30.05.2026
Šī gada rallija plāna pirmais pasākums bija tieši Minirallijs Karosta. Karosta vienmēr sirdij tuva un arī šoreiz negribēju laist garām iespēju piedalīties. Tāpat kā 2018. gadā plānots bija ierasties pa taisno no ASV, lai startētu minirallijā Karosta. Toreiz man atcēla reisu un ar lielām klapatām un galvassāpēm 24h vēlāk nekā paredzēts tikai nokļuvu Rīgā, kur mani sagaidīja lidostā ~18:00 vakarā ar uzkrautu sportinieku, lai pa taisno dotos uz Liepāju. Toreiz no rīta ceļoties Liepājas centrā un braucot uz Karostu izņemt dokumentus sportiniekam pārtrūka zobsiksna un nekāds rallijs mums neiznāca. Laikam rallija dievi bija nolēmuši, ka mums nevajag braukt tajā rallijā.
Es gan neesmu māņticīgs, tomēr bieži tik līdzīgs scenārijs neatkārtojas. Arī šoreiz trešdienas vakarā ierados pa taisno no komandējuma ASV, šoreiz bez starpgadījumiem un piektdien jau varējām doties uz Liepāju. Viena diena kā saka vēl palika rezervē, ja nu kaut kas aizkavējās. Šoreiz kavēšanās par vienu dienu notika turpceļā, tā kā tas ralliju neietekmēja 🙂
Un tagad par mūsu ekipāžu – šoreiz lietas salikās tā, ka piedāvāju Motors & Sports labākajam rallija filmētājam Mārtiņam, vai viņš savā dzimšanas dienā, kas iekrīt tieši Karostas minirallijā, negrib uzšaut minirallijā par stūrmani? Pēc īsa apdomāšanās brīža viņš piekrita. Sagatavošanās notika iepriekšējā vakarā youtube kanālā patrenejoties lasīt steni pāris reizes pie onboardiem un viss – gatavs!
Piektdien izņemam doķus, izejam tehnisko komisiju un ejam gulēt. No rīta sarakstam 3 ātrumposmums – kas divi ir no pagājušā gada, tikai apgrieztā secībā – Karostas Mežs un Biznesa Centrs un trešais ir jauns – Liepājas Metalurga teritorijā. Izskatās ļoti aizraujošs. Šogad Karostas minirallija servisa parks pirmo reizi ir pārcēlies no Karostas uz pašu Liepāju un ir organizēts kopā ar Rallija Kurzeme servisa parku Metalurga izdedžu laukumā, kas šausmīgi putēja. brr. Vismaz plašums ir, bet tas arī viss. Starp citu, šogad Kurzemes rallijs notiek vienā dienā ar Karostas miniralliju, un pat veselus divus Minirallija dopus – Karostas Mežu un Metalurgu – brauks arī “Lielie”. Forši.
Ok, dopi pierakstīti, un esam gatavi startam. Lai gan paredzēti arī metalurgā gabaliņi pa granti, tomēr asfalts ir nospiedošā vairākumā un nolemju neko ar riepām neķīmiķot un vienkārši braukt ar Mišelin Pilotsport. Priekš rallija tiek iegādāta viena 🙂 jauna riepa, otra pusjauna no pagājušā gada Karostas, ko nepārsitām un divas vecās mizas no sazinkuriem laikiem. Jāsaiet. Šoreiz gan esam bišķīt mācījušies no pagājušā gada pieredzes, kad viena pārsista riepa pirmajā dopā izčakarēja visu ralliju, jo nebija normālas zapaskas. Un 5 no 6 dopiem toreiz nācās braukt ar vienu “balonu”. Šoreiz tika iegādāts zapaskas disks uz kura uzvilkta viena no vecajām Michelin tupelēm. Nevajadzēja. Bet drošības sajūta bija.
Šoreiz esam 4WD klasē veseli 7 dalībnieki un ja nemaldos 6 no mums ir kādreiz uzvarējuši mūsu klasē, tāpēc cīņas solās būt sīvas un pa brīvu te neko neviens nedos.
Pirmais dops. Karostas mežs. No starta uzreiz “netīrs” roteris (dzēšanās pie rotera pa netīru asfaltu/betonu), pie kura nedaudz piesardzīgi sadzēšos un nodomāju, “Nē, Māri! Jāspiež, pohuj, gan jau saies!” un nākamajā bremzēšanās vietā jau drošāk. Mūsu stratēģija ir vienmēr spiest no paša pirmā dopa, kamēr vēl citi konkurenti cerams guļ. Pāris vietās neizdevās, kā ieplānots, bet kopumā nobraucām labi un bez lielām kļūdām. Pēc pirmā dopa esam līderi ar 4 sekunžu pārsvaru. Tuvākie sekotāji gan ļoti cieši veseli 3 sabraukuši vienā sekundē: Zalcmanis, Mušperts un Ozerovs. Pārējie trīs vēl tālāk.
Riepas veselas un braucam uz SS2 – Metalurgs, kur jau daļa arī pa granti. Centos laist droši, tomēr daudzas vietas piesardzīgi, lai nesaplēš riepas. Bija vienas bedres, kas baigi paņēma uz pārsteigumu un pēc tam grūti bija trāpīt kreisajā trijniekā, bet sagāja. Dops ļoti foršs, tikai nepatika, ka veseli 2 apļi sākumā jātin ap apli. Pietiktu ar vienu, bet nu visiem vienādi. Rezultātā esam dopā otrie +0.80 sekundes no Zalcmaņa. Ozerovs arī tepat 0.3 sekundes aiz mums, Mušperts jau nedaudz tālāk.
Trešais dops biznesa centrs- šis man vismazāk patīk, bet nu neko darīt. Šaurs, peņģerots un ļoti precīzi jābrauc. Startā otrajā līkumā jau sameistarojos, jo tajos ņirbošajos konusos izskatījās, ka jābrauc bišku tālāk un sanāca neveikls manevrs, bet centos pēc tam saņemties. Bija vēl viena kļūda stenogrammā, kur bija pa asu uzrakstīta ieeja līkumam, kur nedaudz pa lēnu ienācu, bet pārējais ok. Stenī kļūdu izlabojām uz nākamo reizi. Šoreiz jau tikai 3.ais laiks klasē 1.5 no Ābeles. Tomēr, kas svarīgāk tikai 0.06 (!) atpaliekot no Zalcmaņa. Šeit arī Ozerovs atkrīt tālāk.
Tagad serviss. Faktiski esam tādā īstā cīņā vairs tikai divatā ar Zalcmani. Esam priekšā par 3.46 sekundēm, un vēl palikuši 3 dopi. Servisā uzēdam zupīti, pārbaudam eļļas līmeni un atpūšamies. Nekas jālabo nav.
Pēc servisa pirmais dops atkal ir Biznesa centrs. Noskaņojums ir kaujiniecisks un mēģinam braukt agresīvāk un drošāk. Šoreiz bez nopietnām kļūdām un uzlabojam savu iepriekšējo rezultātu par 3.6 sekundēm, taču tāpat paliekam trešie. Zalcmanis pirmais un mums atvinnējis vēl 1.2 sekundes. Kopumā pārsvars sarucis līdz 2.26 sekundēm un ņemot vērā pēdējos dopus – strauji dilst. Nu neko jāsaņemās.
Braucam uz SS5, kas ir Karostas mežs. Tur mums startā paziņo, ka BMW ekipāžas avārijas dēļ dops ir atcelts un mums nebūs jābrauc. Sākumā es domāju, ka mums tas nāks par sliktu, jo šeit mums bija tieši vislabākais laiks pret konkurentiem un te ir visreālākā iespēja viņu atvinnēt, tomēr kā ir tā ir. Beigās, ko jau uzzināju pirms pēdējā dopa starta – ka Zalcmanis bija sagriezies SS1 un dabūjis likt atpakaļgaitā. Līdz ar to – laikam jau tomēr labi, ka nebija jābrauc, kamēr mums ir pārsvars, lai tik atceļ dopu.
Pēdējais dops. Metalurgs. Pārsvars 2.26 sekundes. Pārējie ir tālu. Uz starta stāvu un domāju, jādod ručkā – ja sasitīsim riepas vai kaut kur izbrauksim pa lakstiem, tad vismaz nebūs žēl. Būs žēl, ja papisīsim par kaut kādu sranu vienu sekundi vai pussekundi, jo pa daudz taupījos. Ar tādu domu arī ejam startā un spiežu cik nav žēl. Tikai pēc tramplīna pirms sliedēm sajuka, kur jādzēšās un pa ātru sadzēšos, pārējais likās labi nobraucu. Iebraucot finišā redzu Zalcmani joprojām stāvot finišā ar pilošu karteri un nodomāju – tad jau būs ok! Izrādās viņi arī padomāja to pašu ko mēs startā un spieda, lai izceltu uzvaru. Rezultātā pārsista riepa un pēc tam vēl pārsists karteris un pazaudētas 27 sekundes. Mēs savu laiku uzlabojām par 2.5 sekundēm un kopvērtējumā uzvarējām ar 20 sekunžu pārsvaru pār Mušpertu. Zalcmanis atkrita uz 5. vietu.
Finišā satikām viņu un viņš, protams, bija bēdīgs par cīņas iznākumu, bet priecīgs par pašu cīņu un aicināja mūs vēl atbraukt kādreiz. Es pēc tam mājās sēžot un jau domas kārtojot sapratu, ka mums šāda cīņa arī ļoti gāja pie sirds un burtiski vakar satiekoties ar savu jauno stūrmani Mārtiņu – papļāpājām un nolēmām – nu davaj uzbrauks vēl kādu reizi. Dzima plāns par Talsiem un Gulbi un tad skatāmies, kas ir sanācis, kā ir ar punktiem un tad domāsim tālāk. Tā kā – tiekamies Talsos!
