Ar Dreipi jau sen bija doma, ka Karostas minirallijā ir jāpiedalās. Tā teikt vienreiz gadā jāatzīmējas Liepājā. Sacīts, darīts. Liepāja mums abiem ļoti patīk un Liepājas minirallijs arī. Tiklīdz jau bija pieejami dokumenti, tā bija skaidrs, ka tas būs atkal miksēta seguma rallijs – līdzīgi kā 2022. gadā.
Dokumentos stāv rakstīts – SS1 grants, SS2 asfalts ar grants posmiem un SS3 asfalts, netīrs asfalts (Karostas industriālais parks). Varianti ir divi – mēģināt braukt ar miksētām riepām un pārbraucienā pēc grants dopa mainīt, vai izvēlēties kompromisa riepu un “slinkot”. Tā kā mums asfalta riepas jau ir pabrauktas un arī grants tādas pabrauktas, un arī negribās baigi skrūvēt pārbraucienā agonijā kā pagājušoreiz, izlemjam, ka meklēsim kompromisa riepas un mēģināsim braukt visu ar vienu riepu.
Finālā tika divas riepas – Uniroyal Rainexpert un Michelin Cross Climate. Galu galā liekas, ka uz grants tomēr Michelins būs ātrāks un ka asfaltā jābūt līdzīgam ar Uniroyal vai vismaz ne stipri lēnākam. Datu, protams, nekādu šādam lēmumam nav, vienkārši uz sajūtām. Nu ko, ņemam Mišku.
Tas arī viss, kā šoreiz gatavojāmies, ja neskaita vecā akumulatora nomaiņu tieši pirms braukšanas uz Liepāju. Braucam uz Liepāju kā ierasts piektdien jau pa dienu, mierīgā garā. Šoreiz paliekam Karostas dzīvoklī, kas atrodas starp rallija centru un servisa parku. Premium. Fiksi vēl aizbraucam nelielu stenogrammas treniņu, faktiski var teikt bez piedzīvojumiem un viss – braucam iekārtoties servisa parkā, izņemam doķus, izejam tehnisko un gulēt.
No rīta pierakstam visus trīs dopus. Pirmais dops ir tas pats grants dops no pagājušā gada – ļoti labs un arī liekas, ka būs pietiekami normāls un ciets segums. Tikai pierakstot pirmo dopu bija nenormāla migla. Nu tā ka grūti metrus saskatīt. Otrais ir uztaisīts piņģerotu piņģerots pa Otaņķu Dzirnavnieka teritoriju. Pati dzirnavnieka teritorija man pat liekas ok – jābūt labai stenogrammai, lai pats neapmaldītos mūžīgajās riepās un lentās. Pēc tam finišā sekojošā Rudes trase gan man nekad nav patikusi – ļoti raupjš un riepu ēdošs asfalts un bez tam tā trase tāda viltīga – īsti nezinu kā viņu braukt. Trešais dops – ierastais Karostas industriālais parks.
Nomazgājam mašīnu, uzliekam jaunās Michelin riepas un uz startu. Pirmais dops – pirmajā K3 saprotu, ka šīs riepas uz sāniem slīd tomēr vairāk nekā iedomājos, taču stājās neticami labi. Uz grants. Roterus mēģinam prātīgi – varbūt šur tur pārāk prātīgi. Vienā no pēdējiem roteriem pienākošā trajektorija neizdevās gluži kā iecerēts, bet nu mašīnu izdodās savākt un pat vēl roteri izbraukt bez soda. Finišā esam trešie – bet nu rezultāti ļoti sīvi. Top 5 iebraukuši 3.5 sekundēs. Vadībā Mušperts, kas brauc ar kaut kādu līdzīgu riepu kā mums – vismaz priekšā. Pārējie visi konkurenti brauc ar Uniroyal. Izņemot Ābeli, kas ir izdomājis veikt kaut ko līdzīgu kā mēs darījām 2022. gadā. Proti, uz grants dopu – priekšā divas grants riepas un aizmugurē divi uniroyali. Pēc SS1 – maina abas priekšējās arī uz Uniroyal.
Pēc šādas stratēģijas, viņiem pirmajā dopā vajadzēja būt priekšā, taču tā nav. Viņi ir piektie – līderim zaudējot tās pašas 3.5 sekundes, par kurām jau stāstīju.
Okei. Otrais dops. Mums sākumā pa to dzirnavnieka teritoriju diez ko neiet un Dreipim bišķīt klibo stenogramma. Pareizāk orientēšanās stenogrammā. Līkumi, riepas un lentas ir tik daudz, ka grūti saprast. Kaut kā tiekam galā bez starpgadījumiem un ienākot Rudes trasē – atkal neko nesaprotu 🙂 Sākumā sāku lēnāk, tad izdomāju paārdīties – arī nekā un tad beigās kaut kā pa vidu. Rezultātā Ābele ir uzvarējis dopu un uzreiz izrāvies vadībā. Mēs esam dopā ceturtie un kopvērtējumā trešie. Tā kā pirmā dopa līderis Mušperts ir kaut ko sameistarojies otrajā dopā un krietni atkritis uz beigu galu, un šī brīža līderis Ābele atkal kaut ko sameistaroja pirmajā dopā, tad mēs ar savu vidējo braukšanu pēc otrā dopa no līdera atpaliekam tikai 2.2 sekundes.
Trešais dops. Noskaņojums kaujiniecisks, ka nu jābrauc tak ātrāk. Izbraucam poligona daļu – kā pašam liekas tīri ok. Nonākam uz asfalta daļas un tur – aij aij aij. Michelins stājās, taču nestūrējās. Baigi jāsadzēš, lai iegrieztu līkumā. Neko darīt nomokam cik nu ātri varam un dopa finišā esam atkal trešie – 2 sekundes no Ābeles. Ābele pirmais – pa vienu sekundes simtdaļu no Zalcmaņa. Kopvērtējumā joprojām Ābele, Zalcmanis, Egle. Taču mēs atpaliekam jau 4.2 sekundes.
Ātrajā servisa parkā, ielejam benzīnu, pārbaudām mašīnai dažus sīkumus, uzliekam lielās lampas priekš SS6 un aiziet uz nākamo apli – visi tie paši trīs dopi vēlreiz. Galvā sajūtas ir labas un ir noskaņojums tās 4.2 sekundes atvinnēt. Pa trīs dopiem – to var izdarīt. Ceturtais dops – spiežam vairāk, roteros dzēšamies vēlāk un beidzot ir “rallija sajūta” – ka vietām esi uz robežas un ķer kaifu. Tomēr rezultātā paši sevi esam vinnējuši tikai par 0.3 sekundēm un esam otrie aiz Zalcmaņa. Toties Ābele ir kaut ko atkal izdarījis un kāš mums 4 sekundes. Rezultātā mēs pakāpjamies uz otro vietu aiz Ābeles un esam tikai 0.14 sekundes no pirmās vietas (Zalcmanim sods SS1).
Vienīgi optimismam ir īss mūžs, jo zinām, ka Ābelem uz SS5 un SS6 būs Uniroyal riepas un ja vien viņš nedabūs kādu sodu vai neizdarīs kļūdu, mums būs grūti viņu noķert. Taču esam apņēmības pilni maksimāli uz viņu izdarīt spiedienu. Ja nekā savādāk, tad starpību turēt līdz 10 sekundēm – ja nu gadījumā viņam pieskaita vienu roteri. SS5 – braucās brīvāk un drošāk, taisnajos roteros mēģinu bremzēt cik vēlu vien iespējams, otrajā pat bišķīt sanāca uzdancot 🙂 Rudes trasi prātīgi, taisni, neārdoties, bet tik cik ātri var. Rezultātā esam savam SS2 laikam vinnējuši nepilnas 2 sekundes. Tomēr ak vai – Ābele mums vienā dopā ir vinnējis 6 sekundes!!! Jezus-Jezus.
Nu gan uz pēdējo dopu – spiedīsim līdz pēdējam un neko neatdosim. Braucam ar lampām – kas sākuma daļā noder, bremzēju, cik nu iespējams vēlu un finišā esam kādu 0.3 sekundi par savu laiku labāki nekā iepriekšējā reizē. Tomēr pāris nelielas kļūdas arī bija. Ābele dopu uzvar atvinnējot mums vēl nedaudz vairāk par 2 sekundēm. Līdz ar to esam otrie ar 8.36 sekunžu deficītu līdz pirmajai vietai. Mūsu pēdējā cerība uz uzvaru ir, ja Ābelem pieskaita kādu roteri – bet nē gan viņš, gan arī mēs šo gonku esam nobraukuši “pa tīro”. Nu ko cīnījāmies kā varējām, ātrāk šoreiz nevarējām pabraukt un tas arī viss! Tas arī šogad no rallijiem viss. Tiekamies atkal nākamgad!
Ir pagājusi nedaudz vairāk kā nedēļa kopš rallija, emocijas ir nosēdušās un varu beidzot kaut ko arī uzrakstīt. Viegli negāja ne fiziski, ne morāli, taču ar dažādiem starpgadījumiem, mēs tomēr uz starta izgājām un pat varētu teikt, ka finišējām. Protams, rallijs ir rallijs un tur neko nevar iepriekš paredzēt, kā ies. Par to sīkāk zemāk. Šoreiz gari 🙂
Jūnija pašā sākumā bija komandas sapulce, kurā tika nolemts – ejam uz to, ka darām visu, lai sagatavotu mašīnu un startētu Cēsu rallijā. Divas reizes jau atlikām startu, jo katru reizi sapratām, ka vienkārši bija vēl pārāk daudz darāmā pie mašīnas sagatavošanas. Taču šoreiz beidzot izlēmām mēģināt. Kristaps Dzīvītis kā galvenais pasākuma diriģents uzņēmās šo nastu – novest mašīnu līdz galam. Tas viņam prasīja milzu enerģiju un negulētas naktis, nogurumu utt. Par to viņam milzīgs paldies! Bez viņa abnormālā ieguldījuma mēs te pilnīgi noteikti nebūtu nekādā veidā.
Kāpēc tieši šis rallijs? Nu pirmkārt tas ir mūsu mājas rallijs, jo abi ar brāli esam dzimuši un auguši Cēsīs. Otrkārt – tas ir vienīgais īstais vasaras rallijs Latvijā, kur varam startēt Historic ieskaitē. Un treškārt – tieši šis rallijs mums ir zīmīgs ar to, ka svinam 20 gadus rallijā! Mūsu pirmais rallijs ar šo pašu mašīnu (protams, daudz savādākā – faktiski standarta izpildījumā) bija tieši Cēsīs 2004. gadā, kad pirmo reizi piedalījāmies Standartauto Rallijā Milzis 2004 – Cēsīs.
Vēl zīmīgumu rada tas, ka es kā pilots nevienā Cēsu “īstajā” jeb lielajā rallijā neesmu startējis ieskaitē. Iepriekšējos divus gadus startējām kā “0” ekipāža jeb drošības auto, pirms tam citos gados esmu piedalījies divas reizes kā stūrmanis (2008. gadā ar Agri Upīti un 2021. gadā ar Arvi Vecvagaru) un vēl ar Aldi esam startējuši Rallijā Latvija 2013. un 2014. gadā, kad daļa no rallija bija Cēsu apkaimē. Vēl esam startējuši visos Cēsu apkaimes minirallijos, taču tas nav tas pats!
Sākotnēji domātie testi un cita veida braukšana, lai pasākumam labāk sagatavotos, laikam ejot arvien tika atcelti un šoreiz būs jāiziet uz starta “kādi esam” bez neviena metra nobraukta sporta režīmā un/vai pa granti. Ceturtdienas vakarā pirms rallija pirmo reizi mūžā vispār ieslēdzu antilāgu, lai vispār saprastu, kas tas ir.
Mašīna lēnām top un 29.07.2024 pēc nepilnu 5 gadu pauzes auto tiek iedarbināts. Radiatora vēl nav, tāpēc ilgi nedarbinām, galvenais saprast, ka viss strādā, kā paredzēts. Radiators tika uzbūvēts īsts frankenšteins pie Nitram un pēc izmēriem. Vietas ir ļoti maz un tik, cik tur ieiet, tik ieiet. Braucam uz tehnisko skati. Dabūju dažus divniekus par: trokšņa lielumu (106 dB pie atļautajiem 103), viena lampa ir sūdīga un no ķīnas – neveido normālu staru, automātiskās ugunsdzēsības sistēmai ir vajadzīgi papildus stiprinājumi, stūrmaņa krēsls kā izrādījās nebija līdz galam pieskrūvēts un uz dugām esošie galvas polsteri kustās un ir jānostiprina. Karoč sīkumi.
Sestdienā – nedēļu pirms rallija piebraucu pa ielu 500 km, pēc kā tiek nomainīta eļļa un vēl pielaboti ātrumkārbas stiprinājumi, kas ļoti stipri metās pret kuzavu un radīja ārprātīgu metālisku troksni salonā. Un esam gatavi jaudas stendam pirmdien. Uz mašīnas stāv vecas grunts riepas un Māris dēļ laika trūkuma un ar domu “gaņau saies” izlemj ar tām pašām arī braukt uz jaudas stendu regulēt dzinēju. Pēc aptuveni stundas saņemu zvanu no Kristapa (man jau kājas aukstas, jo nafig man zvanīt – tikai ja ir sūdi) un priekšējai labai riepai ar nenormālu blīkšķi ir uzsprādzis protektors un izārdījis visu priekšu – bamperi un spārnu, riepas atlūzas iedūrušās griestos, nokrītot no griestiem pāris lampām, kā arī aizlidojušas apmēram 30 metru attālumā un atsitušās pret pretējās mājas sienu. Tikai laimīgas sagadīšanās rezultātā neviens nav cietis, jo tajā brīdī neatradās tur, kur viss lidoja.
Laime nelaimē, ka tomēr mašīna ir cietusi tikai kosmētiski un viss būs ok – tikai vēl Kristapa “lādē” iekrīt papildus nevajadzīgi darbi, kuri varēja arī nafig nebūt, ja Māris nebūtu mēģinājis ietaupīt laiku. Samontējam uz ielas riepām un mēģināsim rīt (otrdien) vēlreiz. Pa to laiku vēl tiek noregulēta savirze. Otrdien jaudas stendā viss saiet labi un kaut kas tiek arī saregulēts. Ir “room for improvement” bet līdz rallijam to paspēt nevar un arī nav vajadzības. Visu pēcpusdienu un vakaru mašīna tiek labota un gatavota priekš skates un trešdien ar diviem (!) piegājieniem skate tiek izieta. Pēdējie darbi un sīkumi – ceturtdien no rīta tiek pielikta dzinēja aizsargpanna un mēs dodamies uz Cēsīm.
Motors ir saregulēts uz “mixa” jeb 50% Etanols un 50% 98 benzīns. Tas tiek darīts aiz apsvēruma, ka tā vajadzētu būt mazākam patēriņam un arī ja kādreiz “pietrūkst” benzīna tomēr var iebraukt jebkurā tankā un ieliet 98 kaut cik, jo kompis pats pieregulēsies ar etanola devēju. Iepriekš mums tāds nebija – tagad ir.
Protams, lielākais jaunums ir turbīna – ar turbo motoru rallijā nekad neesmu braucis un otrs protams ir Reiger amortizatori (paldies faniem un ziedotājiem amortizatoru fondā!). Pirms rallija ceturtdien vakarā izņemam dokumentus, izejam tehnisko komisiju (mums pat mērīja restriktoru) un izlemjam tomēr dopus šovakar nerakstīt, jo vēl daudz sīkumi jāpadara pie mašīnas. Galvenais no tiem – sēdekļa regulēšana. Noregulējam manu sēdekli un es saprotu, ka ir daudz labāk. Izbraucam turpat pa rajonu jo Aldis pat nebija nekad mašīnā sēdējis. Saprotam, ka bez viņa kāju atbalsta būs plāni. Nekas, labi, ka ir vietējie Cēsu metāla magnāti – Soldomirk ar Modri Krieviņu un Maksimu Bergu. Aizbraucam piektdien no rīta nedaudz pēc plkst 7:00, izstāstām problēmu, atstājam mašīnu un sakām – nu kaut ko izdomājiet. Pēc stundas, pusotras jau man tiek sūtītas bildes ar gatavu risinājumu – premium serviss – visiem iesaku!
Sākam rakstīt dopus. Pirmais dops Kārļi – plus mīnus zināms, tikai starts savādāks un arī finišā ir pašas beigas izveidotas karjerā ar mākslīgo tramplīnu. Otrais dops – nekad nav redzēts un braucam rakstīt – ļoti ātrs dops un prasīs precīzu sadarbību un braukšanu. Tālāk Ģikši – gandrīz identiski, kā pagājušajā gadā, tikai roteri savādāki. Pērkoņu dopam sākums arī tāds pats, aiz tramplīna turpinās taisni nevis pa kreisi kā pagājušajā gadā. Taisni braucām 2022. gadā pa nulli. Foršs tas Pērkoņu dops man patīk, tikai beigas liekas tādas sarežģītas dēļ mainīgā seguma pāris vietās. Un Vecpiebalga – šoreiz starts no citas puses, bet praktiski tas pats dops, kas pag. gadā – ļoti foršs man ļoti patika. Sākumā būs akmeņains bet visādi citādi ļoti labs. Visu pierakstām un braucam pēc sportinieka un tad uz servisa parku.
Servisa parkā tiek veikti vēl pēdējie sagatavošanās darbi, ielikta zapaska, domkrats, trijstūris u.c. sīkumi. Paņemam riepas no Pirelli stenda un esam gatavi startam. Pirelli stendā mūsu tikko nokrāsotie baltie diski ir tik skaisti (Paldies Uvim Gordim par krāsošanu), ka iekļūst pat Tavs Auto apskatā 🙂 Pati gatavošanās pirms starta varēja būt ne tik steidzīga – pirms starta neveselīgi tik ļoti iespringt, bet neko darīt. Pirmais rallijs un nav jau īsti kur to laiku pastiept vairāk.
Uzvelkam kombinezonus, uztaisām kopbildi un aiziet uz pirmsstarta zonu Vienības laukumā. Papļāpājam ar konkurentiem un dažiem faniem – izrādās es vēl televīzijai biju interviju iedevis – kaut kā šis nebija ierakstījies atmiņā – ieraugot video internetā man pat bija pārsteigums – ojobtvai – vai tad es kaut ko vispār teicu? Aiz savas stūrgalvības pat pirmajā sekundē redzot video nespēju tam noticēt – nu kā es taču netiku filmēts! Tomēr veselais saprāts ņēma virsroku un skaidrs, ka ne jau raidījuma vadītāji to samontēja ar mākslīgo intelektu. Karoč laikam galvā bija ķīsēlis! Uzšaujam antilāgu pār estakādi un aiziet uz pirmo dopu.
Pat brauciens uz pirmo ātrumposmu ir viss pilnībā pa asfaltu un pa pilsētu attiecīgi pat nevaram neko pamēģināt kā tā mašīna uzvedās. Nu neko darīt. Kā ir tā ir. Pārbaudu spiedienu riepās un esam gatavi. Zinkā – Kārļu dops tomēr ir zināms un lai arī ir skaidrs, ka nekādā agonijā nespiedīsim, vismaz ir patīkamāk braukt kaut ko puslīdz zināmu nekā jebkuru citu dopu. Mārtiņš no Motors un Sports tieši stāv pirmajā īstajā līkumā L3 uz grants seguma. Starts – skaidrs, ka pat nebiju atsitis nevienu reizi no vietas un starts uz asfalta izdodas ļoti trūcīgs un uz noslāpšanas robežas. Aijaijaij. Sākam braukt – jau pirmajā kilometrā ir skaidrs, ka karst motors. Man galvā sākās miljons permutāciju, kas tagad notiks. Izslēdzu antilāgu jau kaut kur pie ~Līviem un sāku “taupīt” temperatūra bišķīt nokrītās un braucam kaut kā. Īsti nav skaidrs, cik daudz var spiest, tāpēc visu dopa vidus daļu faktiski noripinām. Uz beigām pāris līkumos bišķīt salieku plakaniski, lai vismaz skatītājiem prieks. Mākslīgajā tramplīnā neko skaistu neizdarām un finišs. Intervētājam saku, ka karst motors un dodos tālāk.
Mums šoreiz ir uzstādīta arī jumta lūka, ar kuru man iepriekšējā pieredze (esot stūrmanim citā mašīnā) ir ļoti laba. Bet mūsu mašīnā viņa ne sūda nepūš. Knapi knapi kaut ko tur bišķīt dveš – faktiski par viņu var pat aizmirst, ka tur vispār tāda ir. Pārbraucienā uz otro dopu Aldis saka, ka viņam ir ļoti karsti un ka uz pirmā dopa beigām bija ļoti stipri jākoncentrējas, lai spētu kaut ko vispār nolasīt. Pirms otrā dopa izkāpjam ārā un izkāpjot no mašīnas Aldis saka, ka galva ir galīgi dulla, viss griežās un ka ir ļoti slikta pašsajūta – tirpst rokas un kājas un ir sajūta, ka tūliņ atslēgsies. Es saku – dopa startā 100 m attālumā ir ātrie – aizejam pie viņiem? Aldis saka, ka nevar aiziet un ka labāt atvest viņus šurp.
Tajā brīdī es sapratu, ka joki tievi un skrēju pēc palīdzības. Atskrien divi ārsti ar koferiem, samēra spiedienu utt un mēģina saprast, kas pa lietu. Īsti labāk Aldim arī nepaliek un tiek pieņemts lēmums vest viņu uz slimnīcu. Atbrauca otra rezerves brigāde (lai šī ar doties atpakaļ ierindā un nav jāatceļ dops) un Aldi aizveda. Mēs tajā brīdī ar Aldi vienojamies, ka es mēģinu dabūt kādu citu stūrmani uz rītdienu, jo nav skaidrības, kā viss attīstīsies un kad/vai paliks labāk. Es braucu uz servisa parku un izrādās mūsu mehāniķis Kristers Usārs ir braucis rallijā par stūrmani un pie tam viņam ir šī gada licence rallijā. Es viņam uzdodu jautājumu – brauksi? Viņš bez domāšanas atbild – braukšu. Ok, es eju kārtot papīrus, jāraksta iesniegums komisāriem izskatīšanai par šādu faktu. Komisāri uziet apspriesties un pēc minūtēm 15 apstiprina, ka es varu nomainīt stūrmani un ka turpināt braukt sestdienas dopus bez kopvērtējuma ieskaites, un gatavojamies rītdienai.
Aizbraucu uz slimnīcu vēl pie Alda vakarā – viņam laiž rehidrācijas šķidrumu vēnā un jau paliek labāk. Vakarā ap 23:30 viņš jau ir izrakstīts no slimnīcas un mājās diezgan žirgts (pēc apmēram 4 stundām). Īstas skaidrības un viennozīmīgas atbildes kas īsti notika nav, bet katrā ziņā vistuvākā diagnoze – atūdeņošanās un pārkaršana.
No rīta ar Kristeru izejam cauri stenogrammas dažām niansēm – jo viņam jābrauc būs ar tādu, ko Aldis ir sarakstījis – nav pats vienkāršākais uzdevums. Protams, ka mums nesanāk nekur neko pamēģināt, tikai sausajā pastāstu, kas ir kas un visam jāsanāk.
Braucam uz Ģikšu dopu. Pa ceļam jau skaidrs, ka leģendu viņš saprot un laikus galvā rēķina ļoti labi. Sagatavojamies dopam un aiziet! Lasās un saprotu labi, protams ir nianses – bet priekš pirmās reizes ļoti, ļoti labi. Bija viņam arī jāpierod pie maniem dažiem izlaistajiem tramplīniem, kas lasot radīja nelielu apjukumu bet viss ok. Ar mašīnu jau sāku nedaudz labāk saprasties – ļoti, ļoti grūti pierast pie bremzēm. Ir sajūta, ka reizēm mašīna nestājās un es pat nevaru pateikt vai nestājās vai man tikai liekās (visdrīzāk liekās). Bija arī viens moments, kad ļoti ātri bija jānoreaģē un stūre jāgriež atpakaļ – kas izdevās, precīzi kā plānots, tomēr tajā brīdī sapratu, ka sēdpozīcija tomēr nav īsti laba un šajā momentā nejutos komfortabli.
Pērkoņi – arī braucam kā mākam, pat nedaudz uzlecām tramplīnā! Vecpiebalgu arī nobraucam ok, tikai šeit dēļ roteriem un asajiem dažiem līkumiem trīs reizes rāvu ručāru un likās, ka bremzes nosējās – dabūju mest līkuma izejās pa mēmajiem vēlreiz, lai atlaiž un tikai tad braukt tālāk (piedodiet skatītāji). Un vēl tagad mani nepamet sajūta – vai tiešām tā bija vai tas bija manā galvā? Motors karst – katrā dopa finišā ap 110 grādiem bet drīz pēc tam nokrītās. Mēs braucam un par to pārāk nedomājam.
Otrās dienas pirmais aplis izturēts, braucam uz servisu. Pārbrauciens ir garš. Liekas, ka mašīnai viss kārtībā. Aizmirsu pateikt, ka pirms starta vēl bija stress ar bremzēm, ka uzspiežot bremzes, supports nedaudz metās pret riteņa disku, jo ir ļoti maza atstarpe. Pēc pirmā apļa, laikam kalodas jau drusku piedila un tā vairs nav. Jēēij!
Servisā neko nedarām, satiekam fanus – papļāpājam, mehāniķi apskata mašīnu, nomainām kamerai bateriju nedaudz uzēdam un aiziet.
Otrais aplis ar tiem pašiem trīs dopiem. Aiziet – sestajā dopā Kristeram kaut kas tik labi negāja ar lasīšanu, bet nu visu tāpat saprast varēja. Ātrums uz otro apli bija nedaudz saprotamāks un kā pašam likās arī lielāks. Sāku jau kaut ko saprast, kas ir turbo dzinējs un kā ar viņu ir jābrauc. Špūres bija mazākas nekā likās un ātrumposms kopumā patika. Savam laikam trešajā dopā atvinnējam 12 sekundes. Septītajā dopā Pērkoņos arī tas pats – nedaudz kāpinām tempu un savam laikam atvinnējam 15 sekundes. Pēdējā dopā Vecpiebalgā arī savam laikam atvinnējam 11 sekundes.
Finišs ir sasniegts un lai arī nestartējām SS2 un kā redzams ne bez piedzīvojumiem, tomēr gandarījums par to, ka esam vismaz finišā ir liels. Mega darbam ir vismaz kaut kāds rezultāts un sasniegts finišs. Paskatoties rezultātos, protams, nekas iepriecinošs nav un, lai arī skatoties tikai otrās dienas rezultātus, Historic ieskaitē būtu piektajā vietā – pie ātruma, sadarbības un saprašanas, kas īsti ir jādara ar turbo mašīnu, ir vēl daudz jāstrādā, lai būtu tuvāk konkurentiem. Skaidrs, ka bez nevienas izbraukšanas reizes uz neko lielāku cerēt arī nevarējām. Toties iztikām bez nevienas nopietnas tehniskas problēmas, ja neskaita dzinēja karšanu. Otrajā dienā visus dopus braucām ar ieslēgtu pečku uz pilnu klapi, lai dzinējam vieglāk. Tālākie plāni vēl nav skaidri un atkarīgi no dažādiem faktoriem. Skaidrs ir tikai viens, ka šogad ar šo auto vairs nekur nestartēsim.
Augstāk: tikai otrās dienas rezultāti. Oficiālajos rezultātos mums DNF. Uz tikšanos kaut kad!
We have been re-building our rally car going on 5 years now. We have come a long way and finally start to see the light at the end of the tunnel. Our goal – is to celebrate the comeback with participation of our home rally – Rally Cesis 2024 (9th-10th of August 2024).
My brother and I have started our rallying journey exactly 20 years ago – in 2004 in a hobby rally in Cesis (See photo) and for various reasons we have never participated in the real and proper “Rally Cesis”. Now is our chance! YOU can also help us get there.
How can you support us? By sending money with a note “Donation for Rally Cesis” in one of the following ways:
1. With a bank transfer to my bank account LV97UNLA0050003508371 Maris Egle 2. To my PayPal account: maris.egle@gmail.com 3. To my Revolut account +371 29140964 4. By calling me and arranging another way
NOTE: All merchandise is made to order and will be done in batches. The deadline for the first batch is 21-July-2024 at 11:59 pm (Latvian time). You can also participate after this date but then your merch will most likely be made later and may not reach you in time for Rally Cesis.
A – T-Shirt – Donation of 25 EUR – Black or white good quality T-Shirt with Cedrus Tropos logo.
B – Cap – Donation of 40 EUR – Black Flat Cap with embroidered Cedrus Tropos Logo on the left side
C – Baseball cap – Donation of 40 EUR – Black baseball cap with a cool red line. Embroidered Cedrus Tropos logo on the left side
D – Visor – Donation of 40 EUR – Pink ladies visor with a beautiful white line and white Cedrus Tropos logo. Very handy for ladies who don’t like to wear regular caps.
E – Hoodie – Donation of 45 EUR – Red and soft Cedrus Tropos hoodie with white team’s supporter logos.
F – Umbrealla – Donation of 85 EUR – Premium umbrella for two people. Color – Dark Gray. Automatic golf umbrella – 120 cm (47 Inches) in diameter with a soft handle and built-in release button. Durable and elegant, with Cedrus Tropos and Motors & Sports logo.
G – Passenger ride – Donation of 100 EUR – Passenger ride with the new rally car in winter on a frozen lake with sports studded tires. The date will be chosen by the team and announced in advance.
H – Full clothing combo – Donation of 100 EUR – Full clothing set – 1 x T-Shirt (white or black), 1 x Cap of choice or visor, 1 x Hoodie.
I – Umbrella and T-shirt combo – Donation of 100 EUR.
J – Everything that we have – Donation of 250 EUR – Passenger ride, full clothing combo + umbrella
K – ROYAL – Donation of 500 EUR. Full clothing combo + umbrella and a chance to drive the new rally car yourself on a frozen lake with sports studded tires. This will be a once in a lifetime experience and you will never forget the thrill of it.
X – Custom donation, custom solution – any other amount and any other combination of merch or anything else. Sky is the limit here and we can achieve many things together. If you or your business is interested in any other cooperation (videos, success stories, rally training, advertising on car, your employees thrill rides, participation in tests, participating in rallies as co-driver etc) – get in touch with us and we will find a solution.
Nothing – we accept any other amount as well (also 5 EUR donations go a long way). Remember that your biggest gift may be the satisfaction of having helped us achieve our goal and be a part of our dream!
Please be aware that this is not a merchandise e-commerce store. All fan merchandise is exclusive and free of charge and the only way you can get it is to become a supporter of our team. This is a way for us as a team to say thank you to all our supporters and fans!
Doma par startēšanu Minirallijā Ropaži 2024 radās pēdējā brīdī – faktiski divas dienas pirms pieteikuma termiņa beigām. Tā kā mēs šogad ļoti cītīgi strādājam pie tā, lai nonāktu Cēsu Rallijā beidzot ieskaitē ar īsto sportinieku, minirallijam un citiem “side projectiem” esmu pateicis Nē.
Taču, tajā pašā laikā iespēju “notraukt rūsu” pirms Cēsīm laist garām negribu, un Minirallijs Ropaži mūsu budžetam un kalendāram būtu visatbilstošākais risinājums. Bez dugām mums der tikai Minirallijs un nākamais Talsu posms jau ir aiz Cēsīm – attiecīgi vai nu Ropaži vai nekas. Ja tikai būtu kāds, kas gribētu nedaudz atbalstīt mūs šajā gājienā, lai necieš jau tā plānais Cēsu Rallija budžets.
Draugu un atbalstītāju iedrošināts (un paldies Dreipim par to, ka ļāva izmantot mašīnu) divas dienas pirms pieteikuma termiņa ielieku feisbukā postu, ka meklēju stūrmani. Pēc pāris stundām jau viss ir sarunāts un esam vienojušies ar Lauri par dalību! Viņam ir pieredze minirallijā kā stūrmanim jau iepriekš un viss liekās būs labi. Pēc tam vēl interesi izrādīja divi cilvēki, kas laikam liecina, ka šāds “pakalpojums” ir gana aktuāls.
Vēl pirms rallija izbraucam nelielu stenogrammas treniņu – viss būs ok!
Rallija dienā ierodamies servisa parkā, uzstādamies, izņemam doķus, izejam tehnisko un aiziet rakstīt trasi. No rīta kā ierasts parakstam pāris km vienkārši random ceļu, lai iesildītos rakstīt un pēc tam jau varam sākt rakstīt pirmo dopu. Minirallijā pieraksts ir atļauts tikai vienu reizi, attiecīgi jābūt “siltam” jau uz pirmajiem metriem.
Pirmais dops ir tas pats, kas bija arī 2022. gadā, kad pēdējoreiz braucu miniralliju Ropaži – segums ļoti viltīgs ar daudz oļiem un pamīksts pēc būtības. Otrais dops ir klasiskais Ropažu treniņu dops – ļoti foršs, jābūt precīzam, itsevišķi ja līs lietus. Trešais – man laikam patika vislabāk – tāds diezgan ātrs!
Ņemot vērā pagājušā gada Minirallija Cēsis roteru situāciju, esam izlēmuši arī šoreiz likt aizmugures kameru, lai, ja ir kādi strīdīgi roteri, varam paši paskatīties – bija nogāzts vai nebija un pie vajadzības iet strīdēties.
Gatavi startam – saulīte spīd, diena jauka un aiziet! Pirmais dops – Laurim lasīšana izdodas ļoti labi un visu uzreiz arī labi uztveru. Mans moto ir, ka jābrauc ar pilnu gāzi jau no pirmajiem metriem, tomēr “rūsa” ir jūtama un varēšana “nevelk” līdzi gribēšanai. Roteros pa daudz taustos un vienā gandrīz pat iecirtām (kļūda stenogrammas pierakstā) – dabūjam likt atpakaļgaitā un vēl šaubas, vai neieskaitīs sodu. Lauris mierina, ka nebūs sods par tādu, kuru padevām atpakaļgaitā un izbraucām pareizi, taču nekad neko nevar zināt.
SS1 laiki arī nav internetā pieejami, jo laikam švaks internets tiesnešiem mežā – un neko darīt. Skaidrs, ka nekas labs ar tādu braukšanu būt nevar, bet īsti nezinām, cik kāšam. Otrais dops – liekas vismaz segums jau daudz labāks, taču tāpat pāris vietās stipri pa laicīgu savācos – it sevišķi garajā taisnē pirms K4+ ap konusu, kur ir platais krustojums. Šeit vismaz ir pieejami rezultāti online un esam otrajā vietā atpaliekot no Ābeles 1.5 sekundes un apmēram tikpat esot priekšā Mušpertam. Skaidrs, ka cīņas būs un, ja gribam atvinnēt savas pirmajā dopā savārītās ziepes, būs jāspiež naidīgāk.
SS3 – starts nežēlīgi sarakts, mēģinām lēnām pa bedrēm, taču tāpat skaņas no apakšas nāk draudīgas. Neko, pēc tam spiežam normāli un dopu uzvaram bet par vienu desmitdaļu no Ābeles un vēl par nepilnu sekundi no Mušperta. (Tad mēs vēl nezinājām par Ābeles savākto sodu šajā ātrumposmā). Kopvērtējums galvā jārēķina pašam un tas galīgi neizdodās, jo nav zināmi laiki nevienam SS1 un arī vai mums būs sods SS1 vai nebūs. Katrā ziņā galvā tas neko daudz nemaina – lai cīnītos par kaut kādu pjedestālu ir jābrauc ātrāk.
Servisa parkā apskatāmies eļļas, spiedienus utt, nekas nav jādara un izmantoju brīdi lai sakārtotu domas un paguļu 15 min zālē. Tas ļoti labi palīdzēja un esmu gatavs. Pa šo laiku ir parādījušies arī kopvērtējuma laiki pēc SS3 jeb pusrallijā – un mēs esam otrie – atpaliekot no Ābeles apmēram 2 sekundes tikai! Šobrīd vēl nezinām 1) vai mums ir iedots sods par SS1 un 2) kam vēl ir sodi. Ar domu, ka tik traki jau nav un vienkārši jābrauc ātrāk – braucam uz SS4.
SS4 noskaņojums ir kaujiniecisks un sakoncentrējamies labi – visur viss kā vajag, trakajā roterī varbūt čut pa drošu iebraucām, bet vismaz viss safe un izbraucam, kā liekas bez neviena soda. Baigā špūre jo tas segums tāds oļains, bet tas mani no ritma neizsit – spiežam tikai un mēģinām noturēties špūrē. Atkal protams internets tiesnešiem finišā neiet un paši pajautājam kāds rezultāts mūsu sīvākajiem konkurentiem – Ābelem. Paši sev esam atvinnējuši 6 sekundes pret SS1 un Ābelem 4.5 sekundes. Baigi vairāk nerēķinu jo saprotu, ka ir jāspiež un jāatvinnē arī “tas roteris, ko iespējams mums pieskaitīs”. Sajūtas ir beidzot tādas, kā vajag – esam elementā un jābrauc tikai. Kopvērtējumā mēs būtu pirmie ar ~2 sekunžu pārsvaru (vai kāšam nepilnas 8 ja mums pieskaita roteri)
SS5. Šajā dopā roterī ir nokrāvies Modris – uzmetis kūleni, kas protams, mūs neiepriecina. Spiežam tāpat – sākums ir gana ciets. Garajā taisnē pirms platā krustojuma spiežu ilgāk, taču kad ieraugu tos rakumus, kas ir pašā līkumā, acumirklī mainu savu trajektoriju no sākotnēji iedomātā plašā vēziena uz “ujujuj – cik var taisni un bez ārprāta”. Otrajā daļā pāris bremzēšanās uz roteriem un roteru izejas ir ar palēcieniem, bet tas jau piederās pie lietas 🙂 Pašā finišā diemžēl grāvī ir ieslīdējis mūsu cīņu biedrs Ingus, kas no tālākas cīņas ir spiests izstāties.
Savam laikam pret SS2 kāšam 3 sekundes – laikam uz rakumu rēķina jo noskaņojums un pašam pēc sajūtām viss bija labi! Svarīgākais, ka Ābelem atkal atvinnējam nedaudz vairāk par 4 sekundēm. Šobrīd būtu priekšā jau nedaudz vairāk par 6 sekundem (vai kāšam 3-4 sekundes ja mums pieskaita roteri). Vēl viens ātrumposms un sajūta ir ka labi ejam pareizā virzienā. Pa ceļam uz SS6 pārbraucienā uz šosejas no mums dikti nobīstas stārķis un veic neapdomīgu manevru pāri ceļam, nākas likt pa mēmajiem un viņa kājas – par laimi tikai ar gaisa plūsmu tiek paceltas gaisā – viņam viss labi mums arī. Kontakta nav.
SS6 – šis laikam man vislabāk patika no dopiem – braucam no sirds, itsevišķi pēdējo līkumu 🙂 un finišā ir liels gandarījums, jo lai arī kāds būtu rezultāts, otro apli nobraucām no sirds un gan jau uz pjedestāla būsim arī ja kāds roteris būs trāpījies. SS6 Ābelem atvinnējam jau 6.5 sekundes un tad sanāk, pat ar visu roteri būsim pirmie. Ja protams, vēl kāds roteris neatrodas.
Aizbraucam atpakaļ uz servisa parku un nu tik sāk parādīties roteri no pirmā apļa – mums par SS1 nav iedots sods, taču ir par SS3 vienu no beigu roteriem. Ābelem arī ir ieskaitīti divi gab roteri un līdz ar to mums tāpat vajadzēt būt stabili pirmajiem. Kaut kāda neticība ir par to roteri SS3 tāpēc ēdot vakariņas kafejnīcā slēdzam iekšā kompi un skatamies video no roteru kameras. Nu skatamies divas reizes – nu nav neviena rotera SS3. Drošības pēc noskatāmies arī visa otrā apļa dopus – tur arī viss pa tīro.
Lai arī mums tas vietu neizšķir, jo tāpat esam pirmie, pēc Cēsu pieredzes – tas tomēr neatstāj labu sajūtu aizbraucot mājās. Domāju – nē nu ejam pastrīdēties. Ja nav tad nav tas roteris un viņš ir jānoņem. Parādam visu video no SS3, drošības pēc arī no SS6, lai nav “pārsteigumu” un abos video neviens roteris netiek nogāzts, ko organizators arī atzīst un izlabo rezultātu. Visi esam tikai cilvēki un kļūdīties var. Kā saka “no hard feelings”.
Visiem varu ieteikt šo atpakaļskata roteru kameru, jo tā dod pārliecību par sevi šādās situācijās. Reizēm tiešām nevari saprast vai nogāzi vai nē – un tad paskaties un ir mierīgs prāts – nogāzi – nu viss – pats vainīgs, jābrauc uzmanīgāk, bet ja nenogāzi konusu – tad vismaz arī ar drošu sirdi vari teikt, ka nebija, nevis “man likās ka nebija”. Tad arī tās cīņas par sekundēm ir daudz garšīgākas nedomājot, ka 10 sekundes pār tevi karājās kā Damakla zobens 🙂
Beigās jau pēc finiša uzzinājām ka cīņu biedram Ābelem ir SS5 otrajā daļā nokniebusies aizmugurējā pusass un tad ir arī saprotams, kāpēc SS6 laiks bija tik slikts – ar puspiedziņu 😀 tomēr var lēnāk pabraukt. Saņemam savu godam nopelnīto kausu un braucam mājās laimīgi. Paldies Laurim Cincim par darbu – viss tika nostrādāts līmenī!
