28.06.2025 – Talsi, Latvija
Sākotnējais plāns bija piedalīties rallijsprintā Talsi ar Audi 80 jeb sportinieku. Tas plāns izjuka Visaginas rallijā, kad nograbēja aizmugurējais diferenciālis. Kamēr tiek ražota īstā detaļa, lai sportinieks būtu uz strīpas, izdomājām, ka jānobrauc vismaz Talsi pa nullīti. Zvans organizatoram un tiekam akceptēti. Paiet vēl laikam kāda nedēļa un piezogās doma – ja jau būsim atbraukuši uz to galu, a moš tomēr piedalīties arī minirallijā? Netipiski kuplais mūsu klases dalībnieku skaits ‘pats aicināja arī mūs’. Nu ok, pagājušogad gribējās, bet netiku – darba dēļ biju ārzemēs, tad šogad izlemjam pamēģināt – ko jaunie un daudzsološie organizatori ir sarūpējuši – 5 unikāli dopi ieskaitot CVS paralēlo trasi. Aiziet!
Piektdien uzkraujot mašīnu un ar visām mantām sapakotām Mārupē, saprotam, ka nav sarunu iekārtas. Plkst ir 18:00 un ar trali kratities caur korķiem uz centru nav baigā medusmaize, un uz dokumentu izņemšanu jāpaspēj 19:30. Situāciju neuzlabo arī fakts, ka es nevaru iedomāties, kur saruniekārta vispār ir. Labi, pieņemam lēmumu braukt uz Talsiem un situāciju risināt pa ceļam. Par laimi viens zvans Mārtiņam Dzenītim no Baltic Motorsport Promotion un viss ir atrisināts.
Paņemam doķus, izejam tehnisko komisiju un braucam gulēt. Paliekam kā vienmēr Valčas viesmīlīgajās mājās pie Laucienes. Vēl vakarā pievienojam sarunu iekārtu pie elektrības. No rīta hop hop ceļamies 5:50 un braucam rakstīt trasi – kā nekā 5 unikāli dopi jāpieraksta. 1., 2. tādi tehniskāki. 3., 4 – vairāk stiepjamāki. 3. dopam – Sukturi – vidus viss pa asfaltu. Kādreiz sen te esam braukuši Talsu rallijā tikai pretējā virzienā un bez roteriem.
Nu un saldajā – CVS paralēlā trase. Viss pierakstīts un braucam uz servisa parku gatavoties startam.
Starts pašā centrā ar skaistu starta ceremoniju. Starp citu šoreiz mūsu klasē veseli 8 dalībnieki un par uzvaras godalgām cīņas solās būt intensīvas.
Pirmais dops… atsitiens!! Un jau izejā no paša pirmā rotera saprotu, ka ‘nav sajūga pedāļa’ kaut kā mēģinu ar kāju viņu dabūt atpakaļ, bet jau pie nākamās spiešanas ir skaidrs, ka nekas te nenotiks un sajūga nav. Nākamajā roterī kaut ko mēģinu taustīties un slēgt otrajā ar starpgāzītēm, bet tad saprotu, ka ir tikai viens risinājums – iekabināt trešajā un spiest līdz finišam kaut kā – un vispār nedomāt par slēgšanos. Tā arī darām. Būtu to sapratis ātrāk, rezultāts būtu pa kādām pāris sekundēm labāks, bet nu kā ir tā ir. Pēc finiša jābrauc līdz Ventspils šosejai un pa šoseju pa labi uz SS2. Es Aldim saku, jāmēģina kaut kas saremontēt – ja neizdodās, tad griežam pa kreisi uz mājām, ja izdodās, tad pa labi uz dopiem. Jo nu ar šādu braukšanu sajāsim tikai kārbu un par rezultātu var aizmirst – mūsu klasē cīņas ir sīvas. Kāpjot ārā no mašīnas uz paklāja ieraugu cerību stariņu – metāla tapiņu, kas savieno pedāli ar cilindru.
Štata mehāniķis Aldis ķeras pie lietas risināšanas. Piekļuves vieglumu vienā teikumā varētu raksturot kā zobu labošanu caur pēcpusi. Taču galu galā, tas izdodās un stiepjam uz SS2 startu, lai nenokavētu savu laiku uz LK. Bišķīt tomēr nokavējam.
Otrais dops – saprotot, ka laiks viss ir cūkām, izlemjam braukt vienkārši savam priekam – no sirds un skatīties katra dopa laikus atsevišķi. Otrā dopa starts ir gara ‘gandrīz taisne’ jeb Grand Tour vārdiem – ‘isn’t straight’ pa grubuļainu asfaltu ar sekojošu K6 uz grunts. Mums tā arī bija pierakstīts 300 K6 ar riepu. Iebraucot uz grants pirmajā līkumā saprotu, ka nenormāli slidens un arī sarakts. Uzreiz atceros, ka sajūga problēmu un steigšanās dēļ pēc pirmā dopa tā arī nepārbaudīju riepu spiedienu un saprotu, ka tas noteikti ir par augstu. Bet nu neko darīt. Mēģinām izdzīvot akmeņus un nesalauzt mašīnu. Finišā – izrādās, ka pat esam par mata tiesu uzvarējuši dopā. Nav sūdīgi, teiktu Edgars. Pēc katra ātrumposma pārbaudām sajūga tapiņu, jo viņai ir tendence līst ārā. Pārbaudu un palaižu uz leju arī riepu spiedienu. Viss ok. Braucam uz SS3.
