Rally Talsi 20.05.2017

Dzinējs.

Beidzot tas ir noticis un mēs esam no domām pārgājuši pie darbiem. Kad Kurzemē 2015 nosprāga motors – domājām – skatīsimies, kas tur pa lietu un tad lemsim, ko darīt. Izrādās, ka pie motora bija paciemojies vissirslikti.lv un bija izpūsta galvas blīve. Pie tam izjaucot motoru bija skaidrs, ka ir jāremontē pilnīgi viss, jo bez kompja “motors pats sev kāpj uz kājām” un sevi lauž. Blokā bija rievas, galva jāremontē un tad nu pieņēmām lēmumu to arī darīt, jo tagad tas ir vienīgais variants. Pārāk detaļās neizplūdīšu, lai neaizņem ētera laiku, viss ko gribēju piebilst, ir tas, ka Kristaps Dzīvītis šo procesu novadīja, izdomāja un izdarīja no sākuma līdz beigām un rezultāts ir vienkārši lielisks. Mēs sākumā visu kārtīgi izdomājām un izspriedām visus plusus un mīnusus, ko darīt, ko nedarīt un pa kuru ceļu iet, jo iespēju mūsdienās ir ļoti daudz. Īsumā – joprojām bez turbīnas, mums tagad ir palielināts dzinēja tilpums no 2.3 uz 2.65L – nomainot kloķvārpstu uz lielāku gājienu un nedaudz palielinot arī cilindru diametru. Tāpat uzstādīts VEMS dzinēja vadības bloks, eļļas radiators, karbona ieplūdes kolektors un vēl daudz dažādu uzlabojumu un nianšu, kuras ir nepieciešamas. Būvējot dzinēju un projektējot iznākumu galvenais uzstādījums nebija maksimālā jauda (!!! jā, tā arī var būt). Galvenais uzdevums bija visu sakārtot un salikt tā, lai dzinēja sniegums būtu stabils un kādu laiku mums par to nebūtu jādomā. Otra lieta – lai var braukt ar standarta 98 degvielu. Un tikai treškārt, lai varētu nākotnē jaudu arī palielināt, kad pārējā mašīna un paši būsim tam tikuši līdz.

Tātad visu 2016 gadu būvējām un uzbūvējām. Dzinējs ir gatavs un gaida savu pirmo startu. Tā nu esam pacentušies, ka varam startēt jau pirmajā vasaras rallijā – Talsi 2017. Nesen ir parādījusies jauna ieskaite – Historic, kas ir mašīnām, kas ražotas līdz 1995. gadam (izņemot WRC, Subaru Impreza un Mitsubishi markas). Mums šis ļoti der un nolemjam pamēģināt. Tā kā Talsi ir arī Rallijsprinta čempionāta posms gribējām sākotnēji piedalīties abās ieskaitēs. Iepriekš ir bijis, ka Historic brauc vai nu pilno rallija distanci vai arī nedaudz īsāku par pilno. Savukārt Rallijsprints brauc vēl īsāku – atbilstoši čempionāta nolikumam. Domājām – brauksim rallijsprintu un vēl “piebrauksim klāt” trūkstošos dopus, lai būtu Historic ieskaite. Diemžēl, tas nebija iespējams, jo rallija maršruts tika izveidots tā, ka mēs nevaram braukt rallijsprintu un Historic reizē. Lai nu kā – ja jāstartē tikai vienā ieskaitē, tad izlemjam to darīt šoreiz Historic un paskatīties, kas no tā visa iznāks.

Tā kā mums ir lieliska iespēja palikt netālu no Talsiem pie Valčas mammas, tad to arī atkal izmantojam un esam ļoti apmierināti. Aizbraucam Ceturtdien no rīta puses, un gatavojamies rallijam. Izņemam dokumentus un sarakstam pirmos dopus. Piektdien no rīta pierakstam atlikušos dopus un gatavojam mašīnu tehniskajai komisijai vakarpusē. Vakarā braucot uz tehnisko komisiju atklājās nepatīkama ziņa – pirms rallija tika nomainītas bremžu kalotkas un šobrīd bremzes īsti neatlaižās aizmugurē kreisajā un nedaudz arī labajā pusē. Smird un kūp un saprotam, ka rīt no rīta starts ar šādu mašīnu nav iespējams. Zvanam Kristapam, kurš sarunā ar mūsu jauno rallija mehāniķi Jāni, lai viņš nopērk bremžu cilindru remkomplektu un brauc nevis sestdien no rīta, bet jau šovakar un pa nakti sataisa bremzes. Domāts, darīts. Sagatavojam vietu pie garāžas, lielu lampu un paklāju, lai visus darbus var veikt vieglāk. Braukts nebija sen un vienīgā gonka, ko pirms Talsiem pamēģinājām bija RX Challenge pirms apmēram mēneša jaunajā biķernieku rallijkrosa trasē, tāpēc ir detaļas, kas ir iestāvējušās kopš Kurzemes 2015 gandrīz divus gadus atpakaļ.

Ap pusnkati atbrauc Jānis, visu izrunājam un izstāstam, un dodamies pie miera. Pamostos ap pulksten pieciem un skatos – Jāņa gulta vēl joprojām tukša – es domāju – nu ir sūdi – nebrauksim! Paskatos pa logu – jau gaišs un kapots arī vaļā. Izeju ārā – viss kārtībā Jānis jau guļ mašīnā – un viss ir izdarīts. Kapots vaļā, lai neaizmirstu pieliet laikam tosolu. Izrādās Valča jau pa nakti ir bijis palīgā un pat abi divatā ir atgaisojuši bremzes. Viss čotka. Izbraucu mazu līkumu, pamēģinu bremzes un ručņiku – viss strādā, viss laižās vaļā utt.

Par dopu numurēšanu. Tā kā rezultātos visur ir minēti lielā rallija dopu numuri, tad pie tā arī pieturēšos. Rallijam piektdienas vakarā bija vēl 3 dopi, tāpēc rīta pirmais dops būs nevis pirmais, bet ceturtais. Tas lai nejūk.

Starts. Pirms ceturtā dopa starta apstājamies un man gribās pārbaudīt riepu spiedienu. Laika ir gaužām maz un pieejot pie pirmās – skatos 3.85!!! Briesmas. Kamēr pūtu visas riepas lejā tikmēr Aldis jau bļauj, ka jāvelk ķiveres un jābrauc iekšā dopā – atlikušas vairs tikai dažas minūtes. Labā aizmugurējā riepa tā arī paliek nenolaista un minu, ka tas pats 3.85 ir iepūsts arī tur. Nu neko brauksim jautri it sevišķi kreisajos pagriezienos. Tā arī bija. ceturtais dops izdevās uzreiz kaut kā ļoti labi pēc tādas lielas pauzes un kārtējo reizi bez treniņiem. Sajūtas bija ļoti labas un dažas līkumu sasaistes sanāca nu ļooooti garšīgi :)) Finišā apskatos laiku – velns parāvis – otrā vieta uzreiz aiz Velmēm. Nu labi – saprotam, ka viss ir kārtībā – piestāju pārbaudīt spiedienu – tiešām labajā izmugurējā jau uzkāpis uz 3.95!! Jēziņ! Nolaižu uz normālu un braucam tālāk. Viena lieta gan – šausmīgi karsts. Šoreiz pa ilgiem laikiem motoram viss ok, pašiem karsti 🙂 Pirmais karstais vīkends šovasar – temperatūra ap 25-30 grādiem. Mums vēl pečka pūš pilnu karstumu un lūciņas nav. Līdz ar to mašīnā ir ļoti karsti. Ko var redzēt arī manā sejā 🙂 Ceturtais dops nav ierakstījies kamerā – ļoti žēl. Saprotu, ka uz nākamo gonku tiks iegādāta jauna atmiņas karte, jo šī ir sevi izsmēlusi un man ir apnicis čakarēties ar neierakstītiem dopiem.

Piektais dops – 25 km ar slaveno Strazdes tramplīnu tikai otrā virzienā. Braucam labi viss ok. Vienā ātrā sekcijā, kur ir sekojoši vairāki līkumi, pieļaujam kļūdu – K4 tiek nolasīts pārāk vēl un mums vairs nav iespēju sadzēsties un ielidojam izcirtumā. Par laimi, izbēgam no kūleņa un nekas traks nenotiek un varam turpināt sacensības. Ar skatītāju palīdzību tiekam ārā zaudējot 25 sekundes. Izbraucot ārā uz ceļa saprotu, ka stūre ir šķība un baigi strīķē labais priekšējais ritenis. Piestājam apskatīties, kas pa lietu – rats ir klāt bet iedzīts pie kuzava un strīķē pret spārnu. Kamēr izkāpām apskatījāmies, iekāpām un aizsprādzējāmies – kāda minūte pagāja. Pēc tam tā uzmanīgi arī nočunčinājām līdz finišam vēl pazaudējot laiku. Karoč sapratām, ka rallijs cūkām un ka brauksim uz atsevišķiem dopiem un priekš pieredzes. Labi, ka ir serviss tieši aiz šī dopa. Braucam uz servisu – pirms servisa regroup zonā apskatām, kas pa lietu tiek secināts – saliekts plaukts. Ivars Velme iedrošina un saka, ka plauktu vajag kaut kur fiksi dabūt un pa pusstundu točna nomainīs – jo braukt ar līku nav baigā aršana. Domāts darīts – vēl regroup zonā sameklējam plauktu – paldies Guntim Šukstam ar komandu. Sākumā tiek atrasts aizmugurējais plaukts, kuru atnesot līdz regroup lentai, kas ir kā robeža starp regroup zonu un servisu – jo regroup zonā serviss nav atļauts, taču pļāpāt un skatīties drīkst. Ivars pienāk un saka “tas taču aizmugurējais plaukts” – jā tieši tā – nav vietas stabilizatora atsaitei, bet citādi viņš ir identisks un derētu. Pēc minūtes pienāk vēl kāds un saka “bet tas taču aizmugurējais plaukts” 🙂 Pēc brīža pienāk vēl kāds no sportistiem – vairs neatceros kurš un saka “bet tas taču aizmugurējais plaukts!”. Kopā iesiatot ar paša plaukta nesēju tas tika pateikts 4 reizes 5 minūšu laikā. Nu ko lieliski, ka ir tik acīgi konkurenti. Šajā regroup zonā mūs ieliek pašus pēdējos, jo pēc rezultātiem un pabraukāšanās pa izcirtumu tur arī esam.


Iebraucam servisā un uzreiz ceļam mašīnu augšā. Jānis ir sazvanījis Kristapu un noskaidrojis, ka pannu nost nevajag ņemt, jo visi kronšteini ir sajāti un var nepielikt atpakaļ. Tāpēc tikai palaista vaļā un palocīta, lai var tikt klāt skrūvēm. Plaukts tiek mainīts cik nu ātri tas ir iespējams. Nepaspējam pielikt stabilizatora atsaiti un nolemjam braukt bez tās līdz nākamajam servisam. Serviss ir 30 minūtes. Mēs nokavējam 9 un dabūjam 1:30 sodu.

Sesto dopu braucam labi – ir tāda peldēšanas sajūta un nevar īsti braukt uz pilnu gāzi, tomēr pa lielam ok un daudz labāk nekā iepriekš ar šķībo plauktu. Finišā pilnīgi mistiskā kārtā Aldis pamana, ka aizmugurējais labais ritenis laiž gaisu no ventīļa un pie tam diezgan stipri. Labi, ka ne dopā! Fiksi paspējam nomainīt riteni uz rezerves un braucam tālāk uz nākamo dopu. Septītais dops arī bez starpgadījumiem, izņemot to pašu nelielo peldēšanu. Un liekas arī, ka peld arī aizmgure, taču norakstu to visu uz stabilizatora atsaiti.

Septītais dops ir CVS paralēlais posms. Šeit arī tieši pirms starta beidzas kamerai baterija. Viens negals ar to kameru. Jau pierakstot CVS trasi liekas, ka tur būs pilnīgas šausmas, jo trase ir nolaista un segums ir ļoti drūms – mīksts ar milzīgiem asfalta gabaliem mētājamies pa vidu. Sajūta kā braukt pa kartupeļu lauku, tikai kartupeļu vietā ir asfalta gabali. Izskatās, ka būvejot kādu šoseju “norauztais” vecais asfalta segums ir atvests šeit un bez pieblietēšanas sabērts pa virsu trasē. Šausmas. Nolemjam, ka šo dopu nobrauksim tikai līdz galam nekādus brīnumus nerādot jo tāpat jau par nekādu rezultātu necīnamies un negribam neko salauzt. Tā kā tas ir paralēlais posms tad precīza un iepriekš zināma starta laika nav – iebraucām laika kontrolē un gaidam startu. Ķiverēs – šausmīgi karsti. Sirds dauzās un bija fiziski galīgi grūti. Nekad tik karsti un grūti vēl nebija bijis. Tā kā startējam paši pēdējie – gaidot startu pie mums pienāk bijušais Rallija Talsi organizators un pēdējām trim ekipāžām, kas taisās startēt, tajā skaitā mums pasaka – čaļi – kopā ir 4 apļi nevis 2!!! Leģendā bija ierakstīs un pēc kilometriem arī sanāk. Kāpēc visi brauc tikai divus apļus!! Ok, mēs saprotam, ka jābrauc pilni četri apļi. Un tā arī lēnām nočunčinam četrus apļus. Principā ja ņem vērā, ka tas ir paralēlais dops tad kopā ir pilni 2 apļi, bet nu tas jau tā. Otomers labi uzlec tramplīnā un aizķer līkuma ārmalā esošo metāla nožogojumu. Bet turpina un viss ok. Pēc tam viņš izstāsta, ka viņam tāda “cērtamā” panna ar kuru visu var nocirst – mazus krūmiņus un kociņus vai ko tamlīdzīgu, kas gadās priekšā. Arī bamperis ir ciets un fakiski pēc šī incidenta nav nekādu bojājumu. Pēc paralēla dopa braucam uz servisa parku.

Servisa parkā nomainam GPS sistēmu, jo mūsējā ir nosprāgusi. Servisā Jānis pieliek stabilizatora atsaiti, es aizeju saremontēju nolaisto riepu. Izrādās, ka kamera bija “nogriezusies”. Mēs braucām ar kamerām, lai nenobortētu riepas. Taču Pirelli čaļi servisa parkā izstāstīja lai ņemot tās kameras ārā, jo viņas griežās pa iekšu un tā kā ventīlis ir statiski vienā vietā, tad tajā vietā var ļoti viegli noplīst. Kās arī šeit bija noticis. Izņem beigto kameru ārā, ieliek ventīli pārmontē un piepūš. Un tas viss – bez maksas!! Lieliski. Esam gatavi pastendes dopiem un tramplīnam. Servisa parkā saprotam, ka ar piešķirto sodu CSV trasē faktiski visiem dalībniekiem, izņemot mūs, Zauru un Danni mēs atkal esam relatīvi pakāpušies un nu jau esam 5. vietā. Mūsu ieguvums šeit ir nepilnas 3 minūtes. Apetīte atkal ir atgriezusies un varam atkal izbaudīt ralliju.

Astotais dops – Pastende. Ir daudz labāk ar to mazo – desmit centimetrus garo sūdiņu, ko sauc par stabilizatora atsaiti. Finišā gandrīz aizšaujam garām krustojumam un jeļi jeļi izvairamies no groda līkuma ārmalā bet viss ok. Devītais dops – tas pats vēlreiz – tramplīnā jau nedaudz uzlecam un visuma nobraucam par kādam 6 sekundēm labak nekā iepriekšējo reizi. Un pašiem sev par brīnumu uzstādam labāko laiku par 0.69 sekundēm apsteidzot brāļus Velmes. Kā izrādījās, tad viņiem pa priekšu vilkās Danne ar astoto žiguli un kādu tehnisku problēmu.

Pēc šiem diviem ātrumposmiem esam pakāpušies uz 4. vietu tikai 4.65 sekundes līdz 3. vietai – Alari Sillastem no Igaunijas. Palikuši vairs tikai divi pilsētas ātrumposmi un domājam, ka ja katrā atvinnēsim pa 3 sekundēm, kam nevajadzetu būt pārāk grūti, tad trešā vieta mūsu. Nolemjam arī braukt ar tam pašām grunts riepām arī pa asfaltu, jo tās vecās grunts riepas, ko bijām paņēmuši līdzi priekš asfalta ir pārak nedrošas un bail, ka nenoraujam mīksto. Pirmo dopu nobraucam un nekā – Sillastem zaudējam vēl 0.62 sekundes. Nu saprotam – nekas – brauksim daudz ātrāk nākošreiz bet arī 4. vieta būs laba. Pēdējā dopā sev atvinnējam 3 sekundes un pat apsteidzām Sillasti par 0.07 sekundēm, tomēr neraža. Kamēr bēgām no vilka ieskrējām Lācim rīklē 🙂 Izrādās ļoti labi ir gan pirmo gan otro pilsētas dopu nobraucis Otomers un mūs ir apsteidzis par kopumā 1.66 sekundēm un mēs vēl atkrītam uz 5. vietu.

Esam finišā un laimīgi par cīņu, par tik daudz notikumiem viena rallija laikā – gan tehniskās problēmas ar bremzēm, gan plaukta maiņa un lielais karstums. Un pat bija cīņa par rezultātu. Šoreiz cīņu zaudējām, tomēr jāsaka, ka viss rallijs pija viens liels un patīkams piedzīvojums, pēc kura bijām tik ļoti noilgojušies. Piektajā dopā lakstos pazaudējām 25 sekundes, pēc tam piestajot trases malā un apskatoties, kas ir noticis zaudējām vēl minūti. Tad braucot lēnām līdz finišam – zaudējām aptuveni divas ar pusi minūtes. Tad mainot plauktu un aizkavējoties servisā zaudējām pusotru minūti. Kopā jau 5 ar pusi minūtes. Tomēr visas šīs jezgas dēļ un tādēļ ka CVS startējām kā pēdējie mums bija iespeja nedabūt sodu un tādējādi 3 minūtes atvinnējām. “Saldo” uz to brīdi ir zaudētas tikai 2 ar pusi minūtes. Ja mēs no šī visa būtu zaudējuši kaut par vienu minūti mazāk, mēs jau būtu finišejuši otrajā vietā. Rezultātā mums līdz ceturtajai vietai pietrūka 1.66 sekundes, līdz 3. vietai vēl 3.54 sekundes un līdz 2. vietai vēl 24.33 sekundes. Historic rezultāti.

Lai arī izklausās, ka skaldu matus un sekundes pēc gonkas mums šī bija ļoti patīkama sajūta, ka beidzot varam ar kaut ko arī pacīnīties, kaut kur kaut ko vinnēt un ka mums parādās reālas rallija problēmas – salocījām plauktu, piemēram. Garša ir un sapratām, ka ar vēsāku prātu būtu sasnieguši vairāk. Tiekamies nākamajā gonkā!

Nepacietīgajiem tikai crash onboard SS5:

Baudītājiem – pilnais video ar visu augstākminēto avāriju:

Tags: ,

Comments are closed.