Mēs jau piekto gadu pārbūvejam savu rallija mašīnu un beidzot esam finiša taisnē un var jau nedaudz redzēt gaismu tuneļa galā. Mūsu mērķis ir nosvinēt atgriešanos ar piedalīšanos savā mājas rallijā – Rallijā Cēsis 2024 (9.-10. Augusts 2024).
Mēs ar brāli sākām savu rallija karjeru tieši pirms 20 gadiem – 2004. gada standartauto rallijā “Milzis 2004” tieši Cēsīs (skat foto). Dažādu iemeslu dēļ pa visiem šiem gadiem tā arī neesam nekad piedalījušies kā ekipāža īstajā sporta Rallija Cēsis ieskaitē.
Šī ir tava iespēja mums palīdzēt tur beidzot nokļūt! Esi īsts fans, piedalies fundraiser – un atnāc papļāpāt Cēsu Rallija servisa parkā!!
Fundraiser būtība ir gaužām vienkārša – tu mums ieskaiti vai iedot kādu EUR un mēs tev pretī attiecīgi dodam kaut ko no sevis. Pirmkārt jau sajūtu, ka tavi EUR nav aizgājuši kārtējā atspirdzinošajā dzērienā 😀 bet gan tiks ieguldīti sarkanā un ārkārtīgi skaistā rallija projektā ar antilāgu 🙂 Otrkārt – esam arī sagatavojuši jaunus labumus, ko aktīvākajiem faniem, kas ziedos vismaz 25 EUR uzdāvināt. Nu tad pie lietas:
Kā vari atbalstīt? Pārskaitot naudu ar norādi “Ziedojums Cēsu Rallijam” vienā no sekojošajiem veidiem:
1. Uz bankas kontu LV97UNLA0050003508371 Māris Egle 2. Uz paypal kontu maris.egle@gmail.com 3. Uz Revolut kontu 29140964 4. Zvanot man un sarunājot kā atdot skaidrā naudā vai ja Tev ir idejas, kā vari atbalstīt savādāk.
PIEZĪME: Lai jauno apģērbu varētu vilkt jau Cēsu Rallijā, pasūtījumam jābūt veiktam līdz 21.07.2024 plkst 23:59. Pēc šī laika arī viss ir spēkā un pieņemam atbalstu, tomēr visdrīzāk merchu saņemsi jau pēc Cēsu Rallija.
A – Krekls – Atbalsts 25 EUR apmērā – Melns vai Balts kvalitatīvs T-Krekls ar Cedrus Tropos fanu atribūtiku.
B – Kepons – Atbalsts 40 EUR apmērā – Melns kepons ar plakanu nagu Cedrus Tropos izšuvumu kreisajā pusē
C – Beisbola Kepons – Atbalsts 40 EUR apmērā – Melns beisbola kepons ar skaistu sarkanu svītru nagā un ar Cedrus Tropos izšuvumu kreisajā pusē
D – Nadziņš – Atbalsts 40 EUR apmērā – Rozā dāmu “nadziņš” ar skaistu baltu līniju nagā un Cedrus Tropos simboliku baltā krāsā. Noderēs dāmām, kam vasarā parastajā keponā ir neērti vai karsti.
E – Hūdijs – Atbalsts 45 EUR apmērā – Sarkans, mīksts Cedrus Tropos hūdijs ar baltiem komandas un atbalstītāju logo
F – Lietussargs – Atbalsts 85 EUR apmērā – Premium lietussargs divām personām – tumši pelēkā krāsā. Automātiskais golfa lietussargs 120 cm diametrā ar mīkstu, patīkamu āķveidīgu rokturi un rokturī iestrādātu izlaišanas pogu. Izturīgs un elegants ar Cedrus Tropos logo.
G – Vizināšana – Atbalsts 100 EUR apmērā – Vizināšana ar jauno sporta mašīnu ziemā ar zāģiem pa ezeru komandas izvēlētā un iepriekš paziņotā datumā.
H – Apģērba komplekts – Atbalsts 100 EUR apmērā – Pilns jaunais apģērba komplekts – 1 x T-Krekls (balts vai melns), 1 x Kepons vai vizieris pēc izvēles, 1 x hūdijs.
I – Lietussarga un T-Krekla kombo – Atbalsts 100 EUR apmērā.
J – Viss, kas mums ir – Atbalsts 250 EUR apmērā – Vizināšana, pilns apģērba komplekts + lietussargs
K – ROYAL – Atbalsts 500 EUR apmērā. Pilns apģērba komplekts + lietussargs un iespēja pašam pie stūres izgāzt ar rallija mašīnu ar sporta zāģiem pa ezeru komandas izvēlētā un iepriekš paziņotā datumā. Nepalaid garām iespēju piedzīvot neaizmirstamus mirkļus.
X – Cita summa, cits risinājums. Jebkura cita summa un jebkura cita merch kombinācija vai jebkas cits. Domā radoši un mēs noteikti atradīsim kopīgu valodu. Ja tu vai tava firma ir ieinteresēta jebkāda cita veida sadarbībā (video, motivācijas stāsti, rallija apmācības, reklāma uz mašīnas un video apskatos, tavu darbinieku vizināšana, dalība rallija testos kā pasažierim, piedalīšanās rallija sacensībās kā stūrmanim utt) – sazinies ar mums un mēs izdomāsim risinājumu.
Nekas – mēs pieņemam arī jebkuru citu summu (arī 5 EUR ziedojums ir ļoti noderīgs). Atceries, ka tava lielākā dāvana var būt arī gandarījuma sajūta, ka esi mums palīdzējis nonākt pie mūsu mērķa un esot daļai no mūsu sapņa!
Lūdzu ņem vērā – šis nav fanu atribūtikas e-veikals. Visa fanu atribūtika ir ekskluzīva un bez maksas, un pie tās var tikt tikai mūsu atbalstītāji. Šis ir veids, kā mēs kā komanda pasakam paldies saviem atbalstītājiem.