Sukturi. Te sākums ir pa lielā rallija dopu, tikai pretējā virzienā un ar konusiem. Vispār dops man patīk. Starts. Pie pirmā rotera kaut ko pārāk ātri dzēšos, jo, lai kā mēģināju uzrakstīt to garo līkumu pēc iespējas labāk, tomēr viņš bija vēl garāks nekā pierakstīts.
Grants daļa ļoti gluda un bez špūrēm. Asfaltu arī liekas, ka labi nobraucam, tikai vienā roterī pa agru pagriežu stūri un iekšpusē aizķeru konusu – nu pilnīgi lieka kustība. Tikai vēlāk sapratu, ka reflekss nostrādāja kā priekš grants, kur bišķīt vēl ‘uzslīd’ bet uz asfalta šai kustībai jābūt plūdenākai vai vēlāk. Nu neko, žmiedzam tālāk un finišā bez soda – otrais laiks. Arī nav slikti.
Servisa parks – konkurentiem sāk parādīties sodi, bet nu tāpat mūsu rezultātam vajadzētu būt nekādam un baigi par to nedomājam. Šoreiz riepu stratēģija arī bija gaužām vienkārša un aprobežojās ar – ‘davaj ar ziemenēm’ un viss.
SS4 – Ģibuļi. Ļoti foršs dops, segums labi turējās un arī roteri izkārtoti ļoti veiksmīgi. Nobraucam normāli – atkal otrais laiks.
Pats pēdējais dops – CVS trase. Es viņu gaidīju ar dalītām jūtām. Iepriekš esmu viņu braucis laikam 2017. g Talsu rallijā un seguma ziņā tā bija katastrofa. Kaut kādi salauzti asfalta gabali, visa trase vienā putrā un faktiski tu gaidi, kad šī agonija beigsies. Šoreiz vēl bija visu nedēļu lijis un uz neko labu necerēju. Taču, bija ļoti, ļoti labi! Jau atbraucot uz trasi uz starta – bija laiks bišķīt paskatīties citus braucējus un izskatījās, ka pat nav ļoti sarakts. Kad mums tika dots starts – uzreiz pirmajā līkumā bija skaidrs, ka tomēr ir slidens vietām, bet visā visumā trase ļoti patika un noteikti labākā stāvoklī kā jebkad to atceros. Šo noteikti vajag vēl. Nu tikai pielikt vēl pāris vietās akmeņu sētu, un zem tilta salabot bedres. Un nobrauktuvi arī. Pārējais ir čotka.
Pirms CVS trases mums kopvērtējumā pēc visiem konkurentu sodiem rādās otrā vieta klasē. Es tam baigi nepievēršu uzmanību, jo domāju, ka mums tāpat iedos vēl papildus laika sodu par kavējumu uz otro dopu (LK2). Taču CVS ātrumposmu neticamā kārtā uzvaram klasē par aptuveni 2 sekundēm no tuvākā sekotāja – Zalcmaņa. Un vēl trakāk ir tas, ka tā brīža pirmās vietas turētājs Mušperts izrādās sadarījis muļķības un CVS trasē dabūjis 2 mīkstas riepas. Līdz ar ko mūsu kopvertējuma 10.5 sekunžu deficīts pēkšņi pāraug 1 sekundes pārsvarā un pirmajā vietā. Izklausās neticami labi, taču es zinu, ka rallijs beidzās tad, kad tas beidzās un ka sodi vēl tikai nāks. Tāpēc drusku papriecājamies pie sevis pasmaidot, bet zinām, ka nāks sodi, un viss tiks salikts savās vietās.
Ēdot pēcrallija pusdienas kafejnīcā, telefonā, kas piesprausts pie powerbankas, tiek refrešota Sportity aplikācija nonstopā un gaidīts paziņojums/sods vai jebkas tamlīdzīgs, kas sabojās garastāvokli. Rezultāti ir tik blīvi, ka mūsu sods mūs uzreiz izlidinātu no pjedestāla ārā. 3 vietu no pirmās šķir nepilnas 4 sekundes.
Līdz pēdējam brīdim kamēr mūs sauca uz pjedestāla es vēl neticēju, ka uzvarējām, taču tas notika un ņemot vērā pirmā dopa tehniskās problēmas gandarījuma sajūta bija liela. Paldies organizatoriem – it sevišķi par SS3, 4 un 5, un cīņu biedriem, tiekamies kādā no nākamajiem minirallijiem.
Rezultāti pieejami šeit: