Šoreiz minirallijam bijām gatavi jau nedēļu iepriekš – mašīna gatava, riepas samontētas un visas mantas sakrautas bagāžniekā. Iemesls ļoti vienkārš – darba dēļ es ierodos Rīgā tikai piektdienas vakarā pirms 24. Ātri paguļu un aiziet rallijs! Atbraucam, izņemam doķus, izejam tehnisko komisiju – viss kā pa diedziņu. Sākam rakstīt dopus – šoreiz ir nācis klāt jauns slāpētāju elements, kāds iepriekš nav bijis – vārti. Izpētam kārtīgi kādas dažādas vārtu konfigurācijas ir paredzētas un braucam rakstīt trasi. Pirmais dops – kaut kur dopa vidū ir krink-kring skaņa pa akmeņiem un piestājam malā apskatīties. Riteņi ir vietā 🙂 bet pannai ir nokrituši abi aizmugurējie stiprinājumi – nolūzuši un panna, ka nevajadzīgs spoileris ir izstiepies uz leju – pie zemes neskarās, bet patīkami nav. Tas nedaudz izsit no līdzsvara, bet turpinam rakstīt. Pierakstam visus trīs dopus. Nav tikai īsti skaidrs, kā būs ar tiem vārtiem, kas ir līkuma vidū/izejās – bet to tāpat saprast nevarēs, kamēr neizbrauksim ar pilnu gāzi.
Sagatavojam mašīnu startam – nomazgājam logu, nomainam divas priekšējās riepas uz jaunām un aizbraucam pie bijušā cīņu biedra Inta Jeršova uz servisu, kas tepat Ropažos ir lai atrisinātu pannas situāciju. Tur mūs ļoti laipni sagaida un faktiski 15 minūtēs visu atrisina. Super serviss Ropažos!! Esam gatavi startam.
Pirmais dops – uzreiz saprotu, ka elements “Vārti uz Labo” un “vārti uz Kreiso” ir faktiski ņemams neatmetot. Tā arī turpmāk mēģinam darīt. Likās, ka ceļa segums ir diezgan liela putra – tā kā akmeņu putra – nepiebraukts/nepieblietēts salīdzinoši jauns segums. Finiša lai arī liekas, ka esam braukuši “sasieti” esam priekšā galvenajam konkurentam Dūcim par vairākām sekundēm.
Otrais dops – mēģinām turēt tempu. Te ir pāris vietās roteros uzrakstīts “uzmanīgi” un abās vietās ir grāvī pa mašīnai – nopriecājos par to, ka to pamanīju pierakstot. Otrajā dopā ir arī kabata, kur jāizbrauc caur “apendiksu”, lai slāpētu ātrumu. Te ir gandrīz neizbraucama smilšu jūra un šī vieta arī būs par iemeslu šī paša dopa atcelšanai otrajai reizei (SS5 nenotika). Pašā finišā ir gara taisne un caur vārtiem K5 uz L4. Dzēšos un liekas, ka viss ok, tikai pašās beigās baigi tomēr aizslīdēja un knapi sarakstāmies tajā līkumā, jo pretī 2metrīgs grāvis. Viss ok. Šoreiz jau esam priekša Dūcim tikai par kādu sekundi.
Trešais dops – man patika vislabāk – kārtīgi var atstiept. Pāris ātrajās vietās pārāk konservatīva stenogramma un ir sajūta, ka varēja ātrāk. Tomēr pats lielākais feils ir “K4 turēt konuss” kurā visu dzirdēju, visu sapratu un iekrāmēju laicīgi, lai varētu paspēt iztaisnot pirms konusa ārmalā – līkuma izejā. Taču nekā – ātrums ir pa lielu un konusu notriecam, un līdz ar to arī 10 sekunžu sods. Atkrītam uz otro vietu.
Ceturtais dops – vienmēr jau galvā ir tā cerība, ka varbūt tiesneši nepamanīja utt 🙂 un katrs dops ir jābrauc lai uzvarētu, tā arī braucam – kā liekas – no sirds. Finišā esam 3 sekundes savam iepriekšējam laikam vinnējuši, bet ak vai, Dūcis ir vēl ātrāks – pie tam vēl par 3 sekundēm.
Piekto dopu izbraucam pārbrauciena režīmā un paliek pēdējais – sestais dops. Pirms viņa ir liels sastrēgums un startējam reāli kādas 20 minūtes vēlāk. Pirms starta arī uzzinam par ieskaitīto roteri un nu esam oficiāli otrajā vietā. Tomēr vienmēr jau konkurentiem arī var gadīties pa kādam roterim, tāpēc noskaņojums ir ka jāspiež grīdā. Nobraucam labi, kā liekas labāk nekā SS3 (lai arī laiks ir gandrīz vienāds). Vienā roterī knapi sarakstamies dēļ špūres, bet viss safe. Finišā dopā atkal zaudējam Dūcim 2 sekundes un esam stabilā otrā vietā ar 11 sekunžu pārsvaru. Lai rezultāts mainītos viņam ir vajadzīgi jau divi roteri – un tas ir maz ticams.
Finišā ir rūgtuma sajūta par zaudēto pirmo vietu, tomēr vispārējais noskaņojums ir labs un esam gatavi turpināt cīnīties Karostā. Nedaudz jāpatrenē stenogramma – šoreiz bija sajūta, ka pieklibo. Jāpiepūš vaigi un jāspiež!
Diemžēl nesanāca palikt uz apbalvošanu, jo dēlam bija ļoti slikti ar veselību un bija jāsteidz mājās.
Visi rezultāti pieejami šeit:
