir uzkarsušas normāli un smird un kūp.

Aizbraucam uz servisu un tā vien ir laiks nomainīt riepas (15 min) un notīrīt logu, uzpildīt ūdeni un pavisam nedaudz atvilkt elpu – un aiziet uz grants dopu. Starts pārāk piesardzīgs, jo pirmajā roterī jūtu ka mašīna diezgan slikti stājās – uz roteru dzēšanos pāris kļūdas pielaidām, tomēr visumā labi nobraucām un likās, ka esam spieduši! Finišā apskatāmies laikus – dopā esam Ābelem priekšā nieka 0.4 sekundes! Man likās – eu nu kā tad tā? Kopvērtējumā kā toreiz likās esam priekšā par apmēram vienu sekundi un ir pagājuši 3 dopi no 5. Hmm… Un trešā vieta – Ingus ir tepat 12 sekunžu attālumā.

Ok, braucam uz servisu un mainam riepas atpakaļ. Tomēr braucot uz servisa parku, skatāmies online rezultātos, ka ir iedoti sodi par SS1 – un mums papildus jau zināmajam vienam roterim ir ieskaitīts vēl viens “mistiskais” roteris. Tas jau tā skarbo dūšu sabojā vēl vairāk. Visi mūsu rēķini ir sašķobīti un rezultātā šobrīd esam vairs ne pirmie ar vienas sekundes pārsvaru, bet otrie kāšot 9 sekundes Ābelem, un Igusam priekšā esam nieka 2.5 sekundes. Kā Angliski teiktu – shit just got real!

Skaidrs ir tikai viens SS4 ir jāspiež!! Precīzi, bet jāspiež. Braucot sāk gaudot mašīnā iebūvētā sirēna, kas tika iebūvēta, lai brauktu pa nulli. Izrādījās pults pa bardačoku lēkājot laikam bija ieslēgusies. Spiežam arī no sirds – liekas ka nu jābūt labāk kā pagājušajā reizē – taču tīrais braukšanas rezultāts, neskaitot pirmā dopa roteri ir tieši pa sekundi sūdīgāks nekā iepriekš. Dūša galīgi apskrienās – liekas, ka viss ir traki. Nu ok, bija vietām sarakts vairāk un droši vien arī slidenāks. Galvu nevienu brīdi nenokaram un verdikts ir tikai viens – pēdējā dopā arī jāspiež. Startu bik prātīgāk, lai nepārsistu riepas un pēc tam līdz maliņai. Pa ceļam uz SS5 internetā izrokam arī Ābeles laiku SS4 – viņš ir nobraucis 11 sekundes vēl par mums sliktāk – līdz ar to saprotam, ka jau tobrīd paceļamies atpakaļ uz pirmo vietu ar pārsvaru apmēram 2 sekundes un trešajā vietā esošajam Ingusam esam priekšā precīzi 10 sekundes.

Pēdējais dops – noskaņojums nu jau krietni uzlabojies, tomēr nolemjam tāpat spiest. Sākumu pataustamies bik jo ir bedrains un pēc tam spiežam cik varam. Atkal jau pašā startā ieslēdzās sirēna 🙂 un tā arī visu dopu nobraucām – vismaz skatītājiem prieciņš. Uz beigām jūtu ka bremžu pedālis kļūst mīkstāks – laikam tomēr slodzīte ir bremzēm un iebraucam finišā ar pārliecību, ka viss ir zajebis – tomēr laiks par nepilnām 5 sekundēm sūdīgāks kā iepriekš. Nezinu uz ko to lai noraksta – uz starta “taustīšanos” netīrāku segumu vai bremzēm, bet visdrīzāk jau pats vien esmu vainīgs. Piektajā dopā Ābele zaudē mums jau vēl nepilnas 8 sekundes un skaidrs, ka viņu esam stabili apdzinuši. Ingus šajā dopā mūs par veselu sekundi ir apsteidzis – un par to neviltots prieks. Kopvērtējumā sanāk, ka esam izcīnījuši pirmo vietu par 9 sekundēm apsteidzot Ingusu un pie tam Ābele pēdējā dopā ir pakāsis otro vietu un atkritis uz trešo par nieka 0.11 sekundēm!!! Ingus malacis – pēdējā dopā izrāva otro vietu.

Aizbraucam uz servisa parku un sajūtas ir tiešām ļoti pozitīvas – sākotnēji likās, ka pārāk liela cīņa nebūs, bet ak vai kā mēs kļūdījāmies – gan Ingus, gan Ābele ir kopš pagājušā gada kļuvuši ātrāki un jau ir īsti cīņu biedri. Nopriecājamies un nosvinam uzvaru ar nu jau tradicionālo peldi jūrā. Pēc tam skatāmies, vai nav kādi sodi pieskaitīti – un ak vai!! IR! Par laimi mums pozīciju tas nemaina, jo mums ir pieskaitīts SS3 grants dopā pats finiša roteris +10 sekundes, taču SS3 ir ieskaitīts viens roteris arī Ingusam, līdz ar to, mēs saglabājam pirmo vietu par tām pašam 9 sekundēm. Bet jūs jautāsiet – kur tad Ābele? Viņš taču bija tikai 9.16 sekundes aiz mums kopvērtējumā, pirms tika pieskaitīti SS3 roteri – ja jau mums ar Ingusu +10 sek, tad viņam būtu jābūt pirmajam. Tā arī būtu, ja viņš pats nebūtu salasījis veselus 3!!! roterus trešajā dopā. Ar šo roteru plejādi viņš atkrita jau uz 4. pozīciju un palika pavisam bez pjedestāla. Ko lai saka – traks rallijs.

Mans moto viemēr ir bijis tāds, ka jābrauc tā, lai arī ar vienu roteri (+10 sekundes) varētu uzvarēt. Nu šoreiz sanāca salasīt veselus 3 – roterus un tā rezultātā salasīt pusminūti sodos, kas laikam nav īsti manā gaumē, bet ko tur darīt. Jābrauc precīzāk. Ja noņem nost visus sodus par roteriem, tad TOP3 būtu gandrīz tāds pats, tikai Ābele būt 3. nevis 4. vietā – respektīvi – 1. Egle, 2. Kazulis un 3. Ābele ar tām pašām 0.11 sekundēm aiz otrās vietas.

Man vēl līdz pat apbalvošanai strjoms – jau nu vēl kāds roteris atrodās, jo ar jebkuru pārsvaru, kas ir mazāks par 10 sekundēm joki mazi. Galu galā viss ir štokos un esam Karostā pirmie – prieks un laime! Dabūjam kārtīgu šampanieša šalti no konkurentiem un braucam svinēt!

Pilni rezultāti šeit:

Pilns video-blogs no rallija